Lana Del Rey - "Honeymoon" (2015)

Elizabete Vūlridža Grānta jeb meitene, ko pasaule pazīst ar skatuves vārdu Lana Del Reja joprojām ir viena no mūsdienu populārās mūzikas mīklām. 2011.gadā, ieaijājot pasauli ar savu pirmo uznācienu dziesmu "Video Games", retais varēja Del Rejai prognozēt tik spožu karjeru. Turklāt viņas noslēpumainība un manieres padarījušas Del Reju par daudzu, īpaši jaunu, meiteņu elku, kurš savdabīgā veidā iedvesmo vēsu attieksmi pret visu, kas neskar personiski.

Trīsdesmit gadus vecā Del Reja ir atgriezusies ar jaunu plati "Honeymoon". Un, ja kāds domā, ka ar katru nākamo albumu viņas noslēpumu plīvurs top aizvien plānāks un plānāks, tas smagi kļūdās. Ir pilnīgi pretēji. Pēc "Video Games" varēja padomāt, ka tas ir izņēmums - viena dziesma, kas vairāk pretendē būt vakara miega dziesmiņa bērniem, ne globāls hits. Taču gan debijas albums "Born to Die" (2012), gan nākamais "Ultraviolance" (2014) kā ar pirkstu acī iebaksta, ka savu stilu Del Reja ieturēs. Izdos miega dziesmas ar atombumbas enerģiju.

Ar "Honeymoon" Del Reja ir gājusi vēl tālāk. Patiesībā, vēl tālāk pagātnē. Jo tā ir piecdesmito gadu "film noir" stilā ieturētu dziesmu virtene, katra no kurām varētu būt lielisks skaņu celiņš veciem melnbaltā kino krimiķiem ar Merilinu Monro vai Elizabeti Teilori galvenajās lomās. Šajā albumā jau vairs neizbrīna Del Rejas flegmātisms, bet pārsteigums ir tas, ka trešo plati pēc kārtas viņa šādi spēj ne tikai noturēt uzmanību, bet pat savā ziņā aizraut. 

"Del Rejas faktors" nenoliedzami ir viņas savdabīgais seksapils. Ja tādas popzvaigznes kā Nikija Mināža vai Rianna seksuālo pievilcību demonstrē, pēc iespējas skopāk piesedzot savus rausīšus, tad Del Rejas pievilcība slēpjas viņas it kā vēsumā. Reta tā fotogrāfija, kurā viņa redzama smaidām, dziesmu videoversijās Del Reja savu seksualitāti demonstrē, vairāk pavedinot ar skatienu, nevis plikumiem. Ja es būtu "film-noir" entuziaste Dita Rietuma, iespējams, lai nobildētos ar orgasmu sejā, pietiktu vien dažu akordu no "Honeymoon". Taču, par cik viss ir pavisam savādāk, tad atliek vien baudīt Lanas Del Rejas vēso atturību, prātā paturot rindiņas no viņas 2012.gada singlpates "Paradise" dziesmas "Cola": "Mans incītis garšo pēc pepsikolas." (My pussy tastes like Pepsi-Cola). Bez zemtekstiem. Jo man vairāk garšo kokakola.

2015, www.musicstories.lv

Mūziķi nodibina savu straumēšanas servisu "Tidal"

Sešpadsmit mūziķi un grupas, tai skaitā "Arcade Fire", Bejonsī, Kalvins Hariss, Kriss Mārtins ("Coldplay"), Madonna, Niki Mināža un citi nupat Ņujorkā prezentējuši jaunu mūzikas straumēšanas servisu "Tidal". Projekta aktīvākais virzītājs un veidotājs ir reperis Džeizī (Jay-Z), un viņš ir apsolījis, ka šis serviss būšot īpašs.

GALVENĀ ATŠĶIRĪBA - SKAŅAS KVALITĀTE

Ar ko tad "Tidal" atšķiras no citiem straumēšanas servisiem. Pirmkārt jau, protams, ar īpašniekiem - šā brīža pasaules popmūzikas grandiem, kas "Tidal" dod lielas priekšrocības cīņā ar konkurentiem, piemēram, piedāvājot līdzīpašnieku jauno dziesmu ātrākus pirmatskaņojumus un ekskluzīvus ierakstus. Otra atšķirība - "Tidal" ir pieejami arī videoklipi. Taču kā pārākā atšķirība no citiem servisiem tiek izcelta skaņas kvalitāte. Par staraumēšanas servisu skaņas kvalitāti sūdzējusies gan grupa "Led Zeppelin", gan Džeks Vaits (starp citu, arī viņš ir šajā "Tidal" kompānijā), gan citi, un viņi visi kā viens apgalvo - mp3 skaņas formāts atņem mūzikai īsto skaņu! 

"Tidal" piedāvā divu veidu abonēšanas servisu - ar standarta skaņas kvalitāti ($9,99 mēnesī) un HD skaņas kvalitāti gan mūzikai, gan video ($19,99 mēnesī). Mūzikas lejupielāžu veikalā "iTunes" dziesmas var nopirkt 256 kbps kompresijā, "Spotify"piedāvā straumēšanu 320 kbps formātā, taču "Tidal" saviem HD skaņas abonentiem mūziku ļauj klausiīties 1411 kbps kompresijā, kas tiek pielīdzināta tuvai CD skanējuma kvalitātei. 

KONKURENTI SKEPTISKI

Skaidrs, ka lēmums par šāda servisa dibināšanu tapis nolūkā pašiem pelnīt par savu darbu izmantošanu, nevis maksāt citiem. "Spotify" (15 miljoni maksas lietotaju) šajā sakarā no komentāriem pagaidām ir atturējies, savukārt "Rhapsody" (2,5 miljoni maksas lietotāju) dibinātājs Ītans Rudins vietnei "Mashable" atzinis, ka "mēs šajā industrijā esam jau 13 gadus, un esam piedzīvojuši daudzus jaunus spēlētājus, kuri [tirgu] pamet ātri vien pēc ienākšanas [tajā]." Viņš turpina būt skeptisks, sakot, ka "tas ir vienkārši - gribēt būt mūzikas straumēšanas biznesā. Bet kolīdz tu [šajā biznesā] nonāc, tu saproti, ka nav sarežģīti licenzēt vairāk kā 34 miljonus dziesmu, bet sarežģīti ir izveidot produktu, kuru cilvēki grib lietot un maksāt par to."

Skaidrs, ka "Tidal" gaisu pamaisīs. Skaidrs, ka daļa savus šā brīža straumēšanas servisus pametīs, jo gribēs taču maksāt "pa taisno" saviem elkiem. Taču samērā augstā abonēšanas maksa, visticamāk, vismaz "Tidal" HD versiju padarīs vairāk par mūzikas gardēžu atribūtu. Taču tik pat iespējams, ka, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas mūzikas straumēšanas globālajos noteikumos, ko šobrīd visaugstākajā līmenī apspriež industrijas starptautiskās organizācijas un kas paredz autoriem paaugstināt atlīdzibu par viņu darbu straumēšanu, citi servisi tāpat būs spiesti maksu paaugstināt, izlīdzinoties ar "Tidal"cenrādi. Viss ir klausītāju ziņā. Arī mūsu, starp citu. Jo to valstu vidū ārpus ASV, kurās pieejams "Tidal" serviss, ir arī Latvija.

Foto raksta ievadā no whathifi.com.

2015, www.musicstories.lv