"St. Rupertsberg" - "Stationary Life" (video), "Seasonal Glimpse" (pilns albums)

Sniegbaltītei bija septiņi rūķīši, Ādamam - septiņi dēli. Bet Jaunzēlandē koncertē astoņu meiteņu koris, kuras visas esot bibliotekāres. Iemesls, kā izrādās, šādām baumām, visticamāk, ir rodams apstāklī, ka jaunkundžu kolektīvs "St. Rupertsberg" bijis visnotaļ noslēpumains. Savos sociālo tīklu profilos viņas, lai arī atklāj īstos vārdus un uzvārdus, grupas biogrāfijas vietā stāsta, kā visas lien pāri augstam žogam, lai redzētu plašo pasauli, un sauc sevi par māsām. Daži avoti apstiprina, ka viena no astoņām tomēr ir bibliotekāre...

Bāzēts Jaunzēlandes pilsētā Velingtonā, šis kolektīvs pagājušā gada atvasarā izdeva debijas singlplati "Seasonal Glimpse". Piecas dziesmas, kurās brīžiem bērnišķīgais vokālais izpildījums mijas ar kolosālām pūšamo instrumentu partijām un citu instrumentu aranžējumiem. Pieminēto bērnišķību nedaudz rada apstāklis, ka meitenes pārsvarā dzied tādā kā bērnu kora manierē, ko var dzirdēt mazuļu popgrupu koncertos. Taču šis priekšstats pēc brīža aiziet nebūtībā, jo, atšķirībā no šādiem kolektīviem pie mums, kur viss notiek saprogrammēta sintezatora pavadībā, "St. Rupertsberg" instrumentālais un balss iespēju arsenāls ir daudz plašāks.

Redzēsim, ko meitenes darīs tālāk - rudenī no grupas aizgāja bundziniece, zinātāji saka: kolektīva nākotne ir miglā tīta. Atliek cerēt, ka kādā Velingtonas bibliotēkā vēl ir atrodama darbiniece, kas paralēli grāmatu izdošanai/saņemšanai pieprot arī atraktīvu bungu spēli. Turpinājumā visa singlplate "Seasonal Glimpse". Pirms tam mūsu dueta "Sandra" cienīga dzīvā uzstāšanās, kurā "St. Rupertsberg" dziedāšanu cenšas apvienot ar pingponga spēli...





Papildus resursi:
http://www.facebook.com/StRupertsberg
http://www.myspace.com/strupertsberg

Foto raksta ievadā no "St. Rupertsberg" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Jon Lemmon - "The Last Supper Club" (pilns albums, audio)

Pazudis tulkojumā, nodomāju, trīs reizes noklausoties Džona Lemmona sešu singlu apkopojumā "Singles (2010)". Tur ir gan "dreamy" balsis, gan "dubstep" ritmi, gan džeza interpretācijas. Katru no šīm sešām dziesmām varētu spēlēt kādā saviesīgā pasākumā vai dzīves brīdī - netrūkst nedz darba rutīnai piemērotu ritmu, nedz, piemēram, bēru ceremonijai noderīgs "soundtraks", mierīgi aizvietojot ierastos čīgātājus un klimperētājus, kas cenšas, cik var, lai ar savu spēli saraudinātu tuviniekus, bet jau pēc stundas ar to pašu sintezatoru kādā krogā trallina "Gaidu tevi dienas saulainajā pusē".

Džons Lemmons ir dzimis ASV, bet šobrīd mitinās Jaunzēlandē. Neesmu liels visādu miksēšanas vīru fans, pārsvarā gadījumu tie ir gaumē aprobežoti ļaudis, kam svarīgi noturēt vienotu ritmu, nemaz nedomājot par to, kas tam apakšā - paskricelē savas plates, dažreiz kaut ko iebļauj mikrofonā, un māksla, tā teikt, gatava! Bet Lemmons man patīk. Viņa remiksu plate "The Last Supper Club" tiešām IR māksla! Varu vēlreiz vērsties pie "Swedbankas" vadības un piedāvāt nomainīt to bankas filiālēs allaž skanošo fona murgu ar šo - i darba ražība celsies, i klientiem labāks noskaņojums.

Atceroties mākslas filmu "Kapteiņa Granta bērni", Jaunzēlande vienmēr asociējusies ar cilvēkēdājiem un vulkāniem. Esmu vairāk kā drošs, ka Lemmons nav redzējis šo kolosālo krievu laiku filmu, bet noskaņa, ko viņš rada savā singlu albumā, gan ir līdzīga - ja pie šīs mūzikas nedaudz aizdomājas, tad var satrūkties no sajūtas, ka jau esi uzsprausts uz iesma un grillējies kādā ciematā, kurā vietējie ēd tikai tūristus ar holesterīna līmeni normas robežās un asinsspiedienu ne augstāku kā 140/90. Bravo, Lemmon!



Papildus resursi:
http://jonlemmonmusic.tumblr.com
http://www.facebook.com/jonlemmonmusic
http://www.myspace.com/jonlemmonmusic

Foto raksta ievadā no Džona Lemmona profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Sleepy Age" - "Cat Face", "Décor" (video), "Self Titled LP" (pilns albums, audio)

Kad viņi 2009.gadā sāka, savādākas bija divas lietas. Pirmkārt, grupā "Sleepy Age" spēlēja četri dalībnieki un, otrkārt, viņu stils bija vairāk uz ģitārām bakstīts. Šobrīd viņi ir tikai trīs, un tas, ko viņi spēlē, jau vairāk līdzinās sintipopam. Savā "MySpace" profilā (kad to vēl varēja apskatīt), viņiem bijis ieraksts, ka grupa spēlē, ietekmējoties no "Radiohead" un "The Pixies" un viņiem liekoties, ka "Sleepy Age" izklausoties gluži kā Mailija Sairusa. Lai saprastu, acīmredzot, joku, še būs šīs mākslinieces oriģinālais nosaukums - Miley Cyrus. Un tagad visi kopā smejamies - ha ha ha!

Skaidrs, ka ar humora izjūtu "Sleepy Age" līderim Džošam Bārdžesam un viņa kolēģiem nav paveicies. Toties spēcīgāka puse izrādījusies muzicēšana. Jaunzēlandiešu trio "Sleepy Age", kas sastāv no Bārdžeša, kurš spēlē ģitāru, sintezatoru un dzied; Džoša Bleka, kurš atbildīgs par basģitāru; Matiasa Doula, kurš grupā ir bungu pavēlnieks (iesākumā bija vēl arī ceturtais - ģitārists Vils Edmonds), savu debijas singlplati izdeva 2010.gada rudenī. Tajā bija četras dziesmas ar izteikti "ģitārisku" ievirzi un dažbrīd nepieklājīgiem un pat agresīviem dziesmu vārdiem ("Fuck Yr Friends" (Lai tavi draugi iet palasīt sēnes un apēd tās ar baltiem bumbulīšiem un sarkanās micītes! - tulkojumā no angļu valodas)). Viņu muzicēšanu pielīdzināja labākajām Britpopa tradīcijām.

Tomēr šogad iznākušais singls "Décor" daudzus "Sleepy Age" fanus un pazinējus pārsteidza - viņi savu skanējumu ir pārlikuši no ģitārām uz sintezatoru! Vai tas ir tikai eksperiments vai tāds būs viņu skanējums turpmāk, rādīs laiks un nākamās "Sleepy Age" plates. Bet skaidrs ir viens - zēni skan jestri! "Sleepy Age" debijas singlpati visā pilnībā var noklausīties še zemāk, bet pirms tās divi video - viens dziesmai "Cat Face", ar ko puikas piedalījās kādā konkursā 2009.gadā un jau izslavētais jaunākais singls "Décor".


Papildus resursi:
http://sleepyage.com
http://www.facebook.com/pages/Sleepy-Age

Foto raksta ievadā no www.robotpigeon.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet