Rāda ziņas ar etiķeti Kārlis Streips. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Kārlis Streips. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

Rokas nost no Kārļa Streipa!




Kārlis Streips ir baigais mans čoms! Viņš pats gan to nezin, bet mans čoms viņš ir vienalga. Un kā gan citādi? Kopš atceros sevi klausāmies "pirmo Rīgu" vai skatāmies "pirmo Rīgu", viņš vienmēr tur ir bijis. Un nav neviena cita žurnālista, kura raidījumu dēļ es būtu atlicis kādas savas darīšanas vai mainījis dienas plānus. Nu, ja ne mainījis dienas plānus, tad vismaz allaž paturējis prātā viņa pārraižu laikus.

Kārlis Streips ir foršs! Tieši viņš man atklāja Marģeri Martinsonu, kuram radio ēterā neizdevās Kārli Streipu un pārejos klausītājus pārliecināt, ka valstij vajadzētu iepirkt mātes pienu par trim latiem pilienā. Tieši viņa radioraidījumā - intervijā ar kādu ārstu - sadzirdēju sev interesējošu jautājumu no kāda pavecāka klausītāja: "Dakter, ko man tagad darīt? Man mazdēlam kakā ir stafilokoks!". Kad raidījumā viesojās toreiz slavenais žurnālistu duets Jakubāns un Hānbergs, bet kāds tiešā ētera zvanītājs uzdeva jautājumu: "Sakiet, vai tā ir taisnība, ka Jūs esat zilais?", tieši Kārlis Streips bija tas, kurš uzdeva pretjautājumu: "Kuri no mums te?". Un man šķiet, ka Kārlis Streips ir vienīgais žurnālists pasaulē, kuram uz ētera tālruni ir zvanījušas kazas

Mani neinteresē, ko Kārlis Streips dara aiz savām dzīvokļa durvīm. Vai viņš, pārnākot mājās no raidījuma "Skats no malas", uzvelk rozā baletdejotājas kleitu un dejo "Gulbju ezera" kulminācijas deju. Vai viņš izšuj, marinē sēnes, spēlējas ar lellēm vai dzer alu - man vienalga. Galu galā viņš ir tāds pats cilvēks kā mēs ikviens un pēc raidījuma, kurā nevar aizbāzt muti Aināram Dimantam, kaut kā jau jāatslābinās ir.

Kāpēc cilvēkiem nepatīk Kārlis Streips? Un kam viņš nepatīk? Izrādās, Tautas partijas kaut kādai tur skautu nodaļai nepatīkot, ka tās mātes organizācijas virsvadītājus Kārlis Streips nodēvējis par "kliķi" un "bandu" vai kaut kā tamlīdzīgi. Šim pašam Tautas partijas bērnu un jauniešu pulciņam nepatīkot, ka Kārlis Streips ir tik ass, kritizējot iepriekšējo valdību darbu. "Streips, protams, vaino Tautas partiju arī ekonomiskās krīzes izraisīšanā, aizmirstot, ka Aigara Kalvīša laikā Latvijas finanses bija vislabākā stāvoklī, kādas atjaunotās valsts vēsturē bijušas", diena.lv apgalvo šī pulciņa viena no galvenajām vārdā Sarmīte. Sarmīt, bērniņ, nu ļauj Kārļonkulim izteikties pēc sirds patikas! Vai tev žēl? Un, kamēr šis tur runā, tu, savukārt, palasies ekonomikas mācību grāmatas.

Un visbeidzot tā Eirovīzija. Nu kas cilvēkiem atkal nepatīk? Kad vēl šo veidojumu skatījos, Kārlis Streips bija 80% no visa tā pasākuma. Nu un, ka viņš aprunā un komentē, kādas kuram biksiņas un kleitas! Vai tad Kārlis Streips šogad Aišai pusfinālā uzdeva to pār galvu pārmaukto galdautu par kleitu? Bez viņa komentāriem tādam normālam vidusmēra lauku cilvēkam kā man vispār nebūtu nekādas sajēgas, kas ir kas tajā Eirovīzijā! Nu kā es te laukos, caurām dienām raustot tos govs pupus, varu zināt, vai šī dziesma ir laba vai slikta. Un viņi tur dzied visādās valodās, no kā es vispār neko nesajēdzu. Ja Kārlis Streips nepatulkotu, kā lai es zinātu, par kuru dziesmu man sūtīt "esemesku"?

Vārdu sakot - rokas nost no Kārļa Streipa!

Un nobeigšu ar paša Kārļa Streipa reiz izteiktu citātu: "Ja kādam kaut kas nepatīk, lai uzsēžas sev uz īkšķa un parotē!"


P.S. Kārļa Streipa bildi nofenderēju no diena.lv.

otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs

Mana Eirovīzija!

Tikai un vienīgi šīs neredzētās epizodes dēļ nožēloju, ka neskatījos šā gada Eirovīziju.




Un - rokas nost no Kārļa Streipa!

piektdiena, 2010. gada 22. janvāris

Taisīt bēbi vai netaisīt?




Mans vecs čoms Roberts Gobziņš (viņš gan pats nezina, ka man ir tāds baigais čoms) leģendārajā raidījuma "Zvaigznīšu brīdis" reiz tā laika jaunatnei stāstīja, ar ko puisīši atšķiras no meitenītēm. Izrādās - kas puisīšiem ir uz āru, meitenītēm - uz iekšu.

Šī pilnīgi bezsakarīgā doma man iešāvās prātā, kad šodien palasījos savā iemīļotajā portālī ziņu, ka Dienvidkorejas Veselības ministrija, kuras uzdevums ir uzlabot valsts zemo dzimstības līmeni, reizi mēnesī izslēdz gaismu savos kabinetos, lai mudinātu personālu agrāk doties mājās un "taisīt vairāk bērnu".

Iepriekš biju dzirdējis, ka arī pie mums Latvijā šī ir liela problēma un, ka pēc gadiem 30 tiem, kuri būs sasnieguši pensionēšanās vecumu, kurš tajā laikā droši vien būs kādi 105 gadi, vairs nebūs no kā maksāt pensijas. Muļķības! Mans draugs Kārlis Streips (kurš arī nemaz nezin, ka man tāds baigais draugs ir) šonedēļ vienā no saviem radioraidījumiem izteica domu, ka nemaz tik traģiski neesot. Jo, kad šā brīža lielā veco cilvēku maza būs aizčāpojusi pa skuju taku, nemaz tik daudziem tā pensija vairs nebūs jāmaksā. Loģiski!

Publiskotajā Dienvidkorejas Veselības ministrijas paziņojumā teikts, ka gaisma tiks izslēgta plkst.19.30 katra mēneša trešajā trešdienā, "lai palīdzētu personālam nodoties dzimstības palielināšanai un bērnu audzināšanai".

Kas notiek Latvijā? Te mēs korejiešus samizojam vienos vārtos - virkne valsts un pašvaldību iestādes teju lielāko daļu pagājušā gada piektdienās nestrādāja vispār! Iespējams, pēc septiņiem gadiem ieņēmumu dienestā 1.septembrī nebūs neviena, kurš pieņem nodokļu atskaites, jo visi darbinieki būs pavadījuši pirmajā skolas dienā savus pirmklasniekus.

Ja es būtu sazvērestību teoriju piekritējs, es varbūt censtos te vilkt kaut kādas paralēles. Bet es neesmu. Kaut gan uzskatu, ka Elvis Preslijs 1976.gada 23.martā iznāca sava rančo vērandā uzpīpāt, bet viņu nozaga citplanētieši un pārtaisīja par Tīnu Tērneri, bet Maikls Džeksons nav miris, tikai apmaldījies savā milzīgajā mājā, savukārt viņa ķermenis, kuru it kā apglabāja, nemaz nav viņa, bet kāds no slepenas FIB laboratorijas izmucis citplanētietis, kurš izlikās par beigtu, jo viņam apnika, ka 1976.gadā nozagtais Preslijs visu laiku lielījās ar savu bagātīgo un skruļļaino muguras apmatojumu.

Par sliktu šai demogrāfijas uzlabošanas sazvērestību teorijai runā arī cits fakts. Proti, Einārs, staigājot savā ādas kostīmā, absolūti nedomā, kādu piemēru viņš rāda jaunajai paaudzei, kurai vēlāk taču būs jārada bērni, kas mūs uzturēs. Kad Einārs mācījās skolā, tad to vēl tik smalki nemācīja, bet tagad jau katrs piektklasnieks zina, ka neelpojošā apģērbā izsutināts aparāts nekāds reproduktīvais Rembo nebūs vis.

Man likās, ka manas pārdomas varētu būt svarīgas valsts vadītājiem, tāpēc es uzrakstīju tās skaistā vēstulē, vēstuļu papīru iesmaržoju ar "Dzintara" smaržām "Stratēģis" un nosūtīju to pēc adreses "Tam, kurš izskatās pēc sabraukta ezīša, Rīgā, LV-1520".

Kaut pagājis jau krietns laiks, pasts vēl nav atgriezis vēstuli ar komentāru, ka tāds adresāts neeksistē...