Nekad īsti neesmu sapratis to dziedāšanu pie alus kausa, kādu rāda filmās vai kāda novērojama mūžīgo pļēguru, oi, atvainojos, - studentu korporeļu saviesīgo pasākumu laikā. Arī man dažs labs radagabals kādā nedēļas nogalē uzvelk nāģeni un dodas "korporeļot", līdz no rīta nojausma, kuras korporācijas - "Tervetia" vai "Lettonia" - biedrs esi, ir visai miglaina. Labākajā gadījumā pamosties viens, sliktākajā - zem siekalu klāta kolēģa, kurš miegā iedomājies, ka esi "Anniņa no Ķemermiestiņa", par kuru vakara gaitā tika daudzreiz dziedāts, cilājot kausus.
Skaidrs, ka šādos pasākumos alus dzeršana noris izteikti latviskā garā - "Bēdu manu lielu bēdu", "Es karā'i aiziedams" un viss tas bla bla bla. Tas ir forši, bet absolūti neinteresanti, ja tavs patriotisms nesniedz latviešu galda dziesmu areālus. Savukārt, mēģinot paskatīties, ko par "alus dziesmām" dēvē populārās mūzikas pasaule, nonākam pretējā grāvī - pārsvarā tās ir hardroka balādes vai kas ātrāks, un, nezinu, dažas klausoties, tam alus klunkšķim drīzāk ir tendence mainīt tecēšanas virzienu no iekšas uz āru.
Tāpēc nolēmu šeit apkopot desmit dziesmas, kuru pavadījumā man šķistu labi nodzerties miestiņu, kārtējo reizi pretendējot uz dīvaiņa statusu. Bet nu - ko padarīsi?... Un kas tad galu galā ir alus dziesmas? Tās ir dziesmas, kas mums vienkārši liek justies labi. Bet ja vēl putu dzira ir pie rokas... Priekā!
1. Paul McCartney - "We All Stand Together" ("Pipes of Peace", 1993.gada pārizdevums)
2. "The Proclaimers" - "I'm Gonna Be (500 Miles)" ("Sunshine on Leith", 1988)
Kad 1966.gadā grupa "The Monkees" debitēja televīzijā, Deivijs Džounss skatītājus pārsteidza ar savu zēnisko izskatu un personisko šarmu, kaut ekrānam viņš nebūt nebija svešinieks. Jau pavisam drīz "The Monkees" kļuva par daudzu elkiem visā pasaulē, viņu albumi tika pārdoti miljonos eksemplāru. Un Džounsa smalkais humors un šarms tā arī nekad nezuda. Aptaujas un individuālie vērtējumi Džounsu pat 2009.gadā, tātad - viņam bija jau 64 -, ierindoja visu laiku populārāko tīņu elku topu virsotnēs. Šajā gadā kādā aptaujā viņš ieguva 2.vietu, bet "Yahoo Music" gadu iepriekš Džounsam piešķīra Nr.1 visu laiku lielāko tīņu elku topā, atstājot tūlīt aiz sevis Britniju Spīrsu un Mailiju Sairusu.
UZ EKRĀNA JAU 11 GADU VECUMĀ
Džounss piedzima pēckara Anglijā, Mančestrā 1945.gada 30.decembrī. Jau agri, 11 gadu vecumā, viņš izpaudās aktiermeistarībā, filmējoties angļu ziepju operā "Coronation Street".
Seriālu sāka demonstrēt 1960.gada 9.decembrī, un tas turpinās joprojām - pagājušās nedēļas piektdienā, 2.martā, tika demonstrēta jau 7819.epizode...
Bērnībā Džounsam bija divas aizraušanās - teātris un jāšanas sports. Taču zirgi ar visiem saviem āboliem kapitulēja muzikālās drāmas mūzas priekšā. Londonā spīdoši nospēlējis slīpēta blēža lomu mūziklā "Olivers", Džounss 1963.gadā ar šo lomu debitē Brodvejā (ASV), saņemot par to "Tonija" balvu, ko pasniedz par sasniegumiem Brodvejas teātrī.
Nospēlējis vēl pāris lomas televīzijā, Džounss pēc pāris gadiem izvelk savas dzīves lielo lozi - kopā ar Maiklu Nesmitu, Pīteru Torku un Mikiju Dolenzu Džounss tiek apstiprināts lomā filmai par puišu rokgrupu, kuras scenārija pamatā bija "The Beatles" dzīvesstāsts.
"The Monkees" debitēja 1966.gadā, un publika bija sajūsmā ne tikai par puišu humora izjūtu, bet arī par Džounsa zēnisko izskatu - viņam jau bija gandrīz 21, bet izskatījās gadus piecus jaunāks.
"THE MONKEES" PAISUMI UN BĒGUMI
"The Monkees" debijas singls "Last Train to Clarksville" un Neila Daimonda dziesmas "I'm a Believer" versija bez aizķeršanās 1966.gadā uzšāvās topu virsotnēs daudzās valstīs. Džounsa dzimtenē vēsie angļi pēc pirmā singla vēl neticīgi blisinājās, dziesmu, un līdz ar to arī grupu, tā īsti neatzīstot (Karalistē tā sasniedza tikai 23.vietu), taču, kārtīgi padzēruši tēju un uzsildījušu veselo saprātu, "I'm a Believer" triumfēja arī topu tabulās "The Monkees" līdera dzimtenē. Šī dziesma tā arī palika nepārspēta topu tabulu iekarošanā, taču sekoja vēl arī citi labi novērtēti darbi - tā paša Daimonda komponētā "Little Bit Me, Little Bit You", Džerija Gofina un Kerolas Kingas "Pleasant Valley Sunday", "The Kingston Trio" dalībnieka Džona Stjuarta "Daydream Believer" un citi.
1968.gadā "The Monkees" uzņēma savu mākslas filmu "Head", kas bija pilnīga izgāšanās kases ieņēmumu ziņā. Ļodzīties sāka arī grupas dalībnieku attiecības, kas beidzās ar Torka aiziešanu. Atlikušie dalībnieki 1969.gadā izdeva divus albumus - "Instant Replay" un "The Monkees Present". Grupas slava bija sākusi rietēt, pēc otrā albuma iznākšanas arī Nesmits paziņoja, ka beidz "mērkaķoties" un grupu pamet. 1970.gada plati ar zīmīgo nosaukumu "Changes" ierakstīja vairs tikai divi oriģinālā sastāva dalībnieki - Džounss un Dolenzs. Un tās patiešām bija agrīnās grupas "The Monkees" beigas...
VECO LAIKU REANIMĒŠANA
Pēc grupas izjukšanas Džounss turpināja uzstāties kā solomākslinieks, 1971.gadā izdodot arī savā vārdā nosauktu plati. Paralēli tam viņš filmējās. Neaizmirstama loma bija situāciju komēdijā "The Brady Bunch", kurā Džounss tēloja pats sevi kā pusaudzes Māršas Bredijas sapņu elks. Lomu viņš nospēlēja tik spīdoši, ka kopš tā laika arī tiek uzskatīts par vienu no visu laiku lielākajiem tīņu elkiem.
Taču ieradumam ir liels spēks, un Džounss kopā ar Dolenzu un "The Monkees" bijušajiem dziesmu autoriem Tomiju Boisu un Bobiju Hartu nolēma pastrādāt pie jaunām dziesmām. 1976.gadā zem nosaukuma "Dolenz, Jones, Boyce & Hart" iznāca šāda paša nosaukuma plate, kam pirmajā brīdī nebija īpašu panākumu. Džounsam tas droši vien bija sāpīgi, vēl ņemot vērā, ka albuma tapšanas laikā bija aicinājis studijā pievienoties atlikušos "The Monkees" dalībniekus Nesmitu un Torku, bet viņi bija šādu ideju noraidījuši.
Taču "sauciens nebija tukšumā" - pēc pāris gadiem, tieši pateicoties šim albumam, klausītāju interese par "The Monkees" pamazām atjaunojās. Dažas vecās dziesmas pat atgriezās topos, un 1986.gadā Dolenzs, Torks un Džouns apvienojās koncerttūrei, galu galā izlaižot arī "The Monkees" labāko dziesmu izlasi "Then And Now" ar vienu jaunu kompozīciju - "That Was Then, This Is Now". Tolaik jau lielu lomu spēlēja mūzikas kanāls "MTV", un tieši lielā mērā pateicoties tam, grupa 1987.gadā jau atkal bija tik pieprasīta, ka zēni nolēma izdot pirmo "The Monkees" plati septiņpadsmit gados - "Pool It!".
Deviņdesmito gadu vidū grupai uz īsu brīdi piebiedrojās arī ceturtais bijušais cīņu biedrs Nesmits, un tā kopīgi, atzīmējot "The Monkees" 30 gadu pastāvešanu, 1996.gadā tapa pirmais albums divdesmit astoņu gadu laikā "Justus", kuru ierakstīja visi četri grupas dibinātāji. Liktenis būs lēmis, ka arī pēdējais...
LABS JOKS, ARĪ AIZEJOT
Paralēli "The Monkees" aktivitātēm Džounss turpināja darboties, uzņemoties gan virknē mākslas filmu, gan vēlreiz nospēlējot lomu savā jaunības dienu spēlētajā lugā "Oliver!", tikai šoreiz atveidojot vecu ebreju Feidžinu, kurš lugā raksturots kā "zagtu preču uzpircējs". Savus cienītājus Džounss iepriecināja arī ar vairākām biogrāfiskām grāmatām, tai skaitā 1987.gadā iznākušo "They Made a Monkee Out of Me", lieku reizi lasītājam atgādinot par savu spēju izstāstīt stāstus ar slīpētu humoru. 21.gadsimta pirmo desmitgadi Džounss pavadīja koncertējot. 2008.gadā, kā "savelkot galus", Džounss izdeva savu visu laiku iecienītāko dziesmu albumu "Incredible Revisited".
Aizpagājušās trešdienas, 29.februāra, rītā Džouns, sēžot mašīnā, sāka sūdzēties par spiedienu krūtīs un elpas trūkumu, pēc kā nekavējoties tika nogādāts slimnīcā Floridā. Taču liktenis savu smago roku jau bija pielicis pa ceļam uz hospitāli, tāpēc tur vien nācās konstatēt nāves faktu, kas iestājies sirdslēkmes dēļ. ""Adios", Mančestras kovboj!" caur ziņu kanālu "CNN" atvadu sveicienus cīņu biedram nodeva Mikijs Dolenzs. "Viņš man bija kā brālis, kura man nekad nav bijis, un viņa aiziešana atstās milzu robu manā dvēselē." Sēro arī pārējie "The Monkees" dalībnieki, sieva Džesika, ar ko Džounss apprecējās 2009.gadā, un četras meitas no iepriekšējām laulībām.
Deivijs Džounss, kurš dzīves laikā mīlēja labus jokus, tādu sagādāja, arī aizejot mūžībā 29.februārī - dienā, kura ir reizi četros gados. Viņš ir devis iespēju pieminēt viņa nāvi daudzreiz retāk kā dzīvi. Un nevienam nav tiesību nepildīt aizgājēja gribu.
Atvadoties no Deivija Džounsa, un nu jau laikam arī grupas "The Monkees", viens no kvarteta labākajiem albumiem - 1968.gada plate "The Birds, The Bees & The Monkees" no sākuma līdz beigām.
Foto raksta ievadā no sodahead.com, pārējie attēli no dažādiem interneta resursiem.
2009.gada 21.janvāris ir diena, ko Sūzana Boila (Susan Boyle) neaizmirsīs nekad. "Es to nekad neaizmirsīšu," apstiprina pati Boila. Jo tieši šajā dienā kautrīgā 48 gadus vecā mājsaimniece kāpa uz Skotijas Izstāžu un konferenču centra skatuves Glāzgovā talantu konkursa "Britain`s Got Talent" auditorijas un žūrijas priekšā. Un nepilnu desmit minūšu laikā pēc uzstāšanās pārraidīšanas televīzijā 11.aprīlī viņas dzīve pagriezās par 180 grādiem. No nevienam nezināmas mājsaimnieces, kura dzīvoja kopā ar savu kaķi, Sūzana Boila kļuva par zvaigzni, kuras debijas albums "I Dreamed a Dream" daudzās pasaules valstīs gadu miju sagaidīja kā līderis šo valstu albumu topos, piemēram, ASV, Īrijā, Jaunzēlandē, Austrijā un citur. Un "krita" arī eiropiešiem tik nepieejamais ASV mūsikas tirgus - tur Boila aiz sevis atstāja tādas zvaigznes kā Lady Gaga, "Black Eyed Peas" un Alīša Kīza (Alicia Keys). Lielbritānijā tas bija 2009.gada pārdotākais albums.
Arī Alīšai Kīzai neizdevās ar savu jauno plati "The Element of Freedom" no goda pjedestāla ASV pārdotāko albumu topā nostumt Sūzanu Boilu
NEGLĪTĀ PĪLĒNA STĀSTS
Sūzana Boila dzimusi 1961.gada 1.aprīlī Blekbornas (Blackburn) pilsētā Skotijā īru imigrantu ģimenē. Viņas tēvs Patriks Boils bija Otrā Pasaules kara veterāns, bet māte Bridžita bija mašīnrakstītāja. Sūzanai, kura bija jaunākā no astoņiem šajā ģimenē izdzīvojušiem bērniem, pēc dzemdību traumas, kas izpaudās kā īslaicīgs skābekļa trūkums dzemdību laikā, bija radušies viegli smadzeņu bojājumi. Šī trauma vēlāk radīja Boilai problēmas ar mācībām. Taču mūzika bija tā, kurā viņa rada mierinājumu un komfortu, jo viņa auga muzikālā ģimenē, kurā abi vecāki dziedāja, bet māte vēl arī spēlēja klavieres.
Blekborna bija rūpniecības pilsēta ar nepilniem pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, un tajā mazajai Sūzanai nebija daudz iespēju attīstīt savas muzikālās dotības. Arī skola nebija patvērums - grūtības ar mācībām bija iemesls klasesbiedru aizskarošajām izdarībām. Viņa bieži tika izsmieta un iesaukta par "Prasto Sūziju". Tomēr mazā Sūzana no mūzikas neatlaidās, un jau no 12 gadu vecuma viņa uzstājās dažādos skolas pasākumos.
Boila auga muzikālā ģimenē un pati mūzikā guva mierinājumu no vienaudžu pāridarījumiem
Pēc skolas pabeigšanas Boila sāka strādāt Vestlūdianas (West Lothian) koledžas virtuvē, kā arī iesaistījās dažādās valdības finansētās apmācību programmās. Dziedāt viņa turpināja tikai savam priekam, bet dažreiz devās arī uz teātri, lai baudītu kāda profesionāla dziedātāja sniegumu. Viena šāda teātra apmeklējuma laikā viņa viņa pirmo reizi izdzirdēja dziesmu "I Dreamed a Dream" no mūzikla "Nožēlojamie". "Man aizrāvās elpa," atceras Boila. "Tas bija pārsteidzoši!"
MĒĢINĀJUMI UN NEVEIKSMES
1995.gadā Boila devās uz Glāzgovu izmēģināt laimi pirmo reizi, lai piedalītos tolaik Apvienotajā Karalistē populārā talantu konkursa "My Kind of People" atlasē. Uzstāšanās laikā Boila bija ļoti nervoza, tādēļ atlasi neizturēja. Viņas brālis gan vēlāk apgalvoja, ka māsa tika atraidīta viņas šādiem šoviem netradicionālā izskata dēļ. Tomēr pēc saņemtā atraidījuma Boila no dziedāšanas neatteicās - viņa turpināja dziedāt baznīcas korī, kā arī regulāri izpaudās Happy Valley Hotel karaoke bārā.
1997.gads Sūzanas Boilas dzīvē ienāca ar personīgu traģēdiju - nomira viņas tēvs. Pēc tēva nāves Boila sapnim par dziedāšanu uz laiku teica ardievas, lai nesavtīgi rūpētos par savu slimo māti. Kā jaunākajam bērnam ģimenē un vienīgajam, kuram pašam nebija bērnu, visas rūpes par mātes aprūpi krita uz viņas pleciem. Dažreiz viņas abas ar māti smejoties pļāpājušas par slavu, kas kādreiz nākšot pār Sūzanu... Bridžita Boila atbalstīja meitas talantu un aicināja viņu piedalīties dažādos dziedāšanas konkursos. "Viņa bija viena no tiem, kas man ieteica pieteikties konkursam "Britain`s Got Talent", kuru mēs abas parasti skatījāmies kopā," atceras Sūzana Boila. "Viņa domāja, ka es varu tajā uzvarēt."
Mātes pamudināta, Boila 1999.gadā iztērēja visus savus ietaupījumus, lai studijā ierakstītu profesionālu demo ierakstu, kuru viņa izsūtīja ierakstu kompānijām, radio talantu konkursiem, vietējām un nacionālajām televīzijām. Viņa turpināja sapņot par to dienu, kad pasaule iepazīs viņas talantu. Taču 2000.gads Boilai nesa jaunu likteņa izaicinājumu - pēc astmas lēkmes mūžībā aizgāja viņas māsa Ketlīna. Šo zaudējumu viņa pārdzīvoja ļoti smagi, un atkal tieši mūzikā Boila rada mierinājumu.
Mājas video, kurā redzams un dzirdams, kā dzied Boila 25 gadu vecumā
Cerībā, ka tas ļaus palīdzēt ceļā uz tik ilgi gaidīto slavu un atzinību, Boila 2002.gadā sāka apmeklēt dziedāšanas nodarbības pie balss meistara Freda Onīla (Fred O'Neil). Viņa veica vēl dažus neprofesionālus ierakstus, maksājot par tiem ar savu valsts pabalstu, uzstājās dažos vietējos pasākumos un, šķiet, beidzot bija samierinājusies, ka Sūzanas Boilas slava neizies nekur ārpus mazās pilsētiņas robežām.
2007.gadā nomira Sūzanas māte. Tas viņu sagrāva pilnībā! Boila pārtrauca jebkādu dziedāšanu - viņa izstājās no vietējā talantu šova un pārstāja apmeklēt karaokes vakarus. Gandrīz divus gadus Boila atteicās dziedāt! Tā vietā viņa dzīvoja viena pati ar kaķi savas mātes mājā. Kļuvusi par bezdarbnieci, Boila lielu daļu sava laika veltīja brīvprātīgo darbam ar veciem cilvēkiem vietējā baznīcā, domām par dziedāšanu laika neatlicinot.
NO NEGLĪTĀ PĪLĒNA PAR GULBI
2008.gada augustā Freds Onīls aicināja Boilu izmēģināt spēkus TV talantu konkursa "Britain`s Got Talent" atlasē. Ar pārliecību, ka šī uzstāšanās varētu būt pēdējais veltījums viņas mātei, Boila devās uz Glāzgovu. Tur viņa konkursa pirmajā kārtā izpildīja dziesmu "I Dreamed a Dream" no mūzikla "Nožēlojamie" (Les Miserables), kuru 11.aprīlī, dienā, kad šo uzstāšanos rādīja televīzijā, noskatījās vairāk nekā 10 miljoni skatītāji.
Boilas vienkāršais izskats spēcīgi kontrastēja ar viņas studijas kvalitātes balsi. Uzstāšanās vienkārši apdullināja auditoriju un arī visnotaļ cinisko žūriju, tai skaitā arī "American Idol" producentu Saimonu Kouvelu (Simon Cowell). Par Boilas uzstāšanos tika plaši ziņots dažādu valstu galvenajos medijos, tai skaitā, laikraksts "Diena" 2009.gada 26.aprīlī rakstā ar nosaukumu "Neglītā pīlēna triumfs" rakstīja: "47 gadus vecā skotu bezdarbniece Sūzana Boila izraisījusi lielāko sensāciju internetā, pārsteigdama visus ar savu neticami skaisto balsi. Tagad viņai jāmācās sadzīvot ar slavu un milzīgo preses uzmanību
Vēl pirms pāris nedēļām Sūzana Boila bija nevienam nezināma vecmeita, kas dzīvoja kopā ar kaķi un dažkārt mēdza aizstaigāt uz vietējo krodziņu, lai uzdziedātu karaoki. Tagad viņas māju necilā Skotijas ciemā apsēduši žurnālisti no visām pasaules malām, jo 47 gadus vecā bezdarbniece kļuvusi par pasaules mēroga slavenību. Viņas uzstāšanās videoieraksts internetā ir populārāks par Britnijas Spīrsas un Madonnas videoklipiem." Un tā ir tiesa - Boilas pirmā konkursa uznāciena video "Youtube" vietnē deviņu mēnešu laikā ir apskatīts vairāk kā 86 miljonus reižu.
Tūlīt pēc konkursa pārraides Boila kļuva par vienu no galvenajām favorītēm uz uzvaru, viņa pēkšņi bija kļuvusi par publikas mīluli, un Boilas it kā pa jokam teiktais, ka viņa nekad nav skūpstījusies, publikas acīs padarīja viņu vēl mīļāku.
Pēc šova Boila ieguva iesauku "Sieviete, kura apklusinājusi Saimonu Kouvelu". Pēkšņā slava Boilu bija tik ļoti satriekusi, ka viņa pat pirms galvenā fināla bija draudējusi no konkursa izstāties. Pēc pēdējās fināla uzstāšanās tika saskaitītas visas balsis, un rezultātā Sūzana Boila zaudēja deju grupai "Diversity". Šāda rezultāta kritiķi pieļāva, ka to ietekmēja negodīga balsošana internetā. Pārdzīvojumi darīja savu - tūlīt pēc šova Boila tika nogādāta slimnīcā. Vēlāk viņa pati atzīs, ka tas viss viņas nerviem bijis par traku.
TRIUMFS
Neskatoties ne uz ko, Boila turpina dziedāt. 2009.gada 23.novembrī saules gaismu ierauga Boilas debijas albums "I Dreamed a Dream". Šajā platē Boila ir iedziedājusi virkni dziesmu kaverversijas, tai skaitā "The Rolling Stones" dziesmu "Wild Horses" un "The Monkees" klasisko "Daydream Believer". Taču "I Dreamed a Dream" jau pirms iznākšanas sāka sist rekordus. Trīs mēnešus pirms albuma iznākšanas Lielbritānijā interneta veikalā "Amazon.com" tas iepriekšpārdošanā bija pārdots jau nepilnos 412 tūkstošos kopiju. Tas ir visu laiku labākais debijas albumu iepriekšpārdošanas rekords Apvienotajā Karalistē, pārspējot līdzšinējo līderi Leonu Luisu (Leona Lewis) ar albumu "Spirit".
ASV albuma izdošanas pirmajā nedēļā tika pārdots 701 tūkstotis kopiju, kas ir absolūts rekords 2009.gadā iznākošo albumu konkurencē. Vēl vairāk - šis rekords pārspēj pat "U2" un "Eminem" iepriekšējo gadu plašu pirmās nedēļas pārdošanas rezultātus. ASV 2009.gadā Boila albumu pārdošanas ziņā piekāpās tikai Teilorai Sviftai (Taylor Swift). Tikai šīm abām dziedātājām 2009.gadā ASV bija izdevies pārdot vairāk par trim miljoniem albumu kopiju.
Jau 2009.gada novembrī Boila devās koncerttūrē uz ASV, bet gada beigās ēterā iznāca speciāls šovs "I Dreamed a Dream: the Susan Boyle Story", kurā Sūzana Boila uzstājās duetā ar savu elku dziedātāju Elēnu Peidžu (Elaine Paige). Raidījumu Apvienotajā Karalistē noskatījās 10 miljoni skatītāju, bet ASV tas ieguva visu laiku augstāko skatītāju reitingu, kopš kompānija "TV Guide Network" šādus datus vispār apkopo. Tam sekoja ielūgums nodziedāt "I Dreamed a Dream" ASV prezidenta kundzes Mišelas Obamas dzimšanas dienas svinībās 2010.gada 17.janvārī.
No vientuļas mājsaimnieces, kura dzīvo kopā ar savu deviņus gadus veco kaķi, Suzana Boila ir pārvērtusies augstākās sabiedrības dāmā. Bet atliek vien piekrist "Birtain`s Got Talent" žūrijas pārstāvei Amandai Holdenai: "Sūzanai jāpaliek tādai, kāda ir, jo tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņu mīl. Tiklīdz mēs viņu pārvērtīsim par krāšņu sievieti, viss būs sabojāts."
Avoti: www.susanboylemusic.com A&E Television Networks www.talent.itv.com
