Justin Currie - "Lower Reaches" (2013)

Bija deviņdesmitajos tāda, gandrīz vai, viena hīta grupa "Del Amitri", un tas viens hīts bija dziesma "Roll To Me". Nu, varbūt bija arī citi hīti (galu galā "Del Amitri" karjeras laikā izdevusi sešas plates), bet tikai to varētu nosaukt, ja šajā jautājumā, tā teikt, tiktu negaidīti nogrābts aiz riekstiem. Grupa "beidzās" 2002.gadā, tiesa, tagad notiek tās reanimācija, tā vismaz skotu puika Džastins Karijs vasaras beigās paziņoja intervijā raidsabiedrībai "BBC". Lai nu kā, bet pauze bija, un Karijs to aizpildīja ar solodarbiem. Debitēja viņš 2007.gadā ar albumu "What Is Love For", un arī tas bija viena hīta albums - "If I Ever Loved You" klausoties smeldz joprojām! Turpinājums bija "The Great War". Jāatzīstas, šis ir palaists garām. Un nu ir jaunākais veikums albums "Lower Reaches".

Baidoties uzķerties uz kārtējo "vienhīta" sajūtu, "Lower Reaches", protams, iesākumā rada atturīgu reakciju. Jā, tā ir brīnišķīga popmūzika, glītas, "pareizi noformētas" dziesmas, akordi salikti kā nākas, bet tas nav iemesls, lai pārliecinātu iepriekš vīlušos klausītāju. Kad jau uz albuma otro pusi šī nedrošība vēl zemapziņā, bet tomēr sāk mazināties, Karijs izdomā uzdziedāt kantrī ("On My Conscience"), un visa dūša atkal papēžos! Un tikai vairākas reizes uzklausot Karija stāstus "Little Stars" (šī ir albuma pērle!), "Every Song's The Same" vai "I Hate Myself For Loving You", pašķetinot to muzikālos slāņus, tu saproti, ka tavās rokās ir sasodīti laba plate. Plate, kuras uzdevums nav izskaidrot Nīčes tekstus vai Džoisa "Ulisa" daudzslāņaino zemtekstu atreferējumu vienkāršos nepaplašinātos teikumos. "Lower Reaches" uzdevums ir izklaidēt. Skaisti izklaidēt. Bez intelektuālām pārmērībām.  Un ir forši!

Ja patīk, noklausies arī šos:

James Dean Bradfield - "The Great Western" (2006)

Jāsaka kā ir - šis Bredfīlda vienīgais soloalbums varbūt pat ir labāks kā katra atsevišķā "Manic Street Preachers" plate (Bredfīlds ir MSP solists, ja nu kas!). Jāiedziļinās, jāanalizē, protams, bet intuitīvi - "Lower Reaches", iespējams, ir labāks par jebko no "Del Amitri"... Ja nu kas!

Paul Carrack - "Blue Views" (1996)

Laikā, kad plauka un ziedēja Pola Karaka karjera, identiski procesi norisinājās arī ar "Del Amitri". Ar laika nobīdi klausoties, "tā laika" Karaks šķiet tieši tāds kā "šī laika" Karijs.

"Crowded House" - "Intriguer" (2010)

Pagaidām aktuālākā austrāliešu kvarteta plate. Nīls Finns varētu dziedāt sieviešu klostera korī, un starp simtu amata māsu balsīm pilnīgi droši varētu sazīmēt viņa puiciski nepieradināto.  

2013, www.musicstories.lv

Tweet

"Squeeze" - "Spot The Difference" (2010) (albuma apskats)

Šie ir ilgdzīvotāji mūzikā - roka dinozauri un hameleoni. Pie kam, atšķirībā no dinozauriem, ir pie labas veselības un kā īsteni hameleoni ir piemērojušies mūsdienu mūzikas tirgus prasībām. "Squeeze" vēsture sākas 1973.gadā Londonā, kur divi draugi Kriss Difords un Glens Tilbrūks, cerot kļūt par "jaunajiem Lenonu un Makartniju", sāka kopā ne tikai pa kluso aiz stūra pīpāt un celt meitenēm starpbrīžos brunčus, bet arī muzicēt. Pēc trīsdesmit pieciem gadiem "Sqeeze" joprojām ar lielākām vai mazākām pauzēm un dažādos sastāvos koncertē, un grupai joprojām ir fani visā plašajā pasaulē.

Grupas nosaukums radies no "The Velvet Underground" 1973.gada albuma "Squeeze", kuru kritiķi izbrāķēja un kurš ir arī grupas pēdējais studijas albums. "Squeeze" spēlēja līdz 1984.gadam, tad pajuka un tad vēl viens raunds bija no 1986. līdz 1998.gadam. Visbeidzot 2008.gadā ir uzsācies trešais grupas "Squeeze" uznāciens un tā laikā iznākusi grupas trīspadsmitā (ieskaitot "Difford & Tilbrook" (1984), četrpadsmitā) plate "Spot The Differnce".

Šajā albumā nekādu jaunumu nav - tas sastāv no vecajām "Squeeze" dziesmām, kuras iespēlētas no jauna. Tas drīzāk ir atmiņu albums, kurā Difords un Tilbrūks tīksminās par savu pienesumu mūzikas vēsturei un atkal satiekās ar veciem cīņu biedriem - albuma ierakstā pēc divdesmit astoņu gadu pārtraukuma piedalās basģitārists Džons Bentlijs.

Albumu ievada grupas 1980.gada hits "Another Nail In My Heart" (šis un citi video būs oriģinālie no "vecajiem, labajiem...").



Savu roku albuma tapšanā pielicis arī Pols Karaks, kurš ir bijis "Squeeze" dalībnieks divus īsus brīžus - astoņdesmito gadu pašā sākumā un otro reizi deviņdesmito gadu vidū, bet, iespējams, daudzi viņu labāk pazīst kā solomākslinieku un grupas "Mike + The Mechanics" balstu. "Spot The Difference" albumā Karaks palīdzējis ieskaņot dziesmu "Tempted". Viņa balsi arī oriģinālajā 1981.gada ierakstā var atpazīt ar pirmajām taktīm!



Nereti, klausoties šādas veco dziesmu pārspēlēšanas plates rodas jautājums, kāda vella pēc tas ir vajadzīgs. "Redziet, "Squeeze" nekad nav piederējušas autortiesības uz savām dziesmām, tās vienmēr bijušas izdevniecību īpašums," skaidro Diforts. "Mēs tā padomājām un nolēmām, ka tas varētu būt jautri pārrakstīt dažas savas dziesmas, lai mums pašiem piederētu kaut kas no savas vēstures. Tad Glens [Tilbrūks] gāja studijā un paveica lielāko daļu no visa darba.(..) Un viņam tas izdevies tik pat labi kā oriģinālā!"

"Cool For Cats", iespējams, ir populārākā "Squeeze" dziesma, kas, protams, iekļauta arī "jaunajā" platē.



Rezumējot var teikt, ka šis ir kā atmiņu kokteilis visiem pagajušā gadsimta astoņdesmito mūzikas faniem. Bet tiem, kam "Squeeze" vārds ir pilnīgi svešs, šis albums ir ideāls iepazīšanās materiāls, lai varbūt meklētu vecās grupas plates un iegrimtu tās mūzikā līdz ausīm. Kam tīk šis albums, noteikti rekomendējams noklausīties Krisa Diforda plati "The Last Temptation Of Chris" (2008). Dziesmas "Fat As A Fiddle" video no šīs plates lai noslēdz šo nelielo ieskatu Lielās mūzikas vēsturē.



2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet