"The Hunt" (2012)

Režisors: Tomass Vinterbergs
Lomās: Mads Mikelsens, Tomass Bo Larsens.

Nokļūt filmas galvenā varoņa Lukasa situācijā nevarētu novēlēt pat lielākajam ienaidniekam. Kam ticēt - bērnam, kurš putrojoties, bet tomēr apgalvo, ka Lukass rādījis viņai savu krāniņu, vai pašam Lukasam, bērnudārza darbiniekam, kurš to kategoriski noliedz. Un ko nozīmē būt apvainotam šādā grēkā mazā lauku ciematā? "The Hunt", līdzīgi kā, piemēram, filmu "The Pianist", brīžiem skatīties ir fiziski grūti, tā pat liek ienīst neaizsargātāko no pusēm, zinot, ka tā melo. Bet pārējie taču to nezina! Un pat tad, kad patiesība nāk gaismā, vienmēr būs kāds, kurš nenoticēs...

2014, www.musicstories.lv

"Reptile Youth" - "Reptile Youth" (2012)

Jauni, impulsīvi un nedaudz provokatīvi - tādi ir dāņi Mads Dāmsgords Kristjansens un Esbins Velo jeb duets "Reptile Youth". Kopā sanākuši jau skolas laikā, lai "kļūtu par rokzvaigznēm" ("Paste Magazine"), tālākie notikumi risinājušies gluži vai ar sniega bumbas efektu, kura šā brīža taustāmākais rezultāts ir debijas plate "Reptile Youth" un slavinošās kritiķu atsauksmes par to. Kur slēpjas "Reptile Youth" oliņas (ja skata līdzībās ar Kaščeja dzīvības spēka glabātuvi)? Katram atbilde būs sava. Bet tāda vitalitāte un aizrautība, ar kādu šis duets uzrunā pasauli, pēdēja laikā bijusi grūti pamanāma.

Albuma "Reptile Youth" spēcīgākās dziesmas "Shooting Up Sunshine" (tās video gan kliedz pēc nominācijas "WTF?") ievads, gluži kā saimnieks nevietā sačurājušos suni piespiež iebāzt degunu savos slapjumos, kādam sestajam vai kuram tur prātam dod neatspēkojamu signālu atgriezties grupas "Supertramp" 1979.gada lieliskajā platē "Breakfast in America", kurā vismaz trīs dziesmas sākas ar līdzīgiem akordiem. Savukārt "Dead End" nāk gluži kā no "U2" "jaunāko laiku" spēcīgākās dziesmu kolekcijas "All That You Can't Leave Behind" (2000), nepārprotami asociējoties ar ritmiski agresīvo dziesmu "Vertigo". Bet brīžos, kad "vēders neiet un dzīve garlaicīga", omas uzlabošanai nebūs nekā labāka par albuma "Reptile Youth" it kā priecīgo, bet tajā pašā laikā tik savādi skumjo dziesmiņu "Morning Sun".

Šī muzikālā daudzveidība, kas citās dziesmās vēl papildinās ar spēcīgu elektronikas devu, ir albuma producentu roku darbs. To ir veseli divi. Pirmais - Deivs Allens, kurš producējis visus grupas "The Cure" albumus, otrais - Marks Ralfs, kura šobrīd aktuālākais aizbilstamais ir britu kolektīvs "Hot Chip". "Deivs ir kā vecs panks. Viņš ir strādājis pie visiem "The Cure" albumiem un daudzām roka lietām," saka Velo. "Bet Marks Ralfs ir vairāk elektronikas čalis. Un tas ir patiešām fantastiski, jo mēs vēlējāmies šīs abas mūzikas pasaules apvienot." 

Ir bauda klausīties šo albumu. Atliek novēlēt jauniešiem veiksmi un izdošanos. Un apbēdināt Kristjansenu, jo vēlme apprecēt "Pussy Riot" līderi, kas tam uznākusi pēc meiteņu skandāla Krievijā, viņam diez vai īstenosies...

Papildus resursi:

"Reptile Youth" mājaslapa

"Reptile Youth" "Facebook" profils

"Reptile Youth" "Twitter" profils

Iegādājies "Reptile Youth" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no "Reptile Youth" "Facebook" profila.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Surfact" - "Feeding the Beast" (video), "Euphoria" (pilns albums)

Kad par kādu nezināmu grupu lasi, ka tā ir "Muse" un "Snow Patrol" krustojums, divu domu nav - tā vismaz jāpaklausās. Akurāt tā skandināvu mūzikas apskatnieks Pīters Krogholms izteicās par dāņu kvintetu "Surfact". Pieci vīri, kurus apvienojusi kaisle uz "grunge" roku, kopā sāka spēlēt 2004.gadā, pēc diviem gadiem radot debijas plati "Terrific Downfall". Vēl divus gadus vēlāk tapa albums "Euphoria" - tas, kā norāda paši grupas dalībnieki, skanēja jau smagāk kā debija. Pagājušā gadā gatava bija arī trešā "Surfact" plate "Feeding the Beast".

Dāņi tiešām spēlē melodisku rokmūziku, kurā saklausāma ne tikai divu iepriekš minēto lielgrupu ietekme, bet arī "Keane" un virknes poproka apvienību. "Surfact" dziesmās ir pamatīgums it visā - instrumentos, dziesmu tekstos, aranžējumos: viņi neatstāj nepadarīta vai sasteigta darba iespaidu. Un, klausoties Jespera Storgārda un viņa kolēģu veikumā, brīžiem rodas šaubas, vai tas maz ir skandināvu valstu kolektīvs - viņi droši var mesties Eiropas mūzikas Mekā - Apvienotajā Karalistē.

Turpinājumā video tituldziesmai no "Surfact" jaunākās plates "Feeding the Beast", kā ari viss 2009.gada albums "Euphoria".





Papildus resursi:
http://www.facebook.com/surfact
http://itunes.apple.com/se/album/feeding-the-beast/id497256523

Foto raksta ievadā no "Surfact" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Sebastian Lind - "I Will Follow" (audio), "Sebastian Lind" (pilns albums)

24 gadus vecais dāņu puisis pirmo reizi ausīs nāca aptuveni gadu atpakaļ - 2010.gada maijā viņš patīkami pārsteidza pasauli (nezinu, varbūt arī pats sevi) ar debijas plati, kas nosaukta paša vārdā, un viņu sauc Sebastians Linds. Video dziesmai "Stay" bija aizkustinošs - protams, par mīlestību. Un par meiteni, kam viss krīt ārā no rokām. Un, skaidrs, ja kādam uz ielas padod viņa netīšām nomestās atslēgas, viss turpinās pie vīna glāzes un baltos palagos. Ja tā padomā, labi, ka vakar RIMI neko nepateicu kundzei gados, kad, aiz viņas ejot, pamanīju, ka no kabatas tai izkrīt palietota šņupdrāna...

Bet Sebastians ir malacis. Viņa debijas plate ir pārsteidzoši nobrieduša. Pārsteidzoši, jo tās ieraksta un izdošanas laikā viņam bija tikai knapi pāri divdesmit. Linds spēlē un dzied to, ko sauc par labu popmūziku. Ņemot vērā viņa izcelsmes zemi, šis pops ir ar patīkamo ziemeļniecisko pieskaņu. Ir amizanti klausīties, kā vēsie skandināvi runā un atzīstās mīlestībā. Aptuveni kā nosalis pingvīns piebaksta otram un saka: "Ei, nu zini, es tevi mīlu, ja!", un tad abi turpina drebināties tālāk. Tik pat neuzbāzīga ir Linda debijas plate. Runā, šajā gadā uz strīpas ir jau otrais albums, bet pirmais "gulbītis" no tās ir jau palaists - singls "I Will Follow". To un debijas plati, gaidot jaunumus no Sebastiana Linda, tad arī aicinu še ievērtēt.





Papildus resursi:
http://www.facebook.com/sebastianlindmusik
http://www.myspace.com/sebastianlind

Foto raksta ievadā no www.flickr.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"The Silent Section" - "The Voice That Got Away" (video), "A Final Delirium" (pilns albums, audio)

"Klusuma nodaļa" noteikti nav apzīmējums, kādā varētu nosaukt dāņu trio "The Silent Section". Nikolass un divi Morteni savu kopīgo daiļrades dārziņu sāka iekopt jau 1999.gadā. Viņu debijas albums "A Final Delirium" gan iznāca tikai 2009.gadā, un tas ir brīnumu pilns. Puišu tieksme eksperimentēt patiešām rada tādu muzikālu, labdabīgu furunkulu, kurš nevis sāp un sulo, bet novērš domas no jebkā cita, kas brīdī, kad to aplūko, nomāc cilvēku.

Paši "The Silent Section" savu mūziku nosauc par "balansu starp paaugstinātu jūtību, trauslumu un spēku un skaļumu." Tam nevar nepiekrist, jo grupas debijas plate ir klausāma visdažādākos noskaņojumos, katrā rodot kam pieķerties. Noklausies plati vismaz piecas reizes, un sapratīsi par ko te runāju. Tiesa, šķiet, jaunajā "The Silent Section" albumā "Contour Of A Passing Dream" ir noticis zināms muzikāls manevrs - dziesma "The Voice That Got Away" ļoti atgādina slavenos britu "Suede" un tās solista Breta Andersona ņaudošo vokālu (un atkal labā nozīmē).

Šeit viss kā uz paplātes - vispirms jaunākais, "sveidiskais" gabals, tad visa "The Silent Section" debijas plate "A Final Delirium".





Papildus resursi:
http://www.facebook.com/thesilentsection
http://www.myspace.com/thesilentsection

Foto raksta ievadā no "The Silent Section" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Singli bez albumiem (Lucy Love, Freja Loeb u.c.)

Reizēm gadās saklausīt tādu, nu TĀĀDU dziesmu, ka ne vairs mierīgi maizi ēst, ne bietes rīvēt. Taču nereti tie ir jaunu grupu pirmie singli vai vecu grupu vienīgie sakarīgie gabali viņu jaunajos vai ne tik jaunajos albumos. Reizēm gadās, ka albums ar šādu dziesmu vienkārši nav pieejams "strīmošanai", bet dziesmu parādīt gribās, - arī tādas šeit būs. Tāpēc reizi pa reizei še iemetīšu pāris trīs vai vairāk šādas dziesmiņas ar nelielu komentāru.

Lucy Love - "Thunder"
Dāņu "Prodigy" sieviešu dzimuma prototips, kura interneta meklētājos tiek jaukta ar tāda paša nosaukuma čehu pornozvaigzni. Man patīk abas, bet šoreiz par dāņu mākslinieci. 2009.gadā viņa laida klajā savu debijas plati "Superbillion", piesakot sevi elektroniskās, regeja, "dub" un repa mūzikas kokteilī. Nu kārta jaunai Lūsijas platei "Kilo" un dziesmai no tās - "Thunder".

Klausies vēl:
http://www.myspace.com/lucylovemc

"Lama" - "Flashes"
Seši puikas no Oslo, kas apvienojušies "indieroka" kolektīvā "Lama", šā gada 30.septembrī laida klajā savu trešo plati, kuras nosaukumu, sasodīts, nevaru atrast...:) Bet sūds ar to! Galvenais, ka tas, ko Nils Mārtins Larsens spēj dabūt laukā no savas ģitāras un kolēģiem, ir vienkārši skaisti. Ne neparasti, ne unikāli, bet - skaisti gan!

Klausies vēl:
http://www.facebook.com/ilovelama?sk=app_178091127385

Freja Loeb - "Never Stop Coming Back"
Freja Lēba ir kā patīkams vēsa gaisa malks, ko ikviens kāri tver karstā vasaras dienā brīdī, kad no bērnības atminās dzeltenā citrona saldējuma par 7 kapeikām garšu. Šī dāņu kundze (vai jaunkundze) patīk visiem "Depeche Mode" (bet tikai grupas pirmssākumos) un "Pretenders" faniem. Viņas spēja apvienot astoņdesmito gadu sintezatoru toņus ar mūsdienu elektronikas iespējām, pa vidu vēl iespraužot saksafona solo, ir, ja ne apbrīnojama, tad vismaz par labu centību atzinīgi novērtējama. Un "Never Stop Coming Back", cik noprotams, ir pats, pats pirmais Frejas Lēbas singls.


"Kiriyama Family" - "Sneaky Boots"
"Mēs esam ģimene!" - tā vienkārši par sevi savā "Facebook" profilā raksta elektro-popa kvintets no Īslandes. "Sneaky Boots" ir viņu pats, pats pirmais singls, un ansamblis, kurā četri no pieciem dalībniekiem spēlē sintezatorus, attiecīgā žanra gardēžiem garām, cerams, nepaslīdēs. Ja rodas šaubas par to, ko turpmāk no īslandiešiem var sagaidīt, šeku reku klāt ir jau arī otrais grupas singls "Time Out", ko tās mājaslapā iespējams lejupielādēt bez maksas.


"Vicky" - "Feel Good"
Vēl viens īslandiešu kolektīvs - četru meiteņu grupa "Vicky". Viņu otrais albums "Cast A Light" iznāca šā gada oktobrī. Jāatzīst, viņas ir interesantas.

Klausies vēl:
http://www.myspace.com/vickytheband

"Indianna Dawn" - "I Always Miss You"
Šī ir skaistākā dziesma, kas šodien iekritusi ausīs. "I Always Miss You" ir pirmais singls no "Indianna Dawn", dāņu kvinteta, debijas plates "Somebody’s Dead", kas klajā nāca šā gada septembra sākumā. Nav vajadzības vairs pārdozēt plūmju kompotu, ja ir šāda mūzika!

Klausies vēl:
http://www.facebook.com/indiannadawndk?sk=app_178091127385

Iedvesma rakstam radusies, pateicoties skandināvu mūzikas portālam allscandinavian.com. Paldies viņiem par to!

Foto raksta ievadā Freja Lēba no portāla "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Figurines" - "New Colors" (video), "When the Deer Wore Blue" (pilns albums, audio)

Vai zini, kā dzied egļu sveķu izgarojumus pārostījušies, pustransā esoši meža rūķīši? Vai kā savu kaisli dziesmu mūzai izrāda kaķis, kurš balderjāņus samaisījis un izdzēris ar ieskābušu kazas pienu? Protams, tiešu atbildi mēs nesaņemsim nekad, taču kā paaudze, kas uzaugusi ar "Brīnumzemes" pasaku sērijas grāmatām, pafantazēt mēs varam gan!

Es lieku savu balsi uz to, ka gan dziedoši meža rūķīši, gan apkaifojies kaķis dzied līdzīgi dāņu kvinteta "Figurines" dalībniekiem. Mads Kjergārds ar kolēģiem savā mūzikā prot radīt pasaku meža atmosfēru. Iedomājos, aiz liela koka saknēm, kas jau ložņā pa sūnām, jo zem zemes sen vairs nav vietas, ar ģitārām, bungām un kādu bandžo stāv un dzied pieci rūķīši. Kjergārds ir galvenais, pārējie četri viņam piepalīdz "ūjināt" piedziedājumus, bet vecā koka zarā sēd ūpis un mēģina atcerēties, kad pēdējo reizi ķemmējis uzacis. "Good Old Friends" - tā sauc "Figurines" koncerta nākamo dziesmu, kuru, gluži kā visas iepriekšējās, jaukā grupa savā maigajā "indie-roka" manierē dāvā faniem. Pie "Drunkards Dream" publika beidzot iesilst - divas vāveres uzsāk slaidu valsi, lācim pēc vakardienas joprojām sāp galva, bet, kamēr visi ir iegrimuši mūzikas taktīs, sesks veic netiklas darbības ar ģitāras futrāli, ko pret koku atstutējis "Figurines" viens no ģitārvīriem Kristians Hjelms.

Koncerta laikā grupa ir nospēlējusi labākās dziesmas no visiem saviem četriem albumiem, bet meža publikai jo īpaši patika "Figurines" trešās plates "When the Deer Wore Blue" repertuārs. Bariņš termītu, kas koncertu noskatījās, caurbraucot no viena "jauno projektu" koka ēku ciema, kurš nu kaut kur pazudis, uz otru, skaļi apgalvoja, ka vislabāk grupai tomēr bija padevies debijas albums "Shake a Mountain". Viņam nepiekrita vilks ar koka kāju, kuru bija zaudējis karā pret kaimiņmeža ežiem: "Neviens "Figurines" albums pat tuvu nestāv viņu otrajam veikumam 2005.gada albumam "Skeleton"!" Termīti viņam, protams, nepiekrita un koka kāju nograuza.

Fināls bija klāt. Skanot grupas jaunākā albuma "Figurines" šā brīža lielākajam hītam "New Color", publika vai gluži apraudās, dziesmas izskaņā gaisā izšaujoties trim krāsainām raķetēm - tās izšāva vecais skunsks, izmantojot raķešu palaižamo iekārtu, kas darbojas, enerģijā pārstrādājot viņa smaku. Viss ir beidzies... Publika lēnām izklīst, termīti dodas uz nākamo ciemu, vilks pēc jaunas koka kājas, bet grupa "Figurines", kā allaž, ir ceļa jūtīs uz nākamo mežu, kur to gaida tik pat raiba publika.

Un kamēr es narkologu uzraudzībā ārstēju atkarību no balderjāņu maisījuma ar ieskābušu kazas pienu, aicinu pievienoties "Figurines" cienītāju pulkam, iepazīstot viņu trešo plati "When the Deer Wore Blue", bet pirms tam video dziesmai "New Colors" no grupas jaunākā albuma "Figurines".

Figurines - New Colors from Morningside Records on Vimeo.

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/figurinesdk
http://www.facebook.com/figurinestheband

Foto raksta ievadā no "Figurines" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Alabama Black Snakes" - "Rhythm And Loose" (pilns albums, audio)

"Ja "Creedence Clearwater Revival" ar savu mazo "Thin Lizzy" krāniņu apaugļotu "Led Zeppelin", tad bērniņš, kurš tādā kārtā uzrastos pēc deviņiem mēnešiem, būtu neatturams grupas "Alabama Black Snakes" cienītājs," aptuveni šādi sevi raksturo dāņu roka apvienība "Alabama Black Snakes".

"Dibināta uz dubļaini mālainās roka vēstures pamatiem, "Alabama Black Snakes" spēlē tādu rokmūziku, kura patīk jūsu tēviem, vectēviem, sievastēviem un pat pretīgajiem onkuļiem liktu lēkāt pa deju grīdu," savā "MySpace" profilā sevi nebeidz slavēt pati grupa. Kvartets "Alabama Black Snakes" ar solistu Gregu T. priekšgalā patiešām spēlē nedaudz jau piemirstu, bet kārtīgu rokenrolu. Šos klausoties, mazliet sajutos neērti, ka pirmajā brīdi iedomājos šos par primitīviem un vulgāriem esot, bet godīgi - šis taču ir pamats visam, visai modernajai mūzikai, ko šodien klausāmies. Tāpēc šo puišu priekšā jānoņem cepures un/vai jādodas deju zālē uzlaist vienu valsi kopā ar sievastēvu.

Paši savu muzicēšanas stilu viņi dēvē par "Rhythm And Loose", tāpat kā savu debijas plati. "Enerģija, nevērība, kovboju cepures un viskijs - šie ir "Alabama Black Snakes" skatuves atslēgvārdi." Cik daudz tur tukšas muldēšanas, cik patiesības, grūti teikt, bet skaidrs ir viens - "Alabama Black Snakes" debijas plate "Rhythm And Loose" ir jādzird katram, kam sirdī roks, un kurš nesēj pieņemt visas tās ķēmošanās, kas no tā (roka) vēlāk ir izveidots. Tīra manta!



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/alabamablacksnakes
http://www.facebook.com/pages/Alabama-Black-Snakes

Foto raksta ievadā no grupas "Alabama Black Snakes" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Oh Land" - "White Nights" (video), "Fauna" (pilns albums, audio)

Tēvs ērģelnieks baznīcā, māte operdziedātāja, māsa - apģērbu dizainere. Mācības Dānijas un Zviedrijas Karaliskajās baletskolās. Kas dienās iznāk no bērna, kurš audzis šādos apstākļos? Dziedātāja, kas stilīgi ģērbjas un savos video klipos dejo baletam līdzīgas dejas! Viņu sauc Nanna Olanda Fabriciusa, viņai ir 26 gadi, dzimusi Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, bet šobrīd dzīvo Bruklinā (ASV). Atvasinot no uzvārda, viņa savu muzikālo projektu nosaukusi par "Oh Land", un šobrīd bauda savas otrās studijas plates panākumus.

"Pēc kā tā izklausās? Pēc kā smaržo? Pēc kā tā izskatās? Kā tā liek justies? Šos jautājumus es sev uzdodu ik reizi, kad komponēju jaunu dziesmu," saka pati Olanda. Viņa uzskata, ka izdodas visas šīs lietas apvienot katrā dziesmā, un par to viņa ir lepna. Tātad savu izvēli Olanda bija izdarīusi - čau baletam, labrīt mūzikai! 2008.gadā šī izvēle noveda pie debijas plates - albums "Fauna" tika labi ieredzēts pašmāju kritiķu vidū. Sapratusi, ka vairāk sasniegs, dzīvojot Jaunajā kontinentā, Olanda pārcēlās uz dzīvi ASV. Tur viņa sapazinās un sāka strādāt ar producentiem, kas slavu palīdzējuši sasniegt (vai sasniegto noturēt) gan grupai "Depeche Mode" (Deivs Makrakens), gan "Franz Ferdinand" un "Hot Chip" (Dens Kerijs).

Rezultāts ir plate "Oh Land"; tā nāca klajā šā gada pavasarī un dažos diskogrāfiju katalogos vispār tiek uzrādīta kā vienīgā "Oh Land" studijas plate. Arī albuma nosaukums ir tāds, kuru parasti izmanto debijas plašu nosaukšanai - pašas grupas vai mākslinieka vārds. Vai tas nozīmē, ka albumu "Fauna" Olanda neuzskata par pieminēšanas vērtu? Droši vien ne, jo albumam jau nav ne vainas. Tas brīžiem gan atgādina melodiju no kastītes, kam paceļ vāku un šīs melodijas pavadībā dejo plastmasas balerīna, bet, ņemot vērā to, ko zinām no Olandas dzīves stāsta, tas liekas tikai loģiski.

Albums "Fauna" ir noklausāms šeit apakšā. Bet pirms tā dziesmas "White Nights" no jaunā albuma video versija.





Papildus resursi:
http://www.ohlandmusic.com
http://www.myspace.com/ohlandmusic
http://www.facebook.com/OhLandMusic

Foto raksta ievadā no "Oh Land" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Klak Tik" - "Must We Find a Winner" (pilns albums, audio)

Īstam vecim dzīvē esot jānosit čūska, jāiestāda ābele un jārada dēls. Savukārt īstam "indie" māksliniekam dzīvē noteikti jāizdod vismaz viena plate, jāspēlē kā Sufjanan Stīvenam un koncertos grupa jāpapildina vismaz līdz astoņiem cilvēkiem, lai radītu ideālu skanējumu. Dānis Sorens Bonks visu ir izdarījis tieši tā (par to čūsku, ābeli un dēlu gan nav zināms) - nesen iznākusi viņa projekta "Klak Tik" debijas plate "Must We Find a Winner", tajā ir nenoliedzama Stīvena ietekme, ko atzīst arī pats Bonks un, visbeidzot, koncertos tik tiešām "Klak Tik" uzstājas kuplā astoņu cilvēku orķestrī.

Pats Bonks ir visa šī projekta sirds un dvēsele - spēlē gandrīz visus iespējamos instrumentus, sacer dziesmas un rada šo muzikālo kokteili, kurā sajaukti alternatīvā, orķestrālā un eksperimentālā folka stili. "Klak Tik" dziesmas ir bagātīgas dažādiem mūzikas instrumentiem - pūšamajiem, stīgu, kā ari spēcīgām otrās balss harmonijām. Londonā ierakstītā plate "Must We Find a Winner" ir ideāla Bonka iepazīšanās vizītkarte. Tas nav albums, no kura slapināt biksēs, noklausoties to vienu reizi. Slapjums rodas pēc otrās un trešās reizes, pie kam - aizvien vairāk un vairāk. Tāpēc nodrošinieties ar sausām vešiņām un, lūdzu, še zem raksta noklausieties visu "Klak Tik" debijas plati.



Papildus resursi:
http://www.klaktik.blogspot.com/
http://www.facebook.com/KlakTik?sk=info

Foto raksta ievadā no allscandinavian.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Murder" - "No Room For Mistakes" (video), "Providence" u.c. (dziesmu liste, audio)

Biju viendien sailgojies pēc "The Divine Comedy". Jau meklēju plauktā jaunāko Nīla Henona plati, līdz, klausos, no nez kādām virtuālajām annālēm sāk skanēt kādas līdz šim nedzirdētas "The Divine Comedy" dziesmas; viena, otra, trešā. Sasodīts, vai būšu palaidis garām kādu viņa plati? Bet, izrādās, tomēr nē (huuu!) - šie nav īstie "The Divine Comedy", bet dāņu. Duets "Murder" - Džeikobs Bellens un Anders Matiasens - ir divi "ļoti atzīti un talantīgi ļaudis, kas vienkārši slēpjas aiz slimīga [grupas] nosaukuma."

Šis duets, kura galvenais iedvesmas avots ir folkmūzika, šobrīd apceļo dzimto zemi, kā arī Holandi un Beļģiju, spēlējot savas aktuālākās plates "Gospel Of Man" veicināšanas tūri, kas beigsies 31.augustā, un tad duets... paklīdīšot pa soloprojektiem. Ļoti cerams, ne uz ilgu laiku. Uz to cer arī tūkstošiem viņu cienītāju pašmājās. "Murder" otrā, 2006.gada plate "Stockholm Syndrome" satrieca kritiķus lupatās - vienkāršās melodijas un sirsnīgais izpildījums lika duetam kļūt par gana ieredzētu Dānijas mūzikas dzīvē un ne tikai tur. Pat angļu leģendārās grupas "Tindersticks" līderis Stjuarts Steipls dāņus "Murder" nosauca par "2009.gada labāko jauno grupu". Mūzikas portālam "Pitchfork" tā gada martā viņš teica: "Gadu atpakaļ mēs kopā ar dāņu "Murder" spēlējām dažus koncertus, un es kļuvu viņu fans. Vienkārša mūzika un melodijas, bet ar patiesu spēku un dziļumu... un lielisku balsi."

Ko vēl piebilst? Kamēr ir, ķeriet! Vēl līdz vasaras beigām "Murder" ar koncertiem ceļos pa Eiropu. Vai būs iespēja viņus dzirdēt vēl kādreiz, ei nu tu zini. Bet, ja nesanāk skatīt šos dzīvajā, plates jau paliks. Tad nu aicinu ievērtēt dāņu "Murder" viņu jaunākajā videoklipā "No Room For Mistakes" un tad arī pāris dziesmu kompilāciju. Un noteikti pieprasiet grupas jaunāko plati "Gospel of Man" mūzikas tirdzniecības vietās! Visticamāk juma tās vietā piedāvās Lienes Šomases un Guntara Rača labāko dziesmu izlases, bet tas nekas - cerību nekad nevajag atmest...:)



Murder by Murder

Papildus resursi:
http://cargocollective.com/mergermanagement#1323185/Murder
http://www.myspace.com/murderdk
http://www.facebook.com/pages/Murder

Foto raksta ievadā no "Murder" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Fallulah" - "Out Of It" (video), "The Black Cat Neighbourhood" (pilns albums, audio)

"Kas tur lūr aiz loga rūts? Tas ir ezis - prostitūts!" bija tāds skaitāmpantiņš bērnībā, ko itin bieži, jau esot vecam, resnam vecim, esmu izmantojis pie Ziemassvētku eglītes, lai no vecīša dabūtu dāvanu. Šo pantiņu šeit pieminēju, ne jau lai vilktu paralēles starp šo metieni un ezīša nodarbi, bet tāpēc, ka šī meitene dzied kaut ko tik pazīstamu it kā pirmo reizi to būtu klausījies bērnībā. Bet tā nav - Marijai Apetri, kuras skatuves vārds ir "Fallulah", ir tikai 26 gadi, viņas pirmais albums "The Black Cat Neighbourhood" klajā nāca tikai pagājušā gadā, un tad bērnība jau bija sen aiz kalniem.

Bet varbūt tā nav bērnība, bet slimība uz skandināvu mūziku. Kad pirmo reizi klausās "Fallulah", prātā nāk zviedru jaunā dziedātāja Lykke Li - gan balss tembrs, gan ritmi, un abas ir no ziemeļu puses. "Fallulah" ir dāņu jaunā cerība. Gudri mūzikas klasifikatori viņas dziedājumu pieskaita popmūzikai, bet pati saka - tas esot "indie" roka un Balkānu "bīta" apvienojums. Balkāni dziedātājai ir tuvi, jo viņas tēvs savulaik bijis kādas Balkānu tautas deju grupas vadītājs. Iespējams, "Fallulah" patiks arī pagājuša gada "Eirovīzijas" uzvarētājas Lenas cienītājiem - dažbrīd dāņu meitenes balss ir ārkārtīgi līdzīga savas vācu kolēģes dziedājumam (starp citu, Lena nemaz nav tikai popa un "Eirovīzijas" formāta dziedātāja; viņas debijas platē "My Cassette Player" vairums dziesmu ir pat vairāk uz džeza ritmiem balstītas - tā kā salīdzināt viņas abas var).

Tad nu lai iet jaunākais no "Fallulah" veikumiem - video dziesmai "Out Of It" un visa debijas plate "The Black Cat Neighbourhood".



The Black Cat Neighbourhood by Fallulah

Papildus resursi:
http://www.fallulah.dk
http://www.myspace.com/mymusicbank
http://www.facebook.com/pages/Fallulah/159211420756903?sk=info

Foto raksta ievadā no www.fallulah.dk.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Turboweekend" - "Trouble Is" (video), "Bound" (audio, pilns albums)

Latviešus, kā zināms, raksturo saule, pērkons, Daugava. Savukārt grupu "Turboweekend" - Dānija, sintezatori, roks. Martins Olers Petersens, Silass Bjergārds un Mortens Koiji ir ne tikai draugi kopš bērnības, viņi ir arī trio "Turboweekend" dalībnieki.

Viņu pirmie soļi mūzikā kā grupai sākās jau 2006.gadā, kad puiši ierakstīja savu pirmo singlu "Into You". Tam sekoja koncerti, un viņus ātri vien iecienīja, tā sauktie, hipsteri jeb, latviski runājot, ar pārāk lielu pašvērtību apveltīti lamzaki, kuru vienīgā pozitīvā īpašība ir mīlestība uz "indie-roka" mūziku. 2007.gadā "Turboweekend" jau spēlēja slavenajā Roskildes festivālā. Šajā pašā gadā trio izdeva savu debijas plati "Night Shift" - tā Skandināvijā aizgāja uz urrā!

Pāris gadus vēlāk tapa otrā plate "Ghost of a Chance", kurā iekļauta laikam jau līdz šim populārākā "Turboweekend" dziesma "Trouble Is". Tai remiksu veidojis pat slavenais holandiešu dīdžejs Mīkla jeb DJ Tiesto. Īpaši labi "Trouble Is" uzņēma Polijā - tur tā brīdi pabija pat topu pašā virsotnē.

Pagājuša gada rudenī "Turboweekend" saņēmās un izdeva it kā bezmaksas singlplati "Bound", tomēr viņu mājas lapā to var lejupielādēt par vismaz vienu eiro. Tās ir piecas dziesmas "Razorlight", "The National" un līdzīgu grupu daiļražu cienītājiem. "Turboweekend" dziesmas pēc struktūras nav "pantiņš - piedziedājums - pantiņš - piedziedājums". Tās katra ir vesels mākslas darbs, izmantojot visas elektronikas iespējas. "Bound" ir lieliska iespēja iepazīt šo dāņu trio, un to var izdarīt šeit zem raksta tūlīt aiz "Trouble Is" video.



Bound - EP by Turboweekend

Papildus resursi:
http://www.turboweekend.com/home/
http://www.myspace.com/turboweekend
http://www.facebook.com/turboweekend?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "Turboweekend" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Boho Dancer" - "Boho Dancer" (pilns albums, audio)

Trio no Dānijas "Boho Dancer", kopā ar iepriekš šeit apskatītu kolektīvu "The Eclectic Moniker", bija viens no trim šā gada uzvarētājiem Dānijas Nacionālā Radio konkursā jaunajām un talantīgajām grupām.

Vispār informācijas par šiem jauniešiem nav diez ko daudz. Ir zināms, ka viņus sauc Askers Bjorks, Simuns Mors un Ida Venī. Tāpat ir skaidri zināms, ka pagājuša gada vasaras izskaņā "Boho Dancer" laida klajā sava vārdā nosaukto debijas singlplati ar piecām dziesmām.

Savā "Facebook" profilā grupa raksta, ka spēlē alternatīvo folku. Viņu ietekmes mūzika esot "Simon & Garfunkel", Petija Smita un Nina Saimona. Jāpiekrīt, viņi spēlē mūsdienīgu folkmūziku ar brīžiem psihodēliskiem iestarpinājumiem vai dziesmu nobeigumiem (dziesma "Pistols"). Tajā pašā laikā brīžiem viņu daiļrade jau iesniedzas vieglā popā ("Dear Man Tree"). Katrā ziņā - ievērtēšanas vērti! To arī aicinu darīt, zem šī raksta noklausoties visu singlplati "Boho Dancer".



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/bohodancer
http://www.facebook.com/Bohodancer?sk=info

Foto raksta ievadā no "Boho Dancer" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"The Eclectic Moniker" - "We're Soldiers in a Silent War" (video), "A Part of Something Bigger" (pilns albums, audio)

"Ja jūs uzskatāt, ka esat dzirdējis ko līdzīgu "The Eclectic Moniker" mūzikai, tad patiesībā viss ir pavisam citādi - "The Eclectic Moniker" ir pirmie šāda mūzikas stila spēlētāji!" savā "Facebook" profilā pašapzinīgi klāsta jau divreiz pieminētā grupa no Dānijas. "Afro-roka" kokteilis - tā viņi dēvē savu muzicēšanas stilu un, ņemot vērā, ka grupa mājo Skandināvijā, ne bez iemesla uzskata sevi par samērā eksotisku parādību šajā reģionā.

"The Eclectic Moniker" pārsvarā ir četri dalībnieki Frederika Vederso vadībā, bet, uzstājoties koncertos, viņiem pievienojas vēl pieci mākslinieki. Var piekrist, ka viņi nespēlē standarta skandināvu "indie" popu, viņu skanējums ir atšķirīgs. Pols Saimons it kā lienot ārā pa visām viņu dziesmu vīlēm, kas tā arī ir. "Fireworks" ģitāras solo, piemēram, ir pilnīga Saimona dziesmas "Father And Daughter" sākuma kopija. Dziesmā "Easter Island" liekas, ka pēc ievada sāks dziedāt Bobs Mārlejs, bet nē - Vederso savā skaņajā balsī izdzied sapņu piedzīvojumus Lieldienu salā.

"A Part of Something Bigger" ir grupas "The Eclectic Moniker" otrā singlplate, kas seko 2010.gada "Hometapes". Četrās dziesmās iespējams saklausīt visu, par ko še augšā rakstīts. Viņi ir kičīgi, vajag ievērtēt! "We're Soldiers in a Silent War" pieejams arī video versija, bet visa platīte tūlīt aiz tā.

The Eclectic Moniker - We're Soldiers in a Silent War from Mademoistella on Vimeo.

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/theeclecticmoniker
http://www.facebook.com/pages/The-Eclectic-Moniker/292998806459?sk=info

Foto raksta ievadā no clickandlistenit.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Why Don’t We Love Lucy" - "Blue Monday", "10.10.10" (video), "With You", "Bohemian Girl" (audio)

Viņi ir četri. Daži no Dānijas, daži no Norvēģijas, bet principā viņi bāzējas Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. "Why Don’t We Love Lucy" ir jauniņie, jo tikai šā gada martā viņi izlaida savu debijas singlplati "CPH-OSL".

Lielu balvu vai galvu reibinošu panākumu šai grupai vēl nav, taču paši puikas uzskata, ka liels panākums bijis tas, ka vēl pirms oficiālas iznākšanas "Why Don’t We Love Lucy" dziesmu "With You" pārraidīja Norvēģijas Nacionālā radiostacija, bet "Blue Monday" par savu Dienas dziesmu bija izvēlējies Dānijas, acīmredzot, ietekmīgākais mūzikas portāls Bandbase.dk.

"Why Don’t We Love Lucy" ir popa puikas - viņu dziesmas ir vieglas, "fancīgas" (no vārda "funk") un tajās nav nekādu eksperimentu, kas tur arī nemaz neprasās. Kvarteta daiļrades ievērtēšanai pievienoju divus video dziesmām "Blue Monday" un "10.10.10", kā arī pārīti audio - dziesmas "With You" un "Bohemian Girl". Tad klausāmies!





With You by Why Don't We Love Lucy

Bohemian Girl by Why Don't We Love Lucy

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/why-dont-we-love-lucy
http://www.facebook.com/whydontwelovelucy?sk=info

Foto raksta ievadā no allscandinavian.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Dad Rocks!" - "Nothing Keeps Up" (video), "Digital Age" (pilns albums, audio, bezmaksas lejupielāde)

Vienkāršs, sirsnīgs vīrs ar bārdu un ūsām. Tāds ir pirmais priekšstats, ieraugot īslandieti ar uzvārdu Albertsons, bet vārdus gan nemēģināšu latviskot - Snævar Njáll. Izrādās, pirmais iespaids nav maldīgs. Albertsons tiešām esot sirsnīgs un vienkāršs cilvēks, kas iedvesmu savai mūzikai un dziesmu vārdiem smeļas nevis no kā cēla un nezināma, bet tā, kas ir viņam apkārt. Un, galvenokārt, no savas ģimenes. Visvairāk no savas mazās meitiņas, kuras iedvesmots, savu solo projektu arī nodēvējis par "Dad Rocks!".

Vispār Albertsons mūzikā nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Viņš joprojām ir dāņu grupas "Mimas" dalībnieks, kurā spēlē gan ģitāru, gan trompeti, gan arī dzied. "Digital Age" ir Albertsona debijas singlplate kā solo māksliniekam. Tajā ir sešas dziesmas, kurām mūziķis ietekmējies no attiecībām sev visapkārt. "Seši miljardi cilvēki uz Zemes maina ekosistēmu un apģērbu, un nekas nepaliks" ("Nothing Keeps Up"), "Bērni šodien ir nenobrieduši un lielā mērā paļaujas un interneta rīkiem, tādiem kā "Wikipedia", viņi nepērk grāmatas, viņiem nekas nerūp" ("Kids"). Šie nav saukļi no prezidentu kandidātu aģitācijas runām. Šie ir citāti no Albertsona dziesmu tekstiem. Tajos neatrast nedz rozā ponijus, nedz princeses un cūkuģīmjus. Tikai to, kas Albertsonam sakrājies uz sirds. "Tēmas var būt dažādas - par lielām vai mazām lietām. Un dažreiz jau gandrīz cinisms mijas ar gluži naivumu," tā par savu liriku "Facebook" profilā raksta, visticamāk, jau pats Albertsons.

Kas tālāk? Nezinu. Meita augs un droši vien būs dziesmas par pusaudžu problēmām, droši vien joprojām aktuāls būs globālās sasilšanas jautājums. Varbūt tieši Albertsons kādā no savām dziesmām viesīs skaidrību, ir vai nav pie šīs sasilšanas vainojami pārāk bieži purkšķošie leduslāči, kā tika apgalvots vienā populārzinātniskā raidījumā? Domājams, bez dziesmu tēmām Albertsons nepaliks. Un, cerams, viņš tās atrādīs arī mums. Šobrīd varam apskatīt viņa debijas plates dziesmas "Nothing Keeps Up" video, kā arī noklausīties visu singlplati "Digital Age", no kuras "Bandcamp" sistēmā divas dziesmas iespējams arī bez maksas lejupielādēt.





Papildus resursi:
http://www.facebook.com/pages/Dad-Rocks/323716390096?sk=info
http://www.myspace.com/dadrocksmusic

Foto raksta ievadā no http://5acts.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Frederik Teige - "Elevate" (video, audio, bezmaksas lejupielāde), "Body God" (pilns albums, audio)

Atgriežamies dāņu zemē. Tur slavena ir "indie" grupa ar nosaukumu "Efterklang", kas aktīvi koncertē, un šī kvarteta sastāvā koncertos spēlē arī kāds Frederiks Teige. Viņš ir ne tikai labs ģitārists, bet arī komponists un savu dziesmu izpildītājs. Talants plūda pāri malām, ar piespēlēšanu grupai kļuva par maz, un rezultātā šā gada 14.janvārī pasaule sagaidīja Teiges debijas plati "Body God".

Ceļš uz šo plati sākās jau 2009.gadā, kad kādā "Efterklang" tūres pārtraukumā, Teige saskrējās ar pāris sev tuviem draugiem, kuri spēlē dažādās dāņu grupās. Rezultātā radās albums "Body God", kas ir elektrisko ģitāru un dažādu balss un skaņu efektu piesātināts. Mūzikas kritiķi bija sajūsmā par pirmo singlu no šīs plates "What Is New?", izsakot cerību, ka arī visa plate būs šādi baudāma. Un plate ir baudāma - tiem, kam patīk eksperimenti mūzikā, vīlušies nebūs.

"Body God" ir deviņu dziesmu ceļojums mūzikas iespējās aiznest klausītāju tālu no vietas, kur viņš fiziski atrodas. Dziesmu "Invisible Vampires" vispār nav sacerējis kāds no šīs planētas...


Lovely Hearts Club presents: Frederik Teige - Elevate by Paper Garden Records



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/frederikteige

Foto raksta ievadā no Frederika Teiges profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"When Saints Go Machine" - "Add Ends" (video), "Pinned", "Fail Forever" (audio)

Kristīgā pasaule šodien atzīmē Lielo Piektdienu. Baigie malači. Bet, neskatoties uz to, kurš kā šo dienu atzīmē un izjūt, droši vien pa lielam šī visiem ir brīva diena, kas ir brīva, pateicoties reliģiskām tradīcijām. Un tādās dienās, gribi vai ne, nākas aizdomāties par ko netveramāku kā desmaizi vai iebiezinātu pienu ar cukuru. Lai arī daudzi šīs garās brīvdienas izmantos, lai papildinātu stiprinātā alus "Bocmanis" ražotāju maciņus, atļausimies tomēr ieskatīties dzīves jēgā, protams, izmantojot mūziku.

Pavisam nejauši, kā tāds likteņa izslietais pirksts, kam nav iespējams paiet garām, šorīt manā redzeslokā nez no kurienes uzradās dāņu "sintipopa" grupa "When Saints Go Machine" (arī nosaukums atbilstošs atzīmējamai dienai). Tie ir četri ne īpaši runīgi puikas no Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas - Saimons, Nikolajs, Jonass un Silass. Viņu mūzika ir kolosāla! Tā ir ļoti biedējoša, bet tajā pašā laikā no tās atrauties nav iespējams. Sakot "sintipops", daudziem prātā uzreiz nāks cirksnī pīrsingotais Deivs Gāns un "Depeche Mode" astoņdesmito gadu jestrās sintezatoru skaņas. Aizmirstiet! "When Saints Go Machine" ir kaut kas pilnīgi savādāks. Viņu dziesmās pāri saprogrammētiem sintezatoriem dominē daudzbalsīgs vokāls, arī stīgu instrumentu partijas. Bez tam, piemēram, dziesma "Pinned" vairāk ir regejs, nevis tradicionālais sintezatoru pops.

Pavisam drīz, 16.maijā, grupa "When Saints Go Machine" laidīs klajā savu otro studijas plati "Konkylie" ("Gliemene"), kas sekos 2009.gada debijas platei "Ten Makes A Face". Kāds šai grupai sakars ar stāsta sākumā izteikto dzīves jēgas meklējumu? Nezinu, vai kāds cits dziesmas video šodien būtu labāk piemērots kā grupas "When Saints Go Machine" dziesmas "Add Ends" klips. Tas visnotaļ ironiskā veidā parāda cilvēka vēlmi abām rokām cīnīties pretī liktenim, nāvei, un līdz ar to izskatīties smieklīgam. Bet tāds nu cilvēks ir, un esmu pārliecināts, ka tieši tāpat, kā sirmais vīrs dziesmas klipā, darīsim ikviens no mums dienā, kad nu pienāks mūsu kārta. Tūlīt aiz video arī divas dziesmas no grupas šā gada sākumā izdotās singlplates "Fail Forever".



Pinned by When Saints Go Machine

FAIL FOREVER by When Saints Go Machine

Papildus resursi:
http://whensaintsgomachine.wordpress.com/information/
http://www.myspace.com/whensaintsgomachine
http://www.facebook.com/pages/When-Saints-Go-Machine/10036951470?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "When Saints Go Machine" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Some Speak Of The Future" - "As It Seems", "Theme For A Book" (audio)

Kokteilis diezgan liels - nedaudz džeza, folka, roka un kaut kas no "indie". Tā var raksturot dāņu dueta "Some Speak Of The Future" spēlēto mūziku. Kaut kas no kosmosa, kaut kas no zemes, un sausais atlikums ir neaprakstāms vārdos, bet klausāms dziesmās.

Taisnības labad jāsaka, ka Astrīda Mairupa un Laurits Karlsens duets ir tikai nosacīti, viņiem piepalīdz draugi. Šogad februārī grupa izdeva sešu dziesmu singlplati "Fall/Run", ko iespējams noklausīties grupas "MySpace" profilā. Pats duets sevi sauc par "grupu no Kopenhāgenas, kura spēlē ziemeļniecisku kantrī". Grupas skanējumā galvenās ir divas lietas - vokāls un akustiskās ģitāras. Kāds mūzikas apskatnieks raksturojis grupas "Some Speak Of The Future" daiļradi kā "perfektu lietainas dienas mūziku". Aicinu to ievērtēt grupas profilos un šeit apakšā divās dziesmās - "As It Seems" un "Theme For A Book".

Some Speak of the Future - As It Seems by blaavinyl

Some Speak of the Future - Theme For A Book by blaavinyl

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/somespeakofthefuture
http://www.bandbase.dk/somespeakofthefuture/

Foto raksta ievadā no "Some Speak Of The Future" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet