Lana Del Rey - "Honeymoon" (2015)

Elizabete Vūlridža Grānta jeb meitene, ko pasaule pazīst ar skatuves vārdu Lana Del Reja joprojām ir viena no mūsdienu populārās mūzikas mīklām. 2011.gadā, ieaijājot pasauli ar savu pirmo uznācienu dziesmu "Video Games", retais varēja Del Rejai prognozēt tik spožu karjeru. Turklāt viņas noslēpumainība un manieres padarījušas Del Reju par daudzu, īpaši jaunu, meiteņu elku, kurš savdabīgā veidā iedvesmo vēsu attieksmi pret visu, kas neskar personiski.

Trīsdesmit gadus vecā Del Reja ir atgriezusies ar jaunu plati "Honeymoon". Un, ja kāds domā, ka ar katru nākamo albumu viņas noslēpumu plīvurs top aizvien plānāks un plānāks, tas smagi kļūdās. Ir pilnīgi pretēji. Pēc "Video Games" varēja padomāt, ka tas ir izņēmums - viena dziesma, kas vairāk pretendē būt vakara miega dziesmiņa bērniem, ne globāls hits. Taču gan debijas albums "Born to Die" (2012), gan nākamais "Ultraviolance" (2014) kā ar pirkstu acī iebaksta, ka savu stilu Del Reja ieturēs. Izdos miega dziesmas ar atombumbas enerģiju.

Ar "Honeymoon" Del Reja ir gājusi vēl tālāk. Patiesībā, vēl tālāk pagātnē. Jo tā ir piecdesmito gadu "film noir" stilā ieturētu dziesmu virtene, katra no kurām varētu būt lielisks skaņu celiņš veciem melnbaltā kino krimiķiem ar Merilinu Monro vai Elizabeti Teilori galvenajās lomās. Šajā albumā jau vairs neizbrīna Del Rejas flegmātisms, bet pārsteigums ir tas, ka trešo plati pēc kārtas viņa šādi spēj ne tikai noturēt uzmanību, bet pat savā ziņā aizraut. 

"Del Rejas faktors" nenoliedzami ir viņas savdabīgais seksapils. Ja tādas popzvaigznes kā Nikija Mināža vai Rianna seksuālo pievilcību demonstrē, pēc iespējas skopāk piesedzot savus rausīšus, tad Del Rejas pievilcība slēpjas viņas it kā vēsumā. Reta tā fotogrāfija, kurā viņa redzama smaidām, dziesmu videoversijās Del Reja savu seksualitāti demonstrē, vairāk pavedinot ar skatienu, nevis plikumiem. Ja es būtu "film-noir" entuziaste Dita Rietuma, iespējams, lai nobildētos ar orgasmu sejā, pietiktu vien dažu akordu no "Honeymoon". Taču, par cik viss ir pavisam savādāk, tad atliek vien baudīt Lanas Del Rejas vēso atturību, prātā paturot rindiņas no viņas 2012.gada singlpates "Paradise" dziesmas "Cola": "Mans incītis garšo pēc pepsikolas." (My pussy tastes like Pepsi-Cola). Bez zemtekstiem. Jo man vairāk garšo kokakola.

2015, www.musicstories.lv

Halsey - "Badlands" (2015)

Septiņu gadu vecumā viņa sāka lasīt "Lolitu" un "Lielo Getsbiju". Četrpadsmit gadu vecumā viņa "YouTube" sāka ievietot savas akustiskās ģitāras pavadībā ieskaņotās dažādu dziesmu kaverversijas. Tagad viņai ir divdesmit, bet jūtoties kā četrdesmitgadīga. Ešlija Nikolete Frandžipeina, kura pieņēmusi skatuves vārdu Holsija (Halsey), pa dzīvi kārpoties kā pa nātrēm, jau šīs nedēļas nogalē sagaidīs savu debijas plati "Badlands".

Holsijas vecāki, kad viņa piedzima, bija jaunāki kā viņa ir tagad. Iztika samērā pieticīgi un dzīvoja dažādās vietās krustu šķērsu pa visu Ņūdžersiju, sekodami jel kādam darbam, ko varēja dabūt. Holsijai ir vēl divi brāļi, un tā viņi visi pārvietojās no vienas vietas uz otru, līdz desmit gadu vecumam meitai nomainot sešas skolas. Iespējams, mūzika bija vienīgā nemainīgā lieta viņas dzīvē, kuru turklāt visur varēja paņemt līdzi, jo tā bija Holsijas galvā un sirdī.

Holsija ir spuraina personība. Pa pusei baltā, pa pusei melnā, atklāti biseksuāla, turklāt cīnās ar bipolāriem traucējumiem, kas meitenes raksturiņu padara jo pikantāku. Taču tieši tāda viņa ir un tieši tādu pasaule viņu pieņem. Holsija uz skatuves nāk brīdī, kad popmūzikā valda sievietes, precīzāk - jaunas sievietes, tāpēc tas vien, kāda uzmaība viņai šobrīd ir pievērsta, jau ir zināma uzvara sīvajā konkurencē. Viņa tiek salīdzināta gan ar tumšo mākslinieci Lorde, gan popa bezkaunīti Mailiju Sairusu, gan flegmātisko Lanu Del Reju. Holsija ir paņēmusi pa druskai no visām, radot popmūziku, kurā gaišuma maz, bet vilkme ievērojama.

Nupat pabeigusi iesildīt divus mēnešus ilgušo "Imagine Dragons" stadionu tūri, Holsija atpūšas. Un "Holsija atpūšas" nenozīmē jogas nodarbības bezpersoniskas, nomierinošas fona mūzikas pavadībā. Viņai patīk uzdzīvot, un viņa to var atļauties. Jo Holsijai ir tikai divdesmit. Nokrāsojusi matus zilā krāsā, viņa sagaida savu debijas plati, kurā ietverti arī viņas līdzšinējie hiti - gan "Ghost" ar video, kas marķējams ar 18+ zīmi, gan marihuānu apdziedošā himna "New Americana". Bet vispār viņa apsverot matus nodzīt pavisam. Lai nu būtu... Savukārt mūzikas vērotājiem atklāts paliek prognožu konkursa jautājums: vai un kad Holsija beigs būt dumpiniece un pieaugs? Un no tā, savukārt, izriet otrs jautājums: vai tāda Holsija vairs kādam būs bajadzīga? Tā kā - kamēr raksta plates, lai skujās un trako! Par Bārbaru Streizandi jau var paspēt pārvērsties jebkurā laikā.

2015, www.musicstories.lv

"Elephant" - "Sky Swimming" (2014)

Kopš daļu pasaules pārņēmusi apsēstība ar jauno popa ikonu Lanu Del Reju, uz kuras koncertiem jāiet, līdzi ņemot saliekamo gultu, jo monotonais, pusaizmigušais izpildījums kalpo kā lielisks šūpuļdziesmu fons, šī mūzikas paveida izaugsme vērojama gluži sprādzienveidīgi. "Nocturnal Lo-Fi Bedroom Dreamy Beach Pop" - tādu stilu rāmjos "Facebook" profilā savu mūziku ieslēdzis Londonas duets "Elephant". Protams, līdzība ar Del Rejas jaunkundzi ziloņduetam ir tikai attāla, bet tas "Miedziņš nāk..." motīvs uzkrītoši vijas cauri visam Amēlijas Rivass un Kristiāna Pinčbeka debijas albumam "Sky Swimming". Atbilstošs nosaukums, jo tādas dziesmas kā "Come To Me", "Skyscraper" vai "Shapeshifter" degunam pašam no sevis liek pacelties pretī mākoņiem un tajos, stāvot abām kājām uz zemes, nopeldēties. 

2014, www.musicstories.lv

"Clock Opera" – "Once And For All" (jaunākie singli un albumi - 30.01.2012)

Gaidot debijas albumu, Londonas kvartets "Clock Opera" gluži kā treknu tārpu uz āķa izsalkušai zivij gar acīm nožvidzina singlu "Once And For All". Zivs, protams, kaut kādā ziņā būdama saprātīga būtne, šo tārpu norij. Tad to izvelk no ūdens, izžāvē, un tā kļūst par voblu. Nedaudz vairāk ir paveicies mums, ļaudīm. "Clock Opera", radot tuvu ideālu dziesmu un tikpat tai ideāli piemērotu video, ir iemetusi mūsu lūpās āķi, un tas tur ļurkāsies līdz 9.aprīlim, kad dienasgaismu ieraudzīs grupas debijas albums "Ways to Forget". Tad mēs, izvilksim no lūpas āķi, iztīsim sažāvētās voblas un baudā klausīsimies, iespējams, vienu no labākajiem 2012.gada albumiem.

Trīs reizes ģību un cēlos, ģību un cēlos, klausoties "amīšu" "Cloud Nothings" dziesmu "Stay Useless". Nosolījos sev noteikti uzrakstīt par viņiem (viņu) stāstu. Un "The Kills" ar "The Last Goodbye" būtu mana trešā izvēle, ja ejot vakarā vannā mērcēties, līdz āda uz pirkstu spilventiņiem paliek krunkaina, līdzi drīkstētu ņemt tikai trīs dziesmas. Kāpēc tikai trīs? Nu, man vienkārši ir jūtīga ādiņa...

NEDĒĻAS SINGLS! "Clock Opera" – "Once And For All"


"Cloud Nothings" – "Stay Useless"


DJ Shadow – "Scale It Back"


"Feeder" – "Borders"


"The Kills" - "The Last Goodbye"


Pixie Lott – "Kiss The Stars"


"Radiohead" – "Bloom" ("Jamie xx" remix)




Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"2 Bears" – "Be Strong"
"Bleeding Through" – "The Great Fire"
"Django Django" – "Django Django"
"Errors" – "Have Some Faith In Magic"
Lana Del Rey - "Born To Die"
Leonard Cohen – "Old Ideas"
Lotte Mullan – "Plain Jane"
"Portico Quartet" – "Portico Quartet"
Ringo Starr – "Ringo 2012'"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?

"Errors" – "Have Some Faith In Magic"

Skotu kvarteta debijas plate "It's Not Something But It Is Like Whatever" (2008) bija spoža. Domājams, jaunais rimbulis nebālēs priekšgājēja ēnā.

Lana Del Rey - "Born To Die"

Šķiet, šis ir mirklis, kad apzināti varam sekot līdzi jaunas popmūzikas ikonas dzimšanai. 25 gadus vecā Elizabete Granta jeb Lana Del Reja, vēl pirms debijas plates izdošanas rotāja vai visu ietekmīgāko mūzikas izdevumu vākus, viņas video klipus "Youtube" portālā skata desmitiem miljonu reižu. Nu ir arī pati plate. Var tikai novēlēt turpināt tikpat labi!

Leonard Cohen – "Old Ideas"

Nepieminēt Leonarda Koena jauno plati tās iznākšanas nedēļā būtu grēks. Dzīva klasika! "Parādi man vietu, par kuru es neko nezinu," plates dziesmā "Show Me The Place" jautā Koens. Un tādu vietu laikam tiešām nav daudz. Bet, domāju, nav vietas uz zemeslodes, nevienas pašas, kas nezinātu šo veco, eleganto vīru hūtē. Albums - konfekte!

Foto raksta ievadā grupa "Clock Opera" no www.earlab.lv.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Charlotte Gainsbourg – "Anna" (jaunākie singli un albumi - 23.01.2012)

Kāds man nupat mēģināja iestāstīt, ka "visādi nopietni zinātnieki" izskaitļojuši, ka pagājušā nedēļa un it īpaši pirmdiena, 16.janvāris, esot bijusi 2012.gada depresīvākā diena. Pamatojums: beigušies visi Ziemassvētki un jaunie gadi, kam viss gatavots mēnešiem, naudas dēļ tā arī vairs nav un visbeidzot - divas nedēļas ir bijis gana, lai vairums planētas Zeme iemītnieki saprastu, ka visas apņemšanās "no Jaunā gada es..." ir sasalušu zaķu spiru vērtas. Un man tas ļoti patīk! Paskatoties šīs nedēļas singlu tabulā, atliek vien noelsties un iedomāties vēlēšanos, lai visu šo gadu ik nedēļu iznāktu tik maz, bet spēcīgu dziesmu. Šonedēļ nekādu pelavu - tikai ekstra manta!

Sirds lika par galveno nedēļas dziesmu izraudzīties 77 gadus vecās leģendas Leonarda Koena jauno singlu "The Darkness" no viņa plates "Old Ideas", kas iznāks jau nākamajā nedēļā. Lai nu kas, bet Koens ir pelnījis būt godināts un sumināts visos iespējamos veidos. Taču prāts vairāk nosliecās uz Šarlotes Geinsbūras dziesmu "Anna" no viņas pagājušā gadā iznākušās ceturtās plates "Stage Whisper". Un, par cik īsti veči skaitās ģimenes galvas, bet prāts fiziski mājo tieši tajās, lai kompensētu savus mazvērtības kompleksus, prātam šoreiz došu priekšroku. Atklāts, protams, paliek jautājums, vai esmu īsts vecis...

NEDĒĻAS SINGLS! Charlotte Gainsbourg – "Anna"


Leonard Cohen – "The Darkness"


"Bon Iver" – "Towers"


Nerina Pallot – "All Bets Are Off"


Lana Del Rey – "Born To Die"


Ren Harvieu – "Through The Night"




Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Beyond The Bridge" – "The Old Man & The Spirit"
"Biohazard" – "Reborn In Defiance"
"Blessed By A Broken Heart" – "Feel The Power"
"Boy & Bear" – "Moonfire"
"Cardinal" - "Hymns"
"Charlift" – "Something"
"Craig Finn" – "Clear Heart Full Eyes"
"First Aid Kit" – "The Lion's Roar"
"Foxy Shazam" – "Church Of Rock & Roll"
Karen Dalton – "1996"
Kathleen Edwards – "Voyageur"
"Lacuna Coil" – "Dark Adrenaline"
"Lamb Of God" – "Resolution"
Laura J Martin – "The Hangman Tree"
"Mull Historical Society" – "City Awakenings"
"Nada Surf" – "The Stars Are Indifferent To Astronomy"
"Pulled Apart By Horses" – "Tough Love"
Rodrigo Y Gabriela – "Area 52"
Tim McGraw – "Emotional Traffic"
"Underworld" – "1992 – 2012 Anthology"
"Wolf People" – "Tidings"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?

"Boy & Bear" – "Moonfire"

Vispār šis Austrālijas kvintets debijas plati "Moonfire" savās mājās izdeva jau pagājušā gada augustā, tam sasniedzot Platīna diska statusu pēc pārdošanas apjomiem. Citur pasaulē to ieraudzīs šajā nedēļā un, cerams, panākumi bus vismaz identiski kā mājās. Jo šie pieci puikas ar Deivu Hoskingu priekšgalā ir radījuši brīnišķīgu plati, ieturētu "indie-folka" vislabākajās tradīcijās.

"Mull Historical Society" – "City Awakenings"

Šī nosacītā kolektīva sirds, prāts, rokas, kājas un krāniņš arīdzan ir dziedātājs, komponists un multiinstrumentālits Kolins Maklntairs. Plati "City Awakenings" noklausīties gan vēl nav sanācis, taču vienpadsmit gadus atpakaļ iznākusī Maklntaira debijas plate "Loss" ir pietiekams iemesls meklēt rokā jauno albumu, jo, ja jau toreiz viņš bija tik labs, nu nez vai tagad būs kas mainījies uz slikto pusi.

"Nada Surf" – "The Stars Are Indifferent To Astronomy"

2008.gadā rokās nonāca ņujorkiešu "Nada Surf", ko man nez kāpēc vienmēr gribas izrunāt "Naģa Surf", plate "Lucky". Es patiešām neatceros nevienu no šī albuma dziesmām, bet klausījos to nepārtraukti kādas divas nedēļas. Bet nebūtu tagad jāuzskata, ka Metjū Kovs ar kolēģiem rada aizmirstamu mūziku. Ir tieši otrādi - "Nada Surf" rada dziesmas, kas nenoslogo prātu; kas izskanot it kā izdzēšas no atmiņas, lai, atkal ieskanoties no jauna, klausītājs tās uztvertu kā pirmatskaņojumus. Kā būs ar jauno plati, nezinu. Taču dziesmas "Waiting For Something", "Jules And Jim" vai "Clear Eye Clouded Mind" jau visu pasaka. Un tās ir tikai pirmās trīs albuma dziesmas! Ja man būtu jāizvēlas, šis ir mans šīs nedēļas albums!

Foto raksta ievadā Šarlote Geinsbūra no viņas profila portālā "MySpace".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Lana Del Rey - "Born To Die" (video)

Raķetes cienīgā ātrumā attīstās 25 gadus vecās amerikāņu dziedātājas Elizabetes Grāntas jeb "Lana Del Rey" karjera. Ieguvusi plašu atpazīstamību ar askētisku klipu dziesmai "Video Games" (to 17.oktobrī te nominējām kā Nedēļas singlu), Grānta uzsāka burtiski vertikālu ceļu popularitātes debesīs. Nu viņa ir gatava savai debijas platei un nupat atklājusi tās nosaukumu - "Born To Die". Tieši tā arī sauc Grāntas jaunāko singlu, kam nupat arī publiskots video.

Jau iepriekš tika solīts, ka klipā filmēsies īsts tīģeris. Bet nevajag kreņķēties un uztraukties, ja liekas, ka dubultojas. Jā, video ir divi tīģeri, bet - ko tik mūsdienās nevar panākt ar datoru palīdzību? "Born To Die" klips gan jau tiks nominēts kādā no sadaļām "Seksīgākais...", "Pikantākais..." utt. utjpr. Bet pats galvenais, ka Eliazbete Grānta, droši vien pateicoties arī producentiem, ir uzķērusi savu "īsto ekrāna seju" un pie tās arī rātni pieturās. Nav par skādi pavērot, ar kādiem trikiem viņa klipā aizķer skatītāju (droši vien pārsvarā vīriešu dzimtes) - mīmika, skatiena fokuss un tā starp zobiem iekļuvušā kūša izņemšana (2:34)!...



Saistītie raksti:
Lana Del Ray - "Video Games" (jaunākie singli un albumi - 17.10.2011)

Foto raksta ievadā kadrs no video "Born To Die" (www.hardcandymusic.com).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Lana Del Ray - "Video Games" (jaunākie singli un albumi - 17.10.2011)

Šķita jau, ka šajā nedēļā jauno singlu sarakstā triumfēs briti "Bombay Bicycle Club" ar otro singlu "Lights Out, Words Gone" no savas trešās studijas plates "A Different Kind of Fix", bet še tev - atnāk vienkāršs meitietis no Brūklinas un vienā rāvienā pārsit visus! Lana Del Reja ar savas debijas singlplates "Video Games" tituldziesmu šonedēl izvirzās neapšaubāmā vadībā un iegūst virtuli ar uzrakstu "Nedēļas singls". Bet bez Bombejiem tālu no panākuma jau arī nebija angļi "Metronomy" ar "Everything Goes My Way" no viņu trešās plates "The English Riviera". Pie šiem noteikti atgriezīsimies. Popa cienītājus droši vienaldzīgus neatstās Kellijas Klerksones un Riannas jaunie dziedājumi.

Ēriks Francis Šrodijs 2008.gadā izdeva kolosālu plati "Love, War and the Ghost of Whitey Ford", nu viņš ir atgriezies ar jaunumu - albumu "Song For The Ungrateful Living". Ērika skatuves vārds ir "Everlast", ja kas. Tāpat deviņdesmito gadu beigās it populāra bija īru alternatīvā roka grupa "Ash"; viņu dziesmu "Oh Yeah" no 1996.gada plates "1977" pa radio drillēja mazāk, jo tā neatbilda radio formātiem, bet mājās kompaktdisku ar to dažs labs nodrillēja gludu. Šonedēļ klajā nāk "Ash" labāko dziesmu izlase "The Best Of Ash", kurā, protams, atrodams arī leģendārais skaņdarbs. Un, visbeidzot, Noels Galahers, pārslimojis "pēc Oasis" mazvērtības kompleksus, visiem saviem cienītājiem dāvā sava jaunā projekta "Noel Gallagher's High Flying Birds" tāda pašā nosaukuma plati. Tā kā klausīties šonedēļ ir ko!

NEDĒĻAS SINGLS! Lana Del Ray - "Video Games"


"ASA" - "Why Can't We"


"Bombay Bicycle Club" - "Lights Out, Words Gone"


Kelly Clarkson - "Mr Know It All"


"Fanfarlo" - "Deconstruction"


"The Japanese Popstars" - "Take Forever" (feat. Robert Smith)


"The Joy Formidable" - "Cradle"


"Metronomy" - "Everything Goes My Way"


"Nero" - "Crush On You"


Nicki Minaj feat. Rihanna - "Fly"


"Niki & The Dove" - "The Drummer"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Alter Bridge" - "AB 3.5"
"Ash" - "The Best Of Ash"
"Boyz 2 Men" - "Twenty"
Darren Hayes - "Secret Codes & Battleships"
"Everlast" - "Song For The Ungrateful Living"
"Flashguns" - "Passion Of A Different Kind"
"Goldie Lookin' Chain" - "Blue Waffle"
"Iced Earth" - "Dystophia"
"Insomnium" - "One For Sorrow"
"Issa" - "The Storm"
"Jane's Addiction" - "The Great Escape Artist"
"Loney Dear" - "Hall Music"
"M83" - "Hurry Up, We're Dreaming"
Matt Cardle - "Letters"
Matthew Herbert - "One Pig"
"Noel Gallagher's High Flying Birds" - "Noel Gallagher's High Flying Birds"
Patrick Stump - "Soul Punk"
"Real Estate" - "Days"
"Spectrals" - "Bad Penny"
"Veronica Falls" - "Veronica Falls"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Givers" - "In Light"

Šī "indiepopa" kolektīva no Luiziānas štata ASV skanējums ir gana bagātīgs, jo to veido piecu jaunu cilvēku aizraušanās ar dažādiem mūzikas instrumentiem, ieskaitot flautu un saksafonu; tie nav nekādu divu ģitāru raustītāji un bungu klabinātāji. "Givers" debijas plate "In Light" ir teicams "indie" fons, tomēr pēc pāris noklausīšanās reizēm nākas atzīt, ka ir neeeedaudz tā kā par garlaicīgu. Bet vienalga to klausīšos vēlreiz.

Lisa Hannigan - "Passenger"

Trīsdesmit gadus vecā īru dziedātāja un komponiste Līza Henigana savā otrajā platē "Passenger" ir ielikusi ko tādu, kam top vara pār klausītāju. Iespējams, tā skolu viņa apguva, vairākus gadus esot Deimiena Raisa grupas dalībniecei. Lai tur vai kā, Heniganas "indie-folka" rokraksts jauno plati ierindo šā gada spēcīgāko šī stila albumu sarakstā.

James Blake - "Enough Thunder"

"Tur kaut kam ir jābūt!", šķiet, saucās joprojām pēdējā "Prāta Vētras" plate, un šo teicienu var attiecināt arī uz Džeimsu Bleiku; visi par viņu runā, visi slavē, bet dzirdējis vēl nebiju. Paklausījos. Lielisks albums. No "Anthony & The Johnsons" stilā ieturētām liriskām balādēm līdz skaņu jūklim, kurš varētu būt radies, zilonim ar snuķi tīrot aizdambējušos kanalizācijas aku. To nu vajadzētu noklausīties ikvienam.

Foto raksta ievadā no Lanas Del Rejas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet