Rāda ziņas ar etiķeti Midlake. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Midlake. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2013. gada 18. decembris

20 dziesmas, kas bija jānoklausās 2013.gadā

Džeiks Bags. Foto no appleseedsmusic.com.

Iesēžoties ar pliku dibenu skudru pūznī, iespēja, ka tur (dibenā) salīdīs visas skudras, ir diezgan maza. Viena daļa, protams, ielīdīs. Kāda, sapratusi, kur nokļuvusi, centīsies tikt laukā, bet vairs nevarēs - to atpakaļ spiedīs krietns bariņš sugas māsu. Cita atkal nemaz par "laimes tuneli" neliksies ne zinis, bet vairums izsēsies pa visu sēdētāja ķermeni, radot vieglām trīsām līdzīgas, refleksos balstītas sajūtas. Tieši tāpat ir ar 2013.gada mūziku. Dziesmu ir jūra! Nē, okeāns pat. 99,9% no tā vienkārši paskalojas garām, bet atlikušais 0,1%, iekļuvis (un vienalga caur kurieni) organismā, vai dvēselē, ja tā labāk tīk, izdara visu melno darbu, kura rezultātā, piepalīdzot dažiem miljoniem neitronu, cilvēks burtiski sajūt trīsas, klausoties Īstu mūziku.



Labi, pietiks zinātnes. Stāsts taču ir par mūziku. Daudz, daudz labu albumu aizejošā gadā nākuši, vēl daudz, daudz vairāk labas bijušas tikai atsevišķas dziesmas no platēm. Nav tā, ka šajā sarakstā esošā dziesma automātiski norāda, ka viss pārējais albums, no kura tā ņemta, ir salkani taureņa pirdieni. Vienkārši ir dziesmas, kas šogad "veidojušas fonu" vairāk un ir, kas mazāk. Šeit, protams, tās, kas vairāk. Viena niecīga, niecīga daļiņa no tā enerģijas visuma, ko caur savu mūziku centies nodod brangs daudzmiljonu mūziķu skudru pūznis. Un vietai sarakstā nav nekādas nozīmes.




1. "Phosphorescent" - "Song For Zula" ("Muchacho", 2013)
Pat desmit tūkstošiem gadu veidojies akmens, kas pieredzējis visus būtiskākos vēstures notikumus, izdzirdot dziesmu "Song For Zula", sajutīs kaklā (nu kaut kur jau akmenim tāds ir) rūgtu spiedienu. Ja suns basets iemācītos dziedāt cilvēka balsī, viņš izklausītos tieši šādi.



2. Jake Bugg - "Broken" ("Jake Bugg", 2012)
Džeikam Bagam nākamā gada 29.februārī (kura nemaz nebūs), paliks 20 gadu. Par jauno Bobu Dilanu dēvētais brits šajā gadā izdevis jau savu otro albumu "Shangri La", bet "Broken" ir no viņa pērnās debijas. Ko lai saka: ja metamais ir kā cirvis, nevienos džungļos iet nav bail. Baga jaunskungam balss ir tāda, kuras priekšā šķīst un plīst mūri gan ap mūzikas izdevēju, gan publikas sirdīm. Kaut ko tādu mēs jau sen bijām pelnījuši.



3. Jason Isbell - "Traveling Alone" ("Southeastern", 2013)
Kaut kas tik pazīstams, kaut kas tik dzirdēts amerikāņu puiša Džeisona Izbela dziesmā "Traveling Alone". Gandrīz jau vai ar pirmo klausīšanās reizi var dziedāt līdzi vai vismaz nojaust, kā attīstīsies melodija. Vai Izbels nodarbojas ar plaģiātismu? Nē, viņš vienkārši dzied "pa šķiedrai". Pa dvēseles šķiedrai.



4. Gabriel Miller Phillips - "I Saw You" ("One For The Crow", 2013)
Sāpju un slimības nomocīts Geibriels Millers Filips ir radījis, nedaudz aizsteidzoties notikumiem priekšā, labāko 2013.gada plati. Kaite nu ir ārstēta, Geibriela mokas izbeigtas, bet albums "One For The Crow" paliks vienmēr. Kā albums, kas šajā gadā klausīts visvairāk reižu, tas vienmēr asociēsies vispirms jau ar ievadošo "I Saw You".



5. "Midlake" - "The Old And The Young" ("Antiphon", 2013)
Teksasas (ASV) folkroka ansamblītis "Midlake" ir slavens ar divām pazīmēm. Pirmkārt, Eiropā to mīl krietni karstāk kā mājās, un, otrkārt, mūzikas kritiķi to mīl vairāk par klausītāju, kas balso ar maciņu. Līdz ar to slavinošās atsauksmes par "Midlake" jauno plati "Antiphon" paliek bez attiecīga seguma pārdotāko albumu tipos. 39.vieta Lielbritānijā ir labākais plates rādītājs līdz šim, kam pretī runā dziesma "The Old And The Young". Albumam ar tādu dziesmu būtu topu pirmajā vietā jānostāv vismaz astoņas līdz desmit nedēļas!...



6. "The Avett Brothers" - "Live And Die" ("The Carpenter", 2012)
Divu brāļu Avetu (Skota un Seta) un kompānijas septītais studijas kopdarbs "The Carpenter" arīdzan nav grupas aktuālākais veikums. Šajā gadā viņi izdeva albumu "Magpie And The Dandelion", bet "Live And Die", tā teikt, priekšā nāca mazliet novēloti un joprojām nosaka dienaskārtību, kādā secībā uzmanība pievēršama šim amerikāņu kantrīfolka kolektīvam.



7. "Belle & Sebastian" - "Suicide Girl" ("The Third Eye Centre", 2013)
Skotu indīpopa orķestris "Belle & Sebastian" allaž publikai liek pat pret pašas gribu lēkāt līdzi meldiņiem kā Lutausis lēkāja pie Sprīdīša stabulītes. Ja ne fiziski, tad dvēselē jau nu noteikti. Viņu allaž pozitīvais lādiņš uzlādē visus, kas tiem apkārt un, neskatoties uz mazliet baismo nosaukumu, arī "Suicide Girl", kas nebūt nav pirmā svaiguma "Belle & Sebastian" dziesma, iedvesmo tīri vai gaišām domām.



8. Stephen Kellogg - "Crosses" ("Bluderstone Rookery", 2013)
Pašķīries no savas pavadošās grupas "The Sixers", Stīvens Kellogs pēc deviņu gadu pārtraukuma šogad izdeva jaunu solo albumu. Kellogam padodas ieaijājošas dziesmas, kam cauri vijas perfekti nostrādāta melodija, tāpēc viņa plates vienmēr var klausīties, īpaši neiespringstot. Dziesma "Crosses", dabīgi, nav izņēmums.



9. Justin Currie - "Little Stars" ("Lower Reaches", 2013)
Deviņdesmito gadu viena hīta "Roll To Me" grupas "Del Amitri" līderis Džastins Karijs šogad kā tāda blāva malduguns spīdēja savā jaunajā albumā "Lower Reaches". Blāva tāpēc, ka, šķiet, nekādos super-truper topos viņa plate neparādījās. Maldīga tāpēc, ka vismaz Karija debijas plate "What Is Love For" (2007) izrādījās atkal viena hīta albums. Bet viss kārtībā - "Lower Reaches" ir jauka plate, bet, ja tomēr negribās klausīties to pilnībā, "Little Stars" kā ieskats tajā noderēs lieliski.



10. "Night Beds" - "Even If We Try" ("Country Sleep", 2013)
Kā uzmācīgs un izsalcis ods Vinstons Jellens sīc sava projekta "Night Beds" debijas albumā "Country Sleep". Tas labi skan naktīs, par plati izteicies "The Guardian" mūzikas apskatnieks. Nakts, gultas, gulēšana - šie vienā virzienā norādošie vārdi mudž dziesmu, albuma un grupas nosaukumā. Tāpēc ņemt padusē savu aipodu ar "Even If We Try" "repeat" režīmā ir pat rekomendējams.



11. "Travis" - "A Different Room" ("Where You Stand", 2013)
Pēc piecu gadu pauzes ar jaunu albumu atgriezušies briti "Travis". Frens Hīlijs arī paniekojies ar solo albumu, bet snobisma pārņemtā britu mūzikas prese saka - nu jā, nav jau vairs kā deviņdesmitajos, "kad "Travis" bija spēcīgākā Lielbritānijas grupa". "A Different Room" nevar teikt, ka ļoti atšķiras no citām albuma dziesmām, bet tajā ļoti labi skan Hīlija skaļais, piedziedājumu velkošais vokāls, kas dažos mirkļos atgādina "Muse" Metjū Belamija tādu šlāgerisku versiju. 



12. Moby feat. Wayne Coyne - "The Prefect Life" ("Innocents", 2013)
Ja gadus desmit, padsmit atpakaļ Mobiju dēvēja par intelektuālās elektroniskās mūzikas vienu no pīlāriem, tad 2013.gadā šis tas ir mainījies. Viņa jaunākais albums vairāk atgādina muzikālu fonu meditācijas nodarbībām, kas norisinās kaut kādā delfinārijā, kurā gar stikla sienām peld delfīni, vaļi un apkopēja, kas uzkopjot aizmirsusi, ka delfinārijā logus atvērt vēdināšanai ir stingri noliegts. Mobijs pamazām ir pārvērties par labu popmūziķi un sadarbība ar "The Flaming Lips" līderi Veinu Koinu dziesmā "The Perfect Life" šo pāreju ļoti labi raksturo. Labā nozīmē. Jo Mobijs  - tā ir laba popmūzika.



13. Christopher Owens - "A Broken Heart" ("Lysandre", 2013)
Vai kādam ir zināms, kādas skaņas pavada brīdi, kad salūzt sirds? Vai tās līdzinās vilcienam, kas, lai laikā nobremzētu, jau vairākus kilometrus iepriekš sāk savu apstāšanos ar caur kauliem skrienošu skaņu? Vai tās līdzinās skaņām, kas rodas, pret zemi sašķīstot pilnai zupas terīnei? Bet varbūt šī skaņa ir tik klusa kā tauriņa spārnu cirtieni vienam pret otru, kad tas bezvēja vasaras dienā šķietami bezmērķīgi klīst no viena zieda uz otru? Bet varbūt viss ir daudz vienkāršāk, varbūt lūztoša sirds skan tieši tā, kā to izdzied bijušā dueta "Girls" viens no dalībniekiem Kristofers Ouvens?



14. "Kings Of Leon" - "Wait For Me" ("Mechanical Bull", 2013)
Ja būtu konkurss, kurai grupai pēdējo divu trīs gadu laikā uzradušies visvairāk sekotāju mūzikā, brāļu Folovilu kvartets "Kings Of Leon" būtu nepārspēts. Atgriezušies pēc atpūtas, viņi nenes nekādas jaunas vēsmas. Pasarg dies'! No viņiem to arī neviens negaida. 



15. "Youngblood Hawke" - "We Come Running" ("Wake Up", 2013)
Tāds paplašināts un pēc dzimuma nelīdzsvarots mūsdienu "ABBA" variants. 

16. "White Denim" - "Pretty Green" ("Corsicana Lemonade", 2013)
Atkalsastapšanās ar "White Denim" kvartetu allaž ir bijusi patīkama. Ir forši viņos labu laiku klausīties, lai tikai pēc brīža saprastu, kur varētu aizvest ceļš kopā ar šo Teksasas kolektīvu. "White Denim" piektais albums nešaubīgi iedala biļeti ekspresim, kura pirmais vagons jau ir 21.gadsimta modernā roka stacijā, kamēr pēdējais vēl kavējas sešdesmitajos ar visu Džimiju Hendriksu uz vagona kāpnītēm kā zaķi, kas brauca uz Rīgu pirkt skābētu kāpostu sēklas. Un nav nozīmes, kuru dziesmu no "Corsicana Lemonade" klausās, tās visas aizved neaizmirstamā ceļojumā laikā.

17. Neko Case - "Man" ("The Worse Things Get, The Harder I Fight, The Harder I Fight, The More I Love You", 2013)
Kad šā gada aprīlī vīriešu dzīvesstila žurnāla "Playboy" interneta versija izveica aptauju "Seksīgākā indīroka mazulīte" (aptuveni tulkojot), uzvarēja 43 gadus vecā grupas "The New Pornographers" dalībniece, arī solo māksliniece Neko Keisa. Viņa atteicās no piedāvājuma pozēt plikiņa. "Negribu būt meitene, kas pozē "Playboy" un tad tā - starp citu - arī rada mūziku," portālam "Entertainment Weekly" teica Keisa. Viņas jaunais albums ar nejēdzīgi garo nosaukumu radies, atgūstoties no vecāku un dažu tuvu draugu nāves, kas bija smags zīmogs viņas iepriekšējai platei "Middle Cyclone" (2009). Un tomēr "Man", šķiet, ir teju vienīgā albuma, ja tā var teikt, nebēdnīgā dziesma.

18. Hugh Laurie feat. Gaby Moreno - "Kiss Of Fire" ("Didn't It Rain", 2013)
Protams, Doktors Hauss no viņa ir daudzkārt labāks. Un tomēr - seriālā Hjū Lorijs (vismaz cerams) nedz operēja, nedz vājiniekus uzšķērda un pazemoja pa īstam. Bet savā jau otrajā platē viņš tiešām visu dara pats - gan spēlē, gan dzied. Doktora Hausa sindroms šī albuma popularitātei, protams, devis vairāk kā paša Lorija muzikālais pienesums. Bet vienalga - pēc diviem aliem šis ir labs!

19. "Chvrches" - "We Sink" ("The Bones Of What You Believe", 2013)
Skaļākie šā gada skoti. Pat tiem, kam elektroniskā mūzika nu tā ne visai, atzīst šos par labiem esam. Atklāts jautājums, vai jaunie talanti neizšķīdīs atzinībā, nenokāps garām sevis pareizi iemītajai taciņai un turpinās būt tikpat labi arī nākamajos albumos. 
20. "Barbarossa" - "The Load" ("Bloodlines", 2013)
"Jums ir tiesības klusēt, jo viss, ko pateiksiet, tiesā var tikt izmantots pret jums," teikums, kas bieži dzirdams filmās, dažiem arī dzīvē. Pirms paņem rokā projekta "Barbarossa" plati "Bloodlines", atceries: viss, ko tu tajā dzirdēsi, ne tikai var, bet tiks izmantots pret tevi. Jo šī mūzika sagraus katra prāta veidotos torņus un mūrus, tā sajauks jebkuru loģiku, ko prāts pirms tam būs izstrādājis. Šis ir reāls masu ietekmēšanas līdzeklis!


2013, www.musicstories.lv

ceturtdiena, 2013. gada 28. novembris

Dziesmas (48.nedēļa / 2013)

Sapnis. Tas šajās desmit dziesmās pieminēts vairākkārt. Bet sapņi var būt dažādi - saldi, nesaprotami, slapji... Vai murgaini. Murgam līdzīgā realitātē šo pēdējo nedēļu pavadījusi arī visa mūsu mazā nācija. Tikai nepilnas nedēļas laikā tik daudz kas kritis - valdība, Inguna Sudraba preses konferencē un jumts. Un pirms nedēļas bijām par 54 dzīvībām vairāk. Kamēr prāts visu vēl cenšas aptvert, aprēķins jau prasa vainīgo (vai tiem līdzīgo) upurēšanu. Kaut tikai skaistas izrādes dēļ. Kad izrāde beigsies, dzīve turpināsies. Bez tiem 54. Un viņu tuvinieku sapņiem.

1. Lily & Madeleine - "I've Got Freedom"
Albums: "Lily & Madeleine"
Iznākšanas datums: 29.10.2013.
Valsts: ASV

2. Josephine Foster - "I'm A Dreamer"
Albums: "I'm A Dreamer"
Iznākšanas datums: 12.11.2013.
Valsts: ASV

3. "Mazzy Star" - "California"
Albums: "Seasons Of Your Day"
Izdošanas datums: 24.09.2013.
Valsts: ASV

4. "Midlake" - "The Old And The Young"
Albums: "Antiphon"
Izdošanas datums: 04.11.2013.
Valsts: ASV

5. "White Denim" - "At Night In Dreams"
Albums: "Corsicana Lemonade"
Izdošanas datums: 29.10.2013.
Valsts: ASV

6. Chelsea Wolfe - "The Warden"
Albums: "Pain Is Beauty"
Izdošanas datums: 03.09.2013.
Valsts: ASV

7. Kristin Hersh - "Slippershell" 
Albums: "Crooked Beginnings"
Izdošanas datums: 19.07.2010.
Valsts: ASV

8. Dean Wareham - "The Ticking Is The Bomb"
Albums: "Emancipated Hearts"
Izdošanas datums: 2013.
Valsts: ASV

9. Trixie Whitley - "Breathe You In My Dreams"
Albums: "Fourth Corner"
Izdošanas datums: 11.02.2013.
Valsts: ASV, Beļģija

10. Holly Williams - "Drinkin'"
Albums: "The Highway"
Izdošanas datums: 05.02.2013.
Valsts: ASV


Foto raksta ievadā Triksija Vitlija no weheartit.com.

2013, www.musicstories.lv

sestdiena, 2012. gada 16. jūnijs

"Midlake" - "The Courage Of Others" (2010, albuma apskats)

Kad trīspadsmit gadus atpakaļ pieci Ziemeļteksasas mūzikas koledžas audzēkņi nodibināja savu muzikālo apvienību "Midlake", tā, Tima Smita vadībā, bija vairāk uz džezu balstīta, taču, laikam ejot, dažreiz mēdz šis tas pamainīties, un šodien mūsu priekšā stāv ekselents indīmūzikas kvintets, kura pēdējais ieraksts "The Courage Of Others" 2010.gadā brīnumainā kārtā apvienoja mūzikas kritiķus vienota viedokļa korī: "Jā, šis ir kaut kas!"



"Mēs negribam, lai mūs dēvē par "Radiohead" pakaļdarinātājiem," kādā intervijā atzinies Smits, norādot, ka "Midlake" vairāk ietekmējas no, piemēram, "Jethro Tull". "Vienas "Jethro Tull" cienīgas dziesmas uzrakstīšanas laikā es varētu sarakstīt desmit "Radiohead" dziesmas," punktus uz "i" saliek Smits, nedaudz mulsinot tautu, jo nav īsti saprotams, kurš "Midlake" saskata pat atālu līdzību ar "Radiohead". Bet pašā sākumā puiši vēlējās radīt, ko līdzīgu Hērbija Henkoka mūzikai... "Mēs bijām džeza mūziķi," Smitu papildina cits grupas dalībnieks Niks Miligans. "Bet mēs nekad nespēlējām tādu īstu džezu. Mēs spēlējām drīzāk tādā "funk" stilā un tad pēkšņi pārlēcām uz "Led Zeppelin". Džeza mūziķi par rokmūziku rauc pieri, uzskatot to par kaut ko ļoti viegli izpildāmu. Draugi, kas zināja, ko mēs spēlējam, gaidīja no mums Hērbiju Henkoku vai Stīviju Vonderu. (..) Un pagāja zināms laiks, līdz mēs tikām no džeza prom."

2004.gadā, mājās Dentonā ierakstīts un slavenajā Londonas "Abbey Road Studio" miksēts, klajā nāca "Midlake" debijas albums "Bamnan And Silvercork", kurā Henkoku kā "ideālu, uz ko tiekties" jau bija aizstājuši tautieši "The Flaming Lips". Vēl pēc diviem gadiem uznākusī plate "The Trials Of Van Occupanther" jau bija nosliekusies uz klasiskā roka pusi, vairāk līdzinoties "Fleetwood Mac". Trešais albums "The Courage Of Other", savukārt, ir ceļš pilnīgi citā virzienā.



"Es nekad neesmu bijis apmierināts ar to, ko darām, tāpēc, kad iznāca "Occupanther" albums, bija lietas, ko es gribēju mainīt. Kas man nepatika - tā ir šī atšķirība starp albumiem, ko arī daudzi klausītāji varētu uzskatīt par problēmu," intervijā mūzikas izdevumam "Reverb Magazine" stāsta Smits. "Bet es domāju, kļūstot vecāki, mēs kļūstam arī nedaudz labāki. Mēs klausāmies vairāk mūzikas, un mēs iegūstam vairāk pārliecības par sevi kā par mūziķiem un kā grupu. "The Courage Of Others" ir tikai lietu loģiskais turpinājums."

Timam Smitam ir pilnīga taisnība - "Midlake" šobrīd joprojām aktuālākā plate "The Courage Of Others" ir absolūti līdzvērtīga citām pēdējā laika "pieaugušo mūzikas" plauktiņā jau stāvošajām: Džona Grānta "Queen Of Denmark", "Perfume Genius" platei "Put Your Back N 2 It" un daudzām citām. Kaut pirmā līdzība, klausoties "The Courage Of Others" bija tieši ar Grāntu. Šis, protams, ir noskaņu albums - drīzāk klausāms pārdomu, ne lielas jautrības brīžos. Bet ir skaidrs - katrs, kurš noklausīsies šo plati vienu reizi, vēlēsies to baudīt atkal un atkal, jo Smita balsij un mūzikai, kas brīžiem šķiet pat tumša un pesimistiska,  ir kāds gravitācijas spēks, kas neļauj no tās tik viegli atrauties.







Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
musicOMH: 9/10
NME: 8/10
Rolling Stone: 2,5/5
Spin: 3/5
Classic Rock: 8/10

Iegādājies "Midlake" mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv








ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

John Grant - "I Wanna Go To Marz" (video), "Queen Of Denmark" (pilns albums, audio)

Apcerīgais rudens laiks ir klāt. Šajā laikā ik katrai nokritušajai kļavas lapai ir savs sakāmais pasaulei, izstāstāms stāsts, ko tā piedzīvojusi sava mūža vienīgajā vasarā. Arī cilvēks rudeņos pēc visiem lielajiem vasaras darbiem apcer iepriekšējos laikus, dzīvi vispār. Rudens tāds filozofisks laiks. Un šādām apcerēm allaž noder labs muzikālais fons; varbūt pat ne fons, varbūt ierosme apcerei rodas tieši no dziesmas?

Džons Grānts šim nolūkam laipni piedāvā savu debijas albumu "Queen Of Denmark". Bijušais grupas "The Czars" līderis atgriežas ar īstenu pārdomu mūziku. Piedaloties amerikāņu folkroka grupai "Midlake", Grānts ir radījis plati, pie kuras skudriņas pār muguru skries britu "The Divine Comedy" faniem; varbūt arī Deivida Bovija cienītāji piesēdīs iepriekšējiem blakus skudru pūznī.

"Queen Of Denmark" ir dziļi personīga plate. Grānts tajā stāsta par savu dzīvi; pagātni, kurā bijis jāspēkojas ar alkohola un narkotiku atkarībām, arī jāsadzīvo ar domu, ka ir gejs. Šī atklātība, papildināta ar brīnišķīgu mūziku labākajās "adult contemporary" tradīcijās nesa platei atzinību - britu mūzikas izdevums "Mojo" to nodēvēja par 2010.gada labāko albumu. Un, lai pirmais met ar cauru zeķi tas, kurš ir pretējās domās!





Papildus resursi:
http://www.johngrantmusic.com/
http://www.myspace.com/johnwilliamgrant

Foto raksta ievadā no musicassociation.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis

"Midlake" - "Roscoe", "Young Bride" u.c. (video), "Acts Of Man" u.c. (audio, dziesmu liste)


Pa mazas Teksasas štata (ASV) pilsētiņas Dentonas ielām klīda pieci ar mūziku pārņemti vīriņi. Katrs kaut ko darīja pats par sevi, kaut kur spēlēja, kaut kur cerēja tapt ievērots, bet liktenis bija lēmis viņiem satikties, un tā tapa grupa "Midlake". Pirmais un galvenais iemesls, kas viņus saturēja kopā, bija mūzikas stils, skaņa, kuru puiši pieslīpēja "pa savai ausij".

Laikam jau viņi spēlēja tik aizrautīgi, ka ierāva savu dziesmu virpulī arī sendienās jo populārās grupas "Cocteau Twins" basģitāristu Saimonu Reimondu, kuram piederēja sava ierakstu kompānija. Un šādā kompānijā viņi uzsāka ceļu pie sava klausītāja visā pasaulē. "Midlake" strādāja studijā dienu un nakti, līdz 2004.gadā pasauli sasniedza viņu debijas plate "Bamnan and Slivercork". Kritika bija dažbrīd nežēlīga. Albumu ķidāja un tā dziesmas izmantoja pret pašu grupu. Šajā platē ir dziesma "Mr.Amateur", kurā "Midlake" solists Tims Smits vairākos veidos apraksta sevi kā amatieri dažādās lietās. Kritiķi ironiski to attiecināja arī uz viņa dziedāšanu... Par laimi netrūka arī cildinošas kritikas un, pats galvenais, - publikas sajūsma un atsaucība.

2006.gadā grupa laida klajā savu otro studijas plati "The Trials of Van Occupanther". "Šajā albumā, salīdzinot ar mūsu pirmo plati, sintezatoru vietā dominē akustiskās ģitāras, klavieres un balss," saka "Midlake" līderis Smits. Viņš norāda, ka platē dominē pagājušā gadsimta 70.to gadu mūzikas vēsmas, kas viņam esot jo ļoti tuvas. Platei "The Trials of Van Occupanther" bija lieli panākumi - fanu pulks visā pasaulē augtin auga un joprojām grupa savos koncertos, klausītājiem dziedot līdzi, spēlē dziesmas "Roscoe", "Head Home" un "Young Bride".





Pagājušā gadā "Midlake" laida klajā trešo plati - "The Courage Of Others", un arī to, izskatās, gaida lieli panākumi. Albumu droši var iegādāties klausītāji, kuru mūzikas gaume manevrē starp Nīlu Jangu un "Fleetwood Mac". Ieskatam šajā albumā lai kalpo ievaddziesmas "Acts Of Man" video, kā arī pēc tam dažādu "Midlake" albumu dziesmu izlase, ko savā mājas lapā ikvienam noklausīties piedāvā paši grupas dalībnieki.





Music news


Quantcast

Papildus resursi:
http://midlake.net/blog/
http://www.myspace.com/midlake

Foto raksta ievadā no "Midlake" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com