Būs stadions, būs Šīrans!

Eds Šīrans (24) savā ziņā ir mūsdienu populārās mūzikas fenomens. Viens pats uz skatuves ar ģitārīti viņš var noturēt tūkstošiem tūkstošu klausītāju uzmanību un novest daļu no tiem pat līdz ekstāzei. "Tu esi vienīgais cilvēks pasaulē, kurš to var izdarīt," koncertā, viņam pievienojoties, teica Šīrana mentors un padomdevējs Eltons Džons. Koncertā Vemblija stadionā; koncertā, kurš bija Eda Šīrana solo koncerts Vemblija stadionā; vienā no trim koncertiem Vemblija stadionā; trim pilnībā izpārdotiem koncertiem Vemblija stadionā. Vemblija stadionā Londonā, kurā uzstāties ir katra mūziķa sapnis!

VIENS ESMU LABĀKS!

Koncerti Vemblijā ir bijis pietiekami zīmīgs notikums Širana karjerā, lai viņš papildinātu savu jau tā bagātīgo tetovējumu klāstu ar vienu lauvu. "Anglijas ģerbonī ir trīs lauvas, tāpēc biju nolēmis [uztetovēt] trīs lauvas, bet tā vietā [uztetovēju] vienu," intervijā žurnālam "Rolling Stone" stāsta Šīrans. Un tūlīt aizsvilstās, ka nesaprotot, kāpēc presei ir tāda interese par viņa tetovējumiem. Vispār par viņu. "Es presei nekad neesmu bijis interesants, bet tagad esmu, tikai es nesaprotu, kāpēc. Es nedaru neko tik interesantu," Šīrans turpina sirdīties. "Es lasu stāstus par Džastinu Bīberu un iedomājos: "O jā, tas izklausās jautri." Bet par mani ir aptuveni: "Eds f***ing iet un nopērk vīna pudeli." Kuru tas interesē? (..) Viņi neraksta par pareizajām lietām - Vemblija [koncerts] bija diezgan liels sasniegums, es domāju. Viņi [prese] izvēlas nepareizās lietas, uz ko koncentrēties," pavisam aizsvilstās Šīrans, nepadomājot, ka žurnāls "Rolling Stone" ar visu intervētāju Patriku Doilu tā pati prese vien ir.

Vai Šīrans tomēr neplāno sapulcēt sev aiz muguras koncertos arī pavadošo grupu, vai nav domājis par to? "Esmu," atzīst Šīrans. Un tad es iedomājos, viņš turpina, ka "manā līmenī nav neviena cita, kurš dara to, ko daru es [uzstājas bez pavadošās grupas], tad kāpēc man vajadzētu gribēt darīt to pašu, ko dara visi pārējie? Un es zinu, ka mani koncerti var būt labāki, ja es to daru vienatnē, nevis kopā ar grupu."

VISI CEĻI VED UZ STADIONIEM

Latvijā Šīrans jau ir koncertējis arēnā, bet pastāv iespēja, ka redzēsim rudmataino siržu lauzēju mūsmājās vēl kādu reizi, ja vien uzlabosim un daudzmaz pasaules līmenī savedīsim kārtībā kādu no saviem stadioniem. Jo Šīrans grib koncertēt "stadionos visur [pasaulē], ne tikai noteiktās vietās." Nupat viņam bija stadionu koncerti Dalasā un Hjūstonā, nākamais ir Bostonā. "Es gribu, lai [man koncertēt] būtu iespējams atbilstošos stadionos visā pasaulē." 

Paralēli aktīvajai koncertdzīvei Šīrans strādā arī pie sava trešā un pat ceturtā albuma. "Iespējams, es varētu vienu no tiem izdot jau rīt, un cilvēkiem tas patiktu," atzīst dziedātājs. "[Otrajā albumā] "X" bija daudz labu dziesmu un pāris lieliskas dziesmas, bet man ir tāda sajūta, ka pāris nākamajos albumos būs vairāk lielisku dziesmu, nekā [vienkārši] labu dziesmu."

KĪTA RIČARDA DZĪVES GRUDRĪBAS

Pašpārliecinātības Šīranam netrūkst. Protams, ne bez iemesla. Viņa dziesma "Thinking Out Loud" ir viena no "Spotify" servisā visu laiku klausītākām dziesmām (šobrīd nepilni 494 miljoni straumējumu), viņa koncerti tiek izpārdoti zibens ātrumā un tas viss 24 gadu vecumā, kad priekšā vēl visa dzīve. Un, lai arī šobrīd Šīrans bauda dzīvi par visiem 100% (arī uz interviju ar "Rolling Stone" viņš ieradies kopā ar paģirām), domājams, lieliskus padomus, kā izklaidēties jēgpilni, viņam sniedza "The Rolling Stones", kuru tūres dažus koncertus Šīrans iesildīja, ģitārists Kīts Ričards. "Labākā lieta, ko viņš [Ričards] man pateica, bija, kad mēs runājām par iespējām [lietojot narkotikas] tikt arestētam: "Man nekad nav bijušas problēmas ar narkotikām, man ir bijušas problēmas ar policiju." 

Foto raksta ievadā no hellogiggles.com.

2015, www.musicstories.lv

Rod Stewart - "Another Country" (2015)

Nevienam nav noslēpums, ka Roda Stjuarta (70) kaislības ir trīs: mūzika, futbols un sievietes. Mainoties Stjuarta vecumam, šīs kaislības ir variējušas dažādā secībā, bet bijušas ir vienmēr. Viņam ir astoņi bērni no piecām sievietēm, tas viens. Otrs - Rods Stjuarts ir tik kaislīgs futbola fans, ka aiz savas mājas Anglijā viņš ir izveidojis futbola laukumu oriģinālā izmērā, kurā, kad neatrodas izbraukumos, trenējas mūziķa iecienītākā komanda "Glasgow Celtic". Un, treškārt, mūzika. Tai pēdējo pusgadsimtu pieder Stjuarta sirds, un droši vien, pateicoties mūzikai, viņš var komfortabli sadzīvot arī ar abām pārējām kaislībām.

23.oktobrī klajā nāks Stjuarta jaunākais albums "Another Country", un vēl gadus desmit atpakaļ tas, visticamāk, neradītu tik lielu interesi kā mūsdienās. Lietas ir mainījušās jau kopš meistara iepriekšējā albuma "Time" (2013). Jo pirmo reizi divdesmit gadu laikā Stjuarts pats atkal sacerēja savam albumam dziesmas! "Es vienmēr esmu sevi mocījis ar domu: "Tu sevi [tikai] iedomājies par komponistu. [Patiesībā] tu esi [tikai] izpildītājs."," intervijā žurnālam "Rolling Stone" atklāj Stjuarts. Bet 2012.gadā, strādājot pie savas autobiogrāfiskās grāmatas "Rod: The Autobiography", viņa prātā esot kaut kas it kā atbloķējies, raksta "Rolling Stone", un pavisam drīz viņam bija pietiekami daudz pašam savu dziesmu, lai taptu albums "Time". Un arī "Another Country" sastāv no divpadsmit Stjuarta paša sacerētām dziesmām. Plate, kura tapusi ierakstīta Stjuarta bibliotēkā, "Rolling Stone" veidotāji zina teikt, būs vairāk līdzīga mākslinieka agrīnajiem klasiskajiem solo albumiem, uzstājīgi dominējot vijolēm un mandolīnām. 

Lasvegasas koncertsērijas laikā "Caesars Palace" viesnīcā dziesmas "Do Ya Think I'm Sexy?" laikā uz skatuves videoekrāniem parādās 1977.gada žurnāla "Rolling Stone" vāks ar Stjuartu uz tā un citātu no vāka raksta: "50 gadu vecumā es negribu dziedāt "Do Ya Think I'm Sexy?" un kļūt par pašam savu parodiju." Šis ir vēl viens no veidiem, kādā Stjuarts apliecina savu veselīgo humora izjūtu (šajā jautājumā kas piebilstams būtu arī Eltonam Džonam, jo viņi abi ar Stjuartu dala vienas "Caesars Palace" ģerbtuves un mēdz viens otram atstāt tur joku pilnas zīmītes). Stjuartam ir septiņdesmit, bet pensionēties viņš vēl nedomā (protams, ja par vienu Lasvegasas koncertu mākslinieka maciņš papildinās ar 450 tūkstošiem ASV dolāru!). Tieši otrādi - viņš ir tik aktīvs kā nekad! 2012.gadā, topot uzņemtiem Rokenrola slavas zālē, pēc deviņpadsmit gadu pārtraukuma Stjuarts atkal uzstājās kopā ar savu veco grupu "The Faces". Tāpat nesen viņš pirmo reizi vairāk kā desmit gadu laikā atkal atgriezās "Billboard" pirmajā simtniekā, piepalīdzot reperim "A$AP Rocky" dziesmā "Everyday". Tas viss ir uz labu. Un dod cerības klausītājam atkal satikties ar mūziķi šī vārda cildenākajā nozīmē, nevis salkanu kaverversiju atdziedātāju, par ko Stjuarts pēdējās desmitgadēs bija pārvērties.

2015, www.musicstories.lv

Dziesmas (39.nedēļa / 2013)

1. "MGMT" - "Your Life is a Lie" 
Albums: "MGMT"
Izdošanas datums: 17.09.2013.
Valsts: ASV


2. "Los Porcos" - "Sunshine"
Albums: "Sunshine / C.F.W"
Izdošanas datums: 15.09.2013.
Valsts: Lielbritānija


3. "Babyshambles" - "Picture Me in a Hospital"
Albums: "Sequel to the Prequel"
Izdošanas datums: 03.09.2013.
Valsts: Lielbritānija


4. "Zola Jesus" - "Fall Back"
Albums: "Versions"
Izdošanas datums: 20.08.2013.
Valsts: ASV


5. "Kings of Leon" - "Wait For Me"
Albums: "Mechanical Bull"
Izdošanas datums: 24.09.2013.
Valsts: ASV


6. Eleni Mandell - "Magic Summertime"
Albums: "I Can See the Future"
Izdošanas datums: 10.07.2012.
Valsts: ASV


7. Shannon LaBrie - "I Remember a Boy"
Albums: "Just be Honest"
Izdošanas datums: 05.02.2013
Valsts: ASV


8. Victoria Watts - "A Thousand Miles Between"
Albums: "Songs for the Sidewalk"
Izdošanas datums: 30.04.2013.
Valsts: ASV


9. "Manic Street Preachers" - "Show Me the Wonder"
Albums: "Rewind the Film"
Izdošanas datums: 16.09.2013.
Valsts: Lielbritānija


10. Elton John - "Home Again"
Albums: "The Diving Board"
Izdošanas datums: 16.09.2013.
Valsts: Lielbritānija

Foto raksta ievadā Viktorija Vatsa. 

Resurss: christophertrollen.zenfolio.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

20 dziesmas, kas bija jānoklausās 2012.gadā

Pastāvēs, kas mainīsies. Tā reiz teica slavens latvju vīrs ar amizantu bārdu. Mēs neesam nekādi regresīvie, arī maināmies, un tas nemaz nav grūti, jo desmit dziesmas, kā esam izcēluši līdz šim, ir krietni par maz, lai atskatītos 2012.gada mūzikas karuselī.

Šis gads atkal lutinājis ar daudz labām platēm. Par sevi atgādinājuši gan vecie buki Brūss Springstīns, Poli - Vellers un Makartnijs, jaunos pat uzskaitīt nav iespējams. Varbūt tikai tā šķiet, bet ir tāda sajūta, ka pārāk jau nu bieži 2012.gads ir tapis arī pēdējais dažu izcilu personību biogrāfiskajos datos - Vitnija Hjūstone un "The Monkees" balss un seja Deivijs Džounss ir tikai divi no daudziem. Burtiski nupat šajā melnajā rāmītī vietu radis arī Ravi Šankars - 92.gadus vecais Noras Džounsas tētis. Bet tāds jau laikam tas dzīves plūdums ir, un patīk mums tas vai nē, arī pēc gada skaitīsim dzimušās un kritušās zvaigznes.

Šim dziesmu izkārtojumam nav absolūti nekādu ambīciju jautājumā: "Kura ir labākā 2012.gada dziesma?" Jebkura no šīm 20 dziesmām varētu būt labākā, un tikpat labi jebkura dziesma, kas nav šajā sarakstā, varētu būt labāka par jebkuru, kas tajā ir. Vienkārši bez šīm dziesmām aizejošais gads būtu bijis citāds. Labāks? Sliktāks? Visticamāk - vienkārši savādāks.

1. "The Shins" - "It' s Only Life" ("Port of Morrow", 2012)

Kad pavasarī iznāca Džeimsa Mersera & Co meistarstiķis albums "Port of Morrow", singls, kas deva pasaulei ziņu par to, bija "Simple Song" - arī lielisks skaņdarbs. Taču, kad pirmie plates radītie putekļu mākoņi bija nosēdušies, skatam atklājās šī liriskā kompozīcija "It' s Only Life". Starp citu, eleganta dziesma depresiju nomāktiem psihoterapeitu apmeklētājiem. Nav ko iespirngt, šī ir tikai dzīve!

2. "Band of Horses" - "Slow Cruel Hands of Time" ("Mirage Rock", 2012)

Amerikāņu "Zirgu ansamblis" kļuvis popsīgāks, veikalu plauktos vairāk ieredzēts. Un, lai arī daļu no "Band of Horses" agrākā skanējuma grupa ir zaudējusi, tās spēja iepīt savās dziesmās to, ko var nosaukt par sirsnību, nekur nav zudusi. "Slow Cruel Hands of Time" ir tam apliecinājums caur un cauri.

3. "Islands" - "This is not a Song" ("A Sleep & A Forgetting", 2012)

"Mīlestība ir viena no draņķīgākajām lietām pasaulē," tā gada pirmajā pusē šeit pļāpājām, apspriežot Losandželosas (ASV) kvarteta "Islands" jaunāko veikumu - singlu "This is not a Song". Grupas līderis Nikolass Torburns ir pamestais, gluži kā Adele savulaik, kad mīlestības un pretmīlestības vektori varbūt arī gāja paralēli, bet nekad tā īsti nekrustojās. Un šīs dvēseles mokas ir bijušas galvenais iemesls brīnišķīgu dziesmu radīšanai. Nežēlīgi, bet fakts!

4. Rachel Platten - "1,000 Ships" ("Be Here", 2011)

Trīsdesmit vienu gadu vecās amerikāņu dziedātājas un komponistes Reičelas Platenas otrais albums "Be Here", pateicoties singlam "1,000 Ships", gaidījās kā svaiga popmūzikas vēsma. Taču kaut kāda ķīmija visā albumā īsti nav nostrādājusi. Šī dziesma mēnešiem stāvēja publicēšanai rubrikā "Singli bez albumiem", bet, domājams, šī raksta kontekstā tai ir īstais brīdis parādīties prožektoru gaismā visā tās pilnībā.

5. "Rosco Bandana" - "Time to Begin" ("Time to Begin", 2012)

Kāds par grupu "Rosco Bandana" ir sacījis - lūk, kas notiek, kad bērni tiek pie tāla rādiusa darbības ieročiem.  Domājams, nav lielas atšķirības, vai pie šādiem ieročiem piekļūst bērni vai pieaugušie, - lai arī kurš nospiestu sarkano podziņu, tā teikt, bise uz skatuves izšaus. "Rosco Bandana" izpildītā dziesma "Time to Begin" ir jautrs skaņdarbs ar savādu noslēgumu, viens no 2012.gada dzīvespriecīgākajiem. 


6. "Fun." feat. Janelle Monae - "We Are Young" ("Some Nights", 2012)
39 gadus vecā Neita Ressa karjerā trio "Fun." nebūt nav pirmā apvienība, kurā, tā teikt, radoši iztaisīties. Taču tieši šī kompānija izrādījusies veiksmīgākā. Grupas otrais albums "Some Nights" nesis ilgi gaidīto popularitāti, taču šobrīd izskatās, ka viss balstās uz vienu dziesmu - "We Are Young". Un atklāts paliek jautājums - vai pat tā "rullētu", ja vien dalību tajā neņemtu R'n'B dziedātāja Žanele Monē? Vismaz dziesmas akustiskā versija ir galvas tiesu pārāka par tā saucamo oriģinālo.


7. Elton John vs. "Pnau" - "Sad" ("Good Mornig to the Night", 2012)

Ne gadu bez Eltona! Mūzikas dūži šo Eltona fanu gluži vai lāstu uzklausījuši un ņēmuši vērā. Viens no interesantākajiem šā gada projektiem - vecais Eltons un nedaudz jaunākie Niks Liltmors un Pīters Meizs jeb Austrālijas duets "Pnau". Vienas dziesmas izveidošana no daudzām citām mūsdienu mūzikā jau ir pāris gadus diezgan iecienīts žanrs (kā piemērs lai kalpo projekts "57 Splits"), bet tik eleganti kā "Pnau" to, šķiet, nav spējis paveikt neviens.

8. "Feist" - "The Bad in Each Other" ("Metals", 2011)

Ja nākamā gada 13.augustā sanāk būt Tallinā netālu no "Kadriorg" vēstures muzeja, obligāti jāignorē pēc nedēļas Tallinas Dziesmusvētku estrādē notiekošā Robija Viljamsa koncerta lielformāta reklāmas, tā vietā naudu ieguldot kanādiešu dziedātājas Leslijas Feistas jeb "Feist" koncerta apmeklējumā pieminētā muzeja Ziedu dārzā. Lai arī albums "Metals" iznāca 2011.gada rudenī, Feista ar to koncertē joprojām.  Ir pilnīgi skaidrs, ka vienaldzīgs no šī koncerta prom neaizies neviens. "The Bad in Each Other" - lūk, kas ikvienu tur sagaida!

9. Bill Fay - "Be at Peace with Yourself" ("Life is People", 2012)
Par vīnu saka, ka tas paliek labāks, jo kļūst vecāks. Arī labs viskijs jānotur gadiem, pirms izliet pa izsalkušajām rīklēm. Bils Fejs "marinējās" vairāk kā četrdesmit gadus, un šajā, 2012.gadā izdeva plati "Life is People". Aizsteidzoties priekšā notikumiem un jau saknē nogriežot jebkādu intrigu, atzīstam - šis ir 2012.gada labākais albums! Un dziesmas arī - patiesībā ņem, kuru gribi, visas ir perfektas.


10.  "First Aid Kit" - "Emmylou" ("The Lion's Roar", 2012)
Šķita, ka māsas Džoanna un Klāra Zoderbergas visu vai liekāko daļu pulvera izšāva savā 2010.gada debijas platē "The Big Black & The Blue", ņemot vērā, ka pasaule vai juka prātā no šī zviedru dueta. Ne vella! Meiteņu šā gada albums "The Lion's Roar" sit pušu visus līdzšinējos rekordus. Tas nominēts sešām šā gada Zviedrijas  "Grammy" balvām, kā ziņo dueta ieraksts tviterī. Un, ņemot vērā, ka māsu Zoderbergu uzstāšanās laikā koncertā kājās ir cēlies pats Pols Saimons, kā mazu, bet mīļu divkosībiņu var uztvert šī paša tvitera paziņojuma turpinājumu: "Lai paustu pārsteigumu un prieku: WOOHOOOOOOOOOOOOHOHOHOHO!!!" Dziesma "Emmylou" - šīs plates pērle.


11. "Dry the River" - "New Ceremony" ("Shallow Bed", 2012)
Šķiet, šogad blakus "Mārupes" gurķim pavasarim būs arī cita smarža - tā marta nogalē čivinājam par angļu "Dry the River" debijas plati "Shallow Bed". Pagājusi gan vasara, gan rudens, un pat tagadējā 1/2 vasara kombinācijā ar 1/2 rudeni, ko sinoptiķi šobrīd sauc par ziemu, bet šim kvintetam smeķis nav zudis nemaz. "New Ceremony" - plates esence!


12. "Low Roar" - "Friends Make Garbage (Good Friends Take it Out)" ("Low Roar", 2011)
Ir pilnīgi skaidrs, ka īslandiešu "Low Roar" debijas albums nepaliks bez ievērības arīdzan šā gada labāko albumu listē, jo gandrīz visas tā dziesmas ir sirdi un ausis plosošas. Sāpes, ko izjūt sieviete dzemdību laikā, ne tuvu nestāv tām, kuras dvēselē piedzīvo ikviens, kuram liek izvēlēties tikai vienu dziesmu no šīs plates (nu man kā džekam, protams, par dzemdību sāpēm ir zināms viss tāpat kā deputātam Parādniekam par abortiem un sievietes izjūtām to laikā). "Friends Make Garbage (Good Friends Take it Out)" bija pirmā dziesma, kas ievilināja šajā platē.


13. Jason Mraz - "93 Million Miles" ("Love is a Four Letter Word", 2012)

Čehu izcelsmes amerikāņu dziesminieks Džeisons Mrazs šajā gadā laida klajā vieglu un skaistu albumu "Love is a Four Letter Word". Mrazs allaž bijis melodisku dziesmu meistars, ko ar uzviju viņš pierāda savas piektās plates taktīs. "93 Million Miles" ir viss, kas nepieciešams romantiskam hītam - lirisks ievads, pieklusināts sākums, sirdi plosoša atzīšanās iztirzājumā un visbeidzot samierniecisks noslēgums.


14. Rocky Votolato - "Start Over" ("Television of Saints", 2012)
Rūdīta rokera dēls, kas uzstājas baletā. Aptuveni kaut kā tā varētu nosaukt sarakstā nākamo amerikāņu dziesminieku Rokiju Votolato. Tiesa, ar tēvu puika nedzīvoja kopā jau kopš bērnības, kad ar māti un brāli no zirgu fermas pārcēlās uz Sietlu. Un lūk, kas sanāk, kad dēls izaug bez tēva - lielisks dziesmu autors un izpildītājs, kam sirdī tuvs miers, labestība un viss mīļais... Jēziņ, kur ir siļķe?! Vai kāds boksa mačs tiešraidē!...


 15. "Dark Dark Dark" - "Tell Me" ("Who Needs Who", 2012)
Nona Marī Invī ar savu miniorķestri "Dark Dark Dark". Šis amerikāņu kolektīvs 2012.gadu pavadīs ar savu trešo albumu "Who Needs Who". Dziesma "Tell Me" ir vizītkarte platē valdošajai instrumentu un noskaņu pārbagātībai.  


16. Brandi Carlile - "That Wasn't Me" ("Bear Creek", 2012)
Trīsdesmit vienu gadu vecā Brendija Kārlaila redzeslokā parādījās aptuveni gadu atpakaļ, kad atzinīgus vārdus par šo jauno talantu sacīja sers Eltons Džons. Kārlailu ar Eltonu vieno ne tikai skaista mūzika galvā, bet arī netradicionāla seksuāla orientācija, kas, izrādās, cilvēkiem civilizētākās zemēs nav nekāds kaku mešanas iemesls. Kārlailas piektais studijas albums "Bear Creek" - vienkārši: rokas gaisā, bikses nost! Nostaļģiskais skaņdarbs "That Wasn't Me" kā ilustrācija.


17. "Among Savages" - "Forgive Me Lord" ("Wanderings of an Illustrative Mind",  2012)
Pīters Bārbijs savos divdesmit četros var būt lepns. Viņa projekta "Among Savages" debijas albums "Wanderings of an Illustrative Mind" ir labi ieredzēts, un kā nu ne - tas spēj uz elektroniskās mūzikas bāzes veidotu skaņdarbu kopumu iebarot pat ne tiem atsaucīgākajiem šī žanra klausītājiem. "Forgive Me Lord" - viena no šīs vasaras pašu beigu himnām.


18. Patrick Watson - "Into Giants" ("Adventures in Your Own Backyard", 2012)
Patrika Vatsona ceturtā plate ir ievērojama ar to, ka pavisam nejauši ar piecu mēnešu laika nobīdi (maijā un oktobrī) divas reizes, tā teikt, izveicām albuma "Adventures in Your Own Backyard" apskatu, un abas reizes rakstu galvenais vienojošais elements bija migla un dažādas tajā darbojošās transpersonas. Tas nozīmē, ka šī plate no prāta pēc klausīšanās izdzēšas un, klausoties to pēc laika atkal no jauna, liekas - o, kaut kas līdz šim nedzirdēts! Dziesmai "Into Giants" arīdzan piemīt šis īpašību komplekts.


19. "Pet Shop Boys" - "Winner" ("Elysium", 2012)
No angļu dueta "Pet Shop Boys", kas bāzējas šīs vasaras Olimpiskajā pilsētā Londonā, sagaidīts vienpadsmitais studijas albums un dziesma, kas tik ļoti piestāv dungošanai uz sacensību uzvarētāju augstākā pakāpiena. 


20. Diana Krall - "Let it Rain" ("Glad Rag Doll", 2012)
Vecuma marasms! Tā gribas sev sacīt, skatoties spogulī, par šo pēdējo no 2012.gada "obligāti jānoklausās!" dziesmām. Nekad neesmu bijis Krollas fans, bet šī vienkāršā, lēnīgā un pat kaut kādā ziņā apcerīgā balādīte par lietutiņu ņem un neatlaiž! Bet gan jau pāries.


(Gandrīz) visas dziesmas vienā strīpā!

Foto raksta ievadā grupa "Rosco Bandana" no www.zimbio.com.

2012, www.musicstories.lv


Tweet


Tweet to @MusicstoriesLV

No arhīviem: Elton John - "Empty Sky" (1969)

Visam ir savs sākums un gals. Par pēdējo daudzi runā nelabprāt, bet pirmo ne vienmēr atceras. Ir lietas, kas, liekas, vienmēr ir bijušas un vienmēr būs. Taču tas ir tikai māns. Eltons Džons jeb Redžinalds Kenets Dvaits ir viena no šīm parādībām. Bez viņa sacerējumiem iztiek ja nu vienīgi Latvijas Radio 2, kaut arī nav pārliecības, vai kāds kantoris 04 nav "latviskojis", piemēram, Eltona "Nikita" vai "Sacrifice". Jo Eltonu zina visi! Bet vai visi zina, ar ko Eltons sākās (un te nav domāts radījums ar garu, baltu asti)? Viņš "sākās" 1969.gadā, kad dzimtenē Apvienotajā Karalistē debitēja ar plati "Empty Sky". Pašmāju lordiem, seriem un visiem citiem augstāk un zemākdzimušiem, kas tagad par savu goda lietu uzskata gozēties Eltona koncertu pirmajās rindās, toreiz viņš nešķita īstas uzmanības vērts. Ko darīja Eltons? Sajutis, ka Amerika viņu uzņem ar lielāku aizrautību, savu nākamo plati, kā debijas albumam pienākas, nosauktam savā vārdā, pēc gada izdeva jau ASV, un tā sākās viņa popularitātes gājiens kalnā, kas turpinās joprojām. 

Bet "Empty Sky" bija pats, pats pirmais Eltona Džona albums, un par to ir šodienas stāsts. Kāpēc briti nepieņēma Eltona pirmo iznācienu? Iespējams, vienkāršākā atbilde ir - "The Beatles". 1969.gads bija Liverpūles četrinieka komētas apžilbinošā beigu sprādziena gads. Janvārī bija iznācis Bītlu albums "Yellow Submarine", bet septembrī gaidāms otrs - "Abbey Road" -, kas visu autoratīvo mūzikas izdevumu vērtējumā ieguva maksimālo novērtējumu un ASV kļuva par titulētāko Bītlu plati, iegūstot divpadsmitkārtēju Platīna diska statusu. Kāds tur pa vidu vēl nevienam nezināmais Eltons?! Arī mūzika, ko piedāvāja šis puisis aiz lielajām brillēm, bija krasi atšķirīga no Lenona-Makartnija piedāvātās, kaut arī savā noslēguma fāzē Bītli, kur tur pameditējuši un papīpājuši zāli, arī sāka rakstīt dziesmas pieaugušajiem, ne vairs tikai pāris akordu hītiņus kā iesākumā. 

Šo pagājušā gadsimta sešdesmito gadu periodu viegli norakstīt uz Bītlu mākoni, pārējos atstājot ēnā, bet ne vienmēr tā ir taisnība. Eltona gadījumā, iespējams, publika vēl nebija apradusi ar šo pianista-dziedātāja stilu, kad centrā bija tikai viens cilvēks-orķestris, kas visu darīja viens pats - gan sacerēja, gan dziedāja. Jo visādi citādi albums "Empty Sky", pat no mūsdienām raugoties, ir gana inovatīvs un interesants. Patiesībā pat nedaudz sirreāli, klausoties, piemēram, plates tituldziesmu vai vēlāk par Eltona standartu kļuvušo popdziesmu  "Val-Hala", apjaust, ka šie ir pirmie maestro balss ieraksti, kas fiksēti lentēs, un, varbūt nedaudz pārspīlējot, rodas jautājums: "Pasaule, kā tu varēji tik ilgi bez Eltona?!"...

Patiesībā ierakstu kolekcijā var arī nebūt kāds no Eltona Džona astoņdesmito gadu albumiem, varbūt arī viņa aizraušanās ar multfilmu mūziku un mūzikliem nebūtu ņemama vērā kā kaut kas, bez kā nevarētu iztikt, taču visi Eltona septiņdesmito gadu albumi ir obligāti! Arī šis. Un ne tikai tāpēc, ka tas ir Eltona Džona debijas albums, bet vairāk tāpēc, ka tas ir patiešām labs ieraksts. Rekomendējams visiem, kam Eltons asociējas ar tām dažām saldsērīgajām popa balādēm, ko bez jēgas un mitas kurbulē tā sauktās "easy listening" jeb "vienkārši klausāmās" radiostacijas. Šī ir Eltona Džona otra, patiesībā - daudz jēgpilnākā puse. To zina arī pats Eltons, joprojām koncertos šad tad atskaņojot kādu no 43 gadus vecā albuma dziesmām, kā var redzēt klātpieliktajā video, kurā 2009.gadā skan "Empty Sky" iekļautā dziesma "Skyline Pigeon".

Albuma vērtējums: 9/10

Papildus resursi:

Eltona Džona mājaslapa

Eltona Džona profils portālā "Facebook"

Eltona Džona profils portālā "Twitter"

Iegādājies albumu legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Elton John vs "Pnau" - "Good Morning to the Night" (2012)

Šķiet, Toms Grēviņš bija tas, kurš, apskatot šo austrāliešu kopdarbu ar vienu no visu laiku veiksmīgākajiem solo māksliniekiem Eltonu Džonu, ar neviltotu prieku secināja, ka, izrādās, Eltons 2012.gadā varot būt tik pat stilīgs, kāds viņš bija pagājušā gadsimta septiņdesmitajos. Es Grēviņam piekrītu tikai daļēji, jo man Eltons ir stilīgs 24 stundas diennaktī jau kopš (mana) apzinīgā vecuma!... 

Protams, mans Eltons lielākajai daļai publikas asociējas ar saldsērīgajām balādēm vai jestrām popdziesmām, kam neiztrūkstoša vieta ir ikvienā karaokes bārā pat visattālākajos zemes nostūros. Taču Niks Litlmors un Pīters Meizs jeb duets "Pnau" no Austrālijas ir tie, kas Eltona ģeniālajai daiļradei vaigu pagriezt liek pat vislielākajam mūzikas snobam vai hipsterim (iespējams, tas ir viens un tas pats). Astoņās albuma "Good Morning to the Night" dziesmās īstenībā ir kodi jeb taktis no aptuveni trīsdesmit Eltona vairāk vai mazāk (pārsvarā drīzāk otrais variants) zināmām dziesmām no viņa daiļrades sākumiem septiņdesmitajos līdz deviņdesmitajiem. Piemēram, albuma tituldziesma satur fragmentus no tādiem Eltona skaņdarbiem kā "Philadelphia Freedom", "Mona Lisas and Mad Hatters", "Goodbye Yellow Brick Road" un vēl piecām citām. Un tiesa - šī dziesma, pateicoties tās popularitātei deju zālēs, Apvienotajā Karalistē ļāva Eltonam atkal gozēties pārdotāko albumu pašā virsotnē. Starp citu, iepriekšējo reizi tas notika tikai 1989.gadā ar albumu "Sleeping with the Past", lielā mērā pateicoties joprojām vienai no populārākajām Eltona dziesmām "Sacrifice".

Eltons būtu pelnījis, ka viņa attēlu uzdrukā uz 69 eiro banknotes, ja tāda kādreiz tiktu laista apgrozībā. Tas, ko viņš dara; tas, ka viņš mums tāds vispār ir, dod iemeslu no rītiem mosties jaunai dienai, zinot, ka šo pašu gaisu ieelpo Eltons; ka Eltons skata šo pašu sauli, ko mēs!... Vārdu sakot, "Good Morning to the Night" ir jauns, nedaudz savādāks skatījums uz ģēniju.

Albuma vērtējums: 10/10

Papildus resursi:

Eltona Džona un "Pnau" projekta mājaslapa

"Pnau" profils portālā "Facebook"

Iegādājies Eltona Džona un "Pnau" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no thisguysreview.wordpress.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Elton John - "Elton John" (1970, albuma apskats)

Ja uz sitienu ir jānosauc viena visu laiku labākā dziesma, godīgi, pirmā, kas ienāk prātā, ir Eltona Džona "Your Song". Kaut arī tai ir jau vairāk kā 40 gadu, to ik dienu joprojām spēlē radiostacijās, tā ir viena no karaokes bāru pieprasītākajām dziesmām, un arī pats tās autors sers Eltons Džons visus savus koncertus joprojām noslēdz tieši ar "Your Song". Visi gadsimtu gaitās izkoptie Amora bultu stiķi un ar to saistītās paražas ir aizslaucamas mēslainē. Tā vietā ikviens mīlnieks savai izredzētajai var nodziedāt "Your Song", un tās valdzinājums "nogāzīs no kātiem" jebkuras šaubas par mīlnieka romantiskajām jūtām un mērķiem. Un tieši šī dziesma ievada Redžinalda Keneta Dvaita jeb Eltona Džona otro albumu "Elton John", kas klajā nāca 1970.gadā.



Pirms gada, 1969.gadā, izdotā Eltona plate "Empty Sky" iznāca tikai dzimtenē Lielbritānijā. Otrais albums, un kā pierasts - debijas albumus parasti nodēvē mākslinieka vai grupas vārdā, bija Eltona debija ASV. Vēl tagad nereti pirms "Your Song" nodziedāšanas Eltons publikai atgādina, ka tieši ar šo dziesmu viņu iepazina Amerika. Un pa lielam - tomēr arī Vecā pasaule, jo "Empty Sky" nebija ļoti veiksmīgs un populārs albums, dzimtenē topu tabulās tas vispār praktiski neparādījās, bet amerikāņi viņā kaut ko tomēr bija ieraudzījuši - albums pakāpās līdz sestajai pozīcijai pārdotāko albumu sarakstā. Iespējams, tieši šie panākumi ASV un neveiksme pašmājās lika Eltonam jauno plati apzināti veidot Amerikas tirgum. Viņam tas izdevās! Kaut arī plate "Elton John" ASV albumu topā uzkāpa "tikai" līdz ceturtajai vietai, ar to pietika, lai tā šajā zemē iegūtu Zelta albuma statusu. Pamodās arī Apvienotā Karaliste - tur albums uzkāpa līdz piektajai vietai, sak, - kas labs amerikāņiem, vai tad mēs sliktāki?



"Border Song" bija pirmais singls no plates, un tam, jāatzīst, pa galam neveicās - ļaudis ne īpaši to pieņēma abās okeāna pusēs, ko, protams, nevar teikt par "Your Song" - tās panākumi bija daudz ievērojamāki. Mainījusies bija arī paša Eltona pieeja albuma ierakstīšanā - ja debijas plates ierakstā piedalījās septiņi mūziķi, tad "Elton John" tapšanā roku pielika deviņpadsmit radošu cilvēku komanda plus vēl septiņi "bekvokāla" dziedātāji. Eltons nopietni gatavojās kam lielam. Sajutis panākumu garšu, viņš nespēja rimties un tajā pašā 1970.gadā izdeva vēl vienu plati, bet tā jau ir tēma citam stāstam.

Bet šo stāstu noslēgsim gluži kā Eltons katru savu koncertu - ar "Your Song". Dziesmu, kura nodēvēta par "tuvu ideālai" ("Allmusic"). Un, kā 1975.gadā intervijā žurnālam "Rolling Stone" reiz atzina Džons Lenons, "es atceros, ka dzirdēju Eltonu Džonu dziedam šo dziesmu". "Tā bija pirmā [jaunā, oriģinālā] lieta pēc [tā, ko darīja] "The Beatles". Tas bija solis uz priekšu," jūsmoja Lenons.



Apskatot 42 gadus vecas plates, pirmajā brīdī varbūt šķiet, ka tur ar to "soli uz priekšu" ir kā ir. Taču nodrāztais teiciens: "Bez pagātnes nav nākotnes" laikam šeit būs īsti vietā. Plate "Elton John" nav vienas dziesmas albums. Tas ir pilnasinīgs muzikāls darbs, kādu šodien diez vai pats sers vairs radītu. Šis albums, kas tika veidots ar vērienu, lai iekarotu lielus tirgus, paradoksāli, bet patiesībā ir intīmas gaisotnes pārpildīts. Klausoties šīs senās plates, Eltonu nevar neiemīlēt no jauna.



Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Elton John - "Rock of the Westies" (1975, albuma apskats)

1975.gada 4.aprīlī Bils Geitss nodibināja savu "Microsoft" impērijas iedīgli. Tas bija sen, 37 gadus atpakaļ. Un šajā jau tāpat tik ļoti senajā gadā sers Eltons Džons izdeva savu jau desmito albumu "Rock of the Westies". Tas salīdzinājumam, lai varētu apjaust, cik ilgi Eltons jau silda šo pasauli ar savu daili, vairāk domājot, protams, muzikālo.

Albums "Rock of the Westies" ir viens no tiem, kas, skatoties mūsdienu acīm, nav nekāds nedz pagrieziena punkts vēsturē, nedz arī tajā būtu kādu nemirstošu grāvēju. Vienīgā šīs plates dziesma, kas vēlākajos gados iekļauta vai visos Eltona (man labpatīk seru saukt vārdā) labāko dziesmu apkopojumos, ir "Island Girl". Un pat tā nav viena no tām saldsērīgajām dziesmām, ko esam pieraduši dzirdēt minētajos apkopojumos. Starp citu, pats Eltons kā šīs plates pirmo singlu vēlējās izdot dziesmu "Dan Dare (Pilot of the Future)", jo saskatīja tajā lielāku komerciālo potenciālu. Taču tā nenotika, un "Dan Dare" nekad netika izdota kā atsevišķs singls.



Eltonam jau no laika gala izdevies tas, par ko sapņo daudzi viņa Anglijā dzīvojošie līdzgaitnieki mūzikā - Eltonu mīl Amerikā! Pat vairāk kā mājās. 1975.gads Eltonam bija īpaši ražīgs, šajā gadā viņš izdeva veselus divus albumus - "Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy" un "Rock of the Westies". Un abas šīs plates savā iznākšanas nedēļā uzreiz iekaroja ASV "Billboard" mūzikas topa augstākās virsotnes. Tajā laikā šāds sprints "Billboard" topā bija novērots tikai šiem diviem albumiem.

Jau septiņdesmito gadu vidū Eltons, šķiet, bija viens no sadarbībai ar citiem māksliniekiem visatvērtākais. Neskaitāmi dueti, dalība citu grupu un dziedātāju koncertos - tā ir Eltona stihija joprojām. Toreiz, septiņdesmito vidū, Eltons sadarbojās un koncertos uzstājās ar dziedātāju Kiki Dī (īstajā vārdā Paulīne Metjū), slavenākais dueta kopdarbs, protams, ir "Don't Go Breaking My Heart", kurš, zinot sera Eltona Džona orientāciju, kā minimums, izraisa mazu smīnu. Bet ne ļaunu, vienkārši amizantu. Eltons taču ir profesionālis, un, ja vajadzētu, viņš uz skatuves, domājams, varētu notēlot arī daudzbērnu māti. Albumā "Rock of the Westies" ir arī šīs sadarbības ietekme - tajā iekļauta Dī dziesma "Hard Luck Story", ko māksliniece kā singlu izdeva gadu pirms šīs Eltona plates.



Septiņdesmitie gadi mūzikā ir īpaši. Bītli bija nogājuši no skatuves, pasaule dzīvoja ar rokenrolu, jaunatne (un sabiedrība kopumā) bija kļuvusi vaļīgāka attiecībā pret dažādām normām un noteikumiem. Un varbūt tāpēc dzimtenē Eltons neguva tik lielu tautas mīlestību kā Jaunajā kontinentā, jo savās dziesmās viņš ir tradicionāls - melodisks un tekstos korekts (tos gan viņam joprojām sacer Bērnijs Taupins). Viņš neaicina gāzt varas, mainīt pasauli ieročiem rokās vai ar dumpju palīdzību. Viņš to aicina darīt ar sirdi un mīlestību. Bez tam Eltons Džons nekad nav uzvedies kā "pienācīgai" rokzvaigznei pienāktos - vienīgās dīvainības bija tūkstošos skaitāmu briļļu un kurpju kolekcija un uzstāšanās dažādos atraktīvos kostīmos, piemēram, Donalda Daka maskā. Bet pret sabiedrībā pieņemtajām normām Eltons allaž bijis gana tolerants, izņemot, protams, viņa orientāciju, bet par to toreiz nerunāja - vēl 1984.gadā viņš apprecējās otro reizi un ar... sievieti.

Un, domājams, šī Eltona Džona attieksme pret lietām un kārtību bija tas, kādēļ viņš jau toreiz, septiņdesmitajos gados (!!!) varēja uzstāties Maskavā. Skatoties 1979.gadā izdoto video ierakstu "To Russia with Elton", šī pārliecība tikai nostiprinās. Eltons toreiz arī aiz Dzelzs priekškara līdzās Bītliem bija tik populārs, ka Padomju savienības amatvīri saprata - stingrā kontrolē, bet Padomju tautai Eltons Džons jāļauj klausīties un viņu apskatīt. Videoierakstā pirms koncerta sākuma dzirdams teksts mikrofonā: "Cienījamie biedri! Tūlīt jūs dzirdēsiet dziedātāja Eltona Džona koncertprogrammu. Koncerta laikā aizliegts celties kājās un aplaudēt drīkst tikai tam paredzētajās vietās. Patīkamu vakaru!"

Tāds, lūk, bija laiks septiņdesmitajos, tāds bija Eltons toreiz. Un tāds viņš ir arī tagad. Nedaudz varbūt kuplāks miesās, vairs nav precējies ar sievieti un ir adoptējis mazu zēnu, bet, kas attiecas uz mūziku, Eltons nav mainījies nemaz, sevišķi viņa balss. Tā šodienas ierakstos skan gluži kā pirms gadiem četrdesmit.





Albuma vērtējums: 7/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas: kuras nedzirdēsim Eltona Džona koncertā Rīgā

Protams, Eltona Džona veikums mūzikā ir tik bagātīgs, ka viņa 3.novembrī Arēnā "Rīga" gaidāmajā koncertā nedzirdēsim ne tikai desmit viņa dziesmas, bet tuvu vairākiem simtiem. Taču, sagaidot šo, ko tur liegties, manuprāt, gada izcilāko koncertu, nolēmu izveidot izlasi ar desmit dziesmām, ko, visticamāk, Eltona koncertā nedzirdēsim. Var likt galvu ķīlā, būs gan "Crocodile Rock" un "Rocket Man", gan "Tiny Dancer" un "Candle In The Wind" un, visticamāk, koncerts jau tradicionāli noslēgsies ar "Your Song". Taču Eltona Džona krājumos ir vēl daudz, daudz labu dziesmu, kam arī būtu vieta viņa koncertos. Tad nu desmit no tām manā skatījumā turpinājumā.

1. "Val-Hala" ("Empty Sky", 1969)


2. "First Episode at Hienton" ("Elton John", 1970)


3. "Jamaica Jerk-Off" ("Goodbye Yellow Brick Road", 1973)


4. "Original Sin" ("Songs from the West Coast", 2001)


5. "Teacher I Need You" ("Don't Shoot Me I'm Only the Piano Player", 1973)


6. "House" ("Made in England", 1995)


7. "Healing Hands" ("Sleeping with the Past", 1989)


8. "Tinderbox" ("The Captain & the Kid", 2006)


9. "Long Way from Happiness" ("The Big Picture", 1997)


10. "Electricity" ("Billy Elliot the Musical", 2005)




Papildus resursi:
http://www.fbi.lv/

Saistītie raksti:
Elton John & Leon Russell - "The Union" (2010) (albuma apskats)
Surogātkristieši

Foto raksta ievadā no eltonjohnnews.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Elton John & Leon Russell - "The Union" (2010) (albuma apskats)

Dažbrīd liekas, nu ko vēl tādam māksliniekam kā Eltonam Džonam vajag? Ar savu talantu viņš ir sasniedzis visu, ko vien mūziķis uz šīs planētas Zeme var sasniegt - slavu, pielūdzējus, naudu, cieņu. Bet no otras puses - kad tad, ja ne tagad, realizēt kādu muzikālu projektu tieši sev un savam priekam. Eltona Džona un Leona Rassela kopdarbs "The Union" ir tieši tāds - unikāla elka un pielūdzēja satikšanās vienā platē un uz vienas skatuves.



"2008.gadā Elvisa Kostello mūzikas programmas "Spectacle", kuru es producēju kopā ar savu partneri Deividu Fērnišu, pirmajā epizodē es runāju par trim dziedātājiem-komponistiem, kurus domāju esmu aizmirsis, un Leons Rassels bija viens no tiem. Pārējie divi bija Laura Nairo un Deivids Ekls, kuri abi jau ir aizgājuši," albuma izklāsta Eltons Džons. "Deivids, kurš neko nezināja par Leona Rassela mūziku, Lauru Nairo vai Deividu Eklu, nopirka viņu kompaktdiskus un ielādēja savā iPodā. Pēdēja ceļojuma laikā Dienvidāfrikas safari 2009.gada janvārī, kad mēs ar Deividu gatavojāmies vakariņām, viņš uzlika skanēt savu iPodu, un viņš uzlika Leona Rassela albumu "Retrospective", un es sēdēju un klausījos, līdz man pēkšņi sāka birt asaras un es vairs nespēju kontrolēt savu šņurkstēšanu. Deivids jautāja: "Pie velna, kas te notiek?" Un es atbildēju: "Viņa mūzika aizved mani atpakaļ uz manas dzīves visbrīnišķīgāko un fantastiskāko laiku. Tas nav godīgi, ka cilvēki ir aizmirsuši, cik viņa mūzika ir brīnišķīga, un tas mani sadusmo."

02 Eight Hundred Dollar Shoes by napicram

Pēc paša Eltona Džona teiktā nu ir saprotama šī albuma tapšanas vēsture, un kāpēc tieši Leons Rassels. "Leons Rassels bija mana lielākā piano spēlētāja un vokālista ietekme sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Esmu ietekmējies no daudziem pianistiem, bet Leons bija mans īstais." Kas tad ir šis Leons Rassels? Viņš ir sešdesmit deviņus gadus vecs dziedātājs un komponists no Amerikas, kurš savas karjeras laikā sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā Džerijs Lī Luijs, Džordžs Harisons, Ēriks Kleptons, "The Byrds", Frenks Sinatra, Bobs Dilans un daudzi citi. Savu pirmo īsto soloalbumu "Leon Russell" viņš izdeva 1970.gadā, no kuras nāk jau par klasiku kļuvusī Rassela dziesma "A Song For You".



Dažādu projektu un savas solokarjeras laikā Rassels izdevis vairāk kā četrdesmit albumus. Tiesa, ja skatās no to popularitātes viedokļa albumu un singlu tabulās, tad vienīgā plate, kas tiešām Rasselam aizgājusi uz "urrā!", ir viņa 1979.gada kopdarbs ar Villiju Nelsonu "One For the Road", kas Kanādas un ASV kantrī mūzikas topos uzlēca līdz pašām virsotnēm. Tāpēc salīdzinoši labi gājis šim kopdarbam ar Eltonu Džonu - albums "The Union" ASV pārdotāko albumu topā uzkāpa pat līdz trešajai vietai, kam, protams, palīdzēja reklāmas pasākumi TV šovos.



Kā redzams, ideja par kopīga albuma ierakstīšanu patika arī Rasselam. Piepalīdzot producentam Bonam Bārnetam, tapa albums ar četrpadsmit dziesmām, lielākā daļa no kurām tapusi jau ierastajā tandēmā - Eltons Džons un Bērnija Taupins. Dažās dziesmās Eltonu Džonu nomaina Leons Rassels, bet, piemēram, dziesma "There's No Tomorrow" ir visu trīs kopdarbs, pievienojoties arī astoņdesmit vienu gadu vecajam R'n'B un soulmūzikas komponistam Džeimsam Timotijam Šavam.



Domājams, ir skaidrs, ap ko šī plate grozās. Ir skaidrs, kam tā patiks, ka ne visai. Dažs to drillēs no rīta līdz vakaram, dažs tikai pasmīkņās par veco lāga zēnu Eltonu un mežavecim līdzīgo Leonu. "2010.gada martā, divpadsmit četrapadsmit mēnešus vēlāk, es sēžu tajā pašā istabā safari, albums ir ierakstīts (..) Es par to visu lepojos. Bet visvairāk es lepojos, ka Leons atgriezās, lai parādītu mums visiem, cik viņš ir brīnīsķīgs un nepārspējams makslinieks," Eltons Dōzns nobeidz savu stāstu par albumu "The Union". Un droši vien tā tam arī jābeidzas, jo, ja ne Eltons, tādu Leonu Rasselu daudzi diez vai iepazītu vai, labākajā gadījumā, atcerētos. Un par to Eltonam Džonam paldies. Bet mēs gaidām arī paša Eltona jaunas soloplates. Skaidrs, ka ļoti gaidām.




2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jaunākie singli - 07.03.2011 (video, audio, bezmaksas lejupielāde)

Beidzot sagaidīts! Jaunais, pēc skaita piecpadsmitais, "REM" albums "Collapse into Now" klajā nāks akurāt rīt, 8.martā, bet šodien pirmais singls no tā "Uberlin", ko daudzas radiostacijas jau nodēvējušas par nedēļas singlu. Tāpēc mēs ar gudru ziņu to nedarīsim, un šo tituli piešķirsim skotu meitenei Emmai un viņas dziesmai "Brighter, Greener". Bet vispār šonedēļ atkal ir singlu pārbagātība, sākot no lieliskiem un beidzot ar ne tik lieliskiem, maigi izsakoties. Piefiksēju, kāpēc mans Eltons tā labprāt dzied kopā ar Leonu Raselu - Eltons uz tā mežaveča fona izskatās vienkārši puikiņš! Vēl ir roks, ir pops un noslēdzošais klips ir tiem, kam apnikuši visi melnie klepotāji - piecas pilnīgi baltas daiļavas. Bet es neesmu rasists, ja kas.

"Cherry Ghost" – "Only A Mother Could"
05 Only A Mother Could.mp3 by cooperativemusicuk

"Cloud Control" – "There's Nothing In The Water We Can't Fight"


NEDĒĻAS SINGLS! "Emma's Imagination" – "Brighter, Greener"


"Good Charlotte" – "Sex On The Radio EP"


Michael Jackson – "Hollywood Tonight"


Elton John & Leon Russell – "I Should Have Sent Roses"


Avril Lavigne – "What The Hell"


Maverick Sabre – "Look What I Done"


"McFly" – "That's The Truth"


"The Naked And Famous" – "Young Blood"


"Papercuts" – "Do What You Will" (bezmaksas lejupielāde)

Papercuts - Do What You Will by subpop

"Plan B" – "Writing's On The Wall"


"The Primitives" – "Rattle My Cage"


"REM" – "Uberlin"


"Rival Schools" – "Wring It Out"


"Swimming" – "Sun In The Island"


"The View" – "Grace"


"Wonderland" – "Not A Love Song"


2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet