Mūziķi nodibina savu straumēšanas servisu "Tidal"

Sešpadsmit mūziķi un grupas, tai skaitā "Arcade Fire", Bejonsī, Kalvins Hariss, Kriss Mārtins ("Coldplay"), Madonna, Niki Mināža un citi nupat Ņujorkā prezentējuši jaunu mūzikas straumēšanas servisu "Tidal". Projekta aktīvākais virzītājs un veidotājs ir reperis Džeizī (Jay-Z), un viņš ir apsolījis, ka šis serviss būšot īpašs.

GALVENĀ ATŠĶIRĪBA - SKAŅAS KVALITĀTE

Ar ko tad "Tidal" atšķiras no citiem straumēšanas servisiem. Pirmkārt jau, protams, ar īpašniekiem - šā brīža pasaules popmūzikas grandiem, kas "Tidal" dod lielas priekšrocības cīņā ar konkurentiem, piemēram, piedāvājot līdzīpašnieku jauno dziesmu ātrākus pirmatskaņojumus un ekskluzīvus ierakstus. Otra atšķirība - "Tidal" ir pieejami arī videoklipi. Taču kā pārākā atšķirība no citiem servisiem tiek izcelta skaņas kvalitāte. Par staraumēšanas servisu skaņas kvalitāti sūdzējusies gan grupa "Led Zeppelin", gan Džeks Vaits (starp citu, arī viņš ir šajā "Tidal" kompānijā), gan citi, un viņi visi kā viens apgalvo - mp3 skaņas formāts atņem mūzikai īsto skaņu! 

"Tidal" piedāvā divu veidu abonēšanas servisu - ar standarta skaņas kvalitāti ($9,99 mēnesī) un HD skaņas kvalitāti gan mūzikai, gan video ($19,99 mēnesī). Mūzikas lejupielāžu veikalā "iTunes" dziesmas var nopirkt 256 kbps kompresijā, "Spotify"piedāvā straumēšanu 320 kbps formātā, taču "Tidal" saviem HD skaņas abonentiem mūziku ļauj klausiīties 1411 kbps kompresijā, kas tiek pielīdzināta tuvai CD skanējuma kvalitātei. 

KONKURENTI SKEPTISKI

Skaidrs, ka lēmums par šāda servisa dibināšanu tapis nolūkā pašiem pelnīt par savu darbu izmantošanu, nevis maksāt citiem. "Spotify" (15 miljoni maksas lietotaju) šajā sakarā no komentāriem pagaidām ir atturējies, savukārt "Rhapsody" (2,5 miljoni maksas lietotāju) dibinātājs Ītans Rudins vietnei "Mashable" atzinis, ka "mēs šajā industrijā esam jau 13 gadus, un esam piedzīvojuši daudzus jaunus spēlētājus, kuri [tirgu] pamet ātri vien pēc ienākšanas [tajā]." Viņš turpina būt skeptisks, sakot, ka "tas ir vienkārši - gribēt būt mūzikas straumēšanas biznesā. Bet kolīdz tu [šajā biznesā] nonāc, tu saproti, ka nav sarežģīti licenzēt vairāk kā 34 miljonus dziesmu, bet sarežģīti ir izveidot produktu, kuru cilvēki grib lietot un maksāt par to."

Skaidrs, ka "Tidal" gaisu pamaisīs. Skaidrs, ka daļa savus šā brīža straumēšanas servisus pametīs, jo gribēs taču maksāt "pa taisno" saviem elkiem. Taču samērā augstā abonēšanas maksa, visticamāk, vismaz "Tidal" HD versiju padarīs vairāk par mūzikas gardēžu atribūtu. Taču tik pat iespējams, ka, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas mūzikas straumēšanas globālajos noteikumos, ko šobrīd visaugstākajā līmenī apspriež industrijas starptautiskās organizācijas un kas paredz autoriem paaugstināt atlīdzibu par viņu darbu straumēšanu, citi servisi tāpat būs spiesti maksu paaugstināt, izlīdzinoties ar "Tidal"cenrādi. Viss ir klausītāju ziņā. Arī mūsu, starp citu. Jo to valstu vidū ārpus ASV, kurās pieejams "Tidal" serviss, ir arī Latvija.

Foto raksta ievadā no whathifi.com.

2015, www.musicstories.lv

Beyoncé - "4" (2011)

Nedaudz vēstures. Bejonsī gadiem esmu uzskatījis par parādību, kas mūsdienu popmūzikā ir nepieciešama, taču nav īpašas uzmanības vērta. Tā ir modernā masu popmūzika, bet grandiozu masu. Krišana bezsamaņā, slapināšana biksēs - tās ir tikai dažas no Bejonsī fanu sajūsmas izpausmēm, elkam uznākot uz skatuves. Vārdu sakot, nekas tāds, kas būtu īpašas uzmanības vērts, jo tās viņai jau tāpat gana. Taču kādu laiku atpakaļ koncerttelevīzija "I-Concert" (vai kaut kā līdzīgi) piedāvāja reģistrēties un par to noskatīties vienu koncertu par brīvu. Listē bija arī Bejonsī tūres "I Am..." koncerts. Un, to noskatoties, tā spriešana mazliet pamainījās. Jā, viņa ir masu elks, jā - domāju, ja kāds pusaudzis skolā atzīstas, ka Bejonsī viņam nepatīk, pārējie uz viņu skatās kā uz kaut kādu kāpostu balteni, taču par dažām lietām pārliecība radās pilnībā. Piemēram, atsevišķas dziesmas, to struktūras ir visnotaļ interesantas, bet pati Bejonsī šajā gandrīz divu stundu garajā koncertā pierādīja, ka ir profesionāla visā, ko dara. 

Bejonsī (viņas īstais vārds ir krietni garāks) ceturtais albums "4" tapa, viņai pašai ļoti svarīgā dzīves posmā - tajā pašā, kurā tapa arī viņas pirmais bērns, kas pasaulē nāca šā gada sākumā. Laimīgais tēvs ir reperis Jay-Z, un abiem pat bija plāns patentēt meitas vārdu, taču atbildīgās institūcijas to nepieļāva. Tas gan ir cits stāts. Bet ir skaidrs, ka plate "4" ir radīta citu emociju fonā kā iepriekšējās. Un tā bija liela cerība, pirmo reizi mūžā ņemot un klausoties veselu Bejonsī plati no sākuma līdz galam. Bet "klausīties" tā arī nepārvērtās par "noklausīties". To izdarīt es nespēju, pat vienu reizi.

Platē ir atsevišķas dziesmas, kas iekļaujamas labas popmūzikas klasē ("Love On Top", "I Was Here"), taču kopējā noskaņa par ticamu padara faktu, ka šī plate būtu laba fona mūzika Jaunzēlandes cilvēkēdāju cilšu rituālos perimetrā ap katlu, kurā vārās kāds no ciema grēciniekiem. Un tikai. Jo pārliekā aizraušanās ar visādiem hophopa "jo" un "jēē" plati brīžiem padara nepanesamu. Pat ne brīžiem. To vispār nav iespējams noklausīties no A līdz Z, kā jau augstāk minēts. 

Un tomēr - viss ir gaumes jautājums. Visā pasaulē pārdotas vairāk par diviem miljoniem "4" kopiju. Tas gan krietni atpaliek no Bejonsī debijas plates "Dangerously in Love" (2003) rezultātiem (11 milkoni kopiju), un tā ir tendence, kas acīmredzama. Šī publikas pielūgsme, lai arī joprojām ir grandioza, ar katru gadu noplok. Droši vien uz Bejonsī vietu jau tēmē kāds cits. Varbūt Sabīne Prenclava?... Jā, un es esmu Eltona Džona atejas rūķītis! 

Albuma vērtējums: 4/10

Papildus resursi:

Beyoncé mājaslapa

Beyoncé profils portālā "Facebook"

Beyoncé profils portālā "Twitter"

Iegādājies Beyoncé mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Kāpēc latviešiem nekad nebūs sava Bejonsī?

Šī raksta tapšanu iniciēja ziņa interneta portālos, ka kāds meitietis (attēlā) no "Liepājas rajona Purmsātiem" nosolās, ka būšot "latviešu Bejonsī". Šī meitene, kuras vārdu nākamo reizi droši vien varēsim izlasīt tikai interneta sadaļā, kur regulāri apgrozās Kombuļu Inese, uzstājas lokālajā humora šovā "OKartes skatuve". Nosaukt to par muzikālu pārraidi būtu grēks, bet līdz "Jautro un atjautīgo klubam" arī vēl tālu. Taču kaut kur pa vidu - jā, tur varētu būt tās vieta. Jo, tikai pateicoties dalībai šajā pasākumā, dažs no šiem censoņiem vispār pirmo un pēdējo reizi uzkāpj uz skatuves, bet mēs, ne tik talantīgie, vismaz uzzinām, ka Kašers jau gadu staigā bez apakšbiksēm, Lingita (šeit un turpmāk es atvainojos, ja kādu šo kolosālo mākslinieku nodēvēšu kļūdoties) atklāj, ka mana mīļā Oldzīte jeb Olga Rajecka ir "veca un neko nesaprot" un, visbeidzot, top skaidrs, ka dzīvoju vienā novadā ar topošo "latviešu Bejonsī". Tik tālu viss ir skaidrs - tas ir jautri, un ir labi, ka televīzija mums kā uz paplātes izliek talantus vai vienkārši cilvēkus, par kuriem varam gardu muti nosmieties. Bet, ja nopietni - Latvijai var būt sava Bejonsī?


"IECIKLĒŠANĀS UZ SAVIEM ŠLĀGERIEM"


Mēs, un to noliegt nevar, esam ārkārtīgi muzikāla tauta. Parēķināsim - pēc tautas skaitīšanas datiem mūsu ir kapeiku virs diviem miljoniem, bet cik mums ir koru, ansambļu, dažādu mūzikas grupu? Dziesmusvētki un "Latvijas Radio 2", operas svētki un viens no Austrumeiropā sakarīgākajiem mūzikas festivāliem "Positivus"! Mūsu kori ir pasaules kormūzikas elites pašā virsotnē! Mums ir Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Pēteris Vasks! Ja mēs tā skrupulozi visu saskaitītu, baidos, ka uz desmit latviešiem sanāktu pa vienam komponistam, šlāgeransamblim vai dziedātājam. Ja kādreiz mums skolā lika lepoties, ka Krišjānis Barons katram latvietim sarūpējis pa vienai dainai, tad, domājams, saskaitot dziesmas, tās sanāktu akurāt tikpat vai pat vairāk. Latvieši ir ļoti muzikāli! Tad kāpēc lai mēs nenoticētu, ka mums varētu būt sava Bejonsī?


Un te jau arī nonākam līdz problēmas (ja to vispār var saukt par problēmu?) saknei - latvieši tiešām TIC, ka mums var būt sava Bejonsī! Kas tad ir tā Bejonsī? Tā ir šobrīd 30 gadus veca amerikāņu dziedātāja, deviņdesmito gadu beigās bija vienas no slavenākajām meiteņu grupas "Destiny's Child" dalībniecēm. Pārējās divas grupas dziedātājas, šķiet, netika savai līderei līdzi, tāpēc tikai loģisks bija Bejonsī lēmums uzsākt solokarjeru, ko aizsāka viņas 2003.gada debijas albums, pēc kura, šķiet, ekstāzē ar slapjām biksiņām palika gan mazas meitenes, gan veci vīri - katrs, protams, savu iemeslu vadīts. 30 miljoni albumu kopiju, neskaitāmi Platīna, Zelta utt. diski, kā arī lomas vairākās filmās - tāds ir šā brīža Bejonsī sausais atlikums. Un, ak jā, viņa ir popmūzikas ikona, nogrūžot no troņa pat veco, labo un joprojām no skatuves aizietnespējošo Madonnu.


Un tagad atgriezīsimies Liepājas rajona Purmsātos. No "latviešu Bejonsī" fotogrāfijām uz mums skatās iesauļota, sakrāsota, bet dabīgi skaista meitene, kuras mīmika, žesti un pozas gan vairāk iederētos Purmsātu pamatskolas vecāko klašu zēnu tumšajās pagultēs noslēpto fotogrāfiju un žurnālu kaudzītē. Tagad viņa ir uz skatuves, ar viņu runā prese (vai vismaz tā daļa, kas apveltīta ar humora izjūtu), un viņa paziņo, ka pēc šova izdos albumu un ka "jā, es būšu Latvijas Bejonsa, jo latvieši ir pārāk ieciklējušies uz saviem šlāgeriem". Brīnišķīgi! Un nav pat svarīgi, kā šo meiteni sauc - šādi domā daudzi, ja ne pat visi šie talantu šovu dalībnieki. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, likteņa ironija, - daži no "OKartes skatuves" dalībniekiem, izrādās, it ērti ir iekārtojušies "Latvijas Televīzijas" raidījuma "Latvijas Šlāgeraptauja" dziesmu topā...

POPULARITĀTES VILINĀJUMS


Nekad nebeigšu brīnīties, kā, ņemot vērā to, cik nu mēs esam, kāds ir eventuālais skatītāju skaits, televīzijas var ražot vienu šādu šovu pēc otra. Un dara to, jo cilvēki tos patiešām skatās! Viesībās brīžiem pat jūtos neērti, jo nespēju pilnvērtīgi piedalīties sarunās, kas lielā mērā grozās ap šiem šoviem - kā tas to nodziedājis, kāda kam kleita utt. Un te atkal jāsaka - kling klang, esam klāt! - nākamais iemesls, kāpēc šie jaunuļi dodas uz publisko izsmiešanu, domājams, vislielākā mērā ir šī viegli iegūstamā popularitāte. Nu beidziet, mūsu mazajā valstī tu vari skaļi nopurkšķināties autoostā un jau nākamajā dienā būt "Youtube" zvaigzne ne tikai Latvijā! Šis komplekts - viegla (arī lēta, bez īpašiem talantiem un prasmēm iegūstamā) popularitāte, jaunības maksimālisms un nespēja objektīvi novērtēt savas spējas un vispār reālo varbūtību kļūt par "latviešu Bejonsī" - arī pārtop par jautrību uzdzenošiem ziņu virsrakstiem interneta portālos.


Tiktāl par dalībniekiem - ir skaidrs, ka viņi visā šajā ir tikai kauliņi, ar kuriem spēlējas "lielie onkuļi un tantes", šajā gadījumā - ierakstu kompāniju un televīziju vadības. Piespiedu kārtā (goda vārds!) noskatījos vienu no "OKartes skatuves" koncertiem, kur žūrijā sēdēja, šķiet, Guntars Račs, Jānis Šipkēvics juniors un Ufo. Tajā reizē dalībniekiem bija jādzied savas sacerētās dziesmas (iespējams, tā viņiem jādara katru nedēļu, tiešām nezinu), un viņi demonstrēja žūrijai savus sasniegumus. Par Ufo nekādu ilūziju - ja dziesma ir garāka par divām  minūtēm, un tā nav "tā tipa, ko var nopirkt RIMI nocenoto CD plauktiņā par Ls 0,95", viņam nāk miegs un "dziesma ir garlaicīga". Saprotams, šovs ir vajadzīgs, un Ufo ir šovs. Tiesa, šajā reizē, garlaicīgs šovs. Šipkēvics bija visobjektīvākais - pat, ja dziesma viņam nepatika, bet tā bija "normālā līmenī un interesanta", viņš tai veltīja atzinīgus vārdus. Savukārt Rača skatienā televīzijas kameru tuvplānā kā Donaldam Dakam varēja saskatīt dolāru (mūsu gadījumā - latu) zīmītes. Visas dziesmas, kurās tiešām bija saklausāma kāda netradicionāla jaunrade vai atšķirības no vidējā statistiskā, viņam bija sliktas un nejēdzīgas, jo "tādas nevarēs pārdot, tās neviens nepirks!" Un vienīgās, ko viņš novērtēja kā labas esam, bija izteikti šlāgeri un šķebinošas balādes, ar kādām jau ir pilns mūzikas tirgus Latvijā. 


LATVIEŠU MŪZIKAS EKSPORTA POTENCIĀLS


Šis viens koncerts, ko noskatījos, man dod neapgāžamu atbildi jautājumam: "Kāpēc latviešiem nekad nebūs sava Bejonsī?" Ne tāpēc, ka esam maza tautiņa - lai paskatāmies, ko pasaules popmūzikai devusi kaut vai Īslande! Pat ne tāpēc, ka mums trūktu kandidātu - lai arī pats neesmu fans, uzskatu, ka Linda Leen ir daudz reālāka kandidatūra uz "latviešu Bejonsī"! Iemesls ir šo ierakstu kompāniju un menedžmentu neprofesionalitāte, neieinteresētība (vai nespēja) investēt nākotnē, kā arī, domājams, viņu pašu subjektīvais viedoklis, ka "nez kas jau tur no viņiem nav"! Arī koncentrēšanās uz šādiem, būsim jau nu godīgi, īslaicīgiem popularitātes zibšņiem kā mūzikas šovu dalībnieki. 


Mums, latviešiem, ir savi veiksmes stāsti populārajā mūzikā. "Prāta Vētra", protams, ir spožākais no tiem. Taču ar to arī viss beidzās! Labi, vēl mūsu "Skyforger" savā nišā ir grandi pasaules līmenī. Un tad ir klusums. Mūsu "Instrumenti" aizbrauc uz kādu mūzikas gadatirgu, "saceļ emociju vētru" un... ar to arī atkal viss beidzās. Bez nosauktajiem mums vēl ir laba līmeņa potenciālie "eksporta produkti" - "The Sound Poets", Goran Gora... Jā, laikam vairāk gan nekas nenāk prātā. Bet ar to jau arī pietiktu. Vien tā problēma ir tāda, ka šādu grupu mūzikas tirgos, kuros mēs vēlētos iekļūt, ir simtiem! Nē, tūkstošiem! 


Katru dienu man uz e-pastu nāk desmitiem dziesmu, ko jaunās grupas no visas pasaules izsūta interesentiem cerībā, ka starp tiem būs kāds ietekmīgs mūzikas tirgus spēlētājs. Starp šiem paraugiem ir tiešām labas un pat ļoti labas grupas un mākslinieki! Bet, kad paskaties, ka talantīgs dziedātājs no, teiksim, Serbijas, ir izdevis jau sešas plates, bet netiek, nu netiek sadzirdēts ārpus dzimtajām ārēm, ar "cilvēka no otrās puses" acīm redzi, ka šim serbam gluži vienkārši nav profesionāla menedžmenta, nav menedžmenta vispār. Viņš cenšas ielauzties tirgū, kas ir pārpildīts, bet nespēj apsteigt konkurentus, nespēj pietiekami izgaismot savu nenoliedzamo talantu. Kaut gan no otras puses - ja līdz manīm šī dziesma ir atnākusi, visticamāk, kāds ir veicis noteiktas "reklamēšanās" darbības. Tajā pašā laikā latviešu grupu un mākslinieku dziesmu paraugi to vidū nav bijuši nekad. Ko nevar teikt par igauņiem...


Pasaulē aizvien izplatītāka kļūst mūziķu prakse atteikties no lielajām ierakstu kompānijām, albumus izdodot pašiem vai uzticot to kādam nelielam "leiblam". To, šķiet, piekopj arī mūsu "perspektīvākie mūzikas eksporta produkti", un tieši šis apstāklis liek būt absolūti skeptiskam dot cerības "izsisties pasaules skatuvēs" kādam no šo šovu dalībniekiem. Račam viņi būs vajadzīgi tikai tik ilgi, kamēr to pāris dziesmas kaut cik labi pirks, pēc tam katrs varēs atgriezties savos Purmsātos ar izsapņotiem sapņiem, un šeit "Purmsāti" nav domāti tikai kā ģeogrāfiska vieta, bet arī kā atāls nostūris katra šī jaunā talanta pašcieņā. "Latviešu Bejonsī", kam tagad varētu būt ap 20, pēc desmit gadiem, cik tagad ir "oriģinālajai Bejonsī", visticamāk, strādās lielveikalā par kasieri vai vēlu vakaros sūks tam pašam Račam darba kabineta mīksto paklāju un, slaukot putekļus no pie sienām pakārtām Olgas Rajeckas un Renāra Kaupera bildēm, grūtsirdīgi pārdzīvos savu sapņu virsotņu nesasniegšanu, pat nepietuvošanos tām. Pat, ja arī talanta ir bijis gana, "mēs ar saviem šlāgeriem" būsim izrādījušies tikpat spēcīgi kā zemes pievilkšanās spēks, neļaujot "zvaigznei" pacelties augstāk par zemi kaut pāris centimetrus. 


KĀDAI JĀBŪT "LATVIEŠU BEJONSĪ"?


Pirmkārt, tai vai tam (tad gan tas kļūtu par "latviešu Bīberu") būtu jādzied perfektā angļu valodā, tieši tikpat perfekti būtu šī valoda jāpārvalda, lai nesanāktu otra Aišas, pardon, Aijas Andrejevas "Eirovīzijas" intervija. Otrkārt, arī fasādei jeb izskatam būtu jābūt atbilstošam. Un ar vārdu "atbilstošs" es domāju "pievilcīgam". Mūsu laikos, kad jaunus māksliniekus visbiežāk atklāj, nevis klausoties "skaņu" pa radio, bet gan kopā ar bildi "Youtube" portālā, šim nosacījumam var būt izšķiroša nozīme. It kā jau ir manīti arī pietiekami veiksmīgi "dziedošie krokodili", taču, par cik lielākajai cilvēces daļai, tai skaitā man, ar savu cūkuģīmi jāsadzīvo, ik reizi paskatoties spogulī, pievilcīga āriene noteikti būtu uzrunājošāka. Un, treškārt, jāsadraudzējas ar kādu producentu, kurš spētu nodrošināt gan kvalitatīvu skanējumu, gan iespējas parādīties vajadzīgajās vietās vajadzīgajā laikā, gan piesaistīt labākos skaņu inženierus, komponistus, vārdu sakot, kurš kārtotu visu to "ceļā līdz zvaigznēm" virtuvi. 


Būsim godīgi, tas, kas te izklāstīts, sen jau visiem tāpat ir zināms. Un nē, neesmu latviešu parastās skaudības pārņemts. Tieši otrādi - es labprāt saviem draugiem citās valstīs, kas man sūta dziesmas no pašmājām, nosūtītu kaut vai to pašu "latviešu Bejonsī". Bet - šobrīd diemžēl nekā. Ar skumju pārņemtām šausmām drīzāk ticamāka ir iespējamība, ka kāds no Jaunā kontinenta paziņos, ka ir "amerikāņu Kombuļu Inese". Un varbūt tad, kad tā notiks, mēs beidzot sapratīsim, kur ir mūsu vieta, ja reiz savu sapņu un ambīciju  labā neesam gatavi darīt neko vairāk ne katrs personīgi, ne kā valsts kopumā. Un, būdams pārliecināts, ka līdz šai vietai šo rakstu tāpat neviens neizlasīs, pateikšu, ka pagājušā mēneša latviešu "Playboy" numurā redzamajai pliknei Lingitai ir vareni rausīši...




Foto raksta ievadā Sabīne Prenclava ("latviešu Bejonsī") no www.puaro.lv


2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Guillemots" – "I Must Be A Lover" (jaunākie singli un albumi - 04.07.2011)

Stīvens Tailers no "Aerosmith" jūtas labi pat tik karstā laikā, un viņš, acīmredzot, ir ļoti pašpārliecināts par sevi, ja reiz riskē filmēties videoklipā kopā ar pērtiķi... "(It) Feels So Good" ir Tailera soloizgājiens, kamēr, kā pats izteicies presē, viņš nevar sazvanīt pārējos "Aerosmith" dalībniekus, lai sāktu rakstīt jaunu plati. Tikmēr nedaudz līdz spožākajai nedēļas dziesmai pietrūka amerikāņu "indie" rokeriem grupai "Grouplove" ar dziesmu "Itchin' On A Photograph" - jestra dziesma. Tāpat kā "Bright Eyes" ar "Jejune Stars", kas ir nākamais singls no viņu septītās studijas plates "The People's Key".

Tomēr Nedēļas singla godu šoreiz ne bez konkurences ieņem briti "Guillemots". Viņu "I Must Be A Lover" ir trešais singls no plates "Walk the River", un tā ir tiešām kolosāla dziesma! Tāpat kā nenopriecāties par "Kings Of Leon" klipu dziesmai "Back Down South" no viņu joprojām aktuālākās plates "Come Around Sundown".

Iemetot aci jaunajos albumos, nevar nepamanīt lielo mūzikas izdevumu spiedienu uz "The Chemical Brothers" jaunāko veikumu "Hanna: OST". No savas puses nevaru vien nopriecāties par veterāniem "Yes" - neviens takš viņus vairs neklausās, bet viņi izdod plates jau kopš 1968.gada, un arī šajā 2011.gadā pēc Kristus līdz mums atnācis viņu jaunais albums "Fly From Here". Peace! :)

NEDĒĻAS SINGLS "Guillemots" – "I Must Be A Lover"


"All The Young" – "Welcome Home"


Bon Iver – "Calgary"


"Bright Eyes" – "Jejune Stars"


"Caged Animals" – "Girl's On Medication"
Caged Animals - Girls On Medication by LuckyNumberMusic

"Grouplove" – "Itchin' On A Photograph"


"Kings Of Leon" – "Back Down South"


"Rumer" – "Take Me As I Am"


Steven Tyler – "(It) Feels So Good"


Alex Winston – "Choice Notes"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
Alice Gold – "Seven Rainbows"
Benjamin Francis Leftwich – "Last Smoke Before The Snowstorm"
Beverley Knight – "Soul UK"
"The Chemical Brothers" – "Hanna: OST"
"Chthonic" – "Takasago Army"
Dionne Bromfield – "Good For The Soul"
"Memory Tapes" – "Player Piano"
"Selena Gomez And The Scene" – "When The Sun Goes Down"
"Unearth" – "Darkness In The Light"
"Yes" – "Fly From Here"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

Beyonce – "4"

Kopš šīs dāmas koncerta "I Am" noskatīšanās kādus pāris mēnešus atpakaļ, mans viedoklis par viņu mainījās no krasi negatīva uz neitrālu ar vairāk pozitīvu tendenci, jo nevar noliegt - viņa ir sava darba profesionālis. Tāpēc arī jaunā plate "4" pilnīgi noteikti ir noklausīšanās vērta, lai saprastu, kas ir mūsdienīgs un kvalitatīvs pops. Lēdija Gāga nav pat cienīga aiz Beyonce satīrīt nolaistīto poda brilli.

"Foster The People" – "Torches"

Par "Foster The People" jau esam še runājuši iepriekš vairākas reizes. Viņu debijas plate "Torches" uzturēja manī dzīvotgribu visu pagājušo nedēļu. Rekomendēju!

"Kaiser Chiefs" – "The Future Is Medieval"

Lūk, šo plati gan nesapratu. Laikam jau pārāk prognozējami "Kaiser Chiefs" ir kļuvuši. Bija kādreiz vienā albumu vērtēšanas vietnē viens no novērtējumiem: "Faniem patiks!" Pie tā arī paliksim.

Foto raksta ievadā grupa "Guillemots" no www.hivemag.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet