David Gray - "Mutineers" (2014)

Lai arī Deivids Grejs (46) drīzāk pieskaitāms pie tā sauktās "easy listening" popmūzikas "meinstrīma" (vells, cik daudz svešvārdu!), tātad domātas ļoti, ļoti lielām ļaužu masām, vienmēr var teju sajūsmināties par viņa spēju nepārkāpt dabā neiezīmētu robežu, kuras šai pusē palikuši visi tie, kam ir svarīgi KĀ mūzika tiek pasniegta, otrā pusē atstājot visus pārējos. Mākslinieka jaunākais albums "Mutineers", ko daža mūzikas prese pat nodēvē kā pirmo sakarīgo Greja atgriešanos pēc viņa līdz šim veiksmīgākā albuma "White Ledder" (1998) (tajā ir arī Greja populārākā dziesma "Babylon"), kārtējo reizi demonstrē piemēru, kad mūziķim lielāks gada skaitlis vecumā nozīmē arī acīmredzamu briedumu mūzikā. Precīzi "Mutineers" noskaņu savās slejās aprakstījis laikraksts "The Boston Globe", sakot, ka lielākā daļa albuma "atsedz" romantiku un "garīgu svētlaimi, kas sajūtama tikpat labi kā izklausās." Un Deivids Grejs izklausās mierīgs, šo mieru bez skopuma nododot katram "Mutineers" klausītājam.

2014, www.musicstories.lv

   

"Glass Animals" - "Zaba" (2014)

Definēt, kas ir gudra popmūzika, ir grūti. Pat neiespējami, ja ņem vērā, ka katrs definētājs pats atrodas citās gudrības skalas koordinātās. Tomēr ir dažas iezīmes, kas liecina, ka ausīs žužinošie tembri pieskaitāmi pie viedām muzikālām izpausmēm. Pirmā ir tā, ka paši šīs mūzikas izpildītāji ir izglītoti un inteliģenti ļaudis. Otrā: gudrā popmūzika ir kā kāpostgalva - plēs pa kārtai nost, lai tiktu pie serdes, bet to lapu un slāņu ir tik šausmīgi daudz! Oksfordas kvartets "Glass Animals", kā reizi, ir gan kāpostgalva, gan inteliģenti ļaudis. Nopietnu mūzikas karjeru pārceļot uz laiku, kad visi pabeigs universitāti, šie četri no pusaudža vecuma savstarpēji pazīstamie puikas laiduši klajā savu debijas albumu "Zaba", kurā "kāpostgalvas" kacens paslēpts rūpīgāk kā mūķenes pumpainais dibens zem piecpadsmit paltrakiem. Skaļākais vārds šajā projektā ir Pols Epvorts - producents, kas kopā ar Adeli 2013.gadā "nogrāba" "Oskaru" par filmas "Skyfall" galveno tēmu. Epvorta un "Glass Animals" sadarbības rezultātā tapis šis albums, paredzēts izsmalcinātas gudrās popmūzikas baudītājiem. Kā raksta "Clash Music", albumā atrodami "mūzikas aspekti, kas apžilbinās ar savu krāšņumu." Un tādu aspektu platē "Zaba" ir tik daudz, ka žilbst nepārtraukti.

2014, www.musicstories.lv

Luke Sital-Singh - "The Fire Inside" (2014)

Divdesmit septiņus gadus vecais britu dziesminieks Lūks Sitals-Sings bija jaunākais triju brāļu saimē ("biju tāds mazliet jūtīgais bērns"), bet viņam vienmēr patika uzstāties, mazliet izrādīties. "Es biju dzimis, lai uzstātos, pat ja tas nozīmēja sliktu uzvešanos mājās," ar savām bērnības atmiņām raidsabiedrībai "BBC" dalās Sitals-Sings. Viņš bija viens no slavenā "BBC" ikgadējā mūziķu konkursa "Sound of" 2014.gada finālistiem. Uzvarēt gan neizdevās (laurus plūca Sems Smits), taču, kā ierasts, šī jauno mākslinieku skate bieži ir īsts tramplīns lielā mūzikas biznesa lēcienā - līgums ar "Parlaphone Records" Sitalam-Singam ir kabatā. Vēl vairāk - iznākusi arī viņa debijas plate "The Fire Inside". Tās nosaukums ir vislabākā anotācija. Brīžiem tā nav pat uguns, bet vesels emociju krāteris, kas burbuļodams piebalso Sitalam-Singam it visās divpadsmit albuma dziesmās. Šis jauneklis gan vizuāli, gan muzikāli ļoti atgādina kādu citu jaunekli - Īenu Akselu, kurš pirms gadiem četriem kā komēta uzradās, uzzibsnīja un tad pazuda. Vai ar Sitalu-Singu būs savādāk, rādīs laiks. Bet šobrīd, godīgi, "The Fire Inside" ir albums, no kura nevar atrauties! Jau esmu mainījis testamentu, tajā norādot, ka advokātam to lasot, fonā obligāti jāskan dziesmai no šī albuma "I Have Been A Fire" - brīdī, kad visi radi uzzina, ka savus uzkrājumus un iekrāto trešā līmeņa pensijas atlikumu novēlu kaķim, kura man nekad nav bijis.

2014, www.musicstories.lv  

Sinéad O'Connor - "I'm Not Bossy, I'm The Boss" (2014)

Īru lakstīgala Šaineda O'Konora (47) savas jaunās plates "I'm Not Bossy, I'm The Boss" ievadošajā dziesmā "How About I Be Me" turpina iepriekšējā albuma "How About I Be Me (And You Be You)?" tēmu un, galvenais, noskaņu. Pēdējos desmit gadus O'Konora, iespējams, vēlētos izsvītrot no savas dzīves, jo īriete, dzīvojoties no vienas pusmūža un privātās dzīves krīzes otrā, sāka līst ne tikai ārpus savas mūzikas lauciņa (piemēram, absolūti neizprotama bija viņas regeja kaveru albuma "Throw Down Your Arms" (2005) nepieciešamība), bet pamanījās arī "izmēģināt" pašnogalināties, sadzeroties daudzas tabletes, un tas nebija C vitamīns. "Viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus," ir tāds teiciens, un O'Konora ir tā staigājošs pierādījums. Šo divu gadu laikā, kopš "augšāmcelšanās albuma" "How About I Be Me (And You Be You)?" O'Konora nav zaudējusi ne kripatas no savas atdzimušās enerģijas un radošuma. Tieši otrādi, "I'm Not Bossy, I'm The Boss" ir vēl agresīvāks, vēl izaicinošāks! Tādas dziesmas kā "Take Me to Church" un "How About I Be Me" sēj sirdī cerību, ka albumi, kādus O'Konora izdeva pagājušā desmitgadē un ar kuriem varēja tik vien kā baidīt kaķus, ir pagātne.

2014, www.musicstories.lv

20 dziesmas 2014.gada rudenim

Dziesmu liste, kurā iekļautas gan jau kādu laiku spēlētas, gan pilnīgi jaunas dziesmas. Dziesmas, kas ļauj samanīt rudens tuvošanos un jau laikus sagatavoties vējiem un lietiem. Video liste veidota no augstas kvalitātes skaņas klipiem, tāpēc droši spied "play" un baudi!

Dziesmu saraksts:

1. Lily Allen - "URL Badman" ("Sheezus", 2014)

2. "The Dream" - "Black" (EP, 2014)

3. Paul McCartney - "Early Days" ("New", 2013)

4. Ryan Adams - "Gimme Something Good" (EP, 2014)

5. Amy Lavere - "Rabbit" ("Runaway's Diary", 2014)

6. Spencer Lee - "Still I Fly" ("Planes: Fire & Rescue" OST, 2014)

7. "Slow Club" - "Suffering You, Suffering Me" ("Complete Surrender", 2014)

8. Smokey Robinson feat. Elton John - "The Tracks Of My Tears" ("Smokey & Friends", 2014)

9. "The Gaslight Anthem" - "Get Hurt" ("Get Hurt", 2014)

10. "The Black Keys" - "Fever" ("Turn Blue", 2014)

11. Malia feat. Boris Blank - "Raisiing Venus" ("Convergence", 2014)

12. Jenny Lewis - "Just One Of The Guys" ("The Voyager", 2014)

13. Pixie Lott - "Lay Me Down" ("Pixie Lott", 2014)

14. Sinead O'Connor - "Take Me To Church" ("I'm Not Bossy, I'm The Boss", 2014)

15. Nick Hakim - "I Don't Know" ("Where Will We Go, Pt.2", 2014)

16. "Field Report" - "Home (Leave The Lights On)" (EP, 2014)

17. Israel Nash - "Rain Plans" ("Israel Nash's Rain Plans", 2013)

18. Banks - "Brain" ("Goddess", 2014)

19. "Interpol" - "All The Rage Back Home" ("El Pintor", 2014)

20. "Spoon" - "Do You" ("They Want My Soul", 2014)

2014, www.musicstories.lv

Foto raksta ievadā: Amar Rai (flickr.com)

Pieraksties "Mūzikas stāstu" jaunumu listei šeit.

"Spoon" - "They Want My Soul" (2014)

"Es nevarēju iedomāties dzīvi pēc 30," sarunā ar mūzikas žurnālu "Uncut" par laiku, kad viņam bija 15-16 gadu, saka grupas "Spoon" līderis Brits Daniels (43). "Galu galā es pametu savu dzimto pilsētu [Ostinu (ASV)], un redzēju cilvēkus virs 30, kas dzīvo interesanti, ir humāni un dara pasauli labāku." Aptuveni 21 gads bija Danielam, kad viņš kopā ar draugu, bundzinieku Džimu Īno 1993.gadā nodibināja "Spoon". "Tās bija skaļas, ātras dziesmas," pirmos "Spoon" soļus mūzikā atceras Daniels. Ja patur prātā, ka šie soļi tika sperti laikā, kad pasaulē valdīja Kurta Kobeina "Nivrvanomānija", tas nebūtu nekas neparasts. Grupas 1998.gada platē "A Series of Sneaks" vēl šīs minētās mānijas sekas ir saklausāmas, taču jau nākamais albums - "Girls Can Tell" (2001) - iezīmē "Spoon" pievēršanos, nu ja ne popmūzkai pilnībā, kādu prasa 21.gadsimts, "Nirvanas" "grunge" paturot tik vairs mazliet sazīmējamu, tad diezgan izteiktai tās (popmūzikas) klātbūtnei noteikti.

"They Want My Soul" - "Spoon" astotais studijas ieraksts - ir nākamais solis grupas attīstībā. "Mēs vienmēr pamēģinām un darām kaut ko tādu, ko iepriekš neesam darījuši," turpina Daniels, kurš vizuāli, starp citu, nedaudz atgādina Džonu Lenonu. "[Ierakstot "They Want My Soul"] es piedāvāju grupai sanākt kopā un radīt mūziku bez manis, tā es varētu vienkārši uzdziedāt virsū [jau gatavām dziesmām], un viņi nāca ar brīnišķīgām lietām," Daniels atklāj albuma tapšanas nianses. Pie tā roku pielicis arī Moriseja plašu producents Džo Čikarellī ("ļoti profesionāls, "old-school", tradicionālā roka producents"), ar kuru Danielam ar kolēģiem bijušas ne mazums domstarpību un "savādāku redzējumu", taču te nu viņš ir - albums "They Want My Soul" visā savā godībā! Īsi un skaidri - brīnišķīgs albums! Vien ar nepacietību var gaidīt, kad Danielam paliks, teiksim, sešdesmit, jo pretēji savām pusaudža gadu bailēm no vecuma, viņš ar katru plati pats pasauli padara jo labāku.

2014, www.musicstories.lv