Vācu roka veterāni "Scorpions" atzīmē pusgadsimta jubileju

Ar plašu un labi apmeklētu pasaules tūri savu 50.pastāvēšanas gadu atzīmē vācu supergrupa "Scorpions". Grupu 1965.gadā Hanoverē dibināja joprojām tās ģitārists Rūdolfs Šenkers (67), bet no 1969.gada tajā ar viņu uzticamā tandēmā darbojas vokālists Klauss Maine (67). 

APZINĀTS MĒRĶIS - STARPTAUTISKI PANĀKUMI

"Skorpionu" mērķis bija pasaules iekarošana (tieši tāpēc viņi jau no pašiem pirmsākumiem dzied tikai angliski). Žurnālam "Billboard", kura jaunākajā numurā grupai "Scorpions" atvēlēta īpaša vieta, Maine atstāsta kādu septiņdesmitajos gados notikušu sarunu ar grupas toreizējo producentu Koniju Planku. "Viņš gribēja, lai mēs parakstām [ierakstu līgumu] ar viņa mūzikas izdevēju. Es teicu: "Nē, šī vienošanās nav ar pietiekamu starptautisku potenciālu! Mēs gribam spēlēt visā pasaulē. Mēs gribam spēlēt Amerikā!" Un [Planks] smējās kā traks." "Turpini sapņot," Maine atcerās producentu sakām. "Šeit nav nekādu cerību." Plankam bija iemesls tā teikt, atzīst Maine, jo "tolaik nebija nevienas vācu grupas, kura būtu guvusi panākumus ASV."

Kad "Scorpions" ar savu mūziku patiešām iekaroja pasauli (no desmit grupas populārakajiem albumiem seši ir astoņdesmitajos gados izdotie), pat sāka likties, ka vācieši pēc 20.gadsimta vēstures peripetiju radītajām sekām pamazām atgūst pašapziņu. Vācieši kā nācija. "Mūsu paaudzei Vācijā nebija ar ko lepoties nacisma dēļ," saka Maine. "Mūsu vecāku paaudze karoja pret visu pasauli. Augot tādā vidē, kad parādījās rokenrols - Elviss [Preslijs], Little Richard -, tas bija: "Vauuu!" Mēs nesapratām vārdus, bet uztvērām vēstījumu. Tas bija mūsu ceļš ārā no mūsu tumšās vēstures." Šajā kontekstā nozīmīga vieta jāatvēl "Scorpions" dziesmai "Wind of Change", kuru daudzi joprojām uzskata par Aukstā kara beigu himnu. "Wind of Change" bija "Scoprions" augstākais punkts karjerā.

ATGRIEZĀS, JO PATĪK

2011. un 2012.gadā "Scorpions" nospēlēja savu atvadu tūri. Un tad 2013.gadā izdeva ļoti labi uzņemto plati "MTV Unplugged - Live in Athens". "Mēs domājām, ka beigsim uz augstas nots, bet tas [albums] aizgāja tik labi, tam bija tādi panākumi, likās, cilvēki grib vairāk "Scorpions"," atceras Šenkers. "Mēs padomājām, ka mums joprojām patīk to darīt [spēlēt]. Tad turpināsim to!" Un dienas gaismu ieraudzīja jauns "Scorpions" albums "Return to Forever". Platē ir gan pilnīgi jaunas dziesmas, gan vecāks materiāls no agrākiem gadiem. Un, protams, priekšā ir tūre, kas 2016.gadā vācu veterānus vedīs cauri Ziemeļamerikai, Eiropai, arī Āzijai un Dienvidamerikai. 

"Ierakstu kompānija prasīja no mums divus jaunus albumus, bet mēs teicām, ka negribam neko šobrīd apņemties [ierakstīt]," saka Šenkers. "Mēs gribam spēlēt, mēs gribam aizvadīt šo [50.jubilejas] ballīti, un mēs neko tālāk par 2016.gadu neplānojam. Taču, ja nāks kaut kas satriecošs, kāpēc nē?".

Foto raksta ievadā no the-scorpions.com.

2015, www.musicstories.lv

Kā no nekā radīt "Billboard" dziesmu Nr.1?

Protams, virsraksts ir pretenciozs. Nav jau tā, ka nav nekā. Bet nu tomēr - Jamaikas dziedātāja OMI jeb Omāra Semvela Paslija (28) vienīgā zināmā dziesma "Cheerleader" ir, vismaz pēdējos gados, vispārvērtētākā "Billboard TOP 100" dziesma Nr.1. Pirms divām nedēļām uz septiņām dienām atdevusi dziesmas Nr.1 titulu "The Weeknd" skaņdarbam "Can't Feel My Face", 5.septembra "Billboard" topā "Cheerleader" atkal ir augstākajā pozīcijā, to kopumā ieņemot jau sešas nedēļas. No vienas puses, tas ir mierinājums māksliniekiem, kuri rada viduvējas dziesmas, ka arī viņiem zināmu apstākļu sakritību rezultātā ir cerības sasniegt pašas virsotnes. No otras puses, iekšā dīdās jautājums - kā to varēja dabūt gatavu?!

"Cheerleader" ir neizteiksmīga, regeja stilā ieturēta dziesmiņa, kuru OMI izdeva 2012.gadā un par kuras eksistenci bez paša mākslinieka varbūt vēl nojauta arī ierakstu studijas apkopēja un skaņu inženieris, kurš, dziesmu ierakstot, aiz garlaicības pie pults, visticamāk, bija iemidzis. Tajā pašā laikā divdesmitgadīgais Hamburgas jauneklis Fīlikss Džeins (Felix Jaehn) bija aizrāvies ar dažādu dziesmu remiksu veidošnu, savus garadarbus ievietojot straumēšanas servisā "SoundCloud". Tieši tur viņu uzrunāja OMI ierakstu kompānijas "Ultra Music" pārstāvis Patriks Moksejs, lai piedāvātu remiksēt šo nevienam nezināmo dziesmu. Džeins piekrita.

"Es biju mājās kopā ar savu menedžeri, tas bija kādos divos naktī," mirkli, kurā viņš uzzināja, ka "Cheerleader" ir sasniedzis "Billborad TOP 100" virsotni, šī topa apkopotājam žurnālam "Billboard" atstāsta pats Džeins. "Es tam nespēju noticēt." Un tam noticēt tik tiešām ir grūti. Bet popmūzikā nav rets tas gadījums, kad aizmirstas vai nemaz nedzirdētas dziesmas, pateicoties to remiksiem, iegūst otro elpu. Visticamāk, šajā gadījumā, kad remikss bija jātaisa tik neizteiksmīgai dziesmai, talkā nāca paša Džeina personība. No piecu gadu vecuma viņš ir apguvis vijoles spēli. "Vecāki gribēja, lai es spēlēju bungas vai ģitāru, bet es uzstāju [uz vijoli]," atminas Džeins. Vēlāk viņš spēlējis arī jauniešu orķestrī, bet elektroniskajai mūzikai viņš pievērsās studiju laikā Londonā. Šķiet, tā ir Džeina priekšrocība - viņš elektronisko mūziku veido gluži kā analogo. "Neskatoties uz to, ka ka mana mūzika ir elektroniska, tā tiek veidota ar reāliem instrumentiem, vokālu un melodijām," žurnālam "Billboard" atzīst remiksu mākslinieks. Un viņš iet tālāk, nupat apstiprinot arī sadarbību ar Edu Šīranu un Džordžio Moroderu.

"Cheerleader" iekaroja topu virsotnes 48 valstīs. Dziesmas remikss "Spotify" servisā ir atskaņots vairāk kā 392 miljonus reižu (oriģināls - tikai nepilnus 25 miljonus reižu). Un viss liecina, ka "Billboard TOP 100" pirmo desmitnieku dziesma nepametīs vēl vismaz nedēļas desmit. Tāpēc mācīties no šī būs, ka popmūzikā, kā jebkurā citā mākslā, biznesā vai pat ģimenes dzīvē, brīdis, kad publika sajūk prātā, ir praktiski nenojaušams. 

 Foto raksta ievadā Fīlikss Džeins no motor.de.

2015, www.musicstories.lv

Jackson Browne - "Standing In The Breach" (2014)

Leģenda vēsta, ka Džeksons Brauns (66), nupat pabeidzis vidusskolu, ar kaseti, kurā mājas apstākļos bija ierakstījis vairākas savas dziesmas, devās uz ierakstu kompāniju "Elektra Records", lai noslēgtu līgumu par albuma izdošanu. Viņam nesanāca, jo kompānijas pārstāvis norādījis, ka Brauns "dzied ne visai labi". "Es iznīcināju vairākas [šīs kasetes] kopijas," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" apgalvo Brauns. Bet ne visas. Folkmūziķis Toms Rašs, bijušais "The Velvet Underground" solists Niko (Nico) un vēl daži kolektīvi novērtēja Brauna komponista talantu, un vairākas no kasetē ierakstītajām dziesmām pārveidoja savās versijās. Tādā kārtā Brauns kā komponists kļuva pazīstams vēl pirms paša debijas albuma "Jackson Browne" (1972) iznākšanas. Taču pirmais lielais Brauna panākums bija dziesma "Take It Easy", ko viņš 1972.gadā sarakstīja tā kā sev, bet viņa draugs Glens Frejs to vēlējās izmantot savas grupas "The Eagles" repertuārā. Vārdu sakot, Brauns ir viens no tiem komponistiem, kam savas mantas (lasi, dziesmas) arī citiem izdāļāt nu nemaz nav žēl.

"Standing In The Breach" ir jaunākais Brauna solo albums. "Lielisks, iedvesmojošs, brīvības garu nesošs," šie ir daži no vārdiem, ar kādiem mūzikas prese slavina plati. Bet tie ir tikai vārdi. Patiesība ir mūzikā. Un lai to atrastu, vismaz, kas attiecas uz Brauna mūziku, pirms "Strand In The Breach" ieteicams noklausīties kādu no viņa septiņdesmito gadu albumiem, kaut vai labāko dziesmu izlasi. Patiesība, kas vienā brīdī izsprāgs kā pirdiens rāmai govij pirmdienas rītā, vēstīs skaidri un gaiši: savu ģēniju nenoslēpsi! Sevišķi, ja esi izdevis četrpadsmit plates, gandrīz katra no kurām liek klausītāja garam un dvēselei, ja ne uzsprāgt, tad labsajūtā burbuļot pilnīgi noteikti.

2014, www.musicstories.lv

Rea Garvey - "Pride" (2014)

Angliski dziedošā vācu poproka grupa "Reamonn" no 2010.gada atrodas radošā vai kāda cita iemesla paņemtā atvaļinājumā. Žēl, jo mūspusē šie puikas gadus sešus septiņus atpakaļ bija samērā bieži viesi un publikas mīlestības lutināti, kaut arī praktiski vienīgās dziesmas, kam latvju ļaudis varēja baurot mazliet līdzi, bija "Supergirl" no grupas debijas plates "Tuesday" (2000) un daži varbūt arī kaut ko nokunkstēt, skanot "Reamonn" 2003.gada albuma "Beautiful Sky" himniskajai "Star". Tas arī viss. Un nekas vairāk arī nav vajadzīgs. Šo formulu ļoti labi izskaitļojis "Reamonn" līderis Rajs Gārvijs (41) - ar popmūzikas koncentrātu atšķaidīta rokmūzika, nekautrējoties izmantot programmējamus palīglīdzekļus, kā rezultātā top viegli klausāma, moderni skanoša un labi saprotama dziesma. "Reamonn" "dekrēta atvaļinājumu" Gārevijs ir izmantojis dubultā - šo četru gadu laikā klajā nākusi viņa jau otrā solo plate "Pride". Tā ir izcils augstākminētās formulas pierādījums dabā.

2014, www.musicstories.lv

"Schiller" - "Opus" (2013)

1998.gadā divi vācieši - Kristofers fon Deilens un Mirko fon Šlīfens - nodibināja elektroniskās mūzikas apvienību un nosauca to par godu vācu dzejniekam un dramaturgam Frīdriham Šilleram - par "Schiller". Jau nākamajā gadā pāris izlaida savu debijas albumu "Zeitgeist". Prese, mūzikas sabiedrība, dažādi klasificētāji jau no aizlaikiem centušies definēt "Schiller" daiļrades, ja tā varētu teikt, rakstura rāmi. Viņiem piedēvēts gan klubu, gan elektroniskās mūzikas ampluā, tāpat "ambient" un pat "chill-out" zīmodziņš uz pieres. TV kompānija "Music Force Europe" ik nedēļu veidoja raidījumu par kādu grupu, un projektam "Schiller" veltītā programma tika nosaukta par "Schill-out". 

Vai "Schiller" ir radījuši kādu savu unikālo stilu? Nu, diez vai, bet savs rokraksts tajā ir! Deilena (jā, Šlīfens projektu jau ir pametis) muzikālās vīzijas tiek piepildītas, izmantojot elektronikas iespējas, papildinot tās ar iespaidīgiem gaismas šoviem koncertos (skatīties "Schiller" koncertus nozīmē zaudēt vismaz daļu no realitātes aptuveni divu stundu garumā; kaut vai šis 2012.gada koncerts Berlīnē) un klasiskās mūzikas motīviem. Pats Deilens nekad nedzied, taču viņa projektu vokāli kuplinājuši daudzi, daudzi slaveni vārdi, piemēram, Sāra Braitmena, Moija Brenana no "Clannad", Ādams Jangs no "Owl City", Andrea Korra no "The Corrs" un neskaitāmi citi. Projekta jaunākajā albumā "Opus" Deilens ir sadarbojies ar franču pianisti Elenu Grimu, vācu obojistu Albrehtu Maijeru un Krievijas soprānu Annu Netrebko. Tieši "Schiller" spēja klasisko (platē iekļauta gan Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" galvenā tēma, gan Edvarda Grīga operas "Pērs Gints" galvenā tēma jeb "Solveigas dziesma", ko izpilda Netrebko) pasniegt ne vienkārši moderni, bet aizraujoši un grandiozi, noliek šo projektu vienā plauktiņā ar tādiem instrumentālās mūzikas grandiem kā Vangelis vai Žans Mišels Žārs. "Opus" klausītājam jānoskaņojas saņemt vairāk, kā viņš vispār bija cerējis no šīs plates saņemt.

2014, www.musicstories.lv

"Kraków Loves Adana" - "Interview" (2012)

Mežs un viss, kas ap to saistīts, šķiet, visu tautu folklorā iegājies kā kaut kas maģisks. Mūsu pašu Sprīdītis mežā devās pēc malduguns mānīgā aicinājuma un sastapa tur visus tos frīkus - vēja, meža, un kā tik vēl tur ne, mātes. Nesen kādā žurnālā viens no mūsu jaunajiem aktieriem un režisoriem vienlaicīgi izteica aptuvenu domu - kāpēc visi brīnās par problēmām, kādas radās Sarkangalvītei, ja reiz viņa tādā paskatā, un vēl ar pīrādziņiem, pastaigājas pa mežu? Mežs ir briesmas! Un mežs ir arī noslēpums. Senie romieši, karojot mūsdienu dienvidaustrumu Vācijas teritorijā, tur esošo mežu nodēvēja par "Silva Nigra", kas latīņu valodā nozīmē "Melnais mežs". Un patiesi, šajā mežā, kurā pārsvarā aug skujkoki, saules gaisma līdz zemei gandrīz nenonāk. Un plašumi! Mūsdienās šis "Schwarzwald" plešas 160 km garumā un 60 km platumā, veidojot gandrīz taisnstūri. Gan jau seno romiešu laikos tas bija vēl brangāks.

Taču šis Melnais mežs nav tikai lāču, zaķu un spalvainu surikātu apdzīvots (šķiet, surikāti tur varētu arī nemist nemaz), šajā mežā un pie tā dzīvo ļaudis! Īsti! Protams, mežs ietekmējis arī viņu ikdienu, paražas un, kas jo interesantāk, domu gājienu. Divi no šiem ļaužiem šodien ir pie mums ciemā - Deniza Ciceka un Roberts Haitmans. Viņi ir mūziķi, un apvienojušies duetā "Kraków Loves Adana". Šā gada sākumā viņi izdeva jau savu otro albumu "Interview". Vai viņi dzied kā cilvēki, kas "domā kā mežs" (stulbs salīdzinājums, bet nu tomēr)? Zināmā mērā viņus ar mežu var salīdzināt, jo abi - gan duets, gan mežs - nesatur neko lieku. Viss ir līdz minimumam optimizēts. "Kraków Loves Adana" ir tikai balsis un daži instrumenti (ģitāras un bungas). Tāpat mežam, lai augtu, vajag tikai gaismu un mazliet mitruma.

"Kraków Loves Adana" izklausās tumši. Bet ne tādā nomācošā ziņā. Ciceka un Haitmans ir atraduši tādus vadiņus, kas caur viņu mūziku paši saslēdzas klausītāja smadzenēs un uzbur absolūti nereālas vietas, lietas un ainas. Šo mūziku ir grūti nodefinēt, to nav iespējams atstāstīt. Taču tā, gluži kā tāds piņņains meža trollis, kas uz mirkli pārvērties par skaistu jaunavu spalvainām kājām, ievilina klausītāju savā aliņā, kurā tad ar gūstekni nodarās pēc sirds patikas un pilnas programmas. Un, ticiet, tas patiks ne tikai rūdītiem sadomazohistiem!

Visu "Kraków Loves Adana" jauno plati var noklausīties šeit, bet zemāk dziesmas "On/Off" videoversija un viss dueta debijas albums "Beauty" (salīdzināšanai vai iepazīšanai).

Papildus resursi:

"Kraków Loves Adana" mājaslapa

"Kraków Loves Adana" profils portālā "Facebook"

"Kraków Loves Adana" profils portālā "MySpace"

Iegādājies "Kraków Loves Adana" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no "Kraków Loves Adana" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Boy" - "Little Numbers" (video), "Mutual Friends" (pilns albums)

Dieva ceļi, tāpat kā mākslinieku domu gājiens, gudrojot nosaukumu savai grupai, skaidrs, ka ir neizdibināmi. Jau labi zināmā duetā "Girls" dzied divi puikas, bet nu mums priekšā stāv divi meitieši, kuri savu duetu nodēvējuši par "Boy". Un taču ir tik kolosāli!

Meitieši šie - Valeska Stainere un Sonja Glasa - saknēs nāk no Šveices un Vācijas, un viņu ceļi krustojās 2005.gadā Vācijas pilsētā Hamburgā, kurā abas mācījās popmūzikas kursos. Kopš tā laika viņas ari kopā koncertē, sacer dziesmas, bet tikai pagājušā gadā kādā dueta kārtējā koncertā viņas pamanīja ierakstu kompānija "Grönland Records", un rudenī "Boy" debijas plate "Mutual Friends" jau bija virtuālo un parasto mūzikas veikalu plauktos.

Abas meitenes pašas nav nekādas druknās, un tieši tāda pati ir viņu plate - tā ir popsīga, viegla un viena no tām, kurām var nemanīt, kad tā beigusies un sākusi skanēt atkal no jauna. Vai tas runā albumam par labu vai nē, tas ir labs jautājums... Katrā ziņā šobrīd duets izbauda uzmanību, ko viņām izrāda Vācija, dodoties plašā tūrē pa to. Vai viņas spēs izrauties kur tālāk, pārstāvot šobrīd tik pārblīvēto popa un folkpopa nišu mūzikā, to rādīs laiks. Kā arī viņu spēja radīt dziesmas, kas aizrauj. Jo visādi citādi nekā oriģināla tur nav.

Bet - lai katrs pārliecinās pats. Vispirms noskatoties "Boy" debijas singla "Little Numbers" video, pēc tam noklausoties visu plati "Mutual Friends".





Papildus resursi:
http://www.listentoboy.com
http://www.facebook.com/listentoboy
http://www.myspace.com/listentoboy

Foto raksta ievadā no "Boy" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Dear Reader" - "Elephant (Heart)" (video), "Replace Why with Funny" (pilns albums, audio)

Čerilina Makneila ir no Dienvidāfrikas. Sevis meklējumu rezultātā, mainot dzīvi un vidi, nu viņa dzīvo Berlīnē Vācijā. 2006.gadā viņa kopā ar draugu Derilu Torru nodibināja duetu un ierakstīja pirmo plati "The Younger". Vēl pēc trim gadiem tapa albums "Replace Why with Funny", kurš jau nesa dueta vārdu "Dear Reader". Pirmo albumu viņi ierakstīja kā "Harris Tweed", taču korekcijas ieviesa skotu tekstila kompānijas "Harris Tweed" lūgums jauniešiem nosaukumu nomainīt...

Kaut nebūtu iemesla. Tādai kompānijai šis duets būtu tikai ieguvums - viņi uz skatuves nerāda plikus dibenus (domājams), nelamājas un ir visādi citādi kulturāli cilvēki. Un tā mūzika! Klausoties dueta otro plati "Replace Why with Funny", jebkurš var burtiski izdzīvot veselu dzīvi. Tajā ir viss, kam dzīvē jābūt - iesākums, prieks, bēdas, sajūsma un kulminācija (manā ieskatā tā ir dziesma "The Same"), un kluss nobeigums.

Kā jau iesākumā minēts, Makneila tagad dzīvo Berlīnē, tāpēc nu "Dear Reader" ir tikai viņas projekts. Bet, acīmredzot, mājas sajūta ir nepieciešama, arī tālu no tām esot. Tāpēc ir tapis jauns "Dear Reader" albums "Idealistic Animals", kas nāca klajā šogad. Tā ir plate, kuras varoņi ir tādi zvēri kā žirafes, kamieļi, zemes tārpi un... cilvēks. Diez vai Berlīnē no rītiem aiz trešās stāva loga grabinās kāda izbadējusies žirafe, bet Johannesburgas apkārtnē, no kuras Makneila nāk, tas jau ir ticamāk.

Paklausies šodien tikai "Dear Reader" plati "Replace Why with Funny". Klausies un klausies atkal. Un redzēsi, ka pēc kādas trešās reizes tev pazudīs laika izjūta. Bet pirms visas plates viena no pieminētajām ideālo dzīvnieku dziesmām "Elephant (Heart)".





Papildus resursi:
http://dearreadermusic.com
http://www.facebook.com/pages/Dear-Reader
http://www.myspace.com/dearreadermusic

Foto raksta ievadā no dearreadermusic.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Tim Neuhaus - "As Life Found You" (video), "The Cabinet" (pilns albums, audio)

Vācietis Tims Noihauss ir diplomēts perkusionists, kurš savulaik bijis daļa no zilgaivaino vīru projekta "Blue Man Group", bet nu jau gadiem raksta pats savas dziesmas un izdevis jau sešas plates, aktuālākā no kurām ir šā gada lolojums albums "The Cabinet".

Neskatoties uz savu visnotaļ ražīgo darbošanos, Noihauss nav zaudējis svaigumu nedz savā mūzikā, nedz balsī. Tā joprojām ir nomierinoša, organiski saplūst ar paša komponēto mūziku, kas, neapšaubāmi, noved pie melanholiska noskaņojuma. Rutīna nav sastopama arī viņa dziesmās - no lēnām, veselīgu miegu uzdzenošām dziesmām līdz deju grīdām piemērotiem skaņdarbiem; tāds ir Noihauss. Novitātes šajā mūzikā meklēt nevajag, bet izbaudīt labu "indie" - kāpēc ne?

Turpinājumā video aktuālākā albuma "The Cabinet" dziesmai "As Life Found You", kā arī viss albums pilnībā.





Papildus resursi:
http://www.tim-neuhaus.de/
http://www.myspace.com/timneuhausmusic

Foto raksta ievadā no Tima Noihausa profila portālā "MySpace" (Noihauss ir pirmais no kreisās).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"soft.nerd" - "Take Me To The Beach" (video), "Sound Sound Sound" (pilns albums, audio)

Astoņdesmitajos viņus nepamanītu. Jo viņiem iztrūkst daudzu tā laika vizuālo atribūtu - Dītera Bolena lauvas krēpju frizūra, iespējami spilgtākas krāsas bikses, kam šaurie apakšējie stari sniedzas knapi līdz potītēm. Beigu galā viņiem nav tādu hitu, ar kuriem fonogrammas pavadībā varētu pelnīt naudu, uzstājoties krievu miljardieru ballītēs vai "Jaunā viļņa" pretīgi glamūrīgajos pasākumos. Bet astoņdesmitie viņos mīt. Viņu mūzikā.

"soft.nerd" ir vācu puika Kristians Bečmens, kas mūziku rada pārsvarā savā guļamistabā, ierakstu studijā vai virtuvē - viss vienalga. Galvenais, lai tā uzrunā viņu pašu. Viņam pievienojās Mihaels Noibers un Mārtins Vakerbauers, un trio "soft.nerd" bija gatavs.

Lai arī viņu mūzika tiek pielīdzināta astoņdesmito gadu sintipopam, tomēr tik vienkārši viss tur nav. Bez saprogrammētiem sintezatoriem un datoriem "soft.nerd" dziesmās izmanto arī bungas un ģitāras. Viņu jaunākā albuma "Sound Sound Sound" dziesma "Where Do You Go" tik pat labi varētu būt kādas "U2" dziesmas kovervresija - brīžiem šķiet, ka tur savā neatkārtojamā stilā ģitāru spēlē skotu supergrupas virtuozs Edžs.

"Viņš [Bečmens] ir iztrūkstošā saite starp Hosē Gonzālesu un "LCD Soundsystem," vēl tālajos grupas pirmssākumos 2008.gadā bija teikts "soft.nerd" profilā mūzikas portālā "last.fm". Šā gada vasarā trio izdeva savu otro studijas plati - jau pieminēto "Sound Sound Sound" (to visā pilnībā var noklausīties zem šī raksta), kas sekoja debijas albumam "Some Keys Are Brighter Than Others" (2009) un singlpatei "All The Same" (2010). "Tā ["soft.nerd" mūzika] ir kā nebeidzams virpulis starp dejošanu un sapņošanu. Izklausās dīvaini? Bet jums tas patiks!" Tad nu katrs var pārliecināties, vai "last.fm" nemuldās.





Papildus resursi:
http://softnerd.net
http://www.myspace.com/softnerdrocks
http://de-de.facebook.com/pages/softnerd

Foto raksta ievadā no "soft.nerd" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Petula" - "Elephant Dresses" (audio, pilns albums)

"Petula" ir vācu mākslinieka Sana Klīmana (Sn Cleemann) soloprojekts. Berlīnē bāzētais "kolektīvs" izpelnījies lielu atzinību elektroniskās mūzikas lietpratēju aprindās, kaut, jāatzīst, šī nav tāda klasiska elektroniskā mūzika - šeit ir gana daudz ģitāru un citu instrumentu un tikai tad dators ar visām savām iespējām.

Vācietis spēlē un rada atmosfērisku noskaņu mūziku - tā ir gana melodiska, tajā pašā laikā, klausoties "Petula" plati "Elephant Dresses", pārņem sajūta, ka es esmu kaut kur "te", kamēr visa pārējā pasaule atrodas kaut kur "citur". Tā ir projekta debijas plate, kas iznāca pirms gada un, kamēr citas grupas bauda masveida nostaļģijas izraisīto vinilplašu atdzimšanas bumu, "Elephant Dresses" ārpus digitālā izdevuma iznāca arī vecajās, labajās kasetēs.

Vēl pagājušā gadā vācietis izdeva divas singlpates, bet tā principā aktuāls viņam ir šobrīd tikai viens, šis debijas albums. To arī iespējams ievērtēt zem šī raksta. Un, ja atrodat to par gana labu esam, nekad un ne pie kādiem nosacījumiem nemeklējiet internetā "Petula" dzīvos koncertierakstus. Tad jau labāk iekariniet sev krūšu galos saliktajos pīrsingos divpadsmit kilogramīgās hanteles un pašūpojiet ķermeņa augšdaļu - skaņa, kas radīsies no šādi gūtām sāpēm būs gaužām līdzvērtīgas "Petula" koncertierakstā dzirdamajām. Bet, kam patīk, uz priekšu!



Papildus resursi:
http://petula.org/
http://www.myspace.com/supersonicsleep
http://www.facebook.com/petulapetula?sk=info

Foto raksta ievadā no "Petula" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Joasihno" - "Excited" (video), "Von", "Please Go Back I Will" u.c. (dziesmu liste, audio, bezmaksas lejupielāde)

Nācis no neliela Bavārijas ciematiņa, vācu puika Kristofs Beks (viņš arī zem pseidonīma "Joasihno") sirsnīgi ietekmējās no Īslandes mūzikas. Viņa favorīti bija "Múm", "Sigur Rós" un "Seabear". Vispār Īslande bija viņa sapņu zeme. Viņš pat apguva tās valodu tik labi, ka vēlāk, Bekam kādu laiku sadarbojoties un kontaktējoties ar īslandiešiem grupu "FM Belfast", tie viņu sāka uzskatīt par savu tautieti.

Tā, Bekam ceļojot savu muzikālo sapņu valstībā un pa reālo pasauli, viņš smēlās iedvesmu savai pirmajai singlplatei "Papiertonnentigertum", kas nāca klāja 2009.gadā. Par šī albuma akustisko skanējumu un vizuālajiem efektiem koncertos sajūsmu izteica vācu laikraksts "Sueddeutsche Zeitung". ""Joasihno" dziesmas daudz iegūst no viņa kompetences perkusiju instrumentu mākslā un jautrajiem, bet tajā pašā laikā piesardzīgajiem dziesmu aranžējumiem," Beka veiksmes formulu atklāj vācu mūzikas portāls www.blogpartei.de.

Tomēr lielais notikums Beka karjerā bija šā gada 13.maijā. Tad klajā nāca viņa debijas plate "We Say: Oh Well", kas trīspadsmiet dziesmu garumā ieved klausītāju Beka muzikālajā ceļojumā pa Īslandes vulkāniskajām ārēm un droši vien Bavārijas krāšņākajām ainavām, protams, gara acīm tās skatot. Beka daiļrade patiks eksperimentu cienītājiem mūzikā. Un tāpēc zem šī raksta iespējams noklausīties četru dziesmu kompilāciju, no kurām divas - "Excited" un "Von" - ir no debijas plates "We Say: Oh Well", bet otas divas - "Please Go Back I Will" un "Ging Und Gong" - no debijas singlplates "Papiertonnentigertum". Trīs no šīm dziesmām arī iespējams lejupielādēt. Bet visam pa priekšu dziesmas "Excited" videoversija.

joasihno - excited from Cico Beck on Vimeo.

joasihno by joasihno

Papildus resursi:
http://www.joasihno.de
http://www.myspace.com/joasihno
http://www.facebook.com/pages/joasihno/213989737818?sk=info

Foto raksta ievadā no www.joasihno.de.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet