Deivids Gilmors par uzrakstu uz sava kapakmens

2014, www.musicstories.lv

"Pink Floyd" - "The Endless River" (2014)

Pirms divdesmit gadiem, 1994., "Pink Floyd" izdeva plati "The Division Bell" un devās pasaules koncerttūrē. Pēc tās grupas dalībnieki pievērsās savām solo karjerām un citiem projektiem. Taču viss mainījās 2008.gada 15.septembrī, kad ar 21.gadsimta sērgu vēzi nomira viens no "Pink Floyd" dibinātājiem, taustiņinstrumentālists  Ričards Raits. "Muzikāli viņš mums visiem izgrieza pogas", žurnālam "Uncut" (rakstā visi citāti no tā) atzīst grupas bundzinieks Niks Meisons. "Iespējams, Riks tā arī nekad nesaņēma to atzinību - gan grupā, gan ārpus tās -, ko viņš ar savu talantu būtu pelnījis." 

Kad jūlijā "Pink Floyd" līdera Deivida Gilmoura sieva Pollija Samsone "ietvītoja", ka "starp citu, Pink Floyd albums iznāks oktobrī un sauksies "The Endless River", sākās liela villošanās un minēšana, kas tad vīriem pēc divdesmit gadu ilgas pauzes uz sirds. Un vai tā maz vispār ir taisnība. Izrādās, ir. Un iemesls tam ir plates "The Division Bell" ieraksta laikā tapušie materiāli, kam albumā toreiz nebija vietas un kuru centrālā persona ir Ričards Raits. Palikušie "Pink Floyd" dalībnieki nolēma izdot plati, mūžībā aizgājušā biedra ierakstiem pievienojoties ar saviem instrumentiem studijā mūsdienās. "Šis [albums] ir veltījums viņam," atzīst Gilmours. "Man tas daudzējādā ziņā ir ļoti nozīmīgi un emocionāli. Un klausoties visus šos [vecos ierakstus], nožēla par viņa aiziešanu atgriežas atkal un atkal."

Albumā "The Endless River", kurš klajā nāks 7.novembrī, ir iekļauti ieraksti no 1993. un 1994.gada, bet īpašs ir 20 minūšu "Pink Floyd" mēģinājuma ieraksts 1969.gada 29.jūnijā Alberthollā Londonā, kurā Raits spēlē koncertzālē esošās ērģeles. "Man šķiet, Riks tajā brīdī rotaļājās ar ideju sarakstīt operu," pārliecināts viens no "The Endless River" producentiem Martins Glovers, pazīstams arī kā "Youth". Savukārt ierakstu inženierim, un arī vienam no plates producentiem, Endijam Džeksonam dienasgrāmatā pie 2013.gada 11.novembra stāv ieraksts, ka akurāt šajā dienā studijā Gilmours un Meisons pirmo reizi kopš "The Division Bell" kopā ierakstīja kaut ko jaunam "Pink Floyd" materiālam. 

Protams, būs mēģinājumi padarīt "The Endless River" par "Gada atgriešanos", "Sensacionālu" vai "Grandiozu", taču visdziļākā šī albuma būtība ir godināt savu mūžībā aizgājušo biedru Ričardu Raitu un nedot aizmirstībai pārklāties pār viņa piemiņu un veikumu dzīves laikā. "Šī ir pēdējā iespēja dzirdēt viņu spēlējam ar mums, un to mēs arī izdarījām," savus dziļi personīgos motīvus plates tapšanai apliecina Deivids Gilmours.  

2014, www.musicstories.lv

"Echo & the Bunnymen" - "Meteorites" (2014)

1984.gada albumā "Ocean Rain" Īans Makalaks (55) dziesmā "The Yo-Yo Man" dziedāja: "Esmu jo-jo vīrs, vienmēr augšā un lejā." Un Liverpūles roka veterānu "Echo & the Bunnymen" priekšvīrs Makalaks ir tāds cilvēks, kurš savās dziesmās dzied, kā ir, nevis varētu būt. Ne velti viņa iesauka dažās aprindās esot "Mutīgais Maks" (Mac the Mouth). Jo runāt viņam patīk. Intervijā žurnālam "Paste" viņš pat aizrunājies tiktāl, ka ienīstot, ka kāds saka, ka viņš ir pats labākais, kas mūzikā jebkad bijis. Bet, ja "kāds saka, ka tavas dziesmas ir pašas labākās, tas ir pieņemami," par sevis slavināšanu saka Makalaks. Maija beigās pēc piecu gadu pauzes iznāca "Echo & the Bunnymen" divpadsmitais studijas albums "Meteorites". Skaidrs, ka 36 gadu pastāvēšanas laikā ne tikai Makalaks, bet visa grupa, kurā šobrīd muzicē vairs tikai divi dalībnieki no sākuma sastāva (Makalaks un ģitārists Vils Sērdžants), piedzīvojusi ne mazumu jo-jo lēcienu. Taču "Meteorites", pēc dažiem grupas mēģinājumiem pieskaņoties 21.gadsimta mūzikas tendencēm, atkal atgriež klausītāju pārbaudītās 80.gadu tā sauktās inteliģentās popmūzikas vērtībās, kuras visspilgtāk pārstāvēja, piemēram, "Simple Minds" vai "Suede", bet vēl desmitgadi iepriekš "Pink Floyd" (starp citu, tieši albuma tituldziesma atgādina Deivida Gilmora hipnotizējošos, kā ar miglu piesūcinātos klasiskos "Pink Floyd" skaņdarbus). "[Albumā "Meteorites" "Echo & the Bunnymen"] Atgriežas laikā, kad viņi bija labi," apgalvo interneta mūzikas žurnāls "Under the Radar". Un piebilst: "Bet dažreiz ar to nepietiek."

2014, www.musicstories.lv

Ben Watt - "Hendra" (2014)

Bens Vots un Treisija Torna reiz bija slavenais duets "Everything but the Girl", tagad viņi ir dzīves partneri, kuru partnerība vainagojusies trīs, pieļaujams, jaukos bērnos. "Hendra" ir Vota otrais solo albums, pirmais iznāca praktiski vienlaicīgi ar "Everything but the Girl" rašanos 1983.gadā, un tas ir pilnīgs pretstats tiem ritmiem un noskaņām, ko deju grīdās un radiostacijās reiz sēja slavenais duets. Iespējams, albums "Hendra" ir zināms kompromiss ar reālo dzīvi, taču tas nekādā gadījumā nerada vilšanos, par plati teikts žurnālā "Mojo". Votam jau ir aiz piecdesmit. Tiem, kas atceras jaukos "Everything but the Girl" ziedu laikus, iespējams, ieraudzīt Votu šādu būs pārsteigums. Bet, kā sacīja "Mojo" kolēģi, par vilšanos nav pat ko domāt! Drīzāk "Hendra" nobremzē. Lielo skrējienu pēc visa kā vairāk, lielāka, dārgāka... Vai, izsakoties mūzikas žurnāla "Q Magazine" vārdiem, "Hendra" ir "nobriedušas pārdomas par atmiņām un zaudējumiem." Roku pie plates tapšanas pielicis arī "Pink Floyd" vīrs Deivids Gilmors.

2014, www.musicstories.lv