Nedaudz vēstures. Bejonsī gadiem esmu uzskatījis par parādību, kas mūsdienu popmūzikā ir nepieciešama, taču nav īpašas uzmanības vērta. Tā ir modernā masu popmūzika, bet grandiozu masu. Krišana bezsamaņā, slapināšana biksēs - tās ir tikai dažas no Bejonsī fanu sajūsmas izpausmēm, elkam uznākot uz skatuves. Vārdu sakot, nekas tāds, kas būtu īpašas uzmanības vērts, jo tās viņai jau tāpat gana. Taču kādu laiku atpakaļ koncerttelevīzija "I-Concert" (vai kaut kā līdzīgi) piedāvāja reģistrēties un par to noskatīties vienu koncertu par brīvu. Listē bija arī Bejonsī tūres "I Am..." koncerts. Un, to noskatoties, tā spriešana mazliet pamainījās. Jā, viņa ir masu elks, jā - domāju, ja kāds pusaudzis skolā atzīstas, ka Bejonsī viņam nepatīk, pārējie uz viņu skatās kā uz kaut kādu kāpostu balteni, taču par dažām lietām pārliecība radās pilnībā. Piemēram, atsevišķas dziesmas, to struktūras ir visnotaļ interesantas, bet pati Bejonsī šajā gandrīz divu stundu garajā koncertā pierādīja, ka ir profesionāla visā, ko dara.
Bejonsī (viņas īstais vārds ir krietni garāks) ceturtais albums "4" tapa, viņai pašai ļoti svarīgā dzīves posmā - tajā pašā, kurā tapa arī viņas pirmais bērns, kas pasaulē nāca šā gada sākumā. Laimīgais tēvs ir reperis Jay-Z, un abiem pat bija plāns patentēt meitas vārdu, taču atbildīgās institūcijas to nepieļāva. Tas gan ir cits stāts. Bet ir skaidrs, ka plate "4" ir radīta citu emociju fonā kā iepriekšējās. Un tā bija liela cerība, pirmo reizi mūžā ņemot un klausoties veselu Bejonsī plati no sākuma līdz galam. Bet "klausīties" tā arī nepārvērtās par "noklausīties". To izdarīt es nespēju, pat vienu reizi.
Platē ir atsevišķas dziesmas, kas iekļaujamas labas popmūzikas klasē ("Love On Top", "I Was Here"), taču kopējā noskaņa par ticamu padara faktu, ka šī plate būtu laba fona mūzika Jaunzēlandes cilvēkēdāju cilšu rituālos perimetrā ap katlu, kurā vārās kāds no ciema grēciniekiem. Un tikai. Jo pārliekā aizraušanās ar visādiem hophopa "jo" un "jēē" plati brīžiem padara nepanesamu. Pat ne brīžiem. To vispār nav iespējams noklausīties no A līdz Z, kā jau augstāk minēts.
Un tomēr - viss ir gaumes jautājums. Visā pasaulē pārdotas vairāk par diviem miljoniem "4" kopiju. Tas gan krietni atpaliek no Bejonsī debijas plates "Dangerously in Love" (2003) rezultātiem (11 milkoni kopiju), un tā ir tendence, kas acīmredzama. Šī publikas pielūgsme, lai arī joprojām ir grandioza, ar katru gadu noplok. Droši vien uz Bejonsī vietu jau tēmē kāds cits. Varbūt Sabīne Prenclava?... Jā, un es esmu Eltona Džona atejas rūķītis!
Albuma vērtējums: 4/10
Papildus resursi:
2012, www.musicstories.lv
