"Weezer" - "Everything Will Be Alright in the End" (2014)

Lai arī Riverss Kumo (44) ir jau pusceļā starp ceturto un piekto gadu desmitu, viņa vadītās grupas "Weezer" zīmogs arī 2014.gadā iznākušajā albumā "Everything Will Be Alrightin in the End" ir jautrība un nebēdnīgums, kāds iederētos pusaudžu ballītēs. Albums, kas tikai uz maziem brītiņiem samazina tempu, lai tūlīt atkal ar dubultu jaudu turpinātu, bez šaubām, ir viens no šā gada veiksminiekiem roka žanrā. Šķiet, pirmā "Weezer" vērā ņemamā plate pēc 2005.gada karstā rimbuļa "Make Believe". "Viņš [Kumo] izmantoja savu kreiso smadzeņu puslodi - loģisko, lai saslēgtos ar labo - emocionālo, un lai tādējādi radītu to, ko īsti nevar nosaukt par "Weezer" labāko albumu, bet šobrīd, pilnīgi noteikti, ideālāko," par to, kā plate radīta, savās domās, pat varētu teikt - analīzē, dalās portāls "Alternative Press". Vēl trāpīgāks ir žurnāls "Rolling Stone": "No visām rokzvaigznēm, kas radās 1994.gadā [piemēram, "Muse", "Limp Bizkit" vai "Maroon 5" (šī ir piebilde no mūsu puses)], vientiesītis Riverss Kumo vienīgais neizskatās pēc dumpinieka." "Weezer" nedumpojas, "Weezer" svin! Bet - "Everything Will Be Alright in the End" ir mazliet savādāks. Trakulīgs, bet dziļāks par pērnajiem grupas albumiem (nu kaut vai no tās pašas "Muse" patapinātā maniere starp dziesmās ieslidināt teju simfonijas vērtus instrumentālus skaņdarbus). Un laikam būtu muļķīgi un pretēji dabas likumiem, ja lietas sastāvētu pretēji.

2014, www.musicstories.lv

Jackson Browne - "Standing In The Breach" (2014)

Leģenda vēsta, ka Džeksons Brauns (66), nupat pabeidzis vidusskolu, ar kaseti, kurā mājas apstākļos bija ierakstījis vairākas savas dziesmas, devās uz ierakstu kompāniju "Elektra Records", lai noslēgtu līgumu par albuma izdošanu. Viņam nesanāca, jo kompānijas pārstāvis norādījis, ka Brauns "dzied ne visai labi". "Es iznīcināju vairākas [šīs kasetes] kopijas," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" apgalvo Brauns. Bet ne visas. Folkmūziķis Toms Rašs, bijušais "The Velvet Underground" solists Niko (Nico) un vēl daži kolektīvi novērtēja Brauna komponista talantu, un vairākas no kasetē ierakstītajām dziesmām pārveidoja savās versijās. Tādā kārtā Brauns kā komponists kļuva pazīstams vēl pirms paša debijas albuma "Jackson Browne" (1972) iznākšanas. Taču pirmais lielais Brauna panākums bija dziesma "Take It Easy", ko viņš 1972.gadā sarakstīja tā kā sev, bet viņa draugs Glens Frejs to vēlējās izmantot savas grupas "The Eagles" repertuārā. Vārdu sakot, Brauns ir viens no tiem komponistiem, kam savas mantas (lasi, dziesmas) arī citiem izdāļāt nu nemaz nav žēl.

"Standing In The Breach" ir jaunākais Brauna solo albums. "Lielisks, iedvesmojošs, brīvības garu nesošs," šie ir daži no vārdiem, ar kādiem mūzikas prese slavina plati. Bet tie ir tikai vārdi. Patiesība ir mūzikā. Un lai to atrastu, vismaz, kas attiecas uz Brauna mūziku, pirms "Strand In The Breach" ieteicams noklausīties kādu no viņa septiņdesmito gadu albumiem, kaut vai labāko dziesmu izlasi. Patiesība, kas vienā brīdī izsprāgs kā pirdiens rāmai govij pirmdienas rītā, vēstīs skaidri un gaiši: savu ģēniju nenoslēpsi! Sevišķi, ja esi izdevis četrpadsmit plates, gandrīz katra no kurām liek klausītāja garam un dvēselei, ja ne uzsprāgt, tad labsajūtā burbuļot pilnīgi noteikti.

2014, www.musicstories.lv

"Pink Floyd" - "The Endless River" (2014)

Pirms divdesmit gadiem, 1994., "Pink Floyd" izdeva plati "The Division Bell" un devās pasaules koncerttūrē. Pēc tās grupas dalībnieki pievērsās savām solo karjerām un citiem projektiem. Taču viss mainījās 2008.gada 15.septembrī, kad ar 21.gadsimta sērgu vēzi nomira viens no "Pink Floyd" dibinātājiem, taustiņinstrumentālists  Ričards Raits. "Muzikāli viņš mums visiem izgrieza pogas", žurnālam "Uncut" (rakstā visi citāti no tā) atzīst grupas bundzinieks Niks Meisons. "Iespējams, Riks tā arī nekad nesaņēma to atzinību - gan grupā, gan ārpus tās -, ko viņš ar savu talantu būtu pelnījis." 

Kad jūlijā "Pink Floyd" līdera Deivida Gilmoura sieva Pollija Samsone "ietvītoja", ka "starp citu, Pink Floyd albums iznāks oktobrī un sauksies "The Endless River", sākās liela villošanās un minēšana, kas tad vīriem pēc divdesmit gadu ilgas pauzes uz sirds. Un vai tā maz vispār ir taisnība. Izrādās, ir. Un iemesls tam ir plates "The Division Bell" ieraksta laikā tapušie materiāli, kam albumā toreiz nebija vietas un kuru centrālā persona ir Ričards Raits. Palikušie "Pink Floyd" dalībnieki nolēma izdot plati, mūžībā aizgājušā biedra ierakstiem pievienojoties ar saviem instrumentiem studijā mūsdienās. "Šis [albums] ir veltījums viņam," atzīst Gilmours. "Man tas daudzējādā ziņā ir ļoti nozīmīgi un emocionāli. Un klausoties visus šos [vecos ierakstus], nožēla par viņa aiziešanu atgriežas atkal un atkal."

Albumā "The Endless River", kurš klajā nāks 7.novembrī, ir iekļauti ieraksti no 1993. un 1994.gada, bet īpašs ir 20 minūšu "Pink Floyd" mēģinājuma ieraksts 1969.gada 29.jūnijā Alberthollā Londonā, kurā Raits spēlē koncertzālē esošās ērģeles. "Man šķiet, Riks tajā brīdī rotaļājās ar ideju sarakstīt operu," pārliecināts viens no "The Endless River" producentiem Martins Glovers, pazīstams arī kā "Youth". Savukārt ierakstu inženierim, un arī vienam no plates producentiem, Endijam Džeksonam dienasgrāmatā pie 2013.gada 11.novembra stāv ieraksts, ka akurāt šajā dienā studijā Gilmours un Meisons pirmo reizi kopš "The Division Bell" kopā ierakstīja kaut ko jaunam "Pink Floyd" materiālam. 

Protams, būs mēģinājumi padarīt "The Endless River" par "Gada atgriešanos", "Sensacionālu" vai "Grandiozu", taču visdziļākā šī albuma būtība ir godināt savu mūžībā aizgājušo biedru Ričardu Raitu un nedot aizmirstībai pārklāties pār viņa piemiņu un veikumu dzīves laikā. "Šī ir pēdējā iespēja dzirdēt viņu spēlējam ar mums, un to mēs arī izdarījām," savus dziļi personīgos motīvus plates tapšanai apliecina Deivids Gilmours.  

2014, www.musicstories.lv

"Cloud Boat" - "Model of You" (2014)

Teicienu "Tā nav dzīve, tas ir kino" var pārfrāzēt "Tā nav dzīve, tā ir mūzika". Vismaz attiecībā uz Londonas dueta "Cloud Boat" plati "Model of You", viņu otro pēc skaita. No reālās dzīves tajā ir tikpat maz kā gaļas "Rīgas Miesnieka" cīsiņos. Sems Rikets un Toms Klārks jaunajā albumā darbojas kā anesteziologi, liedzot dzīvi sajust ar skaidru prātu. Viņu mūzika ir noslīpēta līdz formai, kura klausītāja iztēli viegli pārnesīs laikā, telpā un dimensijās, turklāt aiznestajam pašam to nemaz nemanot. Dziļums, kādā abi jaunieši ierokas savā mūzikā, ir ekvivalents tam, kādā visiem statoiliem un lukoiliem jāielaiž savas šļūtenes, lai izsūktu no zemes dzīlēm ziemas dīzeli... Ir tikai viena liela atšķirība - "Cloud Boat" rok, neatstājot nekādus fiziskus nospiedumus, ko nevar teikt par emocionālajiem. Esot nepārtrauktā "Model of You" rotācijā, klausītāja smadzenes sāk evolucionēties ziemas dīzelī. Ne to, kas darbina auto dzinējus, bet to, kas fiziski un emocionāli ļaus pārdzīvot tuvojošos bargo ziemu katram "Cloud Boat" skartajam. Bez glaimiem un ironijas - uzlādējošs albums. Un jā, ziemas dīzeli ar šļūtenēm no zemes dzīlēm neiegūst.  

2014, www.musicstories.lv

Julian Casablancas + "The Voidz" - "Tyranny" (2014)

"Viņš ir ārkārtīgi pieklājīgs un draudzīgs tagad. Bet es nerunāju par puisi, ko es satiku pirmo reizi. Es runāju par tagadējo: skaidrā prātā, nobriedušu un pieaugušu tēti Džulianu," par grupas "The Strokes" līderi Džulianu Kasablankasu žurnālam "Rolling Stone" pārdomās dalās grupas ilggadējais menedžeris Raians Džentls. Un ne velti šāds salīdzinājums, jo kā jau rokeriem un dumpiniekiem pienākas Kasablankass ir nonācis arī tādā dzīves stadijā, kad brokastis sāka ar simts gramiem vodkas. Tagad pēc gadiem ("Man bija paģiras, laikam, [vēl] piecus gadus [pēc dzeršanas atmešanas]."), Kasablankass, atminoties dzeroša cilvēka "attaisnojumu", ka "es esmu drosmīgs, esmu traks, tāpēc varu dzert", ir godīgs: "Tu domā, tas [degvīns] ir patiesības serums, bet tas vairāk ir pakaļas ("asshole") serums." Tikpat atklāts Kasablankass ir savā otrajā solo albumā (kopā ar pavadošo grupu "The Voidz") "Tyranny". Tas ir ne tikai "politiski uzlādēts", bet arī atklāts attiecībā uz paša Džuliana dzīvi. Pagājušajā gadā viņš zaudēja tēvu Džonu, ar kuru Kasablankass būtu gribējis būt tuvāks. "Pat, ja neesi bijis ciešās attiecībās ar tēvu, reiz, kad viņš aiziet, ir tā kā jumts mājai aizietu," atzīst Džulians. "Tyranny" dziesmas tapa tieši laikā, kad Kasablankass seniors aizgāja mūžībā. Tāpēc albumam ir zināms zīmogs un aura. "Šis bija galamērķis -  šis ieraksts ir tāds, kādu esmu gribējis kopš pašiem sākumiem," sava albuma "Tyranny" nozīmi raksturo Kasablankass. 

2014, www.musicstories.lv

"Strand of Oaks" - "HEAL" (2014)

"Rakstīt šo albumu bija biedējoši. Es biju [burtiski] ne uz šīs zemes," žurnālam "Uncut" albuma "HEAL" tapšanas procesu apraksta projekta "Strand of Oaks" galvenais vīrs Timotijs Šovalters (32). "Mana sieva varēja ienākt mājā un atrast mani guļam uz grīdas ar telefonu, smejoties, raudot vai darot abus kopā. Tas nebija veselīgākais process, bet manām smadzenēm to vajadzēja. Kaut kas nostrādāja pats no sevis, ārpus manas saprašanas." To, ka "HEAL" nav viegli klausāma plate, laikam jau var nojaust - sadzīve un dzīve albuma tapšanās laikā Šovalteram bija pilna problēmu un pārdzīvojumu, tas viss atrodams "HEAL" skaņdarbos. Taču šis noteikti nav "kāršanās" albums, drīzāk cieņpilnas attieksmes. Pret Šovaltera veikumu - neviengabalainu, dažbrīd kakofonijas, dažbrīd līdz niansēm smalka skanējuma pilnu plati. "Tims ir viens no labajiem čaļiem," Šovalteru raksturo viņa draugs Metjū Houks no grupas "Phosphorescent". "Ir prieks skatīties uz viņu un viņa dziesmām, kuras kļūst aizvien labākas ik reizi, kad tās redzu."Apmierināts ir arī pats Šovalters: "Man tagad ir 32. Es izskatos pēc "meta" [metanfetamīna] dīlera, un es labi sadzīvoju ar visām šīm klišejām. Jo tās mani padara labāku."

2014, www.musicstories.lv

Neil Young - "A Letter Home" (2014)

Ja viens pieietu pie skaļi spēlējoša skaļruņa vai tumbas, atvērtu pret to muti, bet kāds otrs pieliktu ausi pie šī atvērtās mutes īpašnieka dibena, tad, iespējams, skaņas, ko viņš tur dzirdētu nākam no skandas, ļoti līdzinātos Nīla Janga (68) uz mirkli aktuālākā albuma "A Letter Home" skaņām. Šajā platē ar nostaļģisko nosaukumu Jangs izpilda Brūsa Springstīna, Villlija Nelsona, Boba Dilana un citu savu draugu dziesmu kaverversijas, bet plates sāls ir tās īpašā skaņa - kā caur dibenu skanošs patafons, kas, iespējams, "A Letter Home" padara par "tikai Janga faniem" domātu albumu. Protams, plate ir mūziķa ceļojums atpakaļ laikā, sava veida svītra zem kaut kā. Tika nevajag pārprast - tā nav svītra zem paša Janga. Viņš, tieši otrādi, iedzīvojies otrajā jaunībā, šā gada vasarā šķirot 36 gadus ilgušo laulību ar dzīvesbiedri Pegiju, un, kā ziņo žurnāls "Rolling Stone", nodevies jaunām sajūtām un jūtām pret aktrisi Derilu Hannu, ar kuru Jangs iepazinies abu kopējā hobijā - dažādos apkārtējās vides aizsardzības protestos. Un, iespējams, jaunas attiecības devušas arī jaunus radošus spēkus, jo jau novembra sākumā Jangs laidīs klajā nākamo plati "Storytone" - pirmo savu albumu, kura ierakstā viņš nespēlē nevienu instrumentu, koncentrējoties tikai uz vokālu.

2014, www.musicstories.lv

"Bleachers" - "Strange Desire" (2014)

Grupas "fun."albuma "Some Nights" (2012) koncerttūres laikā tās ģitārists Džeks Antonofs brīvākos brīžos strinkšķināja savu instrumentu, sacerot dažas dziesmiņas, dažas tēmas. Darīja viņš to viens, katrā ziņā paslepus no grupas biedriem, jo liels bija visu pārsteigums, kad šā gada februārī klajā nāca Antonofa projekta "Bleachers" debijas singls "I Wanna Get Better", bet jau jūlijā gatava bija vesela plate "Strange Desire". "(..) "Strange Desire" ir ļoti spēcīgs [albums], dažbrīd saviļņojot ar mūsdienu nostaļģiju, kuras kļūst arvien vairāk ar katru klausīšanās reizi," raksta "Allmusic.com". Palīdzējis ar dziesmu komponēšanu gan Sārai Berelesai, gan Teilorei Sviftai, Antonofs radījis albumu ar mūziku, kas neprasa kompromisus, ja nu vienīgi ar sevi. Un varbūt tieši tāpēc "Strange Desire" izklausās kā tīrradnis, kas ilgi slēpts no citu acīm, radītāja pulēts un lolots, nu pārsteidz pasauli ar savu nosacīto vienkāršību, zem kuras jaušami dučiem emocionālu slāņu. Taču jāņem vērā - lai arī Antonofs ir ģitārists, šis nav ģitārmūzikas albums. Iepazīšanos ar "Strange Desire" ieteicams sākt ar dziesmu "Like a River Runs". Un vēl "I'm Ready to Move On / Wild Heart Reprise" - kopdarbs ar Joko Ono. Dziesma, kuru klausoties, sapņot slapjos sapnīšus var acīm vaļā... 

2014, www.musicstories.lv

"The New Pornographers" - "Brill Bruisers" (2014)

Grupa, kuras nosaukumu sākot rakstīt "Google" meklētājā, pēc "the new porn" pazūd automātiskie tuvāko rezultātu rādītāji (gluži tāpat kā ar visiem citiem pupu un krānu saistībā interpretējamiem vārdiem) - "The New Pornographers" -, augusta nogalē pēc četru gadu pārtraukuma laidusi klajā savu sesto studijas albumu "Brill Bruisers". Tiesa, šajā starpbrīdī pavisam klusi atsevišķi "jaunie pornogrāfiķi" nav bijuši. Piemēram, grupas vokāliste Neko Keisa pērn izdeva pat ļoti labu plati, kuras nosaukuma uzrakstīšanai šeit vajadzētu rezervēt nākamās pusotras teksta rindiņas. Otrs "The New Pornographers" solists, viņš arī ģitārists, Dans Bedžars pa šo starpu paspējis izdot par vairākas plates. Iespējams, arī pārējie nav sēdējuši, rokas, tā teikt zem kules palikuši. Un, lai arī kādās tālēs un kaujās katrs būtu devies, kad pienākums (un ierakstu kompānija) sauc, visiem jābūt uz strīpas kā "The New Pornographers". "Brill Bruisers" varbūt tieši tāpēc izklausās muzikāli aktuālāka plate kā dažas iepriekšējās attiecīgajā laika posmā, piemēram, "Challangers" (2007). Jaunais albums spridzina enerģiju - izmētā tās druskas vismaz divu tuvāko kontinentu attālumā no skanēšanas vietas. Un, ja "The New Pornographers" ir no Kanādas, tad attiecībā uz klausītāju Baltijas jūras krastā, par tiem kontinentiem melots nav.

2014, www.musicstories.lv

Leonard Cohen - "Popular Problems" (2014)

Pirms diviem gadiem albumā "Old Ideas" kanādiešu mūzikas leģenda Leonards Koens, kam tolaik bija 78 gadi, tik skumji pa pusei dziedāja, pa pusei runāja dziesmas, kurās viņš meklēja "vietas, kurās nejust sāpes un vienam pašam spēt pacelt akmeni", ka ne viens vien, lai arī ar dziļām skumjām sirdī, secināja, ka Meistars ar šo plati atvadās no sava klausītāja. Ir pagājuši divi ar pusi gadu, un Koena kungs šogad 21.septembrī ir nosvinējis savu astoņdesmito dzimšanas dienu. Un lielāko dāvanu ir sagādājis nevis sev, bet klausītājiem, nākamajā dienā pēc jubilejas izdodot jaunu plati "Popular Problems". Klausītājam jau fakts par jaunu Koena plati vien ir svētki paši par sevi, taču "Popular Problems" atmosfēra un noskaņa, iespējams, ir daudz lielāks iemesls līksmībai. Pat ne līksmībai, drīzāk labsajūtai. Jo Leonards Koens savā jaunajā albumā izklausās pulka žirgtāks kā iepriekšējā "Old Ideas", kas arī bija par iemeslu nelāgajām runām. Optimistisks un dzīvespriecīgs (cik nu šo vārdu var attiecināt uz Koena mūziku) dzīpars caurvij jaunās plates "Popular Problems" 36 minūtes, īpaši liekot sajūsmināties par dziesmu "Did I Ever Love You". Izskatās, ka deju vakars turpinās...

2014, www.musicstories.lv

"Manic Street Preachers" - "Futurology" (2014)

Tikai desmit mēnešus pēc sava iepriekšējā albuma "Rewind the Film" velsieši "Manic Street Preachers" atgriezušies apritē ar pilnīgi jaunu plati "Futurology" (abas plates, starp citu, ierakstītas vienā laikā). Iespējams, tieši fakts, ka "meniki" pēdējā desmitgadē bijuši tik aktīvi (seši albumi no 2004.gada!), katra jaunā grupas plate izraisa aizvien mazāku un mazāku troksni. "Futurology", "Manic Street Preachers" divpadsmitais albums, vispār izzvejots no jaunās mūzikas okeāna tīras sagadīšanās pēc, netīšām, pat varētu teikt. Bet, iespējams, "Futurology" radītais klusums ir drīzāk klausītāju emocionālā stāvokļa fiziska izpausme, kas radusies albuma ietekmē - tiem vienkārši trūkst vārdu! Berlīnē ierakstītais albums ir "Manic Street Preachers" atgriešanās pie klasiskā britu rokenrola, vismaz uz brīdi pārtraucot koķetēt ar radio formāta popmūziku. 

2014, www.musicstories.lv

Ryan Adams - "Ryan Adams" (2014)

Trīs gadus klusējis, savu jauno albumu piedāvā pēc mēneša topošais četrdesmitgadnieks Raians Adamss. Ja albumam dots paša autora vārds, ir skaidrs, ka vismaz viņš pats to uzskata par gana nozīmīgu, par savu "jauno ES". Vai nav par vēlu, ņemot vērā, ka "Ryan Adams" ir Adamsa četrpadsmitā plate? Droši vien daudz ko izsaka maestro vecuma cipars - četrdesmit ir laiks, kad atkal gribas būt savādākam, turēt līdzi laikam un vispār - pierādīt, ka tie četrdesmit jau tikai tādas pāris nedēļas pēc astoņpadsmit vien ir. Un kaut kādā ziņā Adamsam tas ir izdevies, jo salīdzinot ar viņa iepriekšējo daiļradi, "Ryan Adams" ir atšķirīgs. Tajā kā spalvainai līgavai caur caurspīdīgu kāzu kleitu cauri spīdoša skruļļaina paduse skaidri samanāms Toms Petijs, Brūss Springstīns un rokenrols kā tāds, kas agrāk Adamsa albumos netika manīts. Adamsa muzikālais vektors, vismaz albumā "Ryan Adams", iet paralēli ar viena no viņa elkiem mūzikā - Džeka Vaita - vektoriem. Un kas zina, varbūt tie vienu dienu arī krustosies. Bet līdz tam viņi ir katrs par sevi, un abi savos jaunajos albumos ir, ja tā var teikt, neatvairāmi.

2014, www.musicstories.lv