Eryn Allen Kane - "Aviary: Act 1" (EP, 2015)

Divdesmitgadniecei Erīnai Elenai Keinai pērnais gads, iespējams, bija līdz šim aizraujošākais viņas mūžā. Pavasarī pats Prinss uzaicināja Keinu pievienoties viņam dziesmas "Baltimore" ierakstā, kas veltīta 2015.gada Baltimoras protestiem, kuros tūkstošiem cilvēku iebilda pret policijas vardarbību. Tālāk sekoja Keinas debija uz ekrāniem - drāmā "Chi-Raq". Taču arī tur viņas ieguldījums bija lielā mērā muzikāls - dziesmas "Born In Chicago" ieskaņošana. Visbeidzot novembra pusē klajā nāca Keinas debijas singlplate "Aviary: Act 1", bet jau šajā gadā gaidāms viņas pilns debijas albums.

Ja bērniņi rastos, diviem cilvēkiem vienkārši sadodoties rokās, Keina būtu tāda rokās sadevušās pāra - Šadē un Alīšas Kīzas - bērniņš, mazliet atšķaidīts ar jau kādu laiku no skatuvēm pazudušās britu dziedātājas Korinas Beilijas Rejas siekalām. Pērnā gada nogalē Keina sniedza interviju žurnālam "Ebony", kurš orientēts uz afro-amerikāņu auditoriju, un tajā jaunā māksliniece stāsta par savu karjeru un dzīves izvēlēm. Piemēram, lai arī ļoti baidījusies ierakstīties kopā ar Prinsu, viņa piekritusi dalībai dziesmas "Baltimore" ierakstā, jo arī viņas brālis māsas un mammas priekšā reiz "bez iemesla" ticis piekauts un ieslodzīts cietumā. "Es centos cīnīties ar policistu, lai viņš atlaiž [brāli], bet viņi teica, ka iemetīs mani cietumā kopā ar viņu," atceras Keina. Vārdu sakot, "Baltimore" ir arī Keinas personisks vēstījums. Savukārt filmā "Chi-Raq" meitene nokļuva, jo viņas dziesmu "Have Mercy" (starp citu, no "Aviary: Act 1") kaut kur sadzirdēja filmas režisors Spaiks Lī un uzaicināja Keinu kuplināt skaņu celiņu arī plānotajai kinolentei, kas vēlāk papildus pārvērtās arī par nelielu lomiņu. 

Keina piedāvā mūziku, pie kuras, apzināti vai neapzināt, līdzi šūpojas viņas vecvecāku paaudze. Areta Frenklina, Stīvijs Vonders, Prinss, "Earth, Wind & Fire" ir dažas no viņas ietekmēm. Vai viņas paaudzes klausītāji par šādu mūziku vispār interesējas? "Iespējams," Keina saka. "Bet es gribētu domāt, ka cilvēki ir nepārtrauktos šo leģendāro mūziķu devumu meklējumos." Viņa uzskata, ka daudzu mūsdienu populāro mūziķu darbi ir pamatīgi balstīti pagātnes vērtībās, piemēram, hiphopa mākslinieka Kendrika Lamāra jaunākais albums "To Pimp a Butterfly". "Mode mainās, bet laba mūzika paliek. Tāpēc es ceru, ka mūzikai, kādu radu es, klusītāju būs vienmēr." Aleluja, tā teikt!

2016, www.musicstories.lv.

"The Weeknd" - "Beauty Behind the Madness" (2015)

Šis nešaubīgi ir "The Weeknd" gads! Eibels Tesfeiss (25), kurš pieņēmis skatuves vārdu "The Weeknd", šobrīt ir topā. Viņa iedziedātā "Earned It" no jutelīgās filmas "Fifty Shades of Grey" tikai "Spotify" vien ir klausīta vairāk kā ceturtdaļu miljarda reižu. Pavisam nesen jūlijā "The Weeknd" kā pārsteiguma viesis Teilores Sviftas koncertā Ņūdžersijā 83 tūkstošu spiedzošu fanu priekšā nodziedāja savu šobrīd aktuālāko hitu "Cant't Feel My Face", kurš, turklāt, vēl pirms divām nedēļām bija "Billbord Top 100" pašā virsotnē, bet visā šajā pasaulē aktuālāko dziesmu simtniekā šobrīd ir pat trīs "The Weeknd" dziesmas. Ja vēl liekas par maz, "The Weeknd" ir arī jaunākā "Billboard" (5.septembra) numura vāka cilvēks... Ar "The Weeknd" ir aptrakuši daudzi. Stīvijs Vonders savā koncertā Ņujorkas Centrālparkā nesen nodziedāja dažus pantus no "Can't Feel My Face", bet Keitija Perija ir atzinusies, ka "The Weeknd" dziesma "Often" ir viņas mīļākā dziesma mīlējoties.

Vēl pavisam nesen "The Weeknd" mērķis nebūt nebija dominēt popmūzikas topos. Kad pirms dažiem gadiem ierakstu kompānijas "Republic Records" viceprezidents Neits Alberts devās uz Toronto, lai nolīgtu toreiz vēl nevienam nezināmo mākslinieku, kurš uzstājās sava toreizējā trio ietvaros, viņam nekas īsti neizdevās. "Es domāju, nav nekādu iemeslu, kāpēc viņš nevarētu kļūt par lielu popmūzikas balsi," Alberts savas pārdomas uztic žurnālam "Rolling Stone". "Bet viņam [par to] nebija intereses." Tiesa, pēc pusotra gada Albertam izdevās, un "Republic Records" līgumu ar mākslinieku parakstīja. Tā rezultāts bija 2013.gada albums "Kiss Land". Tas nesa vilšanos. Neskatoties uz to, ka tajā kā viesmākslinieks piedalījās arī hiphopa kultūras ikona Dreiks, pasaule plati īsti nepieņēma. ""Kiss Land" nebija tas, ko cilvēki vēlas klausīties radio," "The Weeknd" atzīst tagad. Depresija, nomāktība, pārcelšanās no Toronto uz Losandželosu. Un jauns sākums.

Lielais grūdiens bija "Republic Records" dotā iespēja dziesmu "Earned It" iekļaut filmas "Fifty Shades of Grey" skaņu celiņā. Tālāk sekoja sadabība ar jauno deju mūzikas princesi Arianu Grandi dziesmā "Love Me Harder", kuru producēja zviedru "sintīpopa burvis" Makss Mārtins. Viņš pēc tam pielika roku arī pie "Can't Feel My Face" tapšanas. "The Weeknd" atzīst, ka tieši Mārtinam bijusi galvenā ietekme jaunās plates "Beauty Behind the Madness" tapšanas beigu stadijā. "Tagad es gribu, lai manu mūziku klausās tik daudzi, cik vien iespējams," saka mākslinieks ar dīvaino frizūru, kurš mērķi netapt topos, acīmredzot, ir mainījis. Vēl vairāk - Tesfeisam esot sajūta, ka viņš mainot popkultūru. "Es nezinu, vai esmu pasaules virsotnē. Bet, pilnīgi noteikti, esmu savā virsotnē," atzīst "The Weeknd", labi zinot, ka tieši šobrīd viņš ir ieņēmis abas šīs virsotnes vienlaikus.

2015, www.musicstories.lv

Mark Ronson - "Uptown Special" (2015)

"Neviens neaizturēja elpu, kad iznāca Marka Ronsona 2015.gada ieraksts. Esmu pārliecināts, ka nebiju nekādos [mūzikas izdevniecības] pārdošanas plānos," žurnālam "Billboard" saka Londonas mūziķis, dīdžejs un producents Marks Ronsons. Viņš ar dziesmu "Uptown Funk!" kļuvis par pēdējo divu nedēļu Amerikas varoni ne tikai tāpēc, ka savu pirmo ASV singlu Nr.1 sasniedzis vien 39 gadu vecumā, bet arī tāpēc, ka viņam no šīs iesildītās vietiņas izdevies izstumt pašu Teilori Sviftu (ar dziesmu "Blank Space"), kuras, nupat jau šķiet, arī Amerikā sāk palikt par daudz.

Savā dzimtenē Marks Ronsons ir visai pazīstama persona. Viņa tēvs Lorenss bija savulaik populārās grupas "Bucks Fizz" menedžeris, viena no viņa māsām-dvīnēm Samanta arī ir dīdžejs, bet otra - modes māksliniece Šarlote - ir precējusies ar grupas "Foreigner" ģitāristu un dziesmu autoru Miku Džonsu. Un tomēr pat šajā dzimtenē Ronsons līdz šim vairāk ticis uztverts kā "slavenību ballīšu dīdžejs" un prasmīgs producents - viņa kontā ir kaut vai "Fatboy Slim" albums "You've Come A Long Way, Baby" (1998), Mobija "Play" (1999), bet vissvarīgākais nenoliedzami ir Emijas Vainhousas "Back To Black" (2006), par kura tapšanu turpat "Bollboard" Ronsons azīst, ka "tas bija iedvesmojoši, jo, ja tu strādā kopā ar ko tik lielisku, tu pēkšņi pats gribi kļūt labāks." Un tomēr - šoreiz stāsts ir par paša Ronsona mūziku.

Iespējams, atslēgas figūras Ronsona ceturtā albuma "Uptown Special" ceļam uz klausītāju sirdīm Amerikā bija ierakstā piesaistītās personālijas, viena no kurām ir Stīvijs Vonders, kurš plates divās dziesmās iespēlējis mutes ermoņikas. "Iespējams, [Vondera piekrišana sadarboties] ir manas muzikālās karjeras augstākais punkts," žurnālam "Rolling Stone" vēl pērnā gada nogalē atzina Ronsons. "Un tas nekas, ja es to nekad vairs nepārspēšu." Otra personība ir Bruno Marss, kurš Amerikā diez vai pielūgsmes ziņā daudz atpaliek no Vondera. Un visbeidzot kāda 23 gadus veca mācītāja meita Kejona Stāra, kuras balss tā apbūrusi Ronsonu, ka viņš ne tikai ļāvis tai iedziedāt savā albumā dziesmu ("I Can't Loose"), bet, cik noprotams, arī apņēmies producēt viņas pašas debijas albumu.

"Viņam matos bija želeja un viņš valkāja foršas žaketes," laiku pirms tīņa gadiem žurnālā "Billboard" atminas Ronsona bērnības un joprojām tuvs draugs Šons Lenons. Ronsonam "jau toreiz bija brīnišķīgs stils" un "viņš bija asprātīgāks par jebkuru citu," atzīst Lenons. Viņa kāzās Ronsons bija līgavaiņa, kā nu viņus tur sauc, kučieris vai kas tāds. Bet kādu citu dienu viņam telefonā uzrādījās neatbildēts Pola Makartnija zvans. Atzvanīts Makartnijs palūdza Ronsonu uzspēlēt viņa kāzu ballīti (šķiet, tās bija Makartnija trešās kāzas ar Nensiju Ševelu). Tāda ir dzīve Markam Ronsonam - kā viena vienīga ballīte! Un patiesībā tāds ir arī albums "Uptown Special".    

2015, www.musicstories.lv