"Ja kāds ir pelnījis Piektā Bītla titulu, tad tas ir Džordžs," tā tviterī pirms dažām dienām rakstīja viens no palikušajiem Bītliem Pols Makartnijs, uzzinot par "The Beatles" bijušā producenta Džordža Mārtina aiziešanu mūžībā. Viņš 8.martā 90 gadu vecumā nomira miegā savās mājās Anglijā. Mārtins ir producējis visus "The Beatles" albumus, izņemot pēdējo "Let It Be" (1970), kurā šo darbu paveica Fils Spektors.
SAKLAUSĀMAIS MANTOJUMS
Mārtinu ar Liverpūles zēniem 1962.gadā kopā saveda Bītlu menedžeris Braiens Epsteins. Tas bija brīdis, kad visas Lielbritānijas lielās mūzikas izdevniecības bija noraidījušas "The Beatles" piedāvājumu noslēgt ierakstu līgumu. "Viņi nebija pārāk labi," vēlāk kādā sarunā raidstacijā "BBC" atzina Mārtins, taču kaut ko viņš zēnos bija ieraudzījis un sadzirdējis, tāpēc trim no viņiem (atskaitot bundzinieku Pītu Bestu) piedāvāja līgumu ar kompāniju "Parlaphone" - tā bija Mārtina paša vadīta izdevniecība, kura strādāja ar vienu no lielajām mūzikas kompānijām "EMI".
Līdz darbam ar Bītliem Mārtins vairāk producēja džeza un kora mūzikas ierakstus, arī satīriska rakstura plates. Šī muzikālās daudzveidības pieredze ļāva Mārtinam pielāgoties. Pielāgoties trakulīgajiem Liverpūles zēniem, tajā pašā laikā liekot viņiem ieklausīties savā viedoklī - Mārtins bija gluži kā, Makartnija vārdiem runājot, Piektais Bītls. "Kad es sāku darboties mūzikas biznesā, ierakstā galvenais mērķis bija mēģināt iespējami precīzi atkārtot [dziesmas] dzīvo izpildījumu," Mārtins stāsta 2007.gadā iznākušajā Keneta Vomaka grāmatā "Long and Winding Roads". "Bet tad mēs sapratām, ka varam darīt savādāk."
"Viņš ir [mūsdienu] mūzikas ieraksta garīgais krusttēvs," Mārtina ieviestās novitātes ieraksta procesā žurnālam "Billboard" vērtē "Grammy" balvas laureāts, angļu producents Nigels Godričs, kurš pazīstams ar savu ieguldījumu "Radiohead" un Beka karjerā. Mārtins pats bija muzikāli izglītots, viņš spēlēja vairākus mūzikas instrumentus un tādējādi spēja māksliniekiem ne tikai pastāstīt, ko viņš vēlas dzirdēt, bet arī pats nospēlēt. Viņš Bītlu mūzikā savu vārdu ir atstājis, ne tikai nodrukātu uz skaņuplašu vāciņiem, bet arī saklausāmā veidā. Tieši viņš Džona Lenona dziesmā "In My Life" spēlē klavieru solo, tieši viņš pārliecināja Makartniju, ka dziesmas "Eleanor Rigby" ierakstā jāiekļauj stīgu kvartets.
JOPROJĀM NR.1
Vēl pirms "Let It Be" iznākšanas "The Beatles" jau faktiski bija izbeigušies, Mārtins no Bītlu lietām bija atgājis jau albumu iepriekš, bet viņš aktīvi turpināja strādāt. Sava radošā mūža laikā viņš producējis tādus māksliniekus kā Džefu Beku, "America", "The Mahavishnu Orchestra" un Stingu. Pēc aiziešanas no "EMI" 1966.gadā Mārtins nodibināja savu producentu kompāniju un turpinaja darīt savu sirdsdarbu - producēt albumus. Viņš joprojām ir visu laiku labākais "Billboard HOT 100" producents - Mārtina kontā ir 23 dziesmas Nr.1! Un nevienam to vēl nav izdevies pārspēt! Viņa trīsdesmitā Lielbritānijas dziesma Nr. 1 bija 1997.gada Eltona Džona veltījums Princesei Diānai "Candle in the Wind". 1999.gadā Mārtins paziņoja, ka nu ir gana, un devās pensijā. "No dienas, kad viņš parakstīja pirmo ierakstu līgumu ar "The Beatles", līdz pēdējais reizei, kad viņu satiku, viņš bija augstsirdīgākais, inteliģentākais un muzikālākais civēks, kādu man ir bijusi bauda pazīt," saka Makartnijs. Un ir pienācis brīdis, kad Bītli palikuši mazākumā - no pieciem vairs tikai divi...
Foto raksta ievadā no saites.
2016, www.musicstories.lv.
