Džefs Baklijs - perfekcionists, kas nozaga Leonardam Koenam dziesmu

29.maijā apritēja skumja gadskārta - šajā dienā pirms 16 gadiem, tātad 1997.gadā, Misisipi upē noslīka viens no pagājušā gadsimta beigu spožākajiem ģitārspēles un vokāla talantiem Džefs Baklijs. Viņam bija tikai trīsdesmit, un, kā vēlāk noskaidroja izmeklēšanas orgāni, tas patiešām bija tikai nelaimes gadījums - Baklija asinīs nekonstatēja nedz narkotiskās vielas, nedz alkohola pēdas. Cilvēks, saprotot savu niecību likteņa priekšā, šādos brīžos mēdz teikt: "Tā notiek..." Un pats noskurinās no domas: "Cik stulbi es tā pateicu..."

PERFEKCIONISTS

Mūzika Džefam jau bija gēnos - viņa tētis Tims Baklijs, kurš, visticamāk, pārdozējot heroīnu, šīs zemes gaitas beidza 28 gadu vecumā 1975.gada 29.jūnijā, savas īsās karjeras laikā izdeva deviņus studijas albumus un kļuva teju par pielūgsmes objektu daudziem mūzikas slavu alkstošajiem. Džefs no tā allaž baidījās - ka viņus salīdzinās. Tāpēc bija perfekcionists it visā, ko darīja. Viņš bija nedrošs par sevi. Pat tad, kad apkārtējie jau bija apjautuši viņa muzikālo ģenialitāti. To ātri pamanīja arī ierakstu kompānijas, kas sāka ap Džefu spietot, un viņš izvēlējās "Columbia" - tā maksāja akurāt uz pusi mazāk kā konkurentes, bet apsolīja Baklijam pilnīgu radošo brīvību un "nekādu spiedienu". Perfekcionistam nav citas tik svarīgas lietas kā pašam visu kontrolēt, un Baklijs tāds bija.

"Dziesmiņa no "Šreka"", kā nereti dzirdēts nosaucam Leonarda Koena "Hallelujah", bez paša autora izpildīta neskaitāmās versijās - Džons Keils, Villijs Nelsons, Bon Džovi un vēl, un vēl, un vēl. To ir tik daudz, ka mēdz pat veidot "Hallelujah" kaverversiju topus. Varbūt ne desmitiem, bet vienu nācies apskatīt - kādus gadus atpakaļ "NME" izveica šādu "pētījumu". Un atzina acīmredzamo - Džefa Baklija "Hallelujah" versijai neviena cita pat tuvumā nestāv! "Tā ["Hallelujah"] tagad pieder viņam," saka Baklija grupas biedrs ģitārists Maikls Taiss. Jau sākot ar pirmajiem akordiem, Baklija ģitāras ievads šai Koena dziesmai uzliek tādu kā savdabīgu sava stila atpazīšanas zīmogu, bet vokālais izpildījums, atšķirībā no daudzo kolēģu mēģinājumiem, skan tik dabiski, ka nezinātājs nodomās: "Šitais čalis to lietu pieprot! Viņš savu dziesmu burtiski izdzīvo!" Un tā ir taisnība, jo Baklijs savā "Hallelujah" versijā atļaujas improvizēt - dažbrīd šķietami pārdroši, bet viņa meistarība to atļauj.

TOMS JORKS - MŪSDIENU DŽEFS BAKLIJS?

Mūzikā dzīvojošie, atkal kārtējo reizi ieklīstot Džefa Baklija daiļradē, nereti aizdomājas - kāda būtu viņa mūzika šodien? Savas dzīves laikā Baklijs paspēja izdot vienu oficiālu studijas albumu "Grace" (1994), pēc tam jau bija tikai dažādas izlases un "iepriekš neizdotu" ierakstu publiskošana. Atbildi uz uzdoto jautājumu - kāda tad būtu Baklija mūzika šodien -, protams, var sniegt visādi augstāki spēki, bet mēs, cilvēki, varam tikai pafantazēt. Vai sekot faktiem. Un viens no tiem aizved uz kādu Londonas garāžas augšstāvu 1994.gada 17.martā. Tur tiekas Džefs Baklijs, producents Džons Lekijs un viņa klienti - grupa "Radiohead". Pirmais sniedz nelielu, improvizētu akustisko koncertu. "Tas bija satriecoši. Vēl nekad nebija nācies vērot solo dziedātāju, kas dziesmai nodevās ar tādu kaisli," atceras Lekijs. Bet Toms Jorks ar grupu pēc priekšnesuma devās uz ierakstu studiju un iedziedāja dziesmas "Fake Plastic Trees" vokālo partiju. "Džefs Baklijs man deva pārliecību dziedāt falsetā," saka Toms Jorks, un varbūt, skatoties tieši uz viņu, mēs redzam atbildi uz jautājumu: "Kāda tad būtu Džefa Baklija mūzika šodien?"?

Foto raksta ievadā no lyriquediscorde.wordpress.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

10 dziesmas, pieminot Etu Džeimsu (25.01.1938 - 20.01.2012)

Nesagaidījusi piecas dienas līdz savai 74.dzimšanas dienai, šā gada 20.janvārī mūžībā aizgāja leģendārā amerikāņu dziedātāja Eta Džeimsa. Nereti cilvēkiem patīk kādu nodēvēt par "leģendāru", ja šis kāds, viņuprāt, dara vai ir paveicis ko vēsturē paliekošu. Taču mēdz gadīties, ka kāds šāds "leģendārais" tāds ir tikai šauram ļaužu pulkam. Eta Džeimsa leģendāra bija visai pasaulei. To atzīst arī tie, kam viņas dziedājumi varbūt arī nav tik tuvi un zināmi. Viņa, blakus tādiem vārdiem kā Areta Frenklina, Luijs Ārmstrongs vai Rejs Čārlzs, visu saprātīgo ļaužu apziņā ir bijusi viena no mūsdienu modernās mūzikas pamatu licējām.

Vēl pagājušā gada novembrī iznāca Džeimsas, nu jāsaka, - pēdējais albums "The Dreamer", divdesmit devītais studijas albums... Pārdošanas tabulās Džeimsas plates nekad nav bijušas augšgalā, taču par klausītāju un kritiķu atzinību viņa sūdzēties nevarēja. Īpaši karjeras beigu posmā. Lai arī "Grammy" balvai Džeimsa tikusi nominēta jau, sākot ar sešdesmitajiem, uzvarējusi viņa ir tikai trīs reizes, pirmo no kurām tikai 1995.gadā, bet abas pārējās burtiski nupat - 2004. un 2005.gadā par 2003.gada plati "Let's Roll".

Esmu viens no augstākminētajiem Etas Džeimsas daiļrades (ne)pārzinātājiem, taču uzskatu, ka viņas devums mūzikā ir tik būtisks, lai šo skumjo brīdi izmantotu, godinot mākslinieci ar viņas pašas pasaulei dāvātajiem dziedājumiem. Savu (ne)kompetenci maskēšu, palīgos ņemot britu laikraksta "The Guardian" elektronisko versiju. Ir pilnīgi skaidri, ka bez šīm desmit dziesmām mūsdienu mūzikas pasaule būtu savādāka.

1. "Let's Burn Down the Cornfield" ("Come a Little Closer", 1974)
Kā raksta "The Guardian", "Eta šo Rendija Ņūmana lielisko dziesmu pārvērtusi episkā seksuālās sazvērestības portretā." Un, lai arī, iespējams, tikai pats britu laikraksts zina, ko ar to domājis, šī dziesma parāda Džeimsas balss plašās varēšanas iespējas - tādas, pēc kurām mēs viņu atpazinām līdz šim un atpazīsim vienmēr.


2. "Almost Persuaded" (EP, 1968)
Eta ballītē satika kādu vīrieti, abi viens otram iepatikās, uzšķīlās uguntiņa. Viņi runājās, iedzēra. Viņš uzlika savu roku uz viņas. Nāc ar mani, viņš teica. Tad viņa paskatījās vīrieša brūnajās acīs un ieraudzīja tajās sava laulības gredzena atspīdumu... "Es biju par to gandrīz pārliecināta," dziesmā saka Džeimsa.


3. "Damn Your Eyes" (EP, 1988)
"Nav iespējams noklausīties tikai vienu reizi," tā par šo dziesmu saka "The Guardian".


4. "Pushover" ("Etta James Top Ten", 1963)
Vēl viena Džeimsas repertuāra daudzveidību apstiprinoša dziesma. Dziesma, kura ieturēta gandrīz vai "bītliskā" popa stilā. Un ko tur brīnīties - tas bija sākums periodam, kad Bītli aizslaucīja visas vecās zvaigznes otrajā plānā. Varbūt šis bija mēģinājums "turēties līdzi laikam"?


5. "I'd Rather Go Blind" ("Tell Mama", 1968)
Savā autobiogrāfijā Džeimsa stāsta, ka pirmo reizi dzirdējusi šo dziesmu, tā teikt, vēl darba procesā, proti, - to viņai nodziedājis tās komponists Elingtons Džordans, un pa abiem viņi dziesmu "noveduši līdz galam". Vēlāk šo pašu dziesmu iedziedāja arī grupa "Fleetwood Mac", kam sekoja vēl neskaitāmas versijas Roda Stjuarta, B.B.Kinga un citu interpretācijās.


6. "Misty Blue" ("The Dreamer", 2011)
Šo dziesmu Bobs Montgomerijs 1966.gadā sarakstīja Brendai Lī, kurai tā nešķita vērā ņemama. Desmit gadus vēlāk to iedziedāja Dorotija Mūra un guva galvu reibinošus panākumus. Nu šī dziesma atrodama arī Džeimsas pēdējā albumā "The Dreamer". Albums tapa smagi, jo Džeimsai jau bija gan nopietnas veselības problēmas, gan arī balss vairs nebija tik trenēta kā agrāk. Tomēr kopā ar saviem dēliem, kas šo plati producēja, viņai ir izdevies noslēpt visas ligas un kaites, virspusē redzamu atstājot joprojām lieliski skanošu balsi un izjustu dziedājumu. Kā nojauzdama, Džeimsa vairākās vietās dziesmā pamācoši saka: "Ieklausieties manī labi!"


7. "If I Can't Have You" ("At Last!", 1961)
"Beidzot!" - tā sauc Džeimsas 1961.gada debijas plati. Un tajā iekļauta arī šī dziesma, ko Džeimsa dzied kopā ar Hārveju Fukvā. Un to sauca par popmūziku, pirms visu lietu kārtību izjauca Bītli.


8. "Lovin' Arms" ("Come a Little Closer", 1974)
Šīs dziesmas autors ir folkdziedātājs Toms Jans, kurš 1983.gadā cieta smagā avārijā, bet gadu vēlāk no zāļu pārdozēšanas mira, atstājot pasaulei vienu no smeldzīgākajām balādēm "Lovin' Arms". Tā aizkustinājusi gan Elvisu Presliju, gan Milliju Džeksoni un arī Etu Džeimsu. Viņas versijā tā asaras varētu izvilināt pat lodāmuram un pārim cauru zābaku...


9. "I Worship the Ground You Walk On" ("I Got You Babe" EP, 1968)
Dans Pens un Spūners Oldhems sešdesmitajos bija atzīti "grandi" tā saukto "country-soul" balāžu komponēšanā. Šī Džeimsas dziesma ir viņu roku darbs, un tā tika iekļauta singla "I Got You Babe" B-pusē. Jā, jā, tieši tā - tās pašas Šēras un Sonija slavenās dziesmas kaverversijas Džeimsas interpretācijā.


10. "In the Evening" ("The Dreamer", 2011)
Veca Reja Čārlza dziesma Etas Džeimsas skaņās. "Vakarā, kad saule noriet un jūsu mīļākie nav jums blakus... Vairs nav, ko teikt..." Tā Džeimsa savā pēdējā plate atvadījās...


Rakstā minēto dziesmu liste:


Foto raksta ievadā no patrastimes.gr.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Andrew Gold (1951 - 2011) - IN MEMORIAM

Šā gada 3.jūnijā piecdesmit deviņu gadu vecumā savās mājās Kalifornijā (ASV) miegā miris amerikāņu dziedātājs un komponists Endrjū Golds, kurš pasaules slavu ieguva septiņdesmitajos ar tādiem hitiem kā "Lonely Boy", "Thank You for Being a Friend" un "Never Let Her Slip Away".

Golds kalpoja arī citām mūzām. Viņš bijis gan aktieris, gan gleznotājs, gan filmu mūzikas autors. Visticamāk, savādāk nevarēja arī būt, jo Golds dzimis muzikālā ģimenē - viņa mamma Marni Niksona ir dziedātāja, kura savu skatuves karjeru balstījusi, galvenokārt, uz mūzikliem, bet tēvs Ernests Golds ieguvis Oskara balvu par mūziku filmai "Exodus" (1960). Pats Endrjū komponēt sāka trīspadsmit gadu vecumā.

Savos ziedu laikos, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, Golds ir sadarbojies ar daudziem zināmiem māksliniekiem - Artu Garfunkelu (dziesmā "I Only Have Eyes For You"), Polu Makartniju, Ringo Stāru, Džonu Lenonu, Braienu Vilsonu un daudziem citiem. Viņš ir ceļojis koncerttūrē kopā ar "The Eagles", komponējis un producējis dziesmas Selīnai Dionai, kā arī bijis skaņu ierakstu inženieris Džonijas Mičelas albumam "Blue" (1971).

1975.gadā Golds uzsāka solo karjeru. Viņa viena no zināmākajām dziesmām "Lonely Boy" ir izmantota daudzu filmu skaņu celiņos, piemēram, filmā "Boogie Nights" (1997) un filmā ar Adamu Sandleru galvenajā lomā "The Waterboy" (1998). Savukārt viņa dziesma "Thank You For Being A Friend" popularitāti guva, pateicoties situāciju komēdijai "The Golden Girls", kuru ASV translēja no 1985.gada līdz 1992.gadam. Golda lielākais sasniegums vecajā kontinentā bija dziesma "Never Let Her Slip Away", kas Apvienotās Karalistes singlu topā pakāpās līdz piektajai vietai divas reizes. Šī pati dziesma Karalistes topu iekaroja četrpadsmit gadus vēlāk, kad to izpildīja deju mūzikas grupa "Undercover". Jāpiebilst, ka šīs dziesmas tapšanā savu roku pielicis arī Golda draugs Fredijs Merkūrijs, piepalīdzot ar fona dziedājumu harmonijām.

Savu pēdējo studijas albumu "Copy Cat" Golds izdeva 2002.gadā. Nesagaidījis pēc diviem mēnešiem savu sešdesmito dzimšanas dienu, Golds šā gada 3.jūnijā nomira miegā savās mājās, blakus esot viņa sievai, meitām un mammai. Tādējādi vēl viena lapaspuse pasaules popmūzikas lielajā grāmatā ir pāršķirta, bet mums ir iespēja vēl un vēl klausīties to, ko Golds atstājis savās dziesmās. Pieminot un godinot, turpinājumā trīs populārākās Endrjū Golda dziesmas.







Foto raksta ievadā no stereogum.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet