Glins Džonss atklāj mūzikas stāstu otru pusi

Glins Džonss (72) ir viens no pieredzes bagātākajiem popmūzikas producentiem, kura aizbilstamo listē ir ne vien "The Beatles", "The Rolling Stones" un "The Eagles", ne vien "The Who", "Led Zeppelin" un "The Clash", bet vēl daudzas, daudzas citas mūzikas zvaigznes. Viņa pirmais producētais bija "Steve Miller Band" 1968.gada debijas albums "Children of the Future", bet vēl dažus gadus atpakaļ Džonss strādāja pie "Band of Horses" un Raiena Adamsa platēm. Viņš arī izstrādājis īpašu bungu ierakstīšanas metodi, kuras būtība slēpjas pēc pareizas shēmas novietotos mikrofonos. To tā arī sauc par "Glina Džonsa metodi", un to mūsdienās praktizē vai visas profesionālās ierakstu studijas. 

Protams, diendienā esot blakus tādām slavenībām, ar tām komunicējot vai vienkārši esot kāda strīda vai diskusijas lieciniekam, ar gadiem rodas apziņa, ka varbūt dažas no lietām būtu jādara zināmas arī pārējai pasaulei. Un pirms mēneša, 13.novembrī, izdevniecība "Blue Rider Press" laida klajā Džonsa sarakstīto atmiņu grāmatu "Sound Man". Tajā ir aprakstīti producenta piedzīvojumi ierakstu studijā un, kā jau minēts, atklātas dažas līdz šim plaši nezināmas popmūzikas vēstures aizkulises.

DILANA SAPNIS APVIENOTIES AR BĪTLIEM UN ROLLING STONES

1969.gada nogalē dziesminieks Bobs Dilans tā starp citu aprunājies ar bītlu Džonu Lenonu, un šīs sarunas laikā licis viņam priekšā ideju ierakstīt kopīgu albumu - Dilans, "The Beatles" un "The Rolling Stones". "Man viss bija skaidrs," grāmatā raksta Džonss. "Mēs apkopotu labāko no Mika [Džegera] un Kīta [Ričarda], Pola [Makartnija] un Džona [Lenona], Boba [Dilana] un Džordža [Harisona], un pēc tam mēs izvēlētos labāko ritma sekciju no divām grupām tā, lai tā atbilstu konkrētai dziesmai." Makartnijs un Džegers šo ideju nocirtuši jau saknē. Diez, kāpēc gan?...

DŽONSS NO SIRDS PRIECĀJIES PAR "THE EAGLES" DARBA UZTEIKUMU

Pēc tam, kad Džonss bija producējis pirmos divus "The Eagles" albumus, grupa nolēma, ka viņi tomēr vēlas kļūt roķīgāki, un 1974.gada albuma "On the Border" ieraksta laikā viņi Džonsu atlaida. "Man [vienalga] nebija nekādas iespējas palikt kopā ar viņiem, ņemot vērā, kas notika turpinājumā - samērā smagu vielu lietošana, simtiem stundu studijā ar grupu, kurā viens otram [ķeras] pie rīkles..."

BĪTLU KRUĪZS

Polam Makartnijam bijusi ideja noorganizēt Bītlu kruīzu - kuģi, kurš pārpildīts ar grupas faniem, atvērto skatuvi amfiteātra formā, kaut kur pie Tunisijas. "Let It Be" ieraksta sesijas laikā tapusī ideja tā arī nekad netika realizēta, taču par iespējamo kruīzu visvairāk bija uztraucies Ringo Stārs, "kuru, galvenokārt, uztrauca, kāda tur varētu būt pārtika," raksta Džonss.

Glina Džonsa grāmatu "Sound Man" var iegādāties šeit.

Rakstā izmantotos faktus fragmentu veidā publicējis žurnāls "Rolling Stone".

Raksta ievada kolāžā bildes no raindance.org, thebeatles.com, rollingstone.com.

2014, www.musicstories.lv

No arhīviem: "The Who" - "Who's Next" (1971)

Bītli, "Led Zeppelin" un "The Who" - trīs vaļi, uz ko balstās visa Anglijas mūsdienu mūzika, un visiem šiem vaļiem ziedu laiku bija pagājušā gadsimta sešdesmitie septiņdesmitie. Tomēr atšķirībā no saviem kolēģiem Pīta Taunšenda grupa "The Who" neguva tik ievērojamus panākumus topu tabulās - dzimtenē tikai viens grupas albums spēja nostāties uz topa augstākās virsotnes, un tas ir neviens cits, kā 1971.gada "Who's Next". Albums, kura saknes meklējamas Taunšenda sarakstītajā fantastikas žanra rokoperā "Lifehouse".

Iespējams, no visiem trim pieminētajiem tieši "The Who" daiļrade ir mazāk zināma, populāra, jo gan Bītli, gan "Led Zeppelin" darīja savu. Bez tam bija taču vesela armāda mūziķu no Amerikas, kas, atšķirībā no aiz Dzelzs priekškara mītošajiem, pārējai pasaulei bija labi zināmi. Tāpēc, kad dzirdi ko četrdesmit gadus "jaunu", par ko līdz šim bijis visnotaļ miglains priekšstats, un šis "jaunais" izrādās kas sasodīti labs, teiciena "Labāk vēlāk nekā nekad" autoru gribas apskaut un palaizīt viņam kaklu.

"Who's Next" kā viens no labākajiem pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu albumiem tiek minēts ne vienā vien šī laika mūzikai veltītā vietnē, piemēram, "Wolfgang's Vault", kura nesen aizsāka tēmu "Mans pirmais nopirktais albums", un šīs tēmas forumā "Who's Next" it bieži figurē starp "Beach Boys", "The Rolling Stones" un Ērika Kleptona agrīnā projekta "Cream" pirmajiem albumiem. Šī bija jau piektā "The Who" plate, un pats Taunšends par to ir izteicies: ""Who's Next" ir brīnišķīgs albums, taču tas ir kompromiss. Tas būtu vēl brīnišķīgāks, ja cilvēku uzmanība tam būtu ilgāka un vinila platēm būtu ticis dots ilgāks laiks."

Vinila platēm, protams, mūsdienās ir īpašs šarms - tās atdzimst, un īsteni mūzikas gardēži par savu pienākumu uzskata pirkt albumus tieši šādā formātā. Bet vispār tehnoloģiskais progress ir absolūti uzteicama lieta, jo, pateicoties tam, tādi neapgaismoti cilvēki kā es var iepazīt senāko "vinila pasauli" un atrast tajā daudz kā vēl neatrasta, kaut gan neviens jau neko īpaši nav slēpis. Vairāk tas atkarīgs no interesēm un gaumes. Un šajā ziņā var tikai ieteikt kuplināt savu gaumes IQ ar "The Who" albumiem. Un kāpēc gan nesākt ar "Who's Next"  (zem raksta albuma versija ar 1995.gada pārizdevuma papildus dziesmām) un pēc tam nepāriet pie pārējām? Bez tam "Who's Next" noteikti sev ko atradīs "Limp Bizkit" fani, jo vienu no viņu lielākajiem hītiem "Behind Blue Eyes" ir sarakstījsi neviens cits kā Pīts Taunšends.

Papildus resursi:

"The Who" mājaslapa

"The Who" profils portālā "Facebook"

"The Who" profils portālā "Twitter"

Iegādājies albumu legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV