Sešdesmit astoņus gadus vecā amerikāņu soulmūzikas zvaigzne Būkers T. Džounss šā gada vasarā klajā laida savu desmito solo albumu "Sound the Alarm". Kas ir Būkers T. Džounss? Melnādains, talantīgs vīrs, kurš savu debijas albumu izdeva tālajā 1962.gadā, tātad desmit plates viņam prasījušas 51 gadu. Jā, solo albumu skaita ziņā viņš nav pats ražīgākais, patiesībā, iespējams, daudzi vispār tikai tagad uzzina viņa vārdu un ka viņš tāds pasaulē ir. Bet Būkers T. Džounss ir, un kā vēl ir!
Villijs Nelsons, Rejs Čārlzs, Nīls Jangs - tie ir tikai daži no lielajiem vārdiem mūzikas pasaulē, ar kuriem Džounss spēlējis kopā uz lielākām vai mazākām skatuvēm, ar ko kopā strādājis ierakstu studijās. 1992.gadā viņš tika uzņemts Rokenrola Slavas zālē, bet 2007.gadā soulmūzikas leģendai tika piešķirta "Grammy" balva par mūža ieguldījumu mūzikā.
"Sound the Alarm" ir viens no tiem albumiem, kas ļauj kaut uz mirkli pārstāt šausmināties, kādā purvā dažbrīd ved mūsdienu populārā mūzika. "Sound the Alarm" ir albums, kas ļauj atgūt tādu mūzikas stilu kā "soul" un "R'n'B" klausītiesspēju. Jo šie stili, īpaši pēdējais, mūsdienās ir tā "uzlaboti" un "optimizēti", ka brīžiem atgādina kolbā radītu monstru, ar kuru galā netiek pat tā radītājs. "Sound the Alarm" ir gaišs, spēcīgs, tas kā uz paplātes pienes tikai pozitīvas emocijas un asociācijas. Jā, ir vienkārši skaisti!
Albums, kurā apvienotas 1960.to gadu amerikāņu soulmūzikas klasiskās dziesmas, kas no mazā Fila izveidoja to Filu Kolinsu, kura priekšā ceļos bija gatavi krist (un droši vien ir joprojām) tūkstošu tūkstoši. Platē joprojām dzīvo sešdesmitie, un to var pat sajust fiziski!
Būkera T. Džounsa laikabiedrs, kas šajā konkrētajā projektā iesaistījis tādus vārdus kā Pinka, Džonu Ledžendu, Sīlu, un viss tas, protams, noris leģendārās Džona Lenona dziesmas "Imagine" zīmē. Vērojot Henkoku darbībā, rodas iespaids, ka brīnišķīgu dziesmu viņš varētu radīt arī, aranžējot, piemēram, kliba gaiļa palaista purkšķa skaņu.
Amerikāņi "Fun Lovin' Criminals" sevis iezīmētajā teritorijā (mūzikā) jūtas kā zivs ūdenī. Gluži tāpat kā Būkers T. Džounss savā. Ir skaidrs, ka "krimināļi" savā agrībā ir bijuši lieli soula cienītāji, vismaz tā apliecina viņu plates.
Viss ir beidzies! Šampanietis, uguņošana, iespējams, svinību paģiras, arī 2011.gads. Zirgi ir runājuši, sieva atkal pārvērtusies atpakaļ no princeses par vardi, bet sievasmāte vairs nav ķirbis, par ko tā tapa, pusnakts kurantiem vēstot Jaunā gada iestāšanos. Šeit desmit albumi, kurus, vajadzēja noklausīties aizgājušajā gadā. Ja nesanāca, nekas - vismaz var labi iesākt Jauno gadu, nododoties dziesmu mūzas savaldzināto radošo garu pūlēm, kas izteiktas dziesmā.
Sakarā ar to, ka "Grooveshark" mēdz niķoties, ja iekopētas vairākas plates vienā rakstā, apakšā ir visas plates vienā listē, izņemot vienu, kas pieejama "Bandcamp" sistēmā un atrodas tūlīt aiz teksta par šo plati. Tā teikt - uzgriez skaļāk un gaudo līdzi! :)
1. "Grouplove" - "Never Trust A Happy Song" (2011)
"Ja tas dara tevi laimīgu, tad, sasodīts, kāpēc tu esi tik bēdīgs?" apskatot amerikāņu grupas "Grouplove" debijas plati, Šerilas Krovas slavenās dziesmas rindas citēja britu "BBC" mūzikas apskatnieks Miša Pērlmans. Viņš ir neizpratnē par to, kāpēc grupas dziesmas izstaro tādas skumjas? Atbilde laikam jāmeklē albuma nosaukumā...
2. "Beirut" - "The Rip Tide" (2011)
Vienu debesīs celta, citu zemē bradāta, sagaidīta amerikāņu "indie-folkeru" "Beirut" trešā plate. "Atdevies popam!" par grupas līdera Zeka Kondona muzikālās ievirzes maiņu auro "BBC" apskatnieks Džeims Skiners. Bet mūzikas gaumes veidotājs portāls "Pitchfork" slavē Kondonu kā augušu gan kā komponistu, gan dziesmu aranžētāju. Kur ir patiesība? Tikai ne pa vidu. Patiesība ir platē! Atļaušos piebilst - labākajā šajā gadā iznākušajā platē.
3. "Cat's Eyes" - "Cat's Eyes" (2011)
Britu gotiskās pankgrupas "The Horrors" līdera Fariss Bedvana un kanādiešu operas soprāna un multiinstrumentālistes Reičelas Zefiras duets "Cat's Eyes" ar savu pirmo singlu "Not A Friend" deva cerību uz to, ka gaidāms kas īpašs. Tā arī bija - 11.aprīlī iznākusī dueta debijas plate "Cat's Eyes" ir viens no 2011.gada daudzšķaitnākajiem jaunumiem. No "The Doors" līdz sakrālām baznīcas dziesmām - tik plaša ir "Cat's Eyes" muzikālo ietekmju amplitūda.
4. Herbie Hancock - "The Imagine Project" (2010)
Henkoks, izrādās, bija viens no maniem šā gada "skeletiem skapī". Lai arī pirmā viņa plate iznāca jau 1962.gadā, tikai šogad ar viņa jaunāko veikumu albumu "The Imagine Project" pār mani nāca apskaidrība - ja man līdz šim nebija ne jausmas par tāda Henkoka eksistenci, es patiesībā neesmu zinājis neko. Bet - labāk kaut vecais cūkai iemācīt braukt ar riteni, nevis vienkārši apēst karbonādēs. Katra albuma dziesma ir meistardarbs, kurā dalību ņēmuši tādi lieli vīri un sievas kā Pinka, Sīls un Džons Ledžends.
5. "Active Child" - "You Are All I See" (2011)
Pets Grosi - vīrs ar eņģeļa balsi, kam patīk rīkoties ap elektroniskām uzpariktēm, un, tos abus savienojot, radusies mūzika, kas tā arī balansē līmenī starp eņģeļiem un zemi. Saka, ka eņģeļi staigājot arī pa zemes virsu. Ja tā ir, iespējams, šo plati radījis viens no viņiem.
6. "Girls" - "Father, Son, Holy Ghost" (2011)
Kristofers Ouvens un Čets Juniors Vaits jeb duets "Girls" ir labi pastrādājuši. Ja arī viņi bijuši par slinku labāka grupas nosaukuma izvēlei, mūziku viņi ir radījuši ar 120% atdevi. Viņu otrais albums "Father, Son, Holy Ghost", kurš iznāca septembra vidū, ir, atkal jau jāsaka, viens no šā gada brīnumalbumiem.
7. Patrick Wolf - "Lupercalia" (2011)
"[šajā albumā] katra dziesma ir patiess stāsts, tās nav cēlušās no pasākām vai teikām, kā iepriekšējos albumos," par jaunāko plati "Lupecalia" saka pats Patriks Volfs. Un, ja tā nav dzirdēta, 2011.gads bijis pavadīts gluži veltīgi.
8. Ólafur Arnalds - "Living Room Songs" (2011)
Vārdos neaprakstāmas ir emocijas, kas no visslēptākajiem dvēseles nostūriem laužas uz āru, klausoties īslandieša Olafura Arnalda albumus. Lai gara acīm ieraudzītu "bildītes", nav nemaz vajadzība saēsties mušmires vai iestāvējušas olīvas. Pietiek ar Arnalda Mūziku! Viņa jaunākā plate "Living Room Songs", kā jau vēsta nosaukums, ir ierakstīta mākslinieka dzīvojamā istabā septiņu dienu laikā - katru dienu pa dziesmai. Un jā, šo plati varēja arī nedzirdēt visa iepriekšējā gada laikā, jo tā nākusi klajā nupat, 23.decembrī.
9. "Turn Off Your Television" - "Turn Off Your Television" (2011)
Jons, Stellans un Ēriks nāk no zviedru pilsētas Malmes, un viņu iedvesmas avoti ir dīvaini mikrofoni, vecas ģitāras un mūzika no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem, izlaižot astoņdesmito gadu diskogalvas. "Turn Off Your Television" debijas albums ir viens labs, melodisks indie-pops, kas, cerams, uzrunās daudzus. Un, cerams, ne tikai jautājumā par televizora izslēgšanu.
10. "Elbow" - "Build A Rocket Boys!" (2011)
Angļi "Elbow" ir mana 2011.gada Atdzimšana no pelniem un dubļiem, puņķiem un zivju ķidām. Gajs Gārvejs savu krusta karu uz manu dvēseli ar piekto albumu ir uzvarējis. Iepriekš viņam tas neizdevās. Tāpēc nevaru nepieminēt šo albumu kā vienu no pagājušā gada labākajiem. Tas ir gluži kā tēvs sagaida savu pazudušo dēlu. Mans zudušais dēls, kurš nu jau atgriezies, ir šis raķešu zēns 11 dziesmu garumā.
Un šeit - visas pārējās plates pilnā garumā!
Tad nu - kolosālu 2012.gadu!
Foto raksta ievadā "Cat`s Eyes" no thequietus.com.
Džeza pasaulei Hērbijs Henkoks nav svešs. Viņu uzskata par dzīvu mūzikas ikonu, sadarboties ar viņu muzikālos projektos par godu uzskata tādas mūsdienu zvaigznes kā Pinka, Džeims Morisons, Tīna Tērnere, Leonards Koens un daudzi, daudzi citi.
Dzimis Čikāgā 1940.gadā, Henkoks mūzikas skolā ieguva klasiskās mūzikas izglītību, jau 11 gadu vecumā Čikāgas Simfoniskajā orķestrī uzstājoties Mocarta mūzikas koncertā kā klavieru solists. Gadiem ejot džezs bija tā mūzika, kura pārņēma Henkoka prātu un sirdi. 1963.gadā viņš sāka spēlēt slavenajā Mailza Deivisa kvintetā "Miles Davis Quintet", paša džeza meistara uzaicināts.
Kopš tā laika Henkoks ir pastāvīgā mūzikas apritē, aizvien vairāk pārkāpjot džeza robežas. Kā reiz sacīja mūsu Maestro Raimonds Pauls, viņa priekšrocība ir tā, ka vienu vakaru var klimperēt klavieres šlāgermūzikas festivālā, bet jau nākamajā emocionāli izpausties kādā klasiskās mūzikas koncertā. Henkokam ir līdzīgi - viņš ir hameleons mūzikā.
"The Imagine Project" ir pēdējo gadu Henkoka ierakstu sērijas turpinājums, kurā meistars kopā ar mūsdienu mūziķiem iespēlē roka un popa klasiku. Atšķirībā no plates "River: The Joni Letters" (2007), kurā iedziedātas tikai Džonijas Mičelas dziesmas, lielākajā daļā Henkoka pēdējo gadu albumi ir dažādu autoru garadarbu kompilācijas. Kā jau vēsta pats nosaukums, šim albumam pilnīgi noteikti jābūt saistībai ar Džonu Lenonu. Tā arī ir - ar Lenona "Imagine" Sīla un Pinkas izpildījumā tas sākas.
Henkokam, šķiet, piemīt daudziem mūziķiem varbūt ne tik raksturīga īpašība pārkāpt pāri savam "pamatstilam", integrēties mūsdienu mūzikā, ļaujot tai sasniegt daudz lielāku auditoriju. Džezs gan atkal ir modē, bet to parasti Pinka, Sīls vai Morisons nedzied, bet kopā ar Henkoku gan. Bet te nav tikai džeza, ir arī Rietumāfrikas etniskās mūzikas piešprice.
Pīters Gebriels pagājušā gadā izdeva plati "Scratch My Back", kuras doma esot bijusi, ka Gebriels iedziedās dažādu mūsdienās slavenu grupu dziesmas, bet tie, savukārt, viņa. Cik saprotams, gan "Radiohead", gan "Arcade Fire", gan vēl virkne citu, kuru dziesmas Gebriels iedziedāja, ar tādu pašu rīcību pretī viņu nepagodināja. Gebriels izskatījās par to noskumis. Bet, domājams, viņš nevar būt neapmierināts ar Henkoka veikumu - Gebriela laikam jau slavenākās dziesmas "Don`t Give Up" iespēlēšanu, ar savām balsīm ierakstu kuplinot tai pašai Pinkai un Džonam Ledžendam.
Tāpat arī Metjū Mūrs, kurš savas dzīves laikā sarakstījis tik daudz dziesmas, cik blaugznu kažokā ir normālam pieaugušam lācim, var ievērtēt Henkoka veikumu kopā ar Sūzanu Tedeši un Dereku Traku, ieskaņojot viņa "Space Captain".
Sava dziesma "The Imagine Project" albumā ir gan Bobam Dilanam ("The Times They Are A`Changin`"), Lenonam un Polam Makartnijam ("Tomorrow Never Knows") un citiem, kuru mūziku Henkoks izspēlē vieglā džeza improvizācijā.
Henkoks ir mūzikas hameleons. Domājams, viņš pilnīgi mierīgi spētu savā manierē iespēlēt arī kaut ko no "Metallica" repertuāra, un, visticamāk, arī tam cauri vītos Henkoka rokraksts - džeza ritmi viņa klavierspēles izpildījumā. Jo saknes jau nekur nepazūd. To apliecina arī viena no Henkoka populārākajām dziesmām "Cantaloupe Island" no viņa 1964.gada albuma "Empyrean Isles".
