2010.gadā Latvijā no AIDS nomira 31 cilvēks, bet inficēšanās ar HIV konstatēta nepilniem pieciem tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju. Mazajai Latvijai tie ir dramatiski skaitļi. Tāpēc lai šīs desmit dziesmas, desmit personības kalpo par pieminekli jau aizsaulē aizgājušajiem un iedvesmojošu ceļarādītāju tiem, kam cīņa ar šo sērgu ir ikdiena.
1. Peter Allen - "Don't Cry Out Loud" (1944–1992)
Austrāliešu komponists un šovmenis Pīters Allens bija talanta pārpilns. Viņš izklaidēja publiku gan liekot tai saviļņojumā raudāt, gan smieties. Šī Allena īpašība savaldzināja arī slaveno dziedātāju Laizu Minelli, ar ko viņš kādu brītiņu bija precējies. Allens 1992.gada 18.jūnijā mira no kakla vēža un AIDS komplikācijām.
2. David Cole - "Gonna Make You Sweat (Everybody Dance Now)" (1963–1995)
Pagājušā gadsimta deviņdesmito sākumā kā sēnes pēc lietus saradās daudzas "dance-hip-hop" grupiņas. Potenciālu tādās jau 1989.gadā saskatīja producents Deivids Kouls, kopā ar Robertu Kvivillesu nodibinot apvienību "C+C Music Factory", kuras populārākā dziesma bija "Gonna Make You Sweat (Everybody Dance Now)", Kouls to aranžēja. 1995.gadā no AIDS izraisītām kompilācijām meningīta slimošanas laikā Kouls nomira, pastāvēt beidza arī šis projekts. Tiesa, 2010.gadā tas ir pamazām atsācis darbību, bet mūzikas industrija novērtēja Koula ieguldījumu, Meraijai Kerijai un vokālistu grupai "Boyz II Men" iedziedot viņam veltītu dziesmu "One Sweet Day".
3. Bobby DeBarge - "They'll Never Be" (1956–1995)
Bobijs Debārdžs ir viens no amerikāņu R`n`B mūzikas celmlaužiem, pagājušā gada septiņdesmitajos gados vadot šī novirziena vokāli instrumentālo kolektīvu "Switch". Sadarbojies arī ar Beriju Vaitu, bet ar mūzikas valdzinājumu vien Debārdžam bija par maz, un astoņdesmito beigās viņš sāka niekoties ar heroīnu un kokaīnu. Iespējams, tieši šis periods talantīgajam māksliniekam bija liktenīgs - viņš inficējās ar HIV, bet 1995.gadā 39 gadu vecumā mira no AIDS radītām komplikācijām.
4. Tom Fogerty - "Have you Ever Seen the Rain" (1941–1990)
Brāļi Džons un Toms Fogertiji bija grupas "Creedence Clearwater Revival" kodols no tās dibināšanas 1968.gadā līdz 1971.gadam, kad Toms no grupas iekšējo nesaskaņu dēļ aizgāja, lai sāktu solokarjeru. Trīs gadu laikā seši albumi - tāda bija šī leģendārā kvarteta sākuma bilance. Toms pameta grupu pēc tās 1970.gada albuma "Pendulum", kas jau bija zināms noriets, salīdzinājumā ar tajā pašā gadā iznākušo plati "Cosmo's Factory". Taču tieši šis albums bija pirmais "Creedence Clearwater Revival" karjerā, kurš nesaturēja kaverversijas - visas dziesmas bija sacerējis Džons Fogertijs. Un šajā albumā bija visu laiku populārākā grupas dziesma "Have you Ever Seen the Rain". Toms Fogertijs turpināja pilnasinīgu solokarjeru, līdz 1990.gada 6.septembrī viņš mira no tuberkulozes infekcijas kombinācijā ar AIDS radītajām komplikācijām.
5. Paul Giovanni - "Gently Johnny" (1933–1990)
1973.gadā uz britu ekrāniem parādījās jauna filma "The Wicker Man", kas bija šausmu filmas, trillera un mūzikla krustojums. Kritiķi filmu jau ir paspējuši ierindot dažādos "Visu laiku labākās... filmas" sarakstos, par panākumu līdzvaininieku uzskatot arī Pola Džiovānī sarakstīto filmas mūziku. "Gently Johnny" ir viena no šīm dziesmām. Tā ieturēta gaumīga folka stilā (filmā netrūkst mistikas un ķeltu pagānisma). 1996.gada 17.jūnijā Džiovānī mira no AIDS.
6. Kenny Greene - "Come Inside" (1969–2001)
2001.gadā neilgi pirms savas nāves amerikāņu komponists un R'n'B dziedātājs Kenijs Grīns atklāja, ka ir biseksuāls un slims ar AIDS. Tā paša gada 1.oktobrī Grīns no slimības komplikācijām mira, atstājot pasaulei mantojumā deviņdesmitajos gados popularitāti piedzīvojušās grupas "Intro" daiļradi. Viņu populārākā dziesma bija 1993.gadā iznākusī "Come Inside".
7. Howard Greenfield - "Crying in the Rain" (1936–1986)
Domājams, liela daļa grupas "A-HA" fani, dzirdot savu elku megahitu "Crying in the Rain", uzskata to par norvēģu lakstīgalas Mortena Hārketa un viņa kolēģu garadarbu. Taču tā nebūt nav - dziesmu "Crying in the Rain" jau 1962.gadā pirmais iedziedāja duets "The Everly Brothers", bet tās autori ir Hovards Grīnfīlds un amerikāņu dziesminiece Kerola Kinga dzejnieces lomā. Grīnfīlds bija ražens komponists, viņa dziesmas izpildīja tādas zvaigznes kā Nīls Sedaka ("Happy Birthday Sweet Sixteen"), Džimijs Klentons ("Venus In Blue Jeans"), Konija Frensisa ("Everybody's Somebody's Fool") un citi. Netipiski tam laikam Grīnfīlds publiski bija atzinies, ka ir gejs un dzīvoja kopā ar savu dzīvesdraugu Toriju Deimonu. 1986.gada 4.martā Grīnfīlds mira no AIDS izraisītam komplikācijām. Pāris dienas vēlāk viņam Viņsaulē pievienojās arī Deimons...
8. Dan Hartman - "Relight My Fire" (1950–1994)
Dans Hartmans bija gan ražīgs komponists, gan dziedātājs un producents. Viņa populārākās dziesmas ir "Free Ride", ko 1973.gadā ierakstīja "The Edgar Winter Group", "I Can Dream About You", ko 1984.gadā ierakstīja pats tās autors un "Relight My Fire", ko 1979.gadā kā singlu izdeva arī pats Hartmans, bet mūsdienās tā popularitāti ieguva, pateicoties britu puikām "Take That", kas to iedziedāja sava 1993.gada albuma "Everything Changes" vajadzībām. Četrus mēnešus pec savas 43.dzimšanas dienas Hartmans nomira no smadzeņu audzēja, kam piepalīdzēja AIDS. Hartmana aiziešana deva jaunu elpu viņa dziesmām, kas, arī pateicoties "Take That", atkal nonāca radioviļņos, kasešu atskaņotājos un gramofonos.
9. Liberace - "Boogie Woogie" (1919–1987)
"Liberace", ko par savu skatuves vārdu pieņēma kāds vīrs īstajā vārdā "Wladziu Valentino Liberace", bija ASV populārs "enterteineris" jeb publikas izklaidētājs pagājušā gadsimta piecdesmitajos septiņdesmitajos gados. Viņš pilnā mērā atbilst sen zināmai patiesībai, ka cirkā klauns, lai arī viņam jātēlo pajolītis, kuram nekas nesanāk, patiesībā ir vismeistarīgākais visos trikos. Libereiss bija izcils pianists, viņš spēja "uztvert" publikas noskaņojumu un dot tai izklaidi, pēc kuras tā tiecās. Viņš ir filmējies gan filmās, gan uzstājies neskaitāmos TV šovos, kā arī izdevis milzum daudz grāmatu, tai skaitā pavārmākslā un dzejā. 1986.gada 2.novembrī Libereiss savu balsi pasaulei dāvāja pēdējo reizi, 21 dienas laikā noslēdzot astoņpadsmit koncertu sēriju Ņujorkā. Jau iepriekš publikas mīlulis publiski bija atzinies savā homoseksualitātē un 1987.gada 4.februārī savā Palmsprīngsas ziemas mājā Libereiss mira no AIDS izraisītām komplikācijām.
10. Freddie Mercury - "I'm Going Slightly Mad" (1946–1991)
Pāris dienas atpakaļ man viens prātvēders pajautāja: "Vai zini, kas ir Farohs Bulsara?" Es nezināju, tas ir, es zināju, bet tajā brīdī neatcerējos. Un, domāju, to reti kurš zina. Arī no tiem tūkstošu tūkstošiem, kas ir šī Bulsaras fani. Fredijs Merkūrijs ir šī vīra skatuves vārds, un pagājušā nedēļā visā pasaulē klusi pieminēja viņa aiziešanu 1991.gada 24.novembrī. Kā zināms, aizgāja viņš ar AIDS. Kādā intervijā Merkūrija draugs un kolēģis grupā "Queen" Braiens Mejs atzina, ka mūža pēdējos gadus, bet jo īpaši mēnešus, arī paši grupas dalībnieki bija neziņā, kā sadzīvot ar šo Fredija diagnozi un, galvenais, - kā paturēt to noslēpumā no visas pasaules, kā to bija vēlējies pats Merkūrijs. Tas viņiem izdevās līdz 1991.gada 22.novembrim - vien divas dienas pirms savas nāves Fredijs Merkūrijs publiski paziņoja, ka ir slims ar AIDS, kas viņam diagnosticēts jau 1987.gadā. Pēc divām dienām viņš aizgāja. Aizgāja ar padarīta darba sajūtu, bet droši vien arī vēlmi izdarīt vēl ļoti daudz. "I'm Going Slightly Mad" no "Queen" pilnā sastāva pēdējā albuma "Innuendo" ("Made in Heaven", kas bija studijā iesākts, iznāca jau pēc Merkūrija nāves) ir arī pēdējais, kura video filmējās Merkūrijs. Kā atceras grupas dalībnieki, grimētājiem bija nepieciešams ieguldīt mežonīgu darbu, lai notušētu slimību Fredija sejā, jo toreiz pasaulei par to bija tikai baumas un runas. Un pēc katras epizodes Merkūrijam bijis jāatguļas dīvānā un jāatpūšas. Bet arī savu pēdējo darbu Fredijs Merkūrijs paveica lieliski!
Foto raksta ievadā no queermeup.com.
2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru