Vai kantrīmūzika iziet no modes?

Kantrīmūzika ir Amerikas DNA. Jeb tā spirālīte, kurā ierakstītas DNA īpašnieka pamatīpatnības un definētas novirzes no normas. Amerikā kantrīmūzika bijusi vienmēr, tur tā radusies un paaudzēm iesūkusies amerikāņu asinīs. Taču pēdējos desmit piecpadsmit gadus šis mūzikas stils, ja tā var teikt, sāka iziet no rāmjiem. Tas kļuva ļoti populārs. Radās "novirzes no normas".

NO BĀRIEM UZ ARĒNĀM

Pēkšņi kantrīmūzika pārcēlās no piedūmotiem bāriem uz plašiem stadioniem, pēkšņi kantrīmūzikas izpildītājs par vienu koncertu varēja saņemt pat miljona honorāru! Radās neskaitāmi kantrīmūzikas festivāli, un tie pēdējās desmitgadēs, īpaši Ziemeļamerikā, uzrādīja nemainīgu apmeklētāju un ieņēmumu pieaugumu. Kā raksta žurnāls "Billboard", šobrīd ASV ir ap trīsdesmit lielu pastāvīgu kantrīmūzikas festivālu ar vidējo apmeklētāju skaitu no 40 līdz 80 tūkstošiem un ieņēmumiem no 10 līdz 20 miljoniem ASV dolāru. Piemēram, Kalifornijā notiekošais "Stagecoach" kantrīmūzikas festivāls, kurš šogad aprīlī notiks desmito reizi, pērn, piedaloties tādām zvaigznēm kā Tims Makgrovs, Miranda Lamberta un Bleiks Šeltons, no 70 tūkstošiem apmeklētāju spēja iekasēt $21.8 miljonus.

Ekonomikas teorija māca, ka viss notiek viļņveidīgi, un, šķiet, kantrīmūzikas vilnis, sasniedzis savu maksimumu, nu krīt lejup. Februārī tika atcelts iepriekš izziņots grandiozs trīs dienu kantrīfestivāls šogad jūlijā Alabamas štata Taladegas superspīdveja trasē ar 80 tūkstošu ietilpību. Nesen "AEG Live" paziņoja, ka šogad netiks turpināts "Big Barrel" kantrīfestivāls Delaverā. "Atvaļinājumu" šajā 2016.gadā paņēmis arī tikai pērn aizsāktais "Shaky Boots" festivāls Atlantā. Kā ziņo "Billboard", uz jautājuma zīmes ir arī šā gada "Bonnaroo" festivāla, kurš notiek Tenesijas štata Mančesterā, kantrī skatuve. Kas notiek? Vai amerikāņiem vairs nepatīk kantrī?

IR PAR DAUDZ!

Skaidrs, ka patīk! Ja paskatās "Billboard HOT 100" tabulu, tajā gaudulīgu kantrī dziesmu par "drinking on Friday night" ir aptuveni 10-15% repertuāra, turklāt rets ir tāds žurnāla "People" numurs, kurā nav aprakstītas Šeltona un Gvenas Stefānijas mīlas gaitas vai Tomasa Reta stāsti par dziesmu radīšanu, iedvesmojoties no mīlestības pret sievu. Savu. Maikls Džkeksons un Elviss Preslijs mūsdienu kantrīzvaigznes varētu tikai apskaust. Tad kāpēc kantrīmūzikas koncertu industrija šobrīd piedzīvo kritumu? Atbilde: ir par daudz!

"Lielākais [kantrīfestivālu slēgšanas vai atcelšanas] iemesls ir pārsātinājums," sarunā ar "Billboard" atzīst Džils Kanigems, viņš ir "Neste Events Marketing" prezidents un angažē talantus 16 kantrīmūzikas festivāliem. "Vairums manu festivālu pagājušā gadā bija pa nullēm vai mazliet pelnīja, bet tie noteikti nav ar tik augšupejošiem rādītājiem kā pēdējos pāris gados." 

MILJONS PAR KONCERTU

"Tā ir mantkārība," pavisam atklāts ir kantrīmūziķa Kenija Česnija menedžeris Klints Haiems, kurš cenšas savu aizbilstāmo pasargāt no dalības šādos festivālos. "Menedžeri, aģenti un paši mākslinieki ir uzstājuši uz [lielākām finanšu] garantijām, un festivāli tagad par to maksā. Mēs visi esam vainīgi [pie šīs situācijas]." Kanigems atklāti atzīst - vairumam viņa organizēto festivālu izmaksas šobrīd tiks apcirstas. Viņš saskaitījis, ka "septiņi vai astoņi" kantrī mākslinieki vēl pērn par uzstāšanos saņēma vienu miljonu ASV dolāru, bet lielam skaitam dziedoņu atlīdzība sastādīja no 250 tūkstošiem līdz pusmiljonam ASV dolāru par koncertu. "Man šķiet, šeit ir jāizdara korekcijas," sarunā ar "Billboard" atzīst Kanigems.

Tomēr izmisumam nav pamata - bez kantrī neviens nepaliks. Festivālu būs, varbūt nedaudz mazāk, bet būs. Turklāt mūslaiku kantrī popularitātes iemesls daļēji ir tā saplūšana ar popmūziku. Var pat sanākt, ka viens kārtīgs roka fans, pašam to nezinot, kādu dienu pamostas kā kantrīmūzikas fans, jo viņa elks, pieskaņojoties pieprasījumam, nolēmis adaptēties kantrī lauciņā (lai "Aerosmith" Stīvens Teilors neļauj sameloties!). Un tas nozīmē, ka tikpat viegli lielās masas varēs "pārdislocēt" citos mūzikas stilos, kas atkal ļaus zvaigznēm dzīvoties pa lielām arēnām un stadioniem, bet faniem - maksāt ragā. Un visi atkal būs laimīgi!

Foto raksta ievadā no 7x7.com.

2016, www.musicstories.lv.

Latvijas festivālu vasara - 2013!

Vieni saka: "Krīze turpinās!", citi tiem oponē: "Nekā nebija - tā jau ir beigusies!", un cilvēks parastais pa vidu apjūk - tad ir vai nav beigusies tā fakenā krīze?! Šķirstot Latvijas šīs vasaras mūzikas festivālu programmas, "īpaši gaidītos" un "neuzaicināt nevarējām, jo kaut kā festivāla teritorijā saceltās desmit skatuves jāaizpilda" viesus, par atbildi jāšaubās nav nemaz - krīze, draugi, ir beigusies! Zināmi vārdi, neko neizsakoši nosaukumi, perspektīvi kolektīvi un viduvējības - viss ir atrodams Latvijas 2013.gada vasaras mūzikas festivālu programmās. Pat izlepušam mūzikas snobam sūdzēties būs grēks!

Protams, kā jau allaž, centrālais festivāls norisināsies Salacgrīvā - "Positivus" pamatoti plūc laurus kā nopietnākais spēlētājs festivālu tirdziņā. Lai arī pa lielam no visa plašā mākslinieku klāsta klātienē gribētos būt tikai Džona Grānta performancē, ķidājot mūziķu sarakstu, pavīdēja kāds ansamblis ar nosaukumu "Momend". Akcents puišus nodod - viņu angļu valoda nav kā angļiem, viņi "vai būt" ziemeļnieki. Igauņi, teiksim! Bet nekā - tie ir mūsu pašu čaļi! Un šis atklājums priecē trejādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņi nav igauņi. Otrkārt, šī ir vēl viena no pēdējā laika aizvien biežāk parādošajām zīmēm, ka latviešu mūzikai, vismaz daļai no tās, ir nākotne. Un, treškārt, grupas vārds "Momend" salasāms arī citu Latvijas festivālu programmās - tātad viņus skatīt nav jābrauc vella gabalu uz Salacgrīvu.

Braukt uz Salacgrīvu no Liepājas ir vella gabals, tāpēc forši, ka jaunatklājums būs dzirdams arī otrajā lielākajā Latvijas festivālā "Summer Sound" Liepājā. Nezinu kā Salacgrīvā, bet Liepājā biļeti pirkt uz festivālu nevajag - visu var dzirdēt, atverot mājās logus. Bet gods, kam gods, arī "Summer Sound" rīkotāji bijuši gana čakli - pateicoties, kā vismaz izteicās organizatori, "piesaistītajam investoram" un nopietna sponsora atbalstam, programma ir gana zvaigžņota. Gandrīz pa taisno no Glāstonberijas festivāla, kur patirinājušies pāris simtu lielas publikas priekšā, ieradīsies mūsu valsts lielākie "stāri" "Prāta Vētra", bet importa zemes visaugstākajā līmenī pārstāvēs Mika. Tas ir tik brīnišķīgi! Un tomēr - atmetot slinkumu, un parakājoties "Summer Sound" mākslinieku katalogā, tur rodamas reālas pērles, piemēram, (šoreiz patiešām) igauņu "Zebra Island" vai mūsu pašu "Parara" - tāds labs postroka kokteilītis.

Gaumei ar gadiem nobriestot (vai vienkārši paliekot vecam), aizvien vilinošāks šķiet festivāls "Rīgas Ritmi". Pat ja vārdi neko neizsaka, - kas par balsīm! Kas par mūziku! Antoinete Klintone jeb "Butterscotch" pirmo reizi sevi pieteica 2007.gada talantu šovā "America's Got Talent". Nupat še bija stāsts par "angļu Kārenu Kārpenteri" Sāru Džoisu jeb "Rumer", tad nu var teikt, ka "Butterscotch" ir "amerikāņu Kārena Kārpentere". Daiena Šūra, Andreass Varadijs, Roberts Glaspers - viņu mūzika runā pati par sevi! Šis ir kārdinošākais vasaras festivāls.

Bez "Rīgas Ritmiem" šā gada festivālu "džentlmeņa komplektā" noteikti ietilpst pasākums "Laba Daba", kas risināsies augustā "Ratniekos" aiz Siguldas (no Rīgas puses skatot). Maķedoniešu izcelsmes dziedātāja Aleksandra Veljanova un komponista, pianista un bundzinieka Ernsta Horna duets "Deine Lakaien" apvienojumā ar Latvijas dabas skaistumu un noskaņu, pilnīgi droši, radīs dvēseles salūtu katram, kas būs šī notikuma liecinieks. Bez tam festivālam "Laba Daba" ir labs "mesidžs", viss zaļais un dabiskais taču atkal nāk modē. Jautājums tikai - vai šī mode festivālam vienā brīdī nenodarīs vairāk skādi kā labumu, kad tas sāks kļūt pārāk masveidīgs?

Protams, ir vēl arī citi festivāli. Bauskas kantrīmūzikas festivāls, piemēram, vai "Fontaine Festival" Liepājā. Ja ar pirmo viss ir skaidrs (līdz kantrīmūzikas līmenim pacelties diemžēl nav katram dots), tad otrais, šķiet, vairāk ir tā saimnieka šerifa Fonteina privāta ballīte, un atmosfēra un grupas arī tad allaž ir pēc saimnieka gaumes un līdzības, īpaši nebēdājot, vai pasākums "izies vismaz pa nullēm". Un visbeidzot par veidojumu "Pestivāls", kas norisināsies nedēļu pēc Dziesmu svētkiem Mežaparka Lielajā estrādē. Kreigs Deivids kā karogs plīvo pār šo caur un caur popmūzikas pasākumu, kurā dalību ņem virkne ārzemju (pārsvars ir zviedriem) popa zvaigznes, zvaigznītes un tie, kas uz tādām tālēm vēl tiecas. Un lai arī attiecīgās mūzikas cienītāji droši vien šīs divas dienas varētu pavadīt godam un aizraujoši, gribētos cerēt, ka kaut cik sevi cienošs cilvēks festivālā ar šādu nosaukumu savu kāju nespers. 

Tāda būs šī festivālu vasara. Pats neapmeklēšu nevienu, jo visos tajos ir par daudz, kā viņus tur sauc, ak jā - cilvēku! Bet salikt māksliniekus vienā listē, sacelt kājas gaisā, ieslēgt "Spotify" režīmos "Shuffle" un "Repeat", un izbaudīt visu mūsu pludmalēs un mežos izrādīt paredzēto - to gan var! Un rekomendēju arī citiem. Nu labi, nerekomendēju, jo man ir vienalga. Bet, ja kas, liste ir te.

Foto raksta ievadā no www.rits.lv

2013, www.musicstories.lv

Tweet