pirmdiena, 2015. gada 30. novembris

Radīts mūzikas instruments, ko spēj pārvaldīt ikviens

Rets ir tāds, kuram bēnībā vecāki nav likuši vai vismaz mēģinājuši likt apgūt kādu mūzikas instrumentu. Pieļaujams, kādi 95 no 100 to pamet, pat neko lāgā neapguvuši. Bet vismaz puse no šiem 95 savas dzīves laikā kaut reizi nožēlo, ka tomēr nav iemācījušies to klavierspēli vai vijoli, jo to, ka mūzikai ir liela loma cilvēka stabilā psihē un labsajūtā, apjauš tikai ar gadiem. Dažs tomēr nepadodas, apmeklē privātstundas, pilnveido savas prasmes, lai arī zina, ka nekāds Ričards Klaidermans tāpat nekad nebūs (lai dies' nogrābstās!). Bet arī šo iespēju izmanto retais, jo viss prasa laiku un centību, bet parasti vismaz viens no šiem iztrūkst.

Bet drīz viss mainīsies. Žurnāla "Time" 2015.gada 25 labāko izgudrojumu topā ir iekļauts arī, laikam jāsaka, gadžets jeb ierīce, ar kuras palīdzību cilvēki varēs realizēt savus neizsapņotos muzikālos sapņus. Un šī ierīce saucas "The Artiphon INSTRUMENT 1". "Mūsu vīzija bija radīt muzikālu pārdzīvojumu, kurš ir vienkāršs un intuitīvs," produkta videoreklāmā saka "Artiphon" dibinātājs Maiks Butera. "Cilvēkiem vēlme pēc mūzikas ir fundamentāla," viņš saka, atzīstot, ka tas, kā trūkst, ir vienkārša instrumenta, kas spētu cilvēka domas pārvērst mūzikā. "Tas ir tas, ko mēs radījām - instrumentu, kurš jūsu muzikālās domas patiešām spēj pārvērst skaņā."

"INSTRUMENT 1" ir moderna ierīce. Tā ir savietojama gan ar viedtelefonu, gan datoru, tāpēc radīto uzreiz ir iespējams arī ierakstīt. Uz šīs ierīces var spēlēt, kā raksta "Time", "dučiem mūzikas instrumentu", ieskaitot ģitāru, vijoli vai klavieres. Lai uz "INSTRUMENT 1" spēlētu vijoli, nav pat nepieciešams lociņš, to var darīt ar viedtālruni, iepriekš ielādējot īpašu aplikāciju. Ierīces vispusību uzsver arī Buters. "[Šo instrumentu] jūs varat spēlēt, kā vien vēlaties - jebkurā pozā, jebkurā [mūzikas] stilā, jebkurā [instrumenta] skaņā."

Produkts ir radies vairāku gadu intensīva darba rezultātā. Sadarbojoties ar "mūziķiem visā pasaulē", tapa šis instrumenta "brīnišķīgais, minimālisma stilā ieturētais, ergonomiskais dizains, kuru spēlēt ir tik jautri," stāsta Buters. "Mēs gribam iedvesmot jūs spēlēt mūziku." Ierīci masveidā ir sākts ražot nesen - pēc tam, kad pūļa finansējuma ieguves vietnē "Kickstarter" "INSTRUMENT 1" savāca 1,3 miljonus ASV dolāru. Šobrīd instrumentu ir iespējams priekšpasūtīt, tas maksā $449,00, ieskaitot programmatūru un siksnu. Diez vai Liepājas Simfoniskajā orķestrī kādreiz visi mūziķi uz skatuves sēdēs ar šādiem instrumentiem, bet daži "nokavētie talanti" un entuziasti savu jauno mantiņu nu ir sagaidījuši.




Foto raksta ievadā no arthipon.com.

2015, www.musicstories.lv.

sestdiena, 2015. gada 28. novembris

Troye Sivan - "Blue Neighbourhood" (2015)

Trojs Sivans ir divdesmit gadus vecs austrāļu zēns, kurš dzimis Dienvidāfrikā. Zēns kā zēns, mūziķis kā mūziķis. Tomēr Sivans ir spilgts jaunās paaudzes mūziķa piemērs. Tās paaudzes, kura jau no mazotnes varējusi izmantot virtuālās vides dotās iespējas savu mērķu sasniegšanai.

DZĪVI IZSTĀSTA JŪTŪBĒ

Savu pirmo "YouTube" video Sivans ievietoja 2013.gadā, un tas savāca 6 miljonus skatījumu. Savos videostāstos viņš, piemēram, gatavo "īpašos cepumiņus", stāsta par "pēdējo personu, ko ir noskūpstījis", līdz beidzot aptuveni pirms gada viņš pusotras minūtes garā stāstiņā paziņoja, ka ir parakstījis līgumu ar ierakstu kompāniju par sava pirmā albuma izdošanu. Tātad šī zēna dzīvei ir bijis iespējams sekot līdzi, neizejot no "YouTube". Tai skaitā pirms diviem gadiem viņš emocionālā video turpat atzinās, ka ir homoseksuāls. Šai paaudzei to publiskot, izskatās, ir vairāk drosmes kā priekšgājējiem.

Protams, ierakstu kompānijas līgumus nepiedāvā katram, kurš "YouTube" ēterā gatavo pankūkas vai osta pirkstu, ar ko nupat iztīrīts nabas caurums. Sivanam mīlestība uz mūziku bijusi jau no mazotnes, turklāt - viņam labi padevās arī dziedāšana. Iesākumā viņa neapstrīdami favorīti bija Maikls Džeksons un Madonna, taču vēlāk Sivans atrada savu nišu - klasiskās balādes Andrea Bočelli un Selīnas Dionas izpildījumā. "Kad es biju jaunāks, mans mērķis bija ar dziedāšanu cilvēkus saraudināt," viņš atzīstas sarunā ar žurnālu "Billboard". Tiesa, klasesbiedri gan to nav spējuši novērtēt. Bet tas ir tikai loģiski - kurš normāls cilvēks publiski atzīsies, ka viņam patīk Selīna Diona?! 

TOLERANTĀKAS PAAUDZES BALSS

Savas "zēnu soprāna" balss dēļ viņš parādījās dažās TV pārraidēs, un tas viņu noveda pie galvenās lomas mūziklā "Olivers". Jaunā aktiera karjera un "YouTube" atpazīstamība, savukārt, nolika Sivanu pie nākamā karjeras pakāpiena - jauna supervaroņa lomas 2009.gada filmā "X-Men Origins: Wolverine". Un tad nāca neizbēgamais - balss lūzums, un Sivans dažus gadus nedziedāja vispār. "Man patika gulēt gultā un klausīties Šadē, Evas Kesedijas, Emijas Vainhousas un Bilijas Holidejas skumjajā mūzikā," laiku, kurā viņš arī skaudri apjauta savu atšķirīgo seksualitāti, atceras Sivans.

Šīs dieniņas nu ir garām. 4.decembrī ierakstu kompānijas "Capitol" paspārnē klajā nāks Sivana debijas albums "Blue Neighbourhood", kas, kā raksta "Billboard", "palīdzējis viņu veidot kā jaunas, daudz tolerantākas paaudzes balsi." Sivans ar savu atklātību ir palīdzējis "atklāties" arī citiem sava vecuma homoseksuāliem civēkiem. Viņam tviterī seko 3,7 miljoni kontu, tik pat arī "YouTube". Sivana virtuālā vilkme ir milzīga! Tomēr "YouTube" videostāstiņi ir viens, bet pilns studijas albums - pavisam kas cits. Šobrīd ir publiskotas divas dziesmas no jaunās plates - "Youth" un "Talk Me Down". Ja sirds ir no ledus, tā izkusīs. Ja galvā ir tuksneša vētra, tā norims. Un viņam it tikai 20! "Ar vai bez viņa virtuālās ietekmes Trojs kā mākslinieks ir viens no miljona," saka viens no plates līdzautoriem Džeks Antonofs no "Bleachers". Viņam tainība - miljons lietu vēl šajā gadā var atlikt, bet nenoklausīties Troja Sivana plati "Blue Neighbourhood" - tā vienkārši būtu netaisnība pašam pret sevi!


2015, www.musicstories.lv.

ceturtdiena, 2015. gada 26. novembris

Bībera un "One Direction" dueļa uzvarētājs ir: mūzikas industrija

Ir pagājušas jau gandrīz divas nedēļas, kopš 13.novembra, kad savus jaunos albumus vienā dienā izdeva gan Džastins Bībers, gan britu "One Direction", liekot minēt šādas rīcības motīvus. Varētu likties, ka Bībera "Purpose" un "One Direction" "Made in the A.M." kopīga ir samērā maz. Bībers mazliet agresīvāks, varbūt progresīvāks, savukārt "One Direction" ir drīzāk tāds standarta puišu ansamblītis, kura plakāti aizņem tīņu vecuma meiteņu guļamistabu sienas. Tomēr ļoti ticams, ka abu klausītājs ir lielā mērā viens un tas pats. Tāpēc jo interesantāk vērot, kurš šajā duelī uzvarēs un kāda būs ierakstu kompāniju stratēģija albumu virzīšanai tirgū.

KONKURENCE LIEK MEKLĒT JAUNUS PĀRDOŠANAS CEĻUS

Pirmās pēcizdošanas nedēļas aptuvenās aplēses ir sekojošas - "Def Jam" paspārnē izdotais "Purpose" pārdots 550 tūkstošos eksemplāru, no tiem 100 tūkstoši kombinētā veidā - ieskaitot tā saukto TEA ("track-equivalent albums"), kur desmit atsevišķi lejupielādētas dziesmas tiek pielīdzinātas vienam albumam, un SEA ("stream-equivalent albums"), kur 1500 straumētas dziesmas ir ekvivalentas vienam albumam. Pieskaitot gan TEA, gan SEA rādījumus, "Columbia Records" izdotajam "One Direction" albumam "Made in the A.M." rādītāji ir līdzīgi, bet tomēr mazliet zemāki: 425 tūkstoši + 50 tūkstoši. Tātad kopā 475 tūkstoši pārdotu albumu. Bet cīņa turpinās.

Asā konkurence abu albumu izdevējiem ir likusi būt radošiem un izdomas bagātiem. Arī neierasti dāsniem pret faniem. Piemēram, uz pasākumiem "An Evening With Justin Bieber" Losandželosā un Čikāgā, pie $18 ieejas biļetes piemaksājot vēl nieka $4, katrs apmeklētājs ieguva albuma "Purpose" lejupielādes kodu. Šādu pašu bonusu saņēma visi, kas pasākumam par $9,99 pieslēdzās interneta tiešraidē. Par $5 "Purpose" digitālo kopiju savā īpašumā varēja iegūt arī alternatīvās pārvietošanās portāla "Lyft" lietotāji, bonusā saņemot vēl $5 kredītu nākamajam braucienam. Turklāt, popularizējot Bībera singlu "Sorry", akcijas laikā tika izdalīti arī simtiem rožu pušķu ar atklātnīti par "Purpose" digitālās lejupielādes iespējām.

"One Direction" albuma reklāmas kampaņa bija šķietami tradicionālāka. Vispirms jau uz TV vakara šoviem "The Ellen DeGeneres Show" un "Jimmy Kimmel Live!", kuros piedalījās "One Direction", atšķirībā no ierastās prakses, tika tirgotas ieejas biļetes. Bet - katras biļetes īpašnieks saņēma savā īpašumā fizisku "One Direction" albuma "Made in the A.M." kopiju. Tādu pašu kopiju saņēma katrs, kurš iegādājās biļeti uz kādu no albuma pirmsizdošanas noklausīšanos kinoteātros. Turklāt pats albums tiek izdots piecos dažādos vāciņa noformējumos. Šādā veidā, pēc "Billboard" datiem, pirmo trīs dienu laikā, kopš abu albumu izdošanas, "Made in the A.M." tika pārdots 81 tūkstotī kopiju iepretī 28 tūkstošiem Bībera "Purpose" eksemplāru. Arī veikalu ķēdes "Walmart" tirdzniecības atskaites uzrāda, ka ar 22 tūkstošiem pārdoto albumu eksemplāru pret 19 tūkstošiem mazliet priekšā izvirzījies "One Direction" kolektīvs.

VISU IZŠĶIRS DIGITĀLĀ VIDE

Bet visu izšķirs digitālā vide. Un tā liecina, ka uzvar Bībers. No 13. līdz 15.novembrim "iTunes" dziesmu veikaliņā tika lejupielādētas 270 000 Bībera "dziesmu vienības", salīdzinot ar "One Direction" 190 tūkstošiem. Britu puikas gan Bīberu pārspēja citā rādītājā - tā saucamajā "pre-order" jeb priekšpasūtījumu skaita ziņā. Proti, sešu nedēļu laikā līdz albuma "Made in the A.M." izdošanas datumam katrs "iTunes" lietotājs varēja priekšpasūtīt albumu (to arī uzreiz apmaksājot). Sešu nedēļu laikā šādi tika iegadāti 170 tūkstoši albumu digitālo kopiju. Bībers, tiesa, gan trīs nedēļu ilgā priekšpasūtīšanas periodā, savāca "tikai" 110 tūkstošus šādu pirkumu.

Kā redzams, pa kādai kaujai ir uzvarējis te viens, te otrs. Bet kurš uzvarēs "karā"? "Ir skaidrs, ka Bībers [albumu] patēriņā uzvar, jo viņam ir daudz masīvāki radio singli," žurnālam "Billboard" atzīst kāds vārdā nenosaukts ierakstu industrijas pārstāvis. Tas nozīmē, ka Bībers spēj nokomplektēt daudz vairāk SEA un TEA jeb pārdotos digitālos albumus, ko veido atsevišķi lejupielādētas vai straumētas dziesmas. Bet varbūt vislieākais ieguvējs ir tieši mūzikas industrija pati? Varbūt šis duelis ierakstu kompānijām atkal lika sarosīties, meklējot risinājumus albumu pārdošanas rādītāju uzlabošanai? Un varbūt tieši šis duelis mazliet pieklusināja jau līdz mantrai noskaitīto pātaru, ka mūziku, sevisķi fiziskā formātā, mūsdienās jau vairs neviens nepērk? Izrādās, pērk gan. Un, izrādās, pelnīt var ne tikai ar koncertiem, bet arī ierakstu tirdzniecību. Šis duelis nāca tieši laikā! 


Foto raksta ievadā no askulator.com.

2015, www.musicstories.lv.

otrdiena, 2015. gada 24. novembris

Islāmisti piesaka karu mūzikai!

13.novembra notikumi Parīzē, kad vairākos uzbrukumos bojā gāja pusotrs simts cilvēku, bet pustūkstotis tika ievainoti, kārtējo reizi apliecina, ka pasaule ir ļoti maza. Ka kāda ambīcijas, aizvainojums un "ticība" var vistiešākā veidā ietekmēt cilvēku dzīvi civilizētā Eiropas valsts galvaspilsētā. Vai trakāk - tas var laupīt dzīvību kādam, kurš piektdienas vakarā pēc darba nedēļas nolēmis vienkārši iedzert glāzi vīna vai noklausīties koncertu.

ATSLĀBUMS PĒC 9/11

Pusotra tūkstoša ietilpības Parīzes teātrī "Le Bataclan" 13.novembra vakarā uzstājās amerikāņu smagās rokmūzikas grupa "Eagles of Death Metal". Kad grupa bija nospēlējusi dažas dziesmas, vairāki cilvēki publikā piecēlās un atklāja uguni uz pārējiem. Nešķirojot un nevienu nežēlojot, viņi tiešā tēmējumā apšāva visus pēc kārtas. Vairāki izdzīvojušie vēlāk stāstīja, ka sākumā domājuši, ka tas ir koncerta šova elements. Bet, kad arī pati grupa nobēgusi no skatuves aizkulisēs, bet šāvieni nebeidzās, un cilvēki krita viens pēc otra, bija skaidrs, ka notiek kas šauminošs. Pēc policijas ierašanās divi no uzbrucējiem aktivizēja savas bumbu vestes, uzspridzinot sevi un apkārt esošos. Tajā vakarā "Le Bataclan" teātrī bojā gāja 89 cilvēki. 

Līdzīgi kā pēc 11.septembra teroraktiem ASV, arī pēc 13.novembra Parīzes notikumiem nekas vairs nav tā kā bija līdz šim. Tas attiecās arī uz koncertiem. Pēc 11.septembra ASV lielākā daļa koncertzāļu un stadionu pastiprināja drošības pasākumus, liekot mūzikas faniem, līdzīgi kā lidmašīnu pasažieriem, pie ieejas iziet caur metāla detektoriem. "Diemžēl koncertu pasaule [ilgākākā laika periodā] pēc 11.septembra kļuva pašapmierināta," žurnālam "Billboard" saka izklaides industrijā specializēies advokāts un krīzes menedžeris Eds Makfersons. "Pēc 11.septembra magnetometri tika izvietoti koncertu norises vietās Losandželosā un citur, taču lielākā daļa vēlāk tika noņemta." Makfersons uzskata, šiem drošības pasākumiem noteikti jāatgriežas. Tūlīt pēc Parīzes notikumiem vairāki ASV koncertu rīkotāji, tai skaitā "Live Nation", un koncertu norises vietas paziņoja par jaunu drošības pasākumu ieviešanu turpmākajos pasākumos, sīkāk nekomentējot, ko tie sevī ietver.

NEIEREDZ AMERIKĀŅUS UN MŪZIKU

Teroristu izvēlētais "Le Bataclan" teātris un konkrētais koncerts tika rūpīgi izvēlēts. Pirmkārt, tik mazās koncertzālēs drošības pasākumi parasti ir visai formāli, turklāt uzstājās grupa no Amerikas, kas jau ir iemesls islāmistu dusmām. Bet koncerts bija tikai viena no terora aktu vietām. Pārējie notika restorānā un pie stadiona, kurā tobrīd notiekošo maču vēroja arī Francijas prezidents. Tātad teroristu mērķis bija cilvēki, kuri savu brīvo laiku pavada, nododoties hobijiem, interesēm vai tiekoties ar draugiem. Tas bijs uzbrukums cilvēku izvēlei pavadīt savu brīvo laiku. 

Teroristu grupējums "Daesh", kuram labāk tīk, ja to dēvē par "Islāma valsti", ienīst atšķirīgo, radošo un individuālo. Tāpat kā amerikāņus, "Daesh" nicina arī mūziku. Un vienalga, vai tā ir populārā vai kāda cita veida mūzika. Piemēram, organizācijas atzars Lībijā nesen sarīkoja publisku mūzikas instrumentu dedzināšanu, foto un video izplatot visur pasaulē. 

"Daesh" izveidojās 2013.gada pavasarī Sīrijas Ziemeļos un nostiprinājās, cīnoties ar Sīrijas prezidenta Bašara Al Asada armijas vienībām. Šī cīņa ir prasījusi tūkstošiem dzīvību abās pusēs. Tad kāpēc vēl jābūt kādiem noteikumiem, kas šajos karu skartajos reģionos ierobežo jau tā skopo un drūmo cilvēku ikdienu? Atbilde ir gaužām vienkārša - reliģija. Vārdu reliģija te pat varētu likt pēdiņās, jo tā nav reliģija, kas citiem tiek uzspiesta un kuras vārdā citus var slaktēt. Bet šiem cilvēkiem, kuri dzīvo Sīrijā, Irākā, Lībijā un kuru dzīvības ir atkarīgas no konkrētā ciema "Daesh" atzara vadītāja labvēlības, nav citas izvēles.

40 PLETNES CIRTIENI PAR DZIESMU

Noteikumi ir skarbi. Un tie visvairāk skar tieši nepilngadīgos, kuri kaut kad nākotnē ir eventuāli "Daeš" kaujinieki. Tātad - viņi nedrīkst tapt "sabojāti" ar "Rietumu propogandu". Dzīvē tas izskatās šādi: piemēram, tā dēvētajā "Daesh" galvaspilsētā Rakā par T-krekla ar smagā metāla mūzikas simboliku nēsāšanu apcietina un divas nedēļas tur ieslodzījumā. Vairāki sīrieši ir tikuši apcietināti tikai par to, ka viņu mobilajos telefonos atrastas ielādētas dziesmas. Grupējuma ieskatā pornogrāfija, mūzika, kultūra, viss, ko viņi paši var palikt zem apzīmējuma "sātanisks", "aizvaino Allāhu", un tātad ir aizliedzams. "Daesh" sodu sistēmā par katru telefonā atrasu dziesmu "vainīgajam" pienākas 30 līdz 40 sitieni ar pletni vai nūju. Un tie nav tikai priekšraksti - šā gada sākumā kādai mūziķu grupai tika piespriesti un izpildīti 90 sitieni ar pletni katram tās dalībniekam tikai par to, ka viņi "tika pieķerti" spēlējam sintezatoru, raksta "Billboard". 

Reliģija apvienojumā ar tumsonību ir bīstams spēks. Bīstams pārējiem, bet ļoti parocīgs spēka turētājam, šajā gadījumā "Daesh" grupējuma līderiem. Tieši tāpēc ir šie drastiskie eksistences ierbežojumi. Jo vairāk informācijas, jo vairāk domā. Jo vairāk domā, jo mazāka iespēja noticēt "Daesh" pasakām. Tomēr, ņemot vērā grupējuma jau pastrādātās zvērības, tātad arī plašās iespējas, vai pasaulei ir tam jāpakļaujas vai vienārši jādzīvo tālāk?

VISS TURPINĀSIES

Ja var ticēt tam, ko raksta ārzemju prese, piemēram, "Newsweek", "Daesh" piedzīvo visai smagus laikus. Aizvien mazāk cilvēku "āpasaulē" notic "Daesh" dāsnajiem solījumiem par dzīvi teju paradīzē tiem, kas grupējumam pievienosies. Tas attiecās gan uz meitenēm no Rietumu valstīm, kuras agrāk straumēm devās kļūt par "kaujinieku sievām", gan arī pašiem kaujiniekiem. Cik noprotams, tieši kaujinieku algošana arī ir faktiski vienīgais, kam "Daesh" naudu netaupa, savukārt pārējiem tā iztikšana ir, maigi izsakoties, švaka. Turklāt avoti ziņo par kaujinieku masveida dezertēšanu, kam, protams, nav oficiāla apstiprinājuma. Ņemot vērā Francijas dusmu uzlidojumus "Daesh" kontrolētajām teritorijām Sīrijā un arī ASV un Krievijas iesaisti konfliktā, mūžīgi jau tāds "Daesh" pastāvēt nevarēs. Bet tik pat skaidrs ir tas, ka vieta jau tukša nepaliks, un vietā nāks citas terora formas.

Un to vēsi (ja tas vispār iespējams) apdomājot, ir skaidrs, ka jādzīvo tālāk. Tāpat kā līdz šim, tikai varbūt biežāk atskatoties pār plecu. To darīs arī Parīzes "Le Bataclan" teātris, kurš ir apņēmības pilns turpināt darbību. 1864.gadā celtā ēka 151 gadu vēlāk ir kļuvusi zināma visā pasaulē. Tā kļuva par pēdējo tikšanās vietu 89 cilvēkiem, bet vēl 99 šeit tika smagi ievainoti. Un tomēr - mūzika, teātris, sports, viss, kas sagādā cilvēkiem prieku un bagātina tos, ļaus šīs dziļās brūces sadziedēt. Neskatoties uz reliģijām un tumsonību. Kas, būsim godīgi, reizēm ir viens un tas pats.

Foto raksta ievadā Parīzes teātra "Le Bataclan" interjers koncerta laikā (ne 13.11.2015.). Foto no coursdetecktonic.com.

2015, www.musicstories.lv.

svētdiena, 2015. gada 22. novembris

Krisa Steipltona Pelnrušķītes pasaka

"Dažreiz Pelnrušķīte ir 37 gadus veca, ar paretu bārdu un balsi kaut kur pa vidu starp Džordžu Džounsu un Otisu Redingu," par jauno kantrīmūzikas zvaigzni Krisu Steipltonu raksta žurnāls "Billboard". Un patiesi - Steipltona 4.novembra uzstāšanās Kantrīmūzikas Asociācijas (CMA) balvu pasniegšanas ceremonijā kopā ar Džastinu Timberleiku bija viņa Pelnrušķītes balle. Tikai atšķirībā no pasakas personāža, reālajam pēc pusnakts nenācās doties mājās ķirbī, kurš piejūgts dažām žurkām. Steipltons no skatuves nokāpa jau kā balles karaliene. Tas ir, karalis.

24 STUNDU LAIKĀ IEKARO TOP 40

Ironija šajā visā ir tā, ka Steipltons jau piecus mēnešus atpakaļ bija izdevis savu debijas plati "Traveller", taču līdz pat CMA balvas pasniegšanas ceremonijas performancei pasaulei gar viņu nebija nekādas daļas. Taču nākamajā dienā pēc ceremonijas "Google" meklētākais vārds bijs "chris stapleton", un "Traveller" pēkšņi kļuva par pārdotāko albumu daudzās valstīs, tai skaitā ASV. "Billboard" ziņo, ka, pēc "Nielsen Music" datiem, "Traveller" nedēļā, kura beidzās 6.novembrī, pārdots 177 tūkstošos kopiju, turklāt gandrīz viss šis apgrozījums savācies 24 stundu laikā - no uzstāšanās brīža 4.novembra vakarā līdz 6.novembrim, kad nedēļas pārdošanas rezultāti tiek apkopoti. Tā ir arī atbilde pārsteigtajiem "Billboard TOP 100" sekotājiem, kuri 21.novembra topā 23. vietā (!!!) ieraudzīja "kaut kāda" Krisa Steipltona dziesmu "Tennessee Whiskey", kaut arī par tādu nekas nav dzirdēts.

KANTRĪMŪZIKAS MAINĀS TAGAD

Steipltons nav jauniņais. Viņš ir labi zināms kantrīmūzikas industrijai, viņš ir bijis līdzautors sešām "Billboard" kantrīmūzikas topa Nr.1 dziesmām, pēdējā no kurām bija Tomasa Reta izpildītā "Crash and Burn". Tomēr paša Steipltona panākumi liecina, ka šā brīža kantrīmūzikas pašos pamatos notiek zināmas pārbīdes. "Cilvēki ir noguruši no [kantrī]  dziesmām par gultām kravas mašīnās, netīriem ceļiem, dzeršanu," žurnālam "Billboard" atzīst kantrīmūzikas dzietātājas Sāras Evansas menedžeris Kreigs Dans. Viņš saka, ka CMA balvas ceremonijas notikumi ir vēstījums, ka "ir laiks atgriezties pie dziesmām ar mazliet dziļāku jēgu."

4.novembrī pasaulei bija iespēja tiešraidē vērot jaunas zvaigznes dzimšanu. Nevis nedēļām garu talantu šovu n-tajās kārtās, bet vienkāršu, sirsnīgu uzstāšanos desmit minūšu garumā. Tiek ziņots, ka CMA balvu pasniegšanas ceremonija vēl nebija galā, kad pilnībā tika izpārdota Steipltona Amerikas Rietumkrasta tūre, biļetēm otrreizējā tirgū parādoties par cenām starp $350 un $500. Pats Steipltons visā šajā jezgā ir atturīgs. "Man personiski tā ir milzīga uzvara," viņš atzīst sarunā ar "Billboard". "Bet es nedomāju, ka tā samīcīs kāda cita mūziku vai aizvērs durvis kādam citam mūzikas stilam. Tas, ko tas var izdarīt, ir parādīt, ka šeit ir vietas visam."


Foto raksta ievadā Kriss Steipltons (no labās) un Džastins Timberleiks CMA balvu pasniegšanas ceremonijā 4.novembrī.

2015, www.musicstories.lv.

piektdiena, 2015. gada 20. novembris

21 gadu pēc nāves iznāk pirmais Kurta Kobeina solo albums

Deviņdesmito gadu kulta grupas "Nirvana" solists Kurts Kobeins atstāja šo sauli 1994.gada 5.aprīlī, 27 gadu vecumā nošaujoties. Grupas 1991.gada albums "Nevermind" visā pasaulē ir pārdots vairāk kā 30 miljonos kopiju, uz pusi mazāk, bet joprojām iespaidīgi, tika notirgots "Nirvana" nākamais un pēdējais albums "In Utero" (1993). Grupas bundzinieks Deivs Grols pēc Kobeina nāves izveidoja grupu "Foo Fighters", kuras astoņas studijas plates ASV vien ir pārdotas 12 miljonos eksemplāru. Savukārt trešais "Nirvana" dalībnieks basģitārists Krists Novoseliks, atteicies no piedāvājuma pieslēgties "Foo Fighters", deviņdesmito vidū izveidoja grupu "Sweet 75", izdeva vienu albumu, un nolēma, ka labāk meklēs laimi politiskā un sabiedriskā darbā. Un tikai pēc vairāk kā 21 gada, 2015.gada 13.novembrī, klajā ir nācis pirmais oficiālais Kurta Kobeina solo albums "Montage of Heck: The Home Recordings".

200 STUNDAS NO DZĪVES

Šis albums, protams, top no režisora Breta Morgena veidotās dokumentālās filmas "Kurt Cobain: Montage of Heck" vilkmes. Filma uz kabeļtelevīzijas "HBO" abonentu ekrāniem parādījās 24.aprīlī un atklāja Kobeinu pavisam savādāku kā vairuma iedomās. Viņš ir parādīts ne tikai kā atkarībās un depresijā grimstoša rokzvaigzne, bet arī kā maigs un mīlošs tēvs savai tolaik vēl zīdaiņa vecumā esošajai meitiņai Frensisai Bīnai. Tieši viņa filmas tapšanā sadarbojās ar Morgenu (viņa ir arī filmas izpildproducente), nododot līdz šim ārpus mājas sienām nekad neparādītus kadrus un ierakstus. Pateicoties filmas panākumiem, kā arī jaunatklājumiem Kobeina atstātajos kasešu ierakstos, tapis šis albums "Montage of Heck: The Home Recordings".

Uzreiz jāapbēdina tie "Nirvana" fani, kas jaunajā platē cer izdzirdēt kādu grandiozu hitu vai otru "Smells Like Teen Spirit". Nekā tāda tur nav - tie ir vēsturiski mājas ieraksti, kuros dzirdams, kā Kobeins sacer dziesmas vai spēlē kaut ko no rokenrola klasikas, arī runā, piemēram, pa telefonu vai pats ar sevi. "Šajā albumā nav iekļauts nekas no tā, kas bijis [izdots] kādā ["Nirvana"] albumā," žurnālam "Rolling Stone" atklāj Morgens. Viss materiāls ir nācis no Kobeina atstātajām audiokasetēm 200 stundu garumā, un šim albumam ir atlasīts tikai tas materiāls, kas tieši neattiecas uz grupas "Nirvana" daiļradi.

Kobeins savas demo kasetes nekādi neuzskaitīja - nedatēja un nenumurēja, tāpēc hronoloģiju albuma (un filmas) veidotāji centās noteikt pēc tā, kas vēl kasetēs ierakstīts. Piemēram, vienā kasetē esošo balādi "Burn the Rain" Kobeins pēkšņi pārtrauc, jo zvana telefons. Viņš arī aiziet līdz telefonam un sāk runāt ar savu toreizējo draudzeni Treisiju Maranderi. Bet kasešu ierakstītājs turpina strādāt... 

SADZIRDĒT KOBEINA SMAIDU

Ierakstos atrodama arī Kobeina versija "The Beatles" 1964.gada dziesmai "And I Love Her". Morgens atzīst, ka klausoties šīs kasetes, viņam Kobeins atklājies pavisam savādāks. "Tur ir milzīgs daudzums prieka," viņš saka par lentēs saklausīto. "Publiski mēs Kurtu nemaz tik bieži neredzējām smaidot." Bet ierakstos, sevišķi agrīnajos, no Kobeina izstarojot jautrība un dzīvesprieks. "The Happy Guitar" ir viena no šīm gaišajām Kobeina performancēm. "Jūs varat dzirdēt viņa smaidu," ir pārliecināts Morgens. Albums "Montage of Heck: The Home Recordings" ir izdots vairākos formātos, ieskaitot CD, DVD un tā saucamo ekskluzīvo izdevumu jeb "Deluxe Edition", kurā iekļauta 31 dziesma, pēdējā no kurām ir dziesmu popūrijs "Do Re Mi". Tā, tiek pieļauts, ir arī pēdējā, kuru Kobeins ierakstīja neilgi pirms savas nāves. 

Frensisa Bīna pēc filmas noskatīšanās teica, ka tikai tagad pa īstam iepazinusi savu tēvu (Kobeina nošaušanās brīdī Bīna bija 20 mēnešus veca). Kaut ko līdzīgu noņurd arī viens otrs "Nirvana" fans, kuram varbūt Kobeinu gribētos atcerēties kā paskarbu rokeri, nevis pārmēru jūtīgu tētuku. Bet tieši tāds Kobeins arī bija, skatuves skarbumu piestumjot sev priekšā kā aizsargsienu. Tāpēc lai arī šī "Montage of Heck: The Home Recordings" kolekcija ikvienam mazliet paver priekškaru uz Kobeina dvēseli, un šo nebūtu jāklausās tiem, kas Kobeinu tiešām nevēlas ieraudzīt savādāku.


2015, www.musicstories.lv.

trešdiena, 2015. gada 18. novembris

"One Direction" - "Made in the A.M." (2015)

Vēsture atkārtojas. Kad 1996.gadā par izjukšanu paziņoja tolaik populārākā puiku grupa "Take That", fani visā pasaulē no bēdām ne tikai bastoja lasīšanas stundas 5.klasē, bet pat grieza vēnas cerībā, ka tas varētu ko mainīt. Vēlāk gan mainīja arī, jo 2005.gadā "Take That" atkal sanāca kopā, tikai nu jau vairs kā kvartets bez Robija Viljamsa. Bet arī šī skāde tika novērsta 2010.gadā, kad Robijs, sākot bālēt solokarjeras panākumiem, atgriezās pie kolēģiem.

IESPĒJAMS, PĒDĒJAIS GRUPAS ALBUMS

Ar angļiem/īriem "One Direction" ir līdzīgi. Martā no šī kulta kolektīva aizgāja Zeins Maliks. Faniem tas principā nozīmē, ka no kakla ir nogriezta galva vai no dibena viena kāja - vārdu sakot, kolektīvs vairs nav viens vesels! Ko dara atlikušie četri? Droši vien sačukstoties ar menedžmentu un ierakstu kompāniju "Syco", kuras boss ir Saimons Kouvels, nospriež, ka tieši šobrīd "One Direction" ir slavas un uzmanības zenītā, tāpēc jauns albums būs pašā laikā - gan fanu lauzto siržu lāpīšanai, gan savu maciņu pildīšanai. Un 13.novembrī klajā nāca "One Direction" piektais albums "Made in the A.M.". 

Kā reiz teica vecais, labais Einšteins - viss ir relatīvs! Arī lielais blīkšķis ap "One Direction" jauno albumu, kuru par relatīvi mazāku padara gan Džastins Bībers, šajā pašā dienā izdodot savu jauno plati "Purpose", gan tūdaļ, 20.novembrī, sekojošā Adeles atgriešanās ar albumu "25". Taču daudz vairāk par "Made in the A.M." muzikālajam vērtībām (tas ir pieklājīgs popa albums) grupas fanus interesē, kas ar kolektīvu notiks turpmāk. Klīst baumas, ka 2016.gadā "One Direction" dosies atvaļinājumā. Šīm baumām klāt pievienojas vēl nākamās, kuras apgalvo, ka, visticamāk, šis atvaļinājums nebeigsies nekad, un "Made in the A.M." patiesībā ir pēdējais "One Direction" albums. 

PĀRSPĒJUŠI PAŠUS BĪTLUS

Pat ja tā ir patiesība, puikām nav par ko kaunēties. Grupas 2011.gada debijas albums "Up All Night" debitēja "Billboard 200" albumu topa virsotnē, arī trīs sekojošās plates nonāca šajā pašā pozīcijā, savukārt "Made in the A.M." singls "Perfect", kuru grupas dalībnieks Harijs Stails it kā veltījis savai bijušajai draudzenei Teilorei Sviftai, debitēja "Billboard Top 100" pirmajā desmitniekā. Un ar šo soli "One Direction" apsteidza pašus "The Beatles", kļūstot par pirmo britu kolektīvu, kurš "Billboard" topa pirmajā desmitniekā spējis debitēt ar piecām dziesmām (Bītliem tādas bija četras).

Visiem auto no 1.decembra jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Visiem "One Direction" faniem no 13.novembra ir jāklausās grupas jaunais albums "Made in the A.M.". Pienāks pavasaris, un visi ziemas kreņķi aizmirsīsies. Nāks jaunas zvaigznes, un aizmirsīsies arī "One Direction". Taču līdzīgi kā "Take That" arī "One Direction" puišus vēsture vēl šad un tad pieminēs. Ja ne kā aizvien pastāvošu kolektīvu, tad vismaz par tādu, kurš spējis pārspēt pašus Bītlus.


2015, www.musicstories.lv.

pirmdiena, 2015. gada 16. novembris

Elle King - "Love Stuff" (2015)

Popmūzikas pasaule ir sagaidījusi savu bargo kundzi. Šerpa raksturā, nestandarta augumā 26 gadus vecā dziedātāja Ela Kinga izceļās uz pārējo fona. Viņas singls "Ex's and Oh's" 14.novembra "Billboard Top 100" tabulā uzkāpis jau līdz 12.vietai, topā pavadot jau septiņpadsmit nedēļas. Kinga ir tikai otrā lēdija divdesmit gadu laikā, kurai izdevies iekarot "Billboard Hot Rock Songs" topa virsotni (otrā ir Lorde), un vienīgā dāma, kurai tas izdevies 2015.gadā. 

Emijai Vainhausai līdzīgās balss īpašniece Kinga ir meita modelei Londonai Kingai un "Saturday Night Live" aktierim Robam Šneideram, viņas pilnais vārds ir Tennere Ela Šneidere, bet 18 gadu vecumā viņa sevi nodēvēja par Elu Kingu. Bērnība, kā jau šķirtu vecāku bērnam, Elai bija, teiksim tā, aizraujoša. "Ja tu kā pazīstamu vecāku bērns audz Ņujorkā, tu galu galā nonāc starp citiem slavenu vecāku bērniem," savās bērnības atmiņās sarunā ar žurnālu "Billboard" dalās Kinga. Kad viņa 13 gadu vecumā pārnāca mājās ar pīrsingu mēlē, māte viņu nosūtīja dzīvot kopā ar tēvu, jo, acīmredzot, abi ar Kingas patēvu mūziķi Džastinu Tesu ar meitenes audzināšanu netika galā. Taču arī Šneiders bija pārāk aizņemts savā darbā, tāpēc Kinga pavadīja dienas kā nu pati vēlas. Taču, lai kādas viņai bija attiecības ar vecākiem, savu daļu radošuma no tiem Kinga bija mantojusi, un tāpēc pievērsās mūzikai.

Klejojot cauri salauztas sirds dziedināšanas laikam, tā dēļ mainot pat dzīvesvietu no Teksasas uz Londonu, 2014.gadā Kinga izdeva savu debijas albumu ar atbilstošu nosaukumu "Love Stuff" (Mīlestības lietas). Lai arī pati Kinga uzskata sevi par vairāk tādu kā alternatīvo meiteni (viņai ir arī notetovētas abas rokas, ja kas), kurai pat bail izrunāt vārdu "pops", viņas albums, pateicoties sadarbībai ar producentiem Marku Ronsonu un Džefu Baskeru, ir tieši tāds - alternatīvi popsīgs. "Es esmu pilnīgā panikā no tiem četriem burtiem: p-o-p-s," saka Kinga, bet atzīst, ka viedokli mainījusi dziesmas "Ex's and Oh's" ieraksta laikā, kad tās producents Deivs Basets katrai popa niansei dziesmā devis zināmu jēgu un nozīmi.

"Reizēm es esmu par skaļu, reizēm pārāk piedzērusies, dažreiz es neesmu sevišķi sievišķīga, bet es esmu es pati," Kinga uzskaita savus trūkumus, no tiem pat nekautrēdamās. Viņas labākais draugs un padomdevējs pirms iznākšanas uz skatuves ir "Jameson" pudelīte. Tā viņa noņem stresu, lāpa lauzto sirdi, tā viņa šobrīd dzīvo. Vai viņai trūkst pielūdzēju? Izrādās, nē, Kinga bauda lielu vīriešu atzinību, sevišķi to ar tetovējumiem un garām bārdām. "Paldies dievam, ka man ir jāraksta otrais albums," apdomājot perspektīvas nonākt kāda bārdaiņa ar notetovētiem krūšu galiem apskāvienos, priecīgi saka Kinga.


2015, www.musicstories.lv.


sestdiena, 2015. gada 14. novembris

"YouTube" palaiž maksas versiju "YouTube Red"

Pasaulē nav lielākas virtuālās izgāztuves par video straumēšanas vietni "YouTube". Videokadros fiksētas teju visas uz planētas iespējamās lietas, darbības, notikumi un procesi - tāda ir "YouTube" būtība. Turklāt pēdējās piecgades laikā, kad uzplaukumu piedzīvo viedtālruņi, kas aprīkoti ar videokamerām, "YouTube" tiek burtiski pārpludināta ar šiem videoklipiņiem, kuriem nav absolūti nekādas pievienotās vērtības. Tiesa, "YouTube" platforma aizvien biežāk tiek izmantota jēgpilni, piemēram, visām lielākajām planētas TV kompānijām izveidojot tajā savu raidījumu un ziņu sižetu kanālus, kā arī, protams, "Youtube" blakusprodukts "Vevo", kurā oficiāli tiek publicēti dziesmu videoklipi. Tomēr lietotājs ar nedaudz augstākām prasībām pret ērtībām internetā aizvien biežāk izvēlas "YouTube" apiet pārāk daudzo reklāmu un jau pieminēto videodrazu dēļ. Un nu tam ir risinājums. 28.oktobrī ASV tirgum tika palaista "YouTube" maksas versija "YouTube Red".

$9,99 MĒNESĪ - UN BEZ REKLĀMĀM!

Saskaņā ar "Nielsen Music" uzskaitītajiem datiem, "YouTube" un "Vevo" kopējais video straumējumu skaits 2014.gadā bijis 85 miljardi. Salīdzinājumam, straumēšanas servisiem "Spotify", "Rhapsody", "Rdio" un citiem šis skaitlis pērn KOPĀ ir bijis 79 miljardi. Pēc žurnāla "Billboard" aprēķiniem, "YouTube" un "Vevo" ieņēmumi no reklāmām pērn sastādīja 230 miljonus ASV dolāru, tajā pašā laikā audio straumēšanas servisi ar reklāmām spēja ieņemt $630 miljonus. Kāpēc tie, kuri vairāk straumē, proti, "YouTube", saņem mazākus ieguvumus no reklāmām? "Billboard" skaidro, ka baidoties no straumējumu krituma, "YouTube" reklāmu pievieno ne pilnīgi katram skatītajam video.

Ko tad piedāvās "YouTube Red" un kādi būs ieguvumi gan izmantotājam, gan autortiesību turētājiem. Un tātad - par $9,99 mēnesī "YouTube Red" lietotājam ir pieejams oriģināls video saturs (pieļaujams, kaut kad nākotnē "YouTube Red" tāpat kā "Amazon" un citas platformas piedāvās arī savus seriālus un filmas), audio un video straumēšana bez reklāmām, iespēja klausīties un skatītites "offline" režīmā, kā arī piekļuve "Google Play Music" servisam. Tomēr jautājums paliek atklāts - kāpēc kādam, kurš šobrīd "YouTube" sērfo bez maksas, nākotnē par to būtu jāmaksā $120 gadā? 

KĀPĒC BŪTU JĀMAKSĀ?

Atbilde te sadalās divās daļās. Pirmkārt, saturs un ērtības. Ja šobrīd "YouTube" lietotājs vēlas noklausīties, piemēram, Eltona Džona vai jebkura cita mākslinieka dziesmu kanālu, vismaz pēc katras otrās trešās dziesmas klausīšanos pārtrauc reklāma, kura nevis izlec kaut kur ekrāna apakšā, bet audio un video versijā izbļaustās, kā likums, skaļāk par jebkuru iepriekš skanējušo dziesmu. Tas tracina, un šis ir iemesls, kāpēc "YouTube" zaudē apmeklētājus, kuriem arī interneta vidē ir nepieciešamas ērtības, kas šajā gadījumā ir iespēja noklausīties to, ko vēlies, bez skaļām, bez jebkādām reklāmām.

Otra atbildes daļa skar autortiesības. "YouTube" nepārtraukti tiek gānīta par autortiesību neievērošanu. ""YouTube" un "Google" savā autortiesību izpratnes pieejā robežojas ar kriminālnoziegumu," asi par abu vienās rokās esošo interneta gigantu darbību žurnālā "Billboard" izsakās digitālās mūzikas tirdzniecības kompānijas "INgrooves" izpilddirektors Robs Makdaniels. Viņam pievienojas Mets Pinkuss, "SONGS Music Publishing", kas pārstāv dziedātāju Lorde un "The Weeknd", dibinātājs. ""YouTube" ir mūzikai īpaši kaitīgs," viņš ir skarbs, atsaucoties uz savu līdzšinējo sadarbību ar "YouTube", cenšoties identificēt tajā esošā satura leģitimitāti, iekasējot atlīdzību par savu pārstāvēto autoru darbiem un cenšoties panākt pretlikumīgi ievietotu darbu izdzēšanu no vietnes. Taču viņš arī atzīst, ka pēdējos aptuveni trijos gados lietas kļuvušas "mazliet labākas." 

Tieši autortiesību jautājums nākotnē varētu būt tas, kurš bezmaksas pieejā lietotājiem varētu liegt daudzas no lietām, ko viņi šobrīd skatās "YouTube" vai citās bezmaksas platformās. Protams, nav runa par kakājošu suņu vai vemjošu cilvēkbērnu jaukajiem videostāstiņiem, kam jebkurā sabiedrībā būs savs aiz sajūsmas spiedzošs skatītāju kontingents. Un, iespējams, nākotnē "YouTube" būs tikai šādi klipi, bet jebkas saturīgāks nāks komplektā ar masveida reklāmu vai nebūs pieejams vispār. Arī autortiesību aizstāvji ir bijuši pietiekami skaļi, lai aizvien vairāk audio un vizuālā satura lietotāju šo pienākumu - samaksāt darba autoram - sāktu uzskatīt par pašu par sevi saprotamu lietu. Taču arī likumdošanas līmenī ir skaidrs, ka spiediens maksāt taisnīgu autoratlīdzību visās autora darbu izmantošanas platformās tikai pieaugs. Tas vēl viens pluss "YouTube Red". 

GALVENAIS - NAUDA!

Galvenais "YouTube Red" izveidošanas iemesls, protams, ir nauda. "Freemium" jeb bezmakas "YouTube", saprotams, turpinās pelnīt no reklāmas, un, kā jau augstāk noskaidrots, labi pelnīt. Tomēr tendences rāda, ka aizvien vairāk lietotāju reklāmas redzēt un dzirdēt vairs negrib. Saskaņā ar "Spotify" jaunākajiem finanšu datiem, kurus pētījis "Billboard", 91% no visiem šī straumēšanas servisa ieņēmumiem veido maksas lietotāju abonešanas maksa, turklāt no visiem "Spotify" lietotājiem tādu, kas par mūzikas klausīšanos maksā, ir vien 27%. Iespējams, šī tendence jau pavisam drīz novedīs pie "freemium" režīma slēgšanas, par ko ar "Spotify" cīnījās gan Teilore Svifta, gan šobrīd Adele.  "Spotify" boss Daniels Eks sarunā tajā pašā "Billboard" pavasarī par "freemium" likvidēšanu gan neko i dzirdēt negribēja, sakot, ka tā ir būtiska "Spotify" biznesa daļa. Bet pusgads šajā nozarē ir salīdzināms ar pusi cilvēka mūža - mainīties var viss.

"YouTube" biznesa vadītājs Roberts Kinkls, kurš pārstāv arī "Google Play", atzīst, ka tiesības pastāvēt ir abu veidu platfomām - gan maksas, gan bezmaksas. Jo tās abas autoriem var dot finansiālu pienesumu. Kā piemēru viņš min Adeles jaunā singla "Hello" rekordu - 100 miljoni skatījumu vien piecās dienās (tas gan ir tikai otrais labākais rādītājs "YouTube" vēsturē). Taču nevar nepieņemt, ka viena daļa no 1,11 miljoniem digitālo "Hello" kopiju pircējiem pirmajā nedēļā pēc dziesmas iznākšanas iedvesmu savam lēmumam atvērt maciņu guva, tieši noskatoties klipu "YouTube". "Tas ir pierādījums, ka "YouTube" ir lieliska vieta satura atklāšanai un komercijas veidošanai ap to," viņš atzīst sarunā ar "Billboard".

VAI LATVIJĀ BŪS PIEPRASĪJUMS?

Latvijā tātad "YouTube Red" vēl nav pieejams. Tas šobrīd strādā ASV, kur tas tiek testēts darbībā, un jau drīz būs zināmi pirmie rezultāti un lietotāju paradumu tendences. Bet vai pēc "YouTube Red" būtu pieprasījums Latvijā? Vai šeit būtu pietiekami daudz lietotāju, kuri ir gatavi kam vairāk par kakājošu sunīšu video un par to arī maksāt? Viss ir atkarīgs no satura. Par cik "Lattelekom" un citi TV pakalpojumu piegādātāji ir apvienojušies asociācijā, kas nolēmusi ar likumu liegt valsts iedzīvotājiem straumēt filmas un seriālus no citu valstu vietnēm, "YouTube Red" varētu būt legāla izeja, ja vien piedāvās atbilstošu saturu - jau pieminētās filmas un seriālus. Savādāk "Lattelekom" & Co šobrīd gatavojas kaut ko aizliegt, vietā piedāvājot, maigi sakot, pliekanu alternatīvu - pieticīgu "Lattelekom" videonomas kolekciju, kas tomēr ir grandioza, salīdzinot ar otru lielāko protestu cēlāju "Megogo", kura piedāvājumā ir pārsvarā truli krievu seriāli ar kriminālu raksturu. Ja runājam metaforās, šo kompāniju piedāvājums ir identisks "YouTube" kakājošo sunīšu video. Tāpēc, ja kādreiz "YouTube Red" piedāvās savu servisu Latvijā, bez lietotājiem tas nepaliks. Vismaz līdz brīdim, kad ienāks filmu straumēšanas serviss "Netflix". Bet par šo plāniem izvērst savu darbību mūsu reģionā ziņu nav.

Attēlā raksta sākumā: "YouTube" un "Google Play" biznesa vadītājs Roberts Kinkls "YouTube Red" izziņošanas pasākumā Losandželosā 21.oktobrī. Foto no bbc.com.

2015, www.musicstories.lv.

ceturtdiena, 2015. gada 12. novembris

Dalība reklāmās palīdz pārdot

Nereti lielās, starptautiskās kompānijas par savām sejām izvēlas slavenības - aktierus, sportistus, supermodeles. Taču pēdējā laikā viena no šādām kompānijām - apdrošināšanas sabiedrība "Geico" - pieteikusi jaunu reklāmas sēriju, kurā galvenie varoņi ir mūziķi, teiksim tā, ar pieredzi. Jaunākais "Geico" projekts ir sadarbība ar astoņdesmito gadu stadionu karaļiem zviedru hārdroka grupu "Europe". Šai apvienībai visas 33 gadus ilgušās karjeras laikā ir sagadījies radīt divus patiešām lielus hitus - "The Final Countdown" un "Carrie" -, un tie abi ir no vienas plates "The Final Countdown" (1986). 

REKLĀMAS PĀRDOD SAJŪTAS

Tieši "The Final Countdown" ir dziesma, kura tiek izmantota "Geico" reklāmā. Tajā grupa uzstājas biroja virtuvē laikā, kamēr tur viens darbinieks mikroviļņu krāsnī silda savu pusdienmaizi, bet pārējie pie galdiņiem jau bauda maltītī. "Ja viņi būtu gribējuši oriģinālo dziesmu un lai mēs ģērbtos kā pirms trīsdesmit gadiem, mēs nepiekristu," sarunā ar žurnālu "Billboard" nodeklamē "Europe" līderis Džovijs Tempests. "Mēs gribējām izskatīties tādi, kādi esam tagad." Arī dziesmu vīri piekrituši izpildīt tikai mūsdienu versijā. 

Reklāmām mūsdienās iet smagi. Ir radīti dažādi rīki to slēpšanai internetā, interaktīvajā TV apraidē, pat uz daudzām pastkastītēm rotājas uzlīmes "Reklāmdrazu nemest!". No otras puses, tādi virtuālie servisi kā "Youtube" un "Spotify" saviem lietotājiem reklāmas vienkārši iebaro negribot (attiecībā uz "Spotify" tas sakāms par tā sauktajiem "freemium" jeb bezmaksas lietotājiem; arī "Youtube" atsevišķās valstīs jau piedāvā savas maksas versijas testa izmēģināšanu, kas ļauj apiet reklāmas). Un aizvien izteiktāk reklāmas, īpaši videoreklāmas, kļūst, ja tā var teikt, aizraujošākas, atraktīvākas. Vairs nav tik liela spiediena uz tiešu pirkuma izdarīšanu, cik uz sajūtu radīšanu. Reklāmas savā ziņā kļūst par mākslas paveidu. "Kad mēs griežamies pie grupām, tās vienmēr [sākumā] ir skeptiskas," saka reklāmas aģentūras "The Martin Agency", kura veido "Geico" reklāmas kampaņu, radošais direktors Šons Railijs. "Puiši no [grupas] "Europe" saprata, ka viņi varētu būt daļa no jautrības." Un to nenoliegs neviens, kurš reklāmu redzējis - tas nav TV veikals, kurā pusstundu stāsta par muguras kasāmo lāpstiņu. Tas ir neliels smaids, kuru "Europe" rada nu varbūt desmit sekunžu laikā.

PALĪDZ TIKT PIE PIRMĀ "BILLBOARD NR.1"

Protams, arī "Europe" nenodarbojas ar altruismu. "Billboard"  avoti lēš, ka šādas reklāmas izveidošana maksājot aptuveni 400 tūkstošus ASV dolāru. Tie paši avoti gan piebilst, ka, par cik "Geico" "parasti ir taupīgi", reālās izmaksas varētu būt maliet mazākas - ap 300 tūkstošiem. Reklāma devusi grūdienu arī pašai grupai. Tūlīt pēc reklāmas pirmizrādes septembrī, un tās regulāras pārraidīšanas, "The Final Countdown" sagādāja grupai "Europe" tās pirmo "Billboard" Nr. 1 dziemu - tā četras nedēļas noturējās "Billboard Hard Rock Digital Songs" topa augšgalā, dažu nedēļu laikā pēc reklāmas publicēšanas pārdodot 37 tūkstošus dziesmas lejupielāžu, kā arī iegūstot 6,8 miljonus "The Final Countdown" straumējumu. Salīdzinājumam, 1987.gadā pēc dziesmas iznākšanas tās augstākā pozīcija "Billboard TOP 100" bija Nr.8 (bet, protams, "Billboard HOT 100" ir kaut kas pavisam cits, nekā visi pārējie pakārtotie "Billboard" topiņi, tai skaitā "Billboard Hard Rock Digital Songs", kas ir visai specifisks apkopojums).

Līdzīgus panākumus pērn novembrī pēc dalības "Geico" reklāmā piedzvoja arī deviņdesmito gadu amerikāņu hiphopa trio "Salt-N-Pepa", kura 1986.gada dziesma "Push It" trīs mēnešu laikā pēc reklāmas pirmizrādes tika pārdota 50 tūkstošos lejupielāžu un 3,8 miljonos straumējumu. "Europe" līderis Tempests atzīst, ka dalība šajā reklāmā bija ļoti noderīga arī grupas jaunā albuma "War of Kings" (2015) popularizēšanā, kuras ietvaros zviedri janvārī dosies ASV koncerttūrē. "Sākumā mēs daudz par to nedomājām," dalību "Geico" reklāmā komentē Tempests. "Tikai to, ka tas ir jautri, un tas [beigās] izvērtās labi. [Bet tagad] tas ir daudz vairāk, nekā mēs gaidījām."



Foto raksta ievadā no kaaoszine.fi.

2015, www.musicstories.lv.

otrdiena, 2015. gada 10. novembris

Børns - "Dopamine" (2015)

Patīkamu pārsteigumu visai pasaulei sagādājis divdesmit trīs gadus vecais dabasbērns Gerets Borns no Losandželosas, kur viņš dzīvo koka mājā un iedvesmu smeļas dabas mainīgajās izteiksmēs. Iedvesmu mūzikai, ko viņš rada un izpilda ar pseidonīmu "Børns", kas tulkojumā no dāņu valodas nozīmē "bērns".


GRĒCĪBAS VIELA

"Es esmu tāds cilvēks, kuram jānomaina dekorācijas, kolīdz domas sāk iet pa riņķi," Bornu citē žurnāls "Rolling Stone". Un tā no Mičiganas štata mazpilsētas Grandheivenas jaunais censonis nonāca Amerikas popkultūras galvaspilsētā Losandželosā. Jaunās dekorācijas darīja savu, Borna radošumam nebija sāta, un rezultāts ir 16.oktobrī klajā nākusī viņa debijas plate "Dopamine".

Dopamīns ir ķīmiska viela, kura cilvēka smadzenēs ir galvenā par "grēcību" un slepenajām alkām. Proti, tieši dopamīns atbild par iemīlēšanās sajūtu, tieši dopamīns palīdz rasties laulības pārkāpšanas jutekliskajām ierosmēm. Viņš ir blakus arī motivācijas, uzmanības un atkarību veidošanās procesiem. Un, lūk, šādu nosaukumu savam debijas albumam ir izvēlējies Borns (plates noformējums gan liecina, ka jauneklis ir iepazinies ar dopamīna darbības sfēru).

BĒRNĪBAS AINIŅAS MŪZIKĀ

Tā sauktajā indīpopa nišā ar puišiem šobrīd ir švaki. To pārsvarā ir ieņēmušas dāmas, piemēram, Lorde vai Holsija, un tieši par pēdējās vīrišķo līdzinieku varētu nodēvēt šo Bornu. Gan ar būtisku piebildi - Borna albums satur arī psihedēlijas piemaisījumu gaumīgā devā, kas viņa mūziku padara krietni plašāku par jau pieminēto Holsiju. Laikam tur vainojama Borna dabas mīlestība un bērnības vide mazpilsētā, kurā, visticamāk, piemājas zālienā, iestājoties krēslai, kārnīties nāca ne tikai klaiņojoši suņi, bet arī pa kādai stirniņai un varbūt par staltbriedim. Tas platei "Dopamine" piemet savu šķipsniņu hipijisku noskaņu. 

Albumā ir dziesma "Electric Love" - himna mīlestībai. Un tajā ir vārdi: "Noslīcini mani / Tu liec manai sirdij sisties kā lietus[lāsēm] / Ieskauj mani / Turi mani dziļi sem saviem viļņiem." Teiksim tā, atmetos visu liriku un pīļu sūdus, šie vārdi precīzi raksturo Borna albumu - "Dopamine" ne tikai parauj zem viļņiem, liek pārkāpt laulību un rada atkarību. Tas ar klausītāja smadzenēm izdara lietas, kuru priekšā tas dopamīns vienkārši nobāl kā mūķene, kura nupat uzzinājusi, ka burkāni šodien pusdienās tiks pasniegti rīvētā veidā.


2015, www.musicstories.lv

svētdiena, 2015. gada 8. novembris

James Bay - "Chaos and the Calm" (2015)

"Man ir iespēja, un es to gribu izmantot," tā par savu gaidāmo ASV koncerttūri, kura sāksies 13.novembrī, žurnālam "Billboard" saka britu dziesminieks Džeimss Bejs (25). To, vai Bejam būs panākumi Jaunajā kontinentā, rādīs laiks, bet sākums dzimtenē ir iespaidīgs.

IZPLESTIES AR VĒRIENU

Tas gan neko daudz nenozīmē, jo, piemēram, Lielbritānijā pirmā lieluma zvaigznei Robijam Viljamam iekarot ASV tirgu tā arī neizdevās. Beja debijas albums "Chaos and the Calm" ir līdz šim 2015.gada labāk pirktā debijas plate Lielbritānijā - saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, pārdotas vairāk kā 350 000 kopijas, tajā pašā laikā ASV tikai 83 tūkstoši. "Teksasa vien ir piecas reizes lielāka par Lielbritāniju," saka Bejs. "Es vienmēr esmu vēlējies izplesties... nu, apkārt plaknei," viņš piebilst, liekot nojaust, ka muzicēšana viņam padodas labāk par runāšanu.

"Chaos and the Calm", kas tapis plecu pie pleca ar "Kings of Leon" producentu Džekvairu Kingu, ir ar izteikti "amerikānisku" skanējumu, klausītājam ar spilgtāku iztēli un bagātīgāku dzīves pieredzi, atsaucot atmiņā astoņdesmito gadu Brūsu Springstīnu. Tas nav britpops tā klasiskajā izpratnē, tas ir viens vilnis mūsdienu britpopa paisumā, kurā plecu pie pleca kopā ar Beju pret krastu triecas tādi vārdi kā Eds Šīrans, Sems Smits vai Džordžs Ezra.

PĀRLIECINOŠIE ĻAUDIS

Iespējams, albums no citu mājinieku veikuma atšķiras tāpēc, ka tas ierakstīts "štatos", ASV mūzikas galvaspilsētā Nešvilā. "Losandželosa ir viens vienīgs pops, Ņujorka ir smilšaina, netīra un tumša, bet Nešvila -  tā ir pašā laikā," Bejam ir savs vērtējums dažādām Amerikas pilsētām. Un, iespējams, dzīvojoties pa Nešvilu, "ļaudis" Beju pārliecināja, ka viņam būtu vieta arī amerikāņu mūzikas ierakstu kolekcijās. "Dažādi ļaudis domā, ka man ir jāmēģina kļūt populāram arī ASV, tāpec es to darīšu," līdz naivumam sirsnīgs ir Bejs, ļaujot arī "Billboard" žurnālistam Nikam Durdenam pasmaidīt par vārda "ļaudis" (folk) pielietojumu Beja stāstos.

Bejs Amerikai nav pilnīgs svešinieks. Viņš ir iesildījis "The Rolling Stones" Amerikas tūres koncertus. "Stounu" ģitārists Ronijs Vuds, kurš amatu apvienošanas kārtībā ir arī Beja ģitārspēles elks un kurš kā pārsteiguma viesis piedalījās vienā no trim pilnībā izpārdotiem Beja koncertiem Londonā, pēc uzstašanās "Billboard" žurnālistam neslēpa savu saviļņojumu: "Viņa publika bija kā koris - viņi zināja visus [dziesmu] vārdus!"

AMERIKĀŅU TESTS

Aksesuārs, kurš atšķir Beju, ir viņa hūte. Bez tās viņš nekur! Iespējams, pat gulēt iet ar visu neērto galvas rotu. Bet, visticamāk, Bejs šobrīd neguļ vispār, jo lieliski apzinās - novembrī gaidāmā ASV koncerttūre ir pagrieziena punkts viņa karjerā. Mums, eiropiešiem, jācer, ka viņam izdosies, jo nereti mēs par labu uzskatām tikai to, ko par tādu atzinusi Amerika publika. Un, ja šīs publikas verdikts būs pozitīvs, nav šaubu, Džeimss Bejs būs biežāks viesis ēteru viļņos un straumēšanas dziesmu listēs arī mūsu platuma grādos.


2015, www.musicstories.lv

piektdiena, 2015. gada 6. novembris

Mūžīgais Kīts Ričards

Septiņdesmitajos gados mūzikas žurnāls "New Musical Express" (NME) izveidoja topu ar biedējošu nosaukumu "Visticamāk, būs miruši 10 gadu laikā", kurā iekļāva mūziķus, kuru atkarības un dzīvesveids ļāva izteikt šādas baisas prognozes. Šajā topā atradās arī grupas "The Rolling Stones" ģitārists Kīts Ričards (Keith Richards). 

KĀDU PASAULI ATSTĀSIM RIČARDAM?

Šobrīd Ričardam ir 71 gads. Jā, viņu nomoka artrīts, kā dēļ ir vienkāršotas "The Rolling Stones" dziesmu ģitāras partijas. Jā, viņš pārcietis gan kritienu no palmas pirms desmit gadiem, gan nesen neveiksmīgu klupienu koncerta laikā, kā dēļ joprojām staigā salauztu ribu. Bet galvenais - Ričards ir dzīvs, bauda pauzi "Stounu" koncerttūrē, savas autobiogrāfijas "Life" panākumus un pie sevis atzīmē pirmā solo albuma 23 gadu laikā "Crosseyed Heart" iznākšanu. Un jā, dzīvo kopā ar bērniem un mazbērniem, un diviem suņiem.

Sastādot savu topu, Ričarda gadījumā "NME" kļūdījās. Vēl vairāk - izskatās, ka Ričards ir spēka un enerģijas pilns, neapstādināms. Vārdu sakot - mūžīgs! Par šo tēmu pat cirkulē joki. Piemēram, "Par katru cigareti, kuru jūs izsmēķējat, dievs no jūsu dzīves atņem vienu stundu. Un pieliek to Kītam Ričardam." Vai arī: "Mums ir jāsāk domāt par to, kādu pasauli aizejot mēs atstāsim Kītam Ričardam..." 

GRĀMATA POPULĀRĀKA PAR MŪZIKU

"Neatgādini man!" aizsedzot seju plaukstām, Ričards atbild uz "Rolling Stone" žurnālista Patrika Doila atgādinājumu, ka tagad, kad Čakam Berijam, Little Richard un Fetam Domino ir jau pāri astoņdesmit, bet Džerijs Lī Luiss drīz pabeigs savu atvadu tūri, "The Rolling Stones" būs pasaulē vecākā joprojām koncertējošā rokgrupa. "Es nekad nedomāju, ka tas aizies tik tālu," atzīst Ričards. Mazliet neizpratnē viņš ir par savas autobiogrāfijas "Life" panākumiem - laikraksta "The New York Times" sastādītajā pirktāko grāmatu topā tā sasniedza pirmo vietu. "Tu piecdesmit gadus radi labākos ierakstus, kādus spēj, bet te ar grāmatu...," Ričards kļūst apcerīgs, negribīgi piekrītot, ka tieši ar grāmatu, nevis mūziku, viņš pēdējos gados ir kļuvis ievērojams. 

Nākamajā brīdī Ričards atkal ir formā. "Fuck off!" ("Lūdzu, liecies mierā!" - no angļu valodas) viņš uzbļauj kādam knēvelim, kurš grib, lai rokzvaigzne aifonā paklausās viņa grupas ierakstus. "Un viņš to bija pelnījis, viņam nebija nekādas manieres," Ričardu atbalsta notikuma aculiecinieks Doils. Un no tā visa būs secināt, ka veterāni joprojām ir formā un ne tik drīz atdos savu vietu jaunajiem. Un, ja vēl pieņem, ka Ričardam tiešām ir līgums ar kādu Labo vai Nelabo, un viņš patiešām ir mūžīgs...


Foto raksta ievadā no guardianlv.com.

2015, www.musicstories.lv

trešdiena, 2015. gada 4. novembris

"Spotify" uzvar!

Apkopoti pēdējie pieejamie dati par mūzikas straumēšanas servisu maksas abonentu skaitu, un tie rāda, ka tirgus līderis ar 20 miljoniem maksājošu abonentu joprojām ir "Spotify".

"APPLE MUSIC" AUDZĒ MUSKUĻUS

"Spotify" klausītājiem piedāvā arī bezmaksas abonēšanu jeb tā saukto "freemium", un tiek lēsts, ka servisam ir ap 45 miljoniem šādu lietotāju. Tātad maksāt par mūzikas klausīšanos izvēlas aptuveni trešā daļa "Spotify" servisa izmantotāju.

Dati, ko apkopojis statistikas portāls "Statista" izrādei ar nosaukumu "Vai "Apple Music" pārspēs "Spotify"?" aizver priekškaru pēc pirmā cēliena. Tātad līdz pirmajam starpbrīdim tas nav noticis, taču "Apple Music" maksas lietotāju skaits 6,5 miljoni, ņemot vērā, ka serviss savu darbu sāka tikai 30.jūnijā, ir vērā ņemams. Turklāt jāpatur prātā, ka šie 6,5 miljoni ir palikuši pie "Apple Music" arī pēc trīs mēnešu ilgās "trial" jeb izmēģinājuma versijas izmantošanas - tātad šie ir lojāli un eventuāli pastāvīgi lietotāji (tehnoloģiju vietne bgr.com vēl septembra beigās ziņoja, ka "Apple Music" izmēģinājuma versijai kopā pierakstījušies ap 15 miljoniem lietotāju, ko pati kompānija nekomentē).

"TIDAL" NĪKUĻO

Pārējie servisi lielas svārstības maksas lietotāju skaita izmaiņās neuzrāda, kļūstot par aizvien marginālākiem nišas produktiem. Salīdzinoši labus rādītājus (6,3 milj.) fikēsjis "Deezer". Savā nišā sēž arī "Pandora" (3,9 milj.) un "Rhapsody" (3 milj.) - servisi, kas orientēti vairāk uz ASV tirgiem. 

Visbēdīgāk iet pavasarī skaļi atklātajam un izbazūnētajam mūziķu īpašumā esošajam straumēšanas servisam "Tidal". Tas ir spējis pulcināt tikai vienu miljonu maksas lietotāju, kas pilnīgi noteikti nav tas, ko reperis Jay Z, ieguldot 60 miljonus ASV dolāru, bija gaidījis. Turklāt žurnāls "Billboard" precizē, ka tieši "Jay Z ēras" pienesums ir 490 tūkstoši lietotāju, jo 510 000 aktīvu kontu "Tidal" saņēmis mantojumā no iepriekšējā servisa uzturētāja "WiMP". "Billboard" tomēr uzskata, ka arī 490 tūkstoši jaunu lietotāju sešu mēnešu laikā tādai mazai kompānijai kā "Tidal" ir vērā ņemams rezultāts. Kompānijas viceprezidents Tims Railijs turpat atzinis, ka "Tidal" tomēr orientējas palikt par nišas spēlētāju, jo vienīgais no servisiem piedāvā tā saukto HD kvalitātes jeb "lossless-audio" straumēšanu (tas maksā $20 mēnesī). No visiem "Tidal" lietotājiem 45% izvēlējušies tieši šo kvalitāti, atklāj Railijs.

KONKURENCE APBALVO LIETOTĀJU

Skaidrs ir viens - konkurence mūzikas straumēšanas biznesā ir milzīga. Un, lai arī cik grūti katrai no šīm kompānijām iet, ieguvējs ir ikviens lietotājs. Viens piemērs. Kopš "Apple Music" ienākšanas tirgū, savu pakalpojumu kvalitāti paaugstinājis arī "Spotify" serviss. Un konkrēti, pēc ovācijām, ka "Apple Music" saviem lietotājiem rekomendē tiešām katra gaumei atbilstošus albumus, ko šis lietotājs nekad nav klausījies, arī "Spotify" tagad ik pirmdienas rītu katra lietotāja kontā atjauno speciāli viņam izveidotu dziesmu listi ar nosaukumu "Discover Weekly". Dziesmas, kas tajā ievietotas, ir lielisks katra lietotāja gaumes spogulis un ļauj iepazīt patiešām lielisku mūziku, par kuru līdz šim nebija ne jausmas.



Foto raksta ievadā no mashable.com.

2015, www.musicstories.lv

pirmdiena, 2015. gada 2. novembris

"Disclosure" - "Caracal" (2015)

Elektroniskās deju mūzikas elite šobrīd piedzīvo laikus, kādus pirms trīsdesmit četrdesmit gadiem izbaudīja slavenākās rokmūzikas zvaigznes. Izsmalcināts dzīvesstils, pat līdz pusmiljonam dolāru par vienu festivāla setu, publika klikšķa attālumā internetā - vidē, kam šāds mūzikas stils tik tuvs. Šādu paradīzi zemes virsū šobrīd piedzīvo arī londonieši brāļi Gajs (24) un Hovards (21) Lourensi (Guy / Howard Lawrence) jeb duets "Disclosure".

PAR SLAVENĪBĀM PADARA VIENA DZIESMA

Pirmais dueta uznāciens bija 2012.gada sadarbība ar kopīgo draugu Semu Smitu dziesmā "Latch". Lai arī Smits tolaik nebūt nebija tāda mēroga zvaigzne kā šobrīd, "Latch" aizgāja ļoti labi. Tas pat iekļuva "Billboard" topa pirmajā desmitniekā, bet tas nozīmē, ka puišus nepamanīt vairs nebija iespējams, un kādu dienu atskanēja telefona zvans. Klausules otrajā galā bija tolaik ierakstu kompānijas "Interscope" boss, tagad "Apple Music" vadības vīrs Džimijs Aiovins (Jimmy Iovine), kurš puišiem skaidri un gaiši deklarēja: "Es gribu [dziesmu] "Latch" padarīt par [2014.gada] vasaras lielāko dziesmu!"

Pirms "Latch" par tāda izmēra dziesmu arī kļuva, brāļiem dzīvē bija samērā piezemēti plāni - viņi apsvēra domu kļūt par ierakstu sesiju muzikantiem vai mūzikas pasniedzējiem (Gajs pārvalda sitamos instrumentus, bet Hovards ir lielisks basģitārists). Taču "Latch" padarīja puišus par zvaigznēm. "Man šķiet, gadā [pēc "Latch" iznākšanas] mēs spēlējām 57 festivālos, klāt vēl mūsu pašu šovi un dīdžeju seti," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" atklāj Gajs. 

MIRKLIS, KURŠ JĀIZBAUDA

Esot virsotnē, "Disclosure" pirms mēneša, 25.septembrī, izdeva savu otro albumu "Caracal". Albums, kurā brāļi sadarbojas ar tādiem mūziķiem kā Eibelu Tesfaju jeb "The Weeknd", to pašu Semu Smitu, fifīgi īpatno džeza mākslinieku Gregoriju Porteru, Lordi un citiem, "Billboard" deju mūzikas topā jau sabijis augstākajā tronī, par pašu Apvienoto Karalisti nemaz nerunājot (starp citu, lai iepriecinātu mājiniekus, duets novembra / decembra mijā izsludinājis četru koncertu minitūrīti Skotijā un Anglijā). 

Bet kā abi jaunieši tiek galā ar pēkšņo slavu? "Tūres laikā es dzeru katru dienu," atzīst Gajs, jo uzstāšanās brīdī atdodot sevi visu, nokāpjot no skatuves cauri slapjš. Jaunākais brālis Hovards, gluži pretēji, alkoholu nelieto vispār. Viņam patīkot "būt pašam sev". Tiesa, izņēmums bijis brīdī, kad abi uzzinājuši - "Latch" ir Apvienotās Karalistes singls Nr.1. "[Tad] viņš izdzēra divas pintes lāgeralus," apceļot brāli, smejas Gajs. "[Un tad] viņš deju laukumā rīvējās ar Semu Smitu!"

Brāļi Lourensi dzīvo parastu britu jauniešu dzīvi. Ja, protams, neskaita, ka Gajs pārvietojas ar pēdējā izlaiduma Jaguāru, un abi valkā "Omega" pulksteņus $16 600 dolāru vērtībā (starp citu, tā ir dāvana no "Omega" pēc "Disclosure" dziesmas licencēšanas šīs kompānijas reklāmai). Brāļi Lourensi šobrīd ir topā. Pēc brīža, protams, vairs nebūs. Un tieši tāpēc mirklis ir jāizbauda.


2015, www.musicstories.lv