otrdiena, 2015. gada 29. decembris

20 albumi, kuri bija jānoklausās 2015.gadā

2015.gads ir iegājis vēsturē kā gads, kurā ir iznācis šajā gadsimtā līdz šim pārdotākais albums pasaulē. Protams, tā ir tā pati vecā, labā Adele ar savu plati "25". Taču, iespējams, tajā pašā laikā tas arī ir viens no pārvērtētākajiem albumiem. Aizejošais gads noteikti bija zīmīgs kanādiešu māksliniekam "The Weeknd" jeb Eibelam Tesfejam. Nedēļā pēc viņa trešā albuma "Beauty Behind the Madness" iznākšanas (28.08.) "Billboard TOP 100" bija iekļuvušas desmit dziesmas no šīs plates. Citāda veida rekordu uzstādīja Marks Ronsons. Viņa kopdarbs ar Bruno Marsu "Uptown Funk" no albuma "Uptown Special" šajā pašā "Billboard" tabulā no pirmā četrdesmitnieka nav izkritis jau vairāk kā gadu!


Aizejošais gads ir aizritējis mūzikas straumēšanas ēnā. Izdevniecības lauza galvas, kā pielāgoties jaunajai situācijai, kad mūzika ir pārcēlusies digitālajā straumēšanas vidē. Vieni pērk vietas straumēšanas servisu dziesmu listēs, kurām seko vismaz desmit tūkstoši kontu (summas varot sasniegt pat $2000 par dziesmu), citi jauno albumu virzīšanai tirgū straumēšanas servisus izmanto kā primāro līdzekli, piemēram, zviedru dīdžeja Avicii komanda, kuras aktivitātes "Spotify" servisā ļāvušas no tā iekasēt honorāru, kas mērāms miljonos. 



2015.gads būs arī gads, kurā masveida renesansi piedzīvoja vinila plašu mūzikas formāts. Atšķirībā no citiem mūzikas datu nesējiem (CD un lejupielādēm), kuru pārdošanas rādītāji gadu no gada krītās par aptuveni 10%, vinila plašu tirdzniecība zeļ un plaukst, uzrādot ap 40% izaugsmi gadā. Vinila plates ir kļuvušas par modes lietu, tas tiesa. Bet tāpat nevar noliegt, ka klausīties vinila plati ir pilnīgi cits baudījums kā visas straumēšanas, digitālie formāti un arī CD. Vinila plašu skanējumam piemīt mūzikas dziļums, kāds nav vērojams nevienā citā formātā. 



Lūk, tāds ir bijis 2015.gads mūzikā, tādas bijušas tendences. Bet tām tiešā veidā, protams, nav nekāda sakara ar šīm divdesmit platēm, kas ievietotas šajā sarakstā kā vēlamas būt noklausītas 2015.gadā. Šeit, kā ierasts, ir tikai tāds krāsas triepiens, salīdzinot ar lielo makslas darbu, ko šajā gadā ir izveidojuši un radījuši mūziķi visā plašajā pasaulē.



1. "Mumford & Sons" - "Wilder Mind" (2015)

Šo britu iepriekšējās divas plates varēja tikt izmantotas cilvēku novešanā līdz ārprātam - brīnišķīgā Markuss Mamforda un kolēģu sacerēta mūzika tika sacūkāta ar to bandžo spēli; kaukt pilnīgi gribējās! Bet tas, ko "Mumford & Sons" stāda priekšā platē "Wilder Mind", ir absolūta augšāmcelšanās, sajūsma un, jā, orgasms! Tāds, kuru var dabūt, apēdot veselu arbūzu ar visu mizu.





2. Giorgio Moroder - "Deja Vu" (2015)

Pēc 30 gadu pārtraukuma jaunu solo albumu šogad izdeva itaļu diskomūzikas vecmeistars Džordžio Moroders. Šis albums ļauj aptuveni nojaust, kāda tagad būtu diskomūzika, ja nepienāktu deviņdesmitie.









3. "Tame Impala" - "Currents" (2015)

Mūziķis un producents Marks Ronsons "Tame Impala" Kevinu Pārkeru nosaucis par "guļamistabas ģēniju." Nē, tam nav nekāda sakara ar gultu. Pārkers tur, guļamistabā, ieraksta "Tame Impala" albumus. Vienatnē un pilnīgi visu. Pārējie grupas dalībnieki viņam vajadzīgi tikai kā koncertu grupa vai auksta aliņa pienesēji mēģinājumos.






4. "Of Monsters and Men" - "Beneath the Skin" (2015)

Izauguši no bērnu bikšelēm un kaitēm, islandiešu "Of Monsters and Men" atgriežas ar brieduma pilnu plati. Debijas albumu pirms četriem gadiem islandieši pārdeva 1,1 miljonā kopiju. Islandieši! 1,1 miljons!... Popmūzikas dieviem ziedoto "Beneath the Skin" tādā gadījumā gaida vismaz dubults triumfs.







5. Børns - "Dopamine" (2015)

Losandželosas dabasbērna Gereta Borna debijas plate "Dopamine" apliecina to patiešām priekpilno faktu, ka mūzikas industrijā ieplūstošās jaunās asinis nodrošina smadzenēm tik daudz skābekļa, lai nenoreibtu. Ja nu vienīgi no sajūsmas par šo jaunekli Bornu un viņa kosmisko mūziku.







6. "Civil Twilight" - "Story Of An Immigrant" (2015)

Keiptaunieši (Dienvidāfrikā) "Civil Twilight" ir aktīvi jau desmit gadus, šī ir kvarteta trešā plate. Puikas lielāku popularitāti ir iekarojuši, savus skaņdarbus atvēlot filmām un seriāliem ("House M.D.", "Arrow", "The Vampire Diaries" u.c.), jo tādas ir arī viņu dziesmas - kā aizraujoša seriāla epizodes, kuras beidzas interesantākajā vietā.






7. "Life in Film" - "Here It Comes" (2015)

Kā iereibis pusmūža vīrs, kurš otrdienās streipuļojot nāk mājās no baleta nodarbībām, Londonas kvartets "Life in Film" iznes savu muzikālo stāstu, kurš iekļauts grupas debijas platē "Here It Comes". Reizēm noreibst, ieskrien garāmejošas mājas sienā, reizēm nokāpj garām ietvei, bet galu galā nonāk mājās. Un saprot, ka otrdienās pusmūža vīriem baleta nodarbības nemaz nenotiek.





8. "Mew" - "+-" (2015)

Grupas nu jau bijušais ģitārists Bo Madsens "Mew" mūziku raksturojis kā "sajūtu un domu sajaukumu", kam ir tendence celt spārnos arī tos, kuriem nav spārnu. Cilvēkiem to nav, un nemaz nevajag. "Mew" sestais albums "+-" dāvā spārnus. Varbūt tie neļaus aizlidot uz siltajām zemēm, bet pa milimetru pacelties virs zemes gan.






9. Bill Fay - "Who Is the Sender?" (2015)

Pirms trim gadiem angļu dziedātājs un komponists Bils Fejs atgriezās ar plati "Life Is People" - pirmo pēc 41 gada pārtraukuma. Tas bija muzikālu stāstu krājums, kurus stāsta dzīvesgudrs vīrs un kurā katram stāstam ir dziedinošas spējas. Feja jaunais albums "Who Is the Sender" ir turpinājums.







10. "Twenty One Pilots" - "Blurryface" (2015)

Amerikāņu duets "Twenty One Pilots" tiek dēvēts par alternatīvās mūzikas un hiphopa sintēzes meistariem. Dies' ar visiem terminiem un klasifikatoriem, bet tas, ko rada Tailers Džozefs un Džošs Duns, nekādā ziņā nav nosaucams par garlaicīgu.







11. "The Corrs" - "White Light" (2015)
Pēc desmit gadu klusēšanas ar jaunu albumu atgriežas īru ģimenes ansamblis "The Corrs". Popularitāti savulaik ieguvuši, tradicionālo īru tautas mūziku miksējot ar labi izkalkulētu popu, Korru kvartets, šķiet, otrajam nu ir nodevies teju līdz matu galiņiem. Bet viņiem tas piestāv. Vienmēr ir piestāvējis.





12. Troye Sivan - "Blue Neighbourhood" (2015)
"YouTube" zvaigzne, divdesmit gadus vecais austrāļu zēns Trojs Sivans šogad izdeva savu debijas albumu "Blue Neighbourhood". Tas ir 58 minūšu ceļojums transā. Iespējams, labākais 2015.gada albums. Nē, pilnīgi noteikti labākais!







13. "Coldplay" - "A Head Full Of Dreams" (2015)
Kriss Mārtins un "Coldplay" atvadās ar vērienu. Savu septīto albumu pasludinājuši par savu pēdējo, britu vīri svin no sirds! Dzīvi, mūziku un savu dzīvi mūzikā, kas sākās tieši pirms 15 gadiem ar albumu "Parachutes". 







14. "Alabama Shakes" - "Sound & Color" (2015)
Vismaz divas trešdaļas no šī amerikāņu kolektīva "Alabama Shakes" ir tā līdere Britānija Hovarda. Nav daudz tādu mūziķu, kuri... muzicē garšīgi. Hovarda to dara, turklāt brīdī, kad viņa nododas mūzikai, visa pasaule apkārt vienkārši pazūd. Nav šaubu, ka "Sound & Color" kā galveno ietekmi savai muzikālajai karjerai reiz minēs kāds no lielajiem nākotnes talantiem.




15. "Blur" - "The Magic Whip" (2015)
Deviņdesmito gadu tricinātāji londonieši "Blur" šogad pēc divpadsmit gadu pauzes atgriezās ar savu astoto albumu "The Magic Whip". Kas kāroja pēc nostaļģijas, to saņēma visai nosacīti, jo, kā runā, vienā upē divreiz iekāpt nevarot. Bet galvenais šajā visā ir grupas līderis Deimons Albarns, un viņa solījums žurnālam "Rolling Stone", ka nākamgad būs jauns "Gorillaz" albums! Tādā gadījumā štrunts ar visu "Blur"! Joks, protams. Bet varbūt arī nē.



16. Tobias Jesso Jr. - "Goon" (2015)
Kad šā gada sākumā ierakstu kompānijas UMPB vadītāja Džodija Gersona parakstīja septiņskaitļa līgumu ar nevienam nezināmo komponistu Tobiasu Džesso Jaunāko, kāds varēja neizpratnē saraut uzacis (vai svārkus uz augšu). Taču tieši Džesso ir autors vienai no Adeles jaunās plates "25" populārākajām dziesmām "When We Were Young". "25" komerciālie panākumi ir plaši apspriesti, līdz ar to uzaču raucēji un svārku cēlāji abus var atkal nolaist lejā. 



17. Brandon Flowers - "The Desired Effect" (2015)
"The Killers" līderis Brendons Floverss, kad atpūšas no grupas, ieraksta pa kādam solo albumam. Salīdzinot ar viņa solo debiju "Flamingo" (2010), kurš principā varētu būt arī "The Killers" albums, "The Desired Effect" ir Floversa ceļojums bērnībā - astoņdesmitajos. Lieliska sintēze mūzikas stiliem, starp kuriem kalendārs uzskaita divas desmitgades.





18. "Florence + The Machine" - "How Big, How Blue, How Beautiful" (2015)
Florenca Velša dzīvo viegli un ātri kā jau pienākas pirms iekāpšanas ceturtajā gadu desmitā. Ninnīte un vīrieši lielos daudzumos - kā gan lai tur turās normāli pie zemes?! Un Velša sajutās tik viegla, ka koncertā palēcās un, vai to maz var iedomāties, krita arī lejā, un salauza kāju. Vai no šī būs Florencei ko mācīties? Grūti teikt. Bet starp visu šo jezgu albums viņai ir izdevies lielisks.




19. "Gengahr" - "A Dream Outside" (2015)
15.jūnijā Londonas kvartets "Gengahr" izdeva savu debijas albumu "A Dream Outside". Tajā pašā dienā to par savu "Dienas plati" kronēja britu radiostacija "BBC Radio 6 Music", un jaunai grupai Lielbritānijā tas nozīmē lielu atpazīstamību. Bet ārpus?... 







20. Lianne La Havas - "Blood" (2015)
Lianne Šarlote Bērnsa jeb Lianne La Havas 2015.gadā turpināja pildīt savu misiju - iznest cauri 21.gadsimta stilu džungļiem īstenu soulmūziku. Viņas otrais albums "Blood" pilnībā atbilst stila nosaukumam - tas ir dvēselisks (no "soul") visās izpausmēs, lieku reizi pierādot patiesību, ka "mazāk vienmēr nozīmē vairāk." 






2015, www.musicstories.lv.

sestdiena, 2015. gada 26. decembris

20 dziesmas, kuras bija jānoklausās 2015.gadā

2015.gads mūzikas vēsturē ieies kā gads, kad ieņēmumi no mūzikas straumēšanas pirmo reizi pārsniedza ieņēmumus no mūzikas pārdošanas fiziskā un digitālā (lejupielāžu) formātā. Šajā tirgū blakus "Spotify" un "Deezer" nu ir parādījušies vēl arī citi spēlētāji - zvaigžņotais, bet ne īpaši veiksmīgais projekts "Tidal" un ilgi gaidītais "Apple Music". Mūzikas straumēšana ir lielisks pakalpojums - iespēja klausīties gandrīz visu un iepazīt jaunas grupas un māksliniekus par salīdzinoši nelielu samaksu ir, iespējams, mūzikasmīļu lielākais ieguvums no interneta izgudrošanas. Taču tam ir arī viena būtiska blakne - klausītāji ļoti bieži vairs neizvēlas klausīties visu albumu, bet tikai dažas atsevišķas, kā likums, plates populārākās dziesmas. Un šis ir iemesls, kāpēc mūzikas izdevēji šobrīd ar ļoti lielu rūpību pieiet singlu izvēlei, jo no tā var būt atkarīgi gaidāmā albuma turpmākie panākumi straumēšanas servisos. Un, loģiski, jo vairāk straumējumu, jo vairāk naudiņas.

Šeit ir uzskaitītas divdesmit dziesmas, kuras nebūtu bijis slikti noklausīties 2015.gadā. Ne tā kā piespiedu kārtš, bet aiz laba prāta. Jo katra no šīm dziesmām ir piedzīvojums tāpat kā daudzas citas, kuras tūkstošu tūkstošiem ir palikušas aiz šī divdesmitnieka. Un ne jau tā, ka šīs būtu absolūti labākās aizejošā gada dziesmas, vienkārši tieši šīm divdesmit ir palaimējies šajā sarakstā iekļūt. 

1. "Wolf Alice" - "Turn to Dust" ("My Love Is Cool", 2015)
Britu kvarteta līdere Elija Rouzela kādā intervijā pēc grupas debijas albuma "My Love Is Cool" iznākšanas šogad atklāja, ka agrā jaunībā, pirmo reizi apmeklējot mūzikas festivālu, viņu vairāk aizrāvusi vispārējā jautrība, kas valdījusi apkārt, nevis uz skatuvēm notiekošais. Taču vienu viņa atceroties labi - tā saucamie folkmūziķi un bardi viņai festivālā uzdzinuši zosādu, tāpēc savu ceļu mūzikā viņa izvēlējusies iet šiem stiliem pretējā ielas pusē. 


2. Jamie XX - "Loud Places" ("In Colour", 2015)
Angļu "The xx" viens no dalībniekiem Džeimijs Smits jeb Jamie XX šajā gadā izdeva savu debijas albumu "In Colour", kurš ir lielisks visās savās izpausmēs. Taču koncentrētā veidā šī albuma misiju un būtību izsaka šī kompozīcija "Loud Places" - ar mikroķirurga precizitāti Džeimijs vienā dziesmā ir sašuvis kopā absolūtu mieru ar sprādzienbīstamu enerģiju.


3. "The Vaccines" - "Minimal Afflection" ("English Graffiti", 2015) 
Salīdzinoši klusi šogad savā trešaja studijas veikumā "English Graffiti" sevi pieteica britu "The Vaccines". "Minimal Afflection" pat nav jaunā albuma singls, taču interesantākā no plates dziesmām gan.


4. Carly Rae Jepsen - "Your Type" ("Emotion", 2015)
Tas nekas, ka Kārliju Reju Džepsenu un Džastinu Bīberu šķir teju desmit gadi, bet tieši Bībera savulaik sajūsmas pilnais tvīts par savas tolaik vēl maz zināmās tautietes dziesmu "Call Me Maybe" pavēra Džepsenai ceļu lielajā mūzikas pasaulē. Viņas šogad klajā nākušais albums "Emotion" ir rezultāts eksperimentiem ar elektroniku, ar kuru, kā izskatās, Džepsena nav dabūjusi pa pirkstiem, bet radījusi lielisku plati, ipaši "Your Type" no tā.


5. "A Great Big World" - "Oasis" ("When the Morning Comes", 2015)
Jens Aksels pirms gadiem pieciem pasauli aizrāva ar degsmi, kādā viņš izpildīja savus skaņdarbus, sevišķi virtuozo dziesmu "Waltz". Tagad viņš kopā ar kolēģi Čadu Kingu ir atgriezies duetā "A Great Big World", laižot klajā jau otro plati "When the Morning Comes", kas ir Akselam tik piestāvošo muzikālo himnu apkopojums, tai skaitā šī "Oasis". 


6. Troye Sivan - "Talk Me Down" ("Blue Neighbourhood", 2015)
Austrāļu zēns Trojs Sivans ir viens no jaunās paaudzes mūziķiem, kas savu ceļu izcirtuši sociālajos tīklos, konkrēti, "YouTube", kurā Sivana kontam seko 3,7 miljoni kontu; tie pirmie uzzina viņa pārdomas, idejas un arī visai intīmas atzīšanās. Taču lai šīs modernās lietas neaizmiglo skatu uz Sivanu kā mūziķi - viņa debijas albums "Blue Neighbourhood", un sevišķi dziesma "Talk Me Down", šķiet, ir kosmosā radīta un tikai pārpratuma dēļ uz mūsu grēcīgās Zemes nonākusi.


7. "Kodaline" - "The One" ("Coming Up For Air", 2015)
Gatavojoties kāzām, jaunais pāris allaž smalki izdomā, ko vilks mugurā, kur svinēs, kādus viesus aicinās, cik stāvu torte tiks pasūtināta, bet nereti pavirši izvēlās dziesmu pirmajam kāzu valsim, kas patiesībā atmiņā paliks uz visu mūžu, atšķirībā no tortes (ja vien no tās visiem, ieskaitot mācītāju, nepiemetīsies caureja). Dublinas kvarteta "Kodaline" dziesma "The One" kā pirmais kāzu valsis varētu pat kalpot kā vienīgais iemesls saslēgties laulības važās.


8. Robyn Sherwell - "Landslide" ("Islander", EP, 2015)
Trīsdesmitgadnieci Robinu Šervelu no Gērnsijas Lielbritānijā mēdz salīdzināt ar īru dziesminieci Enju, jo abu mūzikai piestāv fonā slīdoši rāmi miglas vāli vai vismaz iekurts kamīns, krūzīte laba vīna un aromātiskās sveces, no kurām alerģiskākam klausītājam sasprēgā krūšu gali. Enja šajā gadā ir izdevusi jaunu albumu, par kuru pasaules lielie mediji izsakās ļoti atzinīgi, taču Šervela ir padarījusi vēl labāku darbu - radījusi dziesmu "Landslide", kura ir mākslas filmas "Suffragette" (ar Keriju Maliganu un Helēnu Bonhemu Kārteri galvenajās lomās) skaņu celiņa centrālais notikums.


9. Torres - "Sprinter" ("Sprinter", 2015)
Makenzija Skota (24) jeb Torres ASV mūzikas galvaspilsētā Nešvilā nejāj krogā uz elektriskā buļļa, nedzied kantrīmūzikas bāros un, visai iespējams, nosmīn bārdā par Teilores Sviftas maģisko ietekmi uz klausītāju masām. Protams, Torres nestrādā cirkū par bārdaino dāmu, tāpēc, saprotams, tā īsti bārdā smīnēt par lietām viņa nevar, bet savās dziesmās gan, kā, piemēram, "Sprinter" no tāda paša nosaukuma albuma, kurš ir pilns traģisma, depresijas un tieši tāpēc tik sasodīti labs!


10. "Purity Ring" - "Heartsight" ("Another Eternity", 2015)
Šajā "vajadzēja noklausīties" dziesmu sarakstā vairums ir tādu, kurām būtu jārosina vēlmi noklausīties visu albumu. Arī šī kanādiešu elektroniskās mūzikas dueta dziesma "Heartsight" pavedināmu klausītāju noteikti aizvedīs pie visas plates "Another Eternity", pretējā gadījumā klausītājam, goda vārds, nav sirds.


11. "Falls" - "Let In The Light" ("Omaha", 2015)
"Viņi satikās. Viņi iemīlējās. Viņi rakstīja dziesmas. Viņi cīnījās. Viņi veidoja. Viņi izšķīrās. Viņi...," šādi vārdi stāv rakstīti dueta "Falls" mājaslapā, vēstot par aizejošā gada, iespējams, skumjāko mīlas stāstu mūzikā. Melinda Kirvina un Saimons Rudstons-Brauns jeb duets "Falls" iesāka rakstīt plati "Omaha" ne tikai kā dueta biedri, bet arī kā pāris; albumam iznākot, viņi bija vairs tikai dueta biedri. 


12. Sara Bareilles - "She Used To Be Mine" ("What's Inside: Songs From Waitress", 2015)
Sāra Bareiless (36) pasaulei sevi pieteica 2007.gadā ar dziesmu "Love Song", apliecinot, ka ir spēcīgs konkurents plašajam sieviešu vokālistu-klavierpianistu bataljonam. "She Used To Be Mine" ir dziesma no mūzikla "Waitress", ko Bareilesa sakomponēja pēc tāda paša nosaukuma 2007.gada filmas. 


13. Jamie Lawson - "Wasn't Expecting That" ("Jamie Lawson", 2015)
Četrdesmitgadnieks Džeimijs Lousons apstākļu sakritības rezultātā savā ziņā veido vēsturi - proti, viņš ir pirmais mākslinieks, kuru savam ierakstu "leiblam" "Gingerbread Man Records" parakstījis šobrīd populārākais vīriešu kārtas mūziķis pasaulē Eds Šīrans. "Wasn't Expecting That" bija pirmais singls no Lousona jaunās plates, un tas parādīja, ka ābols no ābeles jeb Lousons no Šīrana nekur tālu nekrīt; starp citu, Lousonam ir turpinājums - Fojs Vānss, kurš novembra beigās arī krita Šīrana piparkūku vīra (no "gingerbread man") apkampienos.


14. "Years & Years" - "Eyes Shut" ("Communion", 2015)
Londonas trio "Years & Years" šogad uzvarēja Lielbritānijas nozīmīgākajā jauno mūziķu konkursā "BBC Sound of 2015", kas parasti šajā vecās Eiropas sirdī nozīmē spilgtu karjeras turpinājumu. Šķiet, nav tādu Eiropas līmeņa ar mūziku saistītu konkursu, kurā "Years & Years" šogad nebūtu nominēti, tāpēc ir tikai loģiski, ka viņu debijas plate "Communion" ir bijusi starmešu gaismā, priekšspēli noslēdzot ar singlu "Eyes Shut".


15. Sawyer Fredericks - "Take It All" ("Sawyer Fredericks", EP, 2015)
Salīdzinājumam: kad ļaudis visā pasaulē pārliecībā, ka mainās tūkstošgades, ar šampaniešu lietu sagaidīja 2000.gadu, Konektikutas mazulim Soijeram Frederikam bija tikai deviņi mēneši. Tagad viņam ir 16 gadu, un patiesībā uz šo brīdi viņš jau ir izdarījis daudz vairāk kā vairums pusmūža vīru, piemēram, Frederiks ir uzvarējis talantu konkursā "The Voice" un ieguvis ne tikai simts tūkstošus ASV dolāru, bet vēl arī šo to vērtīgāku - bezierunu klausītāju mīlestību, par ko viņš pateicās savā dziesmā "Take It All".

16. "Stereophonics" - "White Lies" ("Keep the Village Alive", 2015)
Velsas vīri "Stereophonics" šajā gadā laida klajā savu devīto studijas plati "Keep The Village Alive", kas pat "foniķu" ne tos kaismīgākos fanus padarīja teju slapjus. Pirmo reizi vairāku albumu laikā Kellija Džounsa un viņa kolēģu actiņās atkal ir manāma mūzikas radīšanas azarta dzirksts. Bravo!


17. James Bay - "Hold Back the River" ("Chaos And the Calm", 2015)
Angļu puika ar hūti Džeimss Bejs (25) šobrīd iekaro Amerikas klausitāju sirdis, koncertējot Jaunajā kontinentā. Viņa debijas plate "Chaos And the Calm" ir 2015.gadā Lielbritānijā pirktākais debijas albums (aptuveni 350 tūkstoši kopiju), bet ārpus dzimtenes ārēm ar to atpazīstamību ir švakāk. "Hold Back the River" ir dziesma, kurai vajadzētu likt iemīlēt Beju ar visu viņa mūziku un hūti.


18. "CHVRCHES" - "Leave A Trace" ("Every Open Eye", 2015)
Ja godīgi, pilnīgi jau apnicis lasīt par šiem skotiem kā par kaut ko tik unikālu, ka unikālāk vairs nevar būt. Jā, trio ar Lourenu Meiberiju ir lieliska klausāmviela, taču pārsteiguma efekts, ko "CHVRCHES" sagādāja ar savu debijas plati "The Bones Of What You Believe" (2013), protams, bija pavisam cita līmeņa.


19. "Smallpools" - "A Real Hero" (EP, 2015)
Reizēm gadās, ka starp dienas trokšņiem un kņadu nejauši cauri izsprūk kaut kas tāds, kas liek uz mirkli apstāties un padomāt. Nē, tā nav ceļu policija ar ieslēgtām bākugunīm, šoreiz tas ir kāds nezināms Losandželosas kvartets "Smallpools" ar nezināmu dziesmu "A Real Hero", un tas lieku reizi pierāda, ka biežums, ar kādu dziesmu drillē pa radio, ne vienmēr ir tieši proporcionāls tās brīnišķīgumam.


20. "Foxes" - "If You Leave Me Now" ("All I Need", 2016)
Abstrakto divdesmitnieku noslēdz angļu meitene Luīza Rouza Alena (26) jeb "Foxes". Nākamā gada 5.februārī klajā nāks viņas otrais albums "All I Need", un singls no tās - "If You Leave Me Now" - liek nojaust, ka mūsu platuma grādos ziemas ierasti aukstākais mēnesis, iespējams, tāds paliks tikai termometra skalā, bet ne "Foxes" klausītāju sirdīs.


2015, www.musicstories.lv.

trešdiena, 2015. gada 23. decembris

EMBRZ feat. Eleni Drake - "Home" (2015)

Džeks Keisijs jeb EMBRZ  ir 24 gadus vecs Dublinas puika, kurš jau no 15 gadu vecuma komponē, bet pa īstam ar šo nodarbi aizrāvās komplektā ar interesi par elektronisko mūziku, un galvenais vaininieks, kāpēc mēs šodien runājam par tādu EMBRZ, ir dīdžejs un producents deadmau5. Keisija stāsts ir līdzīgs daudziem citiem - savas kompozīcijas, kuras viņš veidoja kopmītņu istabiņā, talantīgais jauneklis ievietoja "SoundCloud" vietnē, un ne cik ilgi nebija jāgaida, kad tie ieguva popularitāti.

Keisija pirmais oficiālais remikss bija Elijas Goldingas dziesmai "How Long Will I Love You", tālāk sekoja viņa versija britu kolektīva "The 1975" dziesmai "Settle Down". Paša Keisija pirmā oriģinālā kompozīcija saucās "Silent", kas bija kopdarbs ar dziedātāju Emiju Rouzu. Šā gada vasarā EMBRZ muzikālais ceļojums turpinājās ar dziesmu "Lights", bet nu tas, sadarbojoties ar Elenī Dreiku, noslēdzies ar "Home" - skaņdarbs, kuru droši var apzīmogot ar Meistardarba zīmogu.

Skaidrs, ka 2016.gadā īru ziķeris Keisijs spridzinās. Pa visām vīlēm. Elektroniskās mūzikas skatuves pilnīgi noteikti. Bet klausītāji no EMBRZ performancēm mājup nevis dosies, bet lidos. Jo būs spārnos. Kā bankā! 


2015, www.musicstories.lv.

pirmdiena, 2015. gada 21. decembris

Noah Gundersen - "Carry the Ghost" (2015)

"Šis albums radās no vēlmes izzināt sevi, saprast, kā vajadzētu dzīvot," par jauno plati "Carry the Ghost" saka Sietlas (ASV) mūziķis Noa Gundersens (26). "Bet šajā procesā es sapratu, ka varbūt te nav nekādu "vajadzētu"," viņš turpina savā mājaslapā. ""Carry the Ghost" koncepcija ir: mēs esam radīti caur mūsu pieredzi, un tas ir jāpieņem, nevis pret to jācīnās." 

Kā redzams, Gundersens savā otrajā platē ir nodevies filozofiskām ietekmēm, apcerot savus iekšējos dēmonus un pagātni. "Es vienmēr sevi psiholoģiski analizēju un domāju, kas ir tas, kas mani ir radījis tādu, kāds esmu," portālam "Songfacts.com" atzīst Gundersons. "Es domāju, tā ir liela manas dziesmu komponēšanas daļa." "Carry the Ghost" patiešām ir ļoti personisks albums. Piemēram, plati ievadošā "Slow Dancer" ir šķiršanās, arī iekšēja sabrukuma dziesma. "[Dziesmas] doma ir, ka izdziedināšanās procesā cilvēkiem dažreiz ir nepieciešams skaļi izteikt savas dusmas vai neapmierinātību," skaņdarbu komentē Gundersens. Arī dziesma "Jealous Love" ir par mīlas lietām, radīta pēc Gundersena iepriekšējo attiecību izjukšanas un nododoties pārdomām, kādām kādreiz vajadzētu būt jaunajām. "Kaut kas labāks, bez greizsirdīga partnera, vienkārši romantika," dziesminieks smaidot atklāj pārdomu rezultātu.

Var piekrist Gundersena mājaslapā minētajam, ka viņš nu reiz ir mākslinieks, kurš smagas tēmas savā mūzikā spēj pasniegt viegli. "Carry the Ghost" ir ļoti līdzīgs Deimiena Reisa pēdējam albumam "My Favourite Faded Fantasy" (2014), un dažos apskatos tā tika minēta kā viena no pērnā gada labākajām platēm. "Labākais albums, kāds jebkad radīts folkmūzikas žanrā," par "Carry the Ghost" skaļi jau paspējis nobļauties portāls "Absolutepunk.net". Varbūt akurāti tik skaļi un pompozi arī nevajadzētu, taču daļa patiesības šajā bļāvienā nenoliedzmi ir.


2015, www.musicstories.lv.

sestdiena, 2015. gada 19. decembris

"The Japanese House" - "Clean" (EP, 2015)

"Tokijas putni", "Japāņu māja" - uzlēcošās saules zeme šobrīd, acīmredzot, ir topā! Vismaz muzikālu apvienību nosaukumos. Britu "The Japanese House" ir eksotisks projekts ne tikai nosaukuma ziņā, bet arī savā saturā. Tās dvēsele ir londoniete Ambera Beina (19). Vispirms jau viņas balss tembrs. Vairums klausītāju, dzirdot jebkuru no "The Japanese House" dziesmām, nodomātu, ka dziedātājs ir kāds jauneklis ar labi nostādītu balsi. Bet tā ir Beina! "Man ir androgēna balss," portālam "Diymag.com" atzīstas Beina. "Es patiešām izbaudu to, ka cilvēki dažreiz domā: tur dzied zēns. Tas ir jautri!"

Otrs "The Japanese House" eksotiskais moments ir pati mūzika. Nesen iznākušais projekta singlalbums "Clean" ar četrām dziesmām nav aprakstāms ar ikdienā lietojamiem vārdiem, tikai ar eksotiskiem. Ņemot vērā, ka plati radījusi 19 gadus veca meitene, jājautā, no kuras planētas viņa pie mums uz grēcīgās Zemes ir atsūtīta. Jo šeit tāda mūzika nerodas. Nu, nevar rasties!

Jau pašu pirmo Beinas dziesmu "Still" ievēroja tolaik vēl "BBC" strādājošais dīdžejs, tagadējā "Apple Music" personība Zeins Lovs. "Es pusdienoju kopā ar draugiem, kad mans menedžeris atsūtīja īsziņu, lai es tūlīt ieslēdzu "[BBC] Radio 1". Es uzliku telefonu uz galda, uzgriezu skaļi, un mēs visi zvigājāmies [par to]," atceras Beina. "Blakus galdiņš gan nebija ļoti sajūsmināts." 

"The Japanese House" šobrīd ir viens no jaunajiem projektiem, kurš guvis vērā ņemamu popularitāti, vēl nemaz neizdodot pirmo pilna garuma plati. Kaut kad nākotnē tas noteikti notiks, bet Beina saka, ka viņa īpaši nesteigsies. Iesākumā viņa grib radīt savu identitāti mūzikā, tāpēc arī izvēlējās startēt ar pseidonīmu jeb projekta nosaukumu "The Japanese House". Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka pārlieku misticēties arī nevēlas, vismaz ne tik tālu, lai viņas personības noslēpumainība nomāktu viņas pašas mūziku. "Un es arī neesmu "Daft Punk"," Beina saka. "Viņiem tagad vajadzētu būt jau patiešām jēliem pleciem."


2015, www.musicstories.lv.

ceturtdiena, 2015. gada 17. decembris

"Birds of Tokyo" - "Playlist" (2015)

Ar labāko dziesmu izlasēm ir kā ar meitām precību gados. To tēvi, lai nastu pārceltu uz kāda jaunā cilvēka pleciem, savu tautās laižamo lolojumu uzpucē, saliela un sastāsta visas tās labākās lietas. Jo no viņa daiļrunības ir atkarīgs, vai meitu izdosies izprecināt, un, pats galvenais, varbūt vēl komplektā dabūt kādus dažus aunus un/vai grūsnas teles. Labi, iespējams, mūsdienās, vismaz mūsu reģionā, tā vairs nenotiek, bet šo tēvu piegājiens lietai ir pareizs un racionāls.

Grupa "Birds of Tokyo", lai nemaldina tās nosaukums, nemaz nav no Tokijas, bet Pērtas pilsētas Austrālijas Rietumos. Tā ir aktīva jau no 2004.gada, bet savu debijas albumu "Day One" izdeva tikai 2007.gadā. Kopumā kolektīvs ir izdevis četras studijas plates, vēl arī koncertalbumu un labāko dziesmu izlasi "Playlist". Un lūk, šis labāko dziesmu albums tad arī ir "Birds of Tokyo" jaunavas smiņķis.

"Playlist" ir visa labākā esence, ko grupa no sevis ir spējusi iztecināt šo vienpadsmit gadu laikā. Iespējams, Austrālijā pat ķenguri "Birds of Tokyo" dziesmu ritmā, sadevušies ķepās, lēni šūpojas no vienas ciskas uz otru, no galvas zinot visus pantus. Bet ārpus Austrālijas grupai panākumu nav vispār nekādu. Žēl, jo "Birds of Tokyo" sirsnīgā mūzika ir kā radīta, lai aizķertos aiz jūtīga klausītāja dvēseles stīgām arī šeit, Eiropā. Izlase "Playlist" ir lieliska iespēja iepazīt šos talantīgos zēnus, un, kas zina, varbūt sekot līdzi arī viņu turpmākajām gaitām. Un, kas zina, varbūt kādā brīdī izdosies tikt vaļā no dažiem grūsniem auniem, iemainot tos pret sievu. Vai otrādi. Bet tam jau vairs nebūs nozīmes.


2015, www.musicstories.lv.

ceturtdiena, 2015. gada 10. decembris

"Coldplay" - "A Head Full of Dreams" (2015)


Tikai pusotru gadu pēc apcerīgās plates "Ghost Stories" angļu kvartets "Coldplay" laidis klajā jaunu albumu "A Head Full of Dreams". Izsludināts kā grupas atvadu albums, tas kā tāds arī radīts - dzīvi svinošs. Tāds, lai palicējiem nav slapjas acis un pašiem nepaliek mieles. 


NEPIEDEROŠIEM IEEJA ATĻAUTA!

Jaunā albuma kontrasts pret iepriekšējo ir milzīgs. "Ghost Stories" bija tikai viena jestra dziesma ("A Sky Full of Stars"), pārējās astoņas ieturot teju sēru noskaņās, kas, protams, bija "Coldplay" līdera Krisa Mārtina pēcšķiršanās grūtsirdības izpausmes. Bet izrādās, ideja par "A Head Full of Dreams" grupai radās vienlaicīgi ar lēmumu par intīmā albuma "Ghost Stories" ierakstīšanu, intervijā žurnālam "Entertainment Weekly" atzīst Mārtins. "Mēs padomājām, ka varbūt pēc šī atturīgā, intīmā albuma mēs sajutīsimies tā, ka gribēsim spēlēt mazliet jautrāk." Un sapņi piepildījās.

Saistībā ar "A Head Full of Dreams" ārzemju prese uzsver divas lietas - jau pieminēto plates dinamiku visā tās krāšņumā un grupai neierasti lielo viesmākslinieku plejādi, un to personības. Divas dziesmas palīdzējusi iedziedāt Bejonsī (dziesmas "Up&Up" piedziedājumā piedalās arī Bejonsī un Džeizī meita). Tālāk. Gvineta Paltrova, Mārtina bijusī sieva, piedalās dziesmas "Everglow" ierakstā. Zviedru popmūzikas princese Tove Lo dzirdama kompozīcijā "Fun". Un vēl vairāk - kā plates līdzautors ir minēts arī ASV prezidents Baraks Obama, kurš skaņdarbā "Kaleidoscope" ir dzirdams, dziedam populāro amerikāņu baznīcas dziesmu "Amazing Grace". Albuma ierakstā palīdzējuši arī daudzi viesinstrumentālisti, tai skaitā Noels Galahers, tas pats, kurš no "Oasis".

SAJŪSMINOŠAIS CEĻOJUMS 15 GADU GARUMĀ

Pašam Mārtinam albums patīkot, pat ļoti. Viņš bez aplinkiem atzīst, ka plates ievadošā "A Head Full of Dreams" "ir mana visu laiku mīļākā "Coldplay" dziesma. Tas ir tas, ko es vienmēr esmu sapņojis dziedāt," Mārtins atklāj sarunā ar "Entertainment Weekly". Turpat viņš arī atzīst, ka, sagaidot "Coldplay" debijas albuma "Parachutes" piecpadsmito gadskārtu, jūtas mierā ar visiem grupas albumiem. "[2005.gada plati] "X&Y" es gan gribētu mazliet pakoriģēt. Bet [kopumā] es jūtos sajūsmināts par ceļojumu, ko esam veikuši," par "Coldplay" radošo mūžu saka Mārtins. 

Kas tad ar "Coldplay" notiks tālāk? Jau šā gada sākumā žurnāls "Billboard" ziņoja, ka "A Head Full of Dreams" būs kvarteta atvadu albums, kam sekos atvadu tūre, un tad iestāsies miers. Vai uz laiku, vai pavisam - pateikt nevar neviens. Pats Mārtins, cik noprotams, pievērsīsies kādiem svarīgiem sabiedriskiem pienākumiem, kļūstot "par Bono". "Viss, ko es daru, ir ["U2" līdera] Bono iekustināts - pēc piecpadsmit [grupā "Coldplay" pavadītiem] gadiem tas nepārprotami ir redzams," Mārtins toreiz atzina sarunā ar "Billboard". Iespējams, viņš kļūs par ANO sūtni vai kaut ko tik pat reprezentablu un svarīgu, un visi būs sajūsmināti un laimīgi.

TAS ARĪ VISS...

Bet "Coldplay" fanu domas dalās. Vieni, protams, pat negrib pieļaut iespēju, ka viņu varoņi vairs nerakstīs jaunas dziesmas, nekoncertēs un vispār pazudīs no skatuvēm. Savukārt otrie, kas gan, domājams, ir mazākumā, racionāli spriež, ka aizejot tagad - būtībā slavas zenītā - "Coldplay" saglabās savu ikonas statusu uz mūžīgiem laikiem, atšķirībā no tiem, kurus no skatuves nevar nodzīt pat kaulainā ar izkapti. Vienīgā fanu cerība būšot kāds no "Global Citizen Festival" pasākumiem, kas reizi gadā notiek Ņujorkas Centrālparkā un ko rīko pats Mārtins. "Mūsu grupa parādīsies un spēlēs gadījumā, ja neviens cits neteiks "jā"," par "Coldplay" iespējamo dalību kādā no šiem festivāliem nākotnē saka Mārtins. "Bet es ceru, ka mums to darīt nevajadzēs." Tātad - tas ir viss...


2015, www.musicstories.lv.

otrdiena, 2015. gada 8. decembris

"Tidal" pēdējā kauja?

Kad šā gada 30.martā pasaulei tika prezentēts jaunais mūzikas straumēšanas serviss "Tidal", industrija uz brīdi apjuka. Alīša Kīza, "Daft Punk", Kenja Vests, Džeks Vaits, Madonna, Kriss Mārtins - tie bija tikai daži no 18 mūzikas pasaules lielajiem vārdiem, kas piedalās "Tidal" biznesā. Vieni uzskatīja, ka šī mūziķiem ir lieliska iespēja pelnīt bez starpniekiem, citi rauca degunus, sakot, ka katram jādara savs darbs, un šis nebūs veiksmīgs projekts. Vismaz līdz šim, izskatās, taisnība bijusi otrajiem.

TIRGUS APGRIEZIES KĀJĀM GAISĀ

Nesen apkopotie dati liecina, ka "Tidal" ir spējis piesaistīt vienu miljonu maksas lietotāju pretstatā "Spotify" 20 miljoniem. Turklāt tiek uzsvērts, ka 510 tūkstošus maksas kontu "Tidal" saņēma mantojumā no zviedru straumēšanas servisa "WiMP", ko par $56 miljoniem iegādājās reperis Džeizī (Jay-Z), lai vēlāk pārtapinātu par "Tidal". Lietas negāja kā plānots - deviņu mēnešu laikā ir nomainīti divi kompānijas vadītāji Endijs Čens un Pīters Tonstads. Nupat, 2.decembrī, "Tidal" paziņoja, ka no 2016.gada 4.janvāra kompānijas jaunais izpilddirektors būs Džefs Toigs. Un tas ir signāls, ka "Tidal" pagriežas stabilitātes virzienā, uzskata žurnāls "Billboard".

Toigs ir bijušais mūzikas servisa "SoundCloud" biznesa vadītājs, kā arī inovatīvā mūzikas servisa "Muve Music" vecākais viceprezidents. Viņš tiek uzskatīts par "pēdējo divu desmitgažu līderi patērētāju tehnoloģiju un izklaides sinhronizācijā," sarunā ar žurnālu "Billboard" atzīst Džeizī. Tomēr vieglas dienas Toigu negaida. Kaut vai tāpēc vien, ka kopš marta, kad "Tidal" uzsāka savu darbību, straumēšanas servisu bizness ir apgriezies kājām gaisā. Vispirms jau jūnija pēdējā dienā savu darbību uzsāka globālais straumēšanas serviss "Apple Music", piedāvājot lietotājiem 90 dienu (!!!) bezmaksas izmēģināšanas periodu. Oktobrī savu darbību ASV uzsāka "YouTube" maksas versija "YouTube Red", kurā arī pieejama satura straumēšana. 16.novembrī, savukārt, interneta radio kompānija "Pandora" paziņoja, ka par $75 miljoniem pārņems un integrēs savā struktūrā bankrotējušo straumēšanas servisu "Rdio". Savu "Prime Music" servisu attīsta arī "Amazon", savukārt "Spotify" tikai palielina savu dominanci tirgū. Kā šādā situācijā nolikt uz kājām "Tidal?

VIENĪGĀ IESPĒJA IZDZĪVOT - KĻŪT EKSKLUZĪVIEM

Toiga nolīgšana ir, iespējams, pēdējā "Tidal" kauja, kuras rezultāts noteiks, kurš uzvarējis karā. 46 valstīs, tai skaitā Latvijā, darbojošais straumēšanas serviss uzņems jaunus apgriezienus un nāks ar novitātēm šajā nozarē. Vismaz tā sarunā ar "Billboard" sola pats Togs. "Šeit ir patiešām interesanti komponenti, kurus "Tidal" piedāvā faniem un kuri ir atšķirīgi no citiem servisiem, pateicoties māksliniekiem, kuri ir ["Tidal" servisā]  iesaistīti," viņš atzīst. "Tidal" izdzīvos tad, ja piedāvās ko ekskluzīvu. Acīmredzot esošā ekstra - straumēšana HiFi skaņā par papildus samaksu - nav tik atraktīva lietotāju acīs, lai būtiski pieaudzētu to skaitu. Līdz ar to var gaidīt, ka "Tidal" agresīvāk piedāvās ekskluzīvu saturu, ko nodrošinās tajā iesaistītie mākslinieki - vairāk video, koncertu tiešraides un citas aktivitātes. Vai tas palīdzēs uzvarēt karā, to rādīs, domājams, jau nākamie 12 mēneši.


Foto raksta ievadā no eurweb.com.

2015, www.musicstories.lv.

svētdiena, 2015. gada 6. decembris

Adeles mācības

Tas, kas šobrīd notiek mūzikas biznesā, industrijas darboņiem ir ne tikai pārsteigums, bet arī mācība, ko un kā darīt, lai ar mūzikas ierakstu tirdzniecību atkal varētu pelnīt kā pirms gadiem divdesmit trīsdesmit. Šis mācību materiāls ir Adeles jaunais albums "25". Ap to ir sacelta tāda ažiotāža un tirgū tas tiek virzīts tik pārdomāti, ka nav brīnums (patiesībā tas ir gan brīnums!), ka pirmajā plates iznākšanas nedēļā tas ticis pārdots rekordlielā tirāžā - 3,38 miljonos kopiju, ziņo žurnāls "Billboard". Kas ir šī panākuma iemesls un vai tiešām šādus rezultātus varētu sasniegt ikviens, vienkārši visu smalki izkalkulējot?

MŪZIKAS BIZNESA ANOMĀLIJA

"Viņa ir mūzikas biznesa anomālija," žurnālam "Billboard" saka kādas vārdā nenosauktas lielas ierakstu kompānijas augsta līmeņa vadītājs. "Viņa neievēro nekādus likumus!" Kādus likumus tad Adele neievēro? Pirmkārt, lielā slepenībā tika turēts pats fakts par jauna albuma izdošanu. Tiesa, industrijas iekšienē baumas jau klīda, bija pat zināms datums - 20.novembris -, kad Adeles jaunais albums varētu iznākt (šī iemesla dēļ "One Direction" pat pārcēla savas jaunās plates "Made in the A.M." iznākšanu par nedēļu ātrāk), tomēr tikai 18.oktobrī britu "The X Factor" talantu šova versijā tika iestarpināts pusminūtes garš Adeles jaunās dziesmas "Hello" fragments, bet 21.oktobrī jauno albumu savā tvitera kontā izsludināja pati Adele. Šis mēnesis tad arī bija tas laiks, kurā Adeles komandai viss bija jāsaliek pa plauktiņiem, ne no viena neslēpjot, ka plate iznāks. "Tas bija mēnesis pilns gudra mārketinga, nosakot un izvēloties pareizās lietas, ko darīt," žurnālam "Billboard" anonīmi atklākj viens no šajā procesā iesaistītajiem.

Atšķirībā no līdzīga smagsvara Teilores Sviftas, kura jaunos albumus izsludina trīs četrus mēnešus iepriekš, Adeles sagatavošanās darbiem atvēlētais viens mēnesis bija tik īss laika sprīdis, ka efekts tika panākts bez lielām pūlēm. "Viņa [it kā] bija apkārt, bet [patiesībā] nebija. Viņa [it kā] bija šeit, bet [patiesībā] nebija," kampaņas psiholoģisko pusi izskaidro tas pats iesaistītais. "Jums bija iespaids, ka Adele ir visur, bet īstenībā viņas te nebija." Nākamais komandas uzdevums bija novērst albuma materiāla noplūdi. Atšķirībā no Madonnas, kuras pēdējās plates "Rebel Heart" darba materiāls tika nopludināts vēl pusgatavs (starp citu, vainīgo arestēja), Adeles tuvākais loks, acīmredzot, ir uzticamāks, jo no studijas, šķiet, nekas neceļos nenoklīda. Cita lieta ir saražotie kompaktdiski. "Parasti jūs produktu [CD] ierakstu veikaliem sākat izsūtīt divas nedēļas pirms [albuma iznākšanas] datuma," stāsta kāds biznesā iesaistītais. Taču Adeles albums "25" mūzikas ierakstu veikaliem tika piegādāts divas dienas pirms izsludinātā izdošanas datuma. Tādā veidā ASV vien ar speciāla kurjera starpniecību tika piegādāti 3,6 miljoni albuma kopiju. 

STRAUMĒŠANAS LIEGUMS PALĪDZ PĀRDOT

Vēl viena pētāma Adeles stratēģija ir attiecības ar straumēšanas servisiem. Viņa nolēmusi albumu "25" neļaut ievietot nedz "Apple Music", nedz "Spotify", nedz kādos citos servisos. Šī nav oriģināla pieeja - visas savas plates "Spotify" lietotājiem ir liegusi tā pati Svifta, savu jauno plati "A Head Full of Dreams" šī servisa lietotājiem, vismaz pagaidām, liegusi arī grupa "Coldplay". Adeles komandas domu gājiens bija vienkāršs - straumēšanas liegums palīdzēs vairāk pārdot. Tiek lēsts, ka plate līdz šim visā pasaulē ir pārdota aptuveni septiņos miljonos kopiju. Industrijas eksperti izsaka pieņēmumu, ka, atļaujot albuma straumēšanu, pārdošanas rādītāji samazinātos par 300 000 - 500 000 eksemplāru, kas uz esošo rezultātu fona tāds nieks vien izskatās. 

Taču straumēšanas ietekmi uz pārdošanas rezultātiem, Adeles piemērs rāda, noliegt nevar. "[Mūzikas] industrija to šobrīd pēta zem liela mikroskopa," par albuma "25" pārdošanas stratēģiju žurnālam "Billboard" saka kāds no industrijas pārstāvjiem. Runa nav par pilnīgu atteikšanos straumēt, bet par kādu laika perioda "logu" no plates izdošanas brīža. Proti, par iespēju neļaut albumu straumēt iznākšanas dienā, bet, teiksim, pēc mēneša vai diviem. "Mācība ir tā, ka šie "logi" ietekmēs pārdošanas rādītājus," saka jau minētais avots. Tomēr kāds cits industrijā iesaistītais uzskata, ka "ir [tikai] sauja tādu mākslinieku, kuri var un kuriem vajag aizturēt straumēšanu [pēc albuma izdošanas]. Bet šajā brīdī mēs jau tos esam izsmēluši."

PERSONĪBAS FAKTORS

Adeles mācības, protams, nav universālas. Varētu šķist, ar gudru kalkulēšanu šādus rādītājus varētu sasniegt jebkurš. Bet tā nav. No 20. līdz 26.novembrim no visiem ASV pārdotajiem albumiem 41% veidoja tieši Adeles "25", ziņo "Nielsen Music". Šādus panākumus nevar iegūt, tikai rēķinot un kalkulējot. Ir vajadzīga personība, un Adele tāda, bez šaubam, ir. "Viņas balsī ir asaras, kuras iepazinis ikviens, kurš ir mīlējis un zaudējis," sarunā ar "Billboard" atzīmē leģendārā dziedātāja Areta Frenklina. "Bet tikai laiks, nevis pārdošanas [rādītāji] parādīs viņas vietu starp citiem lieliskiem 21.gadsimta dziedātājiem."

Albuma "25" stāsts mūzikas industrijā tiks pētīts un analizēts, izvēlēlētās stratēģijas mēģinās pielaikot arī citiem, taču neviens cits nav Adele un nekad vairs nebūs 2015.gada 20.novembris. Būs jauni mākslinieki, jaunas situācijas un atkal jaunas mācības. Un tieši tāpēc šī industrija ir tik aizraujoša.

Foto raksta ievadā no theguardian.com.

2015, www.musicstories.lv.