"Fallulah" - "Out Of It" (video), "The Black Cat Neighbourhood" (pilns albums, audio)

"Kas tur lūr aiz loga rūts? Tas ir ezis - prostitūts!" bija tāds skaitāmpantiņš bērnībā, ko itin bieži, jau esot vecam, resnam vecim, esmu izmantojis pie Ziemassvētku eglītes, lai no vecīša dabūtu dāvanu. Šo pantiņu šeit pieminēju, ne jau lai vilktu paralēles starp šo metieni un ezīša nodarbi, bet tāpēc, ka šī meitene dzied kaut ko tik pazīstamu it kā pirmo reizi to būtu klausījies bērnībā. Bet tā nav - Marijai Apetri, kuras skatuves vārds ir "Fallulah", ir tikai 26 gadi, viņas pirmais albums "The Black Cat Neighbourhood" klajā nāca tikai pagājušā gadā, un tad bērnība jau bija sen aiz kalniem.

Bet varbūt tā nav bērnība, bet slimība uz skandināvu mūziku. Kad pirmo reizi klausās "Fallulah", prātā nāk zviedru jaunā dziedātāja Lykke Li - gan balss tembrs, gan ritmi, un abas ir no ziemeļu puses. "Fallulah" ir dāņu jaunā cerība. Gudri mūzikas klasifikatori viņas dziedājumu pieskaita popmūzikai, bet pati saka - tas esot "indie" roka un Balkānu "bīta" apvienojums. Balkāni dziedātājai ir tuvi, jo viņas tēvs savulaik bijis kādas Balkānu tautas deju grupas vadītājs. Iespējams, "Fallulah" patiks arī pagājuša gada "Eirovīzijas" uzvarētājas Lenas cienītājiem - dažbrīd dāņu meitenes balss ir ārkārtīgi līdzīga savas vācu kolēģes dziedājumam (starp citu, Lena nemaz nav tikai popa un "Eirovīzijas" formāta dziedātāja; viņas debijas platē "My Cassette Player" vairums dziesmu ir pat vairāk uz džeza ritmiem balstītas - tā kā salīdzināt viņas abas var).

Tad nu lai iet jaunākais no "Fallulah" veikumiem - video dziesmai "Out Of It" un visa debijas plate "The Black Cat Neighbourhood".



The Black Cat Neighbourhood by Fallulah

Papildus resursi:
http://www.fallulah.dk
http://www.myspace.com/mymusicbank
http://www.facebook.com/pages/Fallulah/159211420756903?sk=info

Foto raksta ievadā no www.fallulah.dk.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

James Blunt - "Some Kind of Trouble" (2010, albuma apskats)

Aptuveni piecus gadus atpakaļ varēja slēgt, kuru radiostaciju vai mūzikas TV kanālu gribi, - visur priekšā acīs raudzījās smiltiņās sēdošais un kapucē tērptais Džeimss Blants, kurš nenoguris apgalvoja, ka "tu esi brīnišķīga". "You`re Beautiful" taranēja valstu topus, Īrijā sasniedzot pat četrpadsmitkārtīgu (!!!) platīna statusu. Likās - re, atkal kāds viena hita meistars. Bet nekā - Blanta trešā plate "Some Kind Of Trouble" pierāda, ka "You`re Beautiful" bija tikai ieskrējiens slavas un panākumu kalnā.



Jau albumu ievadošā dziesma "Stay The Night" dod spēcīgu triecienu - kā ar mēli aplaizot 220 voltu rozeti. Kas noticis? Kur palicis liriskais, romantiskais un visādi citādi pūkainais Blants?! Vai tiešām vairs nebūs "You`re Beautiful" un "Goodbye My Lover" tipa līdzi gaudojamās dziesmas? Ko beigu galā tad sabalsos kā populārākās bēru dziesmas, jo "Goodbye My Lover" kādā aptaujā Apvienotajā Karalistē tika atzīta par vispiemērotāko dziesmu, uz mūžu atvadoties no sev mīļa cilvēka. Taisnības labad gan jāatzīst, arī "AC/DC" "Highway To Hell", šķiet, bija piecniekā. Bet tagad ne par to, tagad par Džeimsu Blantu.

"Dziesma "You`re Beautiful" kaut ko [emocionāli] nozīmēja man, bet pārsvarā cilvēki to dziedāja, kad bija piedzērušies," par savu lielāko grāvēju ne bez aizvainojuma saka Blants. "Pēc pēdējās koncerttūres es mēģināju komponēt pie klavierēm, līdz secināju, ka es pārsvarā rakstu skumjas dziesmiņas par sevi. Man vajadzēja no tā visa tikt ārā, un jaunā albuma dziesmas jau ir daudz optimistiskākas."



Ar Džeimsu Blantu ir interesanti - daudzi saka, ka viņu neklausās, ka viņš ir prasts. Tajā pašā laikā, izdzirdot kādu populāru Blanta meldiņu, saspicē ausis un klausās. Jo Blants ir sasodīti lipīgs. Mūzikā. Debijas platē "Back to Bedlam" visas pārējās dziesmas, būsim godīgi, aizēnoja "You`re Beautiful", un tieši tāpēc Blanta otrais albums "All the Lost Souls" (2007) tika gaidīts ar aizturētu elpu - tas turēs līdzi pirmajam vai nē? Turēja! Un kā vēl turēja! Ar pārdošanu varbūt nevaicās tik labi kā ar debijas plati, bet pārliecība, ka Blants nav vienas dziesmas vai albuma mākslinieks, bija dziļi nostiprināta. "1973", "Same Mistake", "Carry You Home" - tie tikai daži no šī albuma grāvējiem.

Blanta dzīves gājums arī ir visnotaļ interesants. Šobrīd 37 gadus vecais Blants dzimis Anglijas pilsētā Tidvortā, bet bērnību viņš pavadījis daļēji arī Vācijā un Kiprā, jo viņa tēvs bija Apvienotās Karalistes Gaisa spēku pulkvedis. Te arī izskaidrojums Blanta interesei par lidmašīnām un lidošanu - savu lidotāja licenci viņš ieguva jau 16 gadu vecumā! Pēc vidusskolas Blants iestājās Bristoles Universitātē, kur viņa mācības apmaksāja valsts armija. Tad nu pēc tās beigšanas vismaz četri gadi Blantam bija jāpavada aktīvajā dienestā. 1999.gadā viņš NATO spēku sastāvā devās uz misiju Kosovā. Lai atgūtu dvēseles līdzsvaru vietā, kur cilvēka dzīvībai visai liela vērtība nav, Blants tanka ārpusē pie korpusa drošā vietā bija piestiprinājis savu ģitāru un ik reizi, kad bija tāda izdevība, to spēlēja. Tieši šādos apstākļos sāka dzimt plate "Back to Bedlam" un īpaši dziesma "No Bravery". Bet šī ir līdzīga no jaunās plates - dziesma "If Time Is All I Have"



Bet nu - atpakaļ pie jaunākās Blanta plates. Tās spēks šoreiz ir enerģijā un dziesmu daudzpusībā. Nav jau tā, ka visas albuma "Some Kind of Trouble" četrpadsmit (dažās versijās - piecpadsmit) dziesmas ir jestri rociņu sišanas ritmi. Tur ir arī apcerīgākas dziesmas. Piemēram, "Best Laid Plans" ir tāda dziesma! Nu tāda dziesma! To klausoties, brīžiem liekas, ka ķermenis un pēdas paceļas virs zemes. Ar nosacījuma, ka neesi pakāries.



Plati "Some Kind of Trouble" iesaku! Un ne jau tāpēc, ka tā reiz būs šī gadsimta labāko plašu tūkstošniekā, bet tāpēc, ka, sit mani nost, Blants raksta satriecoši labu mūziku un, galvenais, no sirds. Es arī nekaunos atzīt, ka manā kolekcijā ir visas Blanta plates, bet, piemēram, no "Pink Floyd" tikai divas. Es pat varu dažreiz paklausīties Lauri Reiniku vai Kombuļu Inesi, ja vien redzu, ka tas, ko viņi dara, nāk no sirds. Blantam nāk. Un tieši tāpēc - rekomendēju!

Nu labi, par to Reiniku samuldējos, bet Inesi klausos. Katru dienu. Divas reizes. Bez skaņas.



Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
Daily Mirror: 2,5/5
Los Angeles Times: 2/4
PopMatters: 3/10

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jonathan Johansson - "Aldrig Ensam", "Blommorna", "En hand i himlen" (video, audio, dziesmu liste)

Katram cilvēkam reizi pa reizei gribās atgriezties pagātnē; laikos, kad varēja uzvilkt bikses, kas šodien neietu pat uz vienas ciskas, laikos, kad likās - ibio pesso, dzīve ir tik skaista, un tā tikai sākās! Mūsu paaudzei tie ir deviņdesmitie pašā sākumā, kad nebija mobilo telefonu un interneta, un tieši tāpēc viss, kas parādījās, bija jo vērtīgāks. Tieši tur atgriezos, uzskrienot jaunajam zviedru talantam Džonatanam Johansonam; atgriezos laikos, kad pār mūsu pumpainajām, pubertātes nomocītajām dvēselēm valdīja deviņdesmito gadu mēģinājums ar rokām un kājām turēties pie astoņdesmitajiem, ko īstenoja, piemēram, "Alphaville" un vācu sintezatoru grupa duets "Twins".

Katram savas asociācijas, bet manējās, klausoties Johansonu, bija tieši tādas - ja "Alphaville" sekotu līdzi laikam sekmīgāk kā viņš to dara šobrīd, izklausītos akurāt kā jaunais zviedrs. Vispār Zviedrijai tā "ABBA" un "Roxette" būšana nav nākusi par labu - visi allaž, kā piemin zviedru mūziku, acis nepamirkšķinājuši, šos divus nosauc un, sliktākajā gadījumā, sāk pat dungot "Mama Mia" vai "Sleeping In My Car", un labi, ja vēl dungotājam ir balss. Bet patiesībā Zviedrija ir pilna labu mūziķu, un viņi nav tikai saldenā popa pārstāvji. Johansons tam ir pierādījums. Asociācijas ar astoņdesmitajiem rodas bagātīgās sintezatoru klātbūtnes dēļ, bet aranžējumi (gan vokāla, gan mūzikas) ir vairāk kā mūsdienīgi.

Pēc profesijas sociālais darbinieks Johansons no Malmes pilsētas 2006.gadā debitēja mūzikā ar dziesmu "OK, Give Me Hours" zviedru valodā; toreiz viņa projektu sauca "Jonathan Och Hjältar" ("Džonatans un Varoņi"). 2009.gadā jau ar paša vārdu viņš laida klajā savu debijas plati "En hand i himlen" ("Rokas debesīs"), kuras spožums un posts bija grupas "Tears For Fears" dziesmas "Everybody Wants to Rule the World" zviedru versija. Spožums tāpēc, ka versija ir laba, bet posts - tā aizēnoja paša Johansona sacerētās albuma dziesmas, kuras ir, pat varētu teikt, ne par kapeiku sliktākas. Varbūt par otrādi.

Šā gada rudenī gaidāma zviedra otrā plate. Pirmais vēstnesis no tās "Blommorna" jau pasaulei parādīts, to aicinu ievērtēt arī zem šī raksta. Tāpat kā video līdz šim lielākajam Johansona panākumam - dziesmai "Aldrig Ensam", bet tūlīt aiz tās dziesmu liste "En hand i himlen" dažādām versijām katram dvēseles stāvoklim un noskaņojumam.





Jonathan Johansson - En hand i himlen by HYBRIS

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/jonathanojohansson

Foto raksta ievadā no Džonatana Johansona profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Turboweekend" - "Trouble Is" (video), "Bound" (audio, pilns albums)

Latviešus, kā zināms, raksturo saule, pērkons, Daugava. Savukārt grupu "Turboweekend" - Dānija, sintezatori, roks. Martins Olers Petersens, Silass Bjergārds un Mortens Koiji ir ne tikai draugi kopš bērnības, viņi ir arī trio "Turboweekend" dalībnieki.

Viņu pirmie soļi mūzikā kā grupai sākās jau 2006.gadā, kad puiši ierakstīja savu pirmo singlu "Into You". Tam sekoja koncerti, un viņus ātri vien iecienīja, tā sauktie, hipsteri jeb, latviski runājot, ar pārāk lielu pašvērtību apveltīti lamzaki, kuru vienīgā pozitīvā īpašība ir mīlestība uz "indie-roka" mūziku. 2007.gadā "Turboweekend" jau spēlēja slavenajā Roskildes festivālā. Šajā pašā gadā trio izdeva savu debijas plati "Night Shift" - tā Skandināvijā aizgāja uz urrā!

Pāris gadus vēlāk tapa otrā plate "Ghost of a Chance", kurā iekļauta laikam jau līdz šim populārākā "Turboweekend" dziesma "Trouble Is". Tai remiksu veidojis pat slavenais holandiešu dīdžejs Mīkla jeb DJ Tiesto. Īpaši labi "Trouble Is" uzņēma Polijā - tur tā brīdi pabija pat topu pašā virsotnē.

Pagājuša gada rudenī "Turboweekend" saņēmās un izdeva it kā bezmaksas singlplati "Bound", tomēr viņu mājas lapā to var lejupielādēt par vismaz vienu eiro. Tās ir piecas dziesmas "Razorlight", "The National" un līdzīgu grupu daiļražu cienītājiem. "Turboweekend" dziesmas pēc struktūras nav "pantiņš - piedziedājums - pantiņš - piedziedājums". Tās katra ir vesels mākslas darbs, izmantojot visas elektronikas iespējas. "Bound" ir lieliska iespēja iepazīt šo dāņu trio, un to var izdarīt šeit zem raksta tūlīt aiz "Trouble Is" video.



Bound - EP by Turboweekend

Papildus resursi:
http://www.turboweekend.com/home/
http://www.myspace.com/turboweekend
http://www.facebook.com/turboweekend?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "Turboweekend" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"The Wooden Birds" - "Hometown Fantasy" (video), "Folly Cub", "Two Matchsticks" u.c. (audio, dziesmu liste)

ASV Teksasas štata Ostinas pilsētā bāzētais kolektīvs "The Wooden Birds" pa lielam ir viena cilvēka projekts - amerikāņu "indie" grupas "American Analog Set" līderis Endrjū Kenijs droši vien nenoliegs, ka sava loma apvienības skanējumā ir gan Leslijai Sišonai viņas aizrautīgās balss dēļ, gan Metam Poundam viņa lieliskās ģitārspēles dēļ, gan Šonam Haskinam viņa veiklo rociņu pie bungām dēļ. Tomēr - Kenijs ir galvenais.

Pāris gadus atpakaļ kritika bija vienisprātis - līdz ar "The Wooden Birds" 2009.gada debijas plati "Magnolia" bija radies kaut kas, kam daudzi jaunie censoņi mēģinās līdzināties, nemaz jau nerunājot par fanu tūkstošiem, kas, iespējams, beidzot atrada to, ko tik ilgi gaidīja - vienkāršu, bet tajā pašā laikā ne prastu mūziku, kurā strāvojas gan klasiskais amerikāņu "folks", gan viegls "alternative" kokteilis. Bet viss ir tik sabalansēts, ka pat visizsmalcinātākais mūzikas gardēdis būs apmierināts un nekaunēsies par savu izvēli.

Šā gada vasaras sākumā šie paši gardēži atkal varēja mieloties un, cerams, dara to joprojām, jo klajā nāca "The Wooden Birds" otrā studijas plate "Two Matchsticks". Mūzikas portāls "Pitchfork" albuma anotācijā atzīst, ka tā galvenā priekšrocība ir dziesmu teksti, kuri skaidrā un vienkāršā valodā pastāsta par to, kas notiek mūsu dzīvēs - mīlestību, zaudējumiem, prieku un bēdām. Piemēram, dziesma "Criminals Win" ir "par kaut ko sliktu, kas var notikt ar labiem cilvēkiem." Bet "Warm to the Blade" ir stāsts par salauztas sirds ārstēšanu, meklējot dzīvei jaunu piepildījumu.

Turpinājumā lai iet video debijas plates dziesmai "Hometown Fantasy" un tad arī septiņas dažādas "The Wooden Birds" dziesmas audio versijā ar iespēju tās lejupielādēt - dziesmas gan no grupas jaunās plates "Two Matchsticks", gan iepriekšējām (jā, 2010.gadā "The Wooden Birds" izdeva arī singlpati "Montague Street").





Papildus resursi:
http://www.thewoodenbirds.com
http://www.myspace.com/thewoodenbirds
http://www.facebook.com/thewoodenbirds?sk=info

Foto raksta ievadā no rightonpr.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Stars Go Dim" - "Hesitate" (video)

Amerikāņu trio "Stars Go Dim" ir gaidību pilni, arvien tuvāk nākot rudenim, kad klājā jānāk viņu singlplatei "Between Here and Now". Tā būs pieejama no 4.oktobra un ekstra eksemplāri būšost ar grupas autogrāfiem un plakātiem. Plakātu man nevajag - man no astoņdesmitajiem pie sienas karājas Sabrinas labumi, izgriezti no žurnāla "Liesma", bet plati varētu gan.

Pirmais vēstnesis no "Between Here and Now" ir dziesma "Hesitate", tai nu izveidots arī video, ko var ievērtēt šeit tūlīt pat.



Foto raksta ievadā no www.sweetslyrics.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Cat's Eyes" – "Over You" (jaunākie singli un albumi - 25.07.2011)

Kanādas un Anglijas kopražojums duets "Cat's Eyes" šodien nāk klajā ar savu jauno singlu "Over You". Viņiem vispār nav nekādas konkurences šajā nedēļā. Nenoliedzami jautrs ir Keitijas Perijas jaunā singla "Last Friday Night (T.G.I.F.)" īsteni amerikāniskā stilā uzņemtais video ar visiem jefiņiem un vidusskolas futbola komandas kapteiņiem. Bet tā principā šonedēļ klusums.

Ar platēm gan viss savādāk - tur šonedēļ ir, kur piesiet ausi. Sen nekas nav dzirdēts par "The Corrs", bet viena no māšelēm, Šarona, re, laidusi klajā solo plati "Dream Of You". Pilnīgi noteikti vēl jāmeklē "Little Dragon" un dueta "Rodrigo Y Gabriela" jaunās plates. Par "Wolf Gang" nemaz nerunājot.

NEDĒĻAS SINGLS! "Cat's Eyes" – "Over You"


Katy Perry – "Last Friday Night (T.G.I.F)"


Joshua Radin – "I Missed You"


Maverick Sabre – "Let Me Go"


"Six D" - "Best Damn Night"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
Big Sean – "Finally Famous"
Sharon Corr – "Dream Of You"
"Falling In Reverse" – "The Drug In Me Is You"
Stacey Jackson – "Live It Up"
Jon Fratelli – "Psycho Jukebox"
"Iwrestledabearonce" – "Ruining It For Everyone Else"
"Little Dragon" – "Ritual Union"
Steve Mason – "Ghosts Outside"
Paul Oakenfold – "Never Mind The Bollocks: Here's Paul Oakenfold"
"Rodrigo Y Gabriela" – "Live In France"
Joss Stone – "LP1"
"Tech N9ne" – "6s and 7s"
"Wolf Gang" - "Suego Faults"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"3 Doors Down" – "Time Of My Life"

Amerikāņu roķeru piektais albums nenes jaunas vēsmas. Tas ir "3 Doors Down", ko pazīstam. Un droši vien tas ir loģiski - nesāks takš Breds Arnolds pēkšņi dziedāt Selīnas Dionas balsī vai dziesmas laikā ķerties sev pie ģenitālijām, kā to mēdza darīt popa karalis.

Foto raksta ievadā duets "Cat's Eyes" no www.dangerousminds.net.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Vegas With Randolph" - "The Better Part" (video), "Even Though", "Wondering" (audio)

Pavisam drīz, jau jūlija pašā pēdējā dienā klajā nāks amerikāņu kvinteta "Vegas With Randolph" otrā studijas plate "Above The Blue" - vasarīgs, saulains un sirsnīgs indie-popa albums, kura divdesmit dziesmas liek kājām pašām cilāties gluži kā Lutausim pēc Sprīdīša stabules.

Džons, Ēriks, Deivs, Dans un Broks ir šie pieci vīri, kas veido "Vegas With Randolph", kaut grupas bildēs figurē seši dalībnieki. Viņu 2009.gada pašu vārdā nosaukto debijas plati kritiķi cēla vai gluži debesīs, nodēvējot to par "debešķīgu popu" un "spēcīgu, vēl līdz šim nedzirdētu debiju." Albumā "Above The Blue" puiši ir saglabājuši savu dzīvespriecīgo noti dziesmās. "The Better Part" atgādina labos, skaistos deviņdesmitos un, ja nu sanāk pār mēru sadzerties "Līvu" stipro alu, iespējams, sadzirdēt arī kaut ko no slavenajiem "T.Rex". Bet jāatceras, ka pārmērīga alkohola lietošana ne pie kā laba nenoved - vai lai paskatāmies uz mūsdienu skatuves frīku Lēdiju Gāgu.

Ar "Vegas With Randolph" viss ir savādāk - viņi nav tādi. Gribētos tā domāt. Toties, kāda ir viņu mūzika, ievērtēt var katrs. Še zem raksta iespējams noskatīties video dziesmai "The Better Part" un vēl ievērtēt dažus audio no jaunās plates, bet, sekojot resursu norādēm, grupas "Facebook" profilā iespējams noklausīties daudz, daudz vairāk. Tā teikt, kas grib, tas klausās, bet, kas negrib, uzsēžas sev uz īkšķa un parotē.





Papildus resursi:
http://www.myspace.com/vegaswithrandolph
http://www.facebook.com/pages/Vegas-With-Randolph/108107242459?sk=info

Foto raksta ievadā no "Vegas With Randolph" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Josh Groban - "Illuminations" (2010, albuma apskats)

Vecums nenāk viens, tā droši vien nākas secināt katram, kurš aizvien biežāk no rītiem pamostas vēlāk, nekā vajadzējis aiziet pačurāt, un katram, kurš, neko nesajēdzot no klasiskās mūzikas, sācis to klausīties un atzinis par labu esam. Uz šādiem cilvēkiem mūzikas industrija šobrīd strādā jo naski. Tikai resnu vīru ar tauriņiem un frakā vietā aizvien biežāk parādās jauni puikas un meitenes, un naudas pelnīšana var sākties! Džošs Grobans ir viens no daudzajiem šādiem projektiem, un viņam ir jauna plate - "Illuminations".



Džošuā Vinslovs Grobans šobrīd ir trīsdesmit gadus vecs un visai veiksmīgs amerikāņu dziedātājs, komponists, aktieris un mūzikas producents. Dzimis Losandželosā (ASV) skolotājas un uzņēmēja ģimenē, Grobans dziedātāja karjeru uzsāka, mācoties septītajā klasē - skolas kabarē vakarā mūzikas skolotāja likusi viņam nodziedāt dziesmu "S'wonderful", un kopš tā laika muzikālā aktiermāksla Grobanam kļuva jo iemīļota lieta.



Septiņpadsmit gadu vecumā Grobans sāka strādāt ar vokālo skolotāju un producentu Deividu Fosteru, kura kontā ir sadarbība ar tādām zvaigznēm kā Maiklu Bublē, "The Corrs", Braienu Ādamu un daudzām, daudzām citām. Nokļuvis attiecīgajā kompānijā, Grobans, protams, sāka gatavot savu debijas plati. Tā iznāca 2001.gadā un nesa viņa vārdu. Kanādā, ASV četrkārtīgs platīns, Apvienotajā Karalistē zelts - tāda bija šī albuma bilance. Jauna zvaigzne bija dzimusi.



"Illuminations" ir Grobana piektā studijas plate. Tā tapusi interesantā kombinācijā ar producentu Riku Rubīnu, kurš slavenas palīdzējis padarīt tādas grupas kā "Slyer", "Red Hot Chili Peppers", "Linkin Park" un citas. Būtiska lieta, kas atšķir Grobanu no citiem šāda stila šobrīd populāriem māksliniekiem, ir tā, ka lielāko daļu dziesmu sarakstījis pats Grobans. Vai arī darījis to kopā ar citiem, piemēram, Rufus Vainraitu. Ir arī citu komponistu dziesmas, piemēram, Nika Keiva "Straight to You".

Josh Groban - Straight to you

Powered by mp3skull.com

Jaunā plate gan panākumu ziņā atpaliek no priekšgājējas "Noël" (2007), bet savu platīnu Kanādā un ASV tā saņēmusi ir. Grobana šarms droši vien sastāv no divām svarīgām detaļām - jaunības un talanta. Kad viņš sāka savu karjeru, pasaulei šāda veida mūzika asociējās ar omuīgo Pavaroti un citiem vecā kaluma meistariem. Nupat uz skatuves bija parādījies jaunais talants Bočelli, un, iespējams, Fostera laikā izveidojusies sadarbība ar neredzīgo operdziedoni Grobanam pavēra acis uz nišu, kas tobrīd bija gluži brīva. Vai, kļūstot vecākam, Grobans šo šarmu zaudēs? Visticamāk, ne. Jo viņa muzikālais talants nav atņemams. Tāpat kā komponista. Viņš savās dziesmās ir uztvēris cilvēku vēlmi dzirdēt ko nopietnāku, bet ne gluži operu. Viņš lavierē pa vidu nopietnai mūzikai un popam. Un viņam tas sasodīti labi izdodas. Ja gribās atslēgties no pasaules un problēmām, kaut uz brīdi, Džoša Grobana "Illuminations" un pārējā viņa daiļrade būs taisni laikā.



Albuma vērtējums: 6/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5
BBC: pozitīvi

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Pepper Rabbit" - "Harvest Moon" (video), "Beauregard" (pilns albums, audio, lejupielāde)

Duets "Pepper Rabbit" no Losandželosas Kalifornijā (ASV) savā mūzikā mūs atgriež septiņdesmitajos. Slavenajā Vudstokas festivālā toreiz šos droši vien uzņemtu ar ovācijām. Viņu psihodēliskais skanējums, kas ietver sevī gan Deivida Bovija, gan grupas "Supertramp" strāvojumus, it kā nepavisam neiederas mūsdienās. No otras puses - viss jaunais ir ātri aizmirsts vecais.

Ksanders Saigs un Luks Lourents ir šie divi malači, kas radījuši ko tik ārpasaulīgi skaistu. 2010.gadā klajā nāca viņu debijas plate "Beauregard". Tā pārsteidz ar instrumentālo bagātību - Saigs spēlē gan ģitāru, gan bandžo, gan havajiešu ģitāru, akordeonu, klarneti un vēl un vēl. Pirmajā brīdī tiešām liekas, ka atrodies pie skatuves slavenajā festivālā, uz kuras uzstājas jau krietni sadūmojies kolektīvs, kurš, kad vien pats izdomā, iedziedās vai sāk vietā un nevietā spēlēt kādu instrumentu. Bet, klausoties vēl un vēl, konstatē, ka viss, pilnīgi viss šajās dziesmās līdz niansei ir noslīpēts. To iespējams ievērtēt zem šī raksta, noklausoties visu plati "Beauregard". Aizpildot dažas formalitātes, to tepat bez maksas var arī lejupielādēt.

Pēc pāris nedēļām, 9.augustā, "Pepper Rabbit" atkal būs svētki - otrā studijas plate "Red Velvet Snow Ball" sastapsies ar saviem klausītājiem. To gaidot, še varam ievērtēt gan pirmo grupas rimbuli, gan dziesmu no tā "Harvest Moon" video versijā.





Papildus resursi:
http://www.myspace.com/pepperrabbit
http://www.facebook.com/pepperrabbit?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "Pepper Rabbit" profila portāl`"MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Lára Rúnars - "I Wanna Be" (video), "Surprise" (pilns albums, audio)

Šis ir tad gadījums, kad jārunā īsi un jāklausās gari. Lāra Rūnara ir "Īslandes alternatīvā popa karaliene, dzimusi ar mūziku sirdī un sauli dvēselē." Reikjavīkā dzīvojošā karaliene Rūnara izdevusi jau trīs plates, jaunākā no kurām saucās "Surprise". Tās ir desmit azartiskas dziesmas, kuras ļauj ik vienam novērtēt "Īslandes alternatīvo popu". Kāds īslandiešu mūzikas blogs šo dāmu nosaucis par "Īslandes nākamo starptautisko zvaigzni, kas seko Bjorkas un Emiliānas Torīnī pēdās." Vai tā ir? Grūti pateikt. Ņemot vērā, ka "Surprise" iznāca jau 2009.gadā, bet mēs par Rūnaru neko daudz vēl nezinām...

Bet tas jau nemaina lietas būtību. Labāk vēlāk, nekā nekad. Iepazīt Īslandes mūziku nekad nav par vēlu, pat pāris gadus vecu. Tad nu turpinājumā video dziesmai "I Wanna Be" no "Surprise" un tūlīt pēc tam arī visa plate pilnā krāšņumā.



Surprise by Lára Rúnars by NÓ Management

Papildus resursi:
http://www.lararunars.com/
http://www.myspace.com/lararunars
http://www.facebook.com/lararunars?sk=info

Foto raksta ievadā no www.rumba.fi.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"The Windupdeads" - "Reverse of Shade", "Army Of Invisible Men" (video, audio, pilns albums)

2007.gadā, izjūkot zviedru grupai "Froid", kurā ģitāru spēlēja un dziedāja Rikards Olsens, basu trinkšķināja Jonas Vestholms un bungoja Markus van Boismans, piepalīdzot ģitāristam Pīteram Ingmanam, radās jauna poproka apvienība "The Windupdeads". Tiesa, Ingmans nekļuva par pilnvērtīgu grupas dalībnieku, bet par tādu kļuva bundzinieks Freda, Markusam atstājot ģitārspēli un fona dziedātāja statusu. Šajā pašā gadā iznāca savā vārdā nosauktā grupas debijas plate, kurā bija iekļauta dziesma "Reverse of Shade", kuru kā skaņas celiņu 2008.gadā izmantoja seriāls "Gossip Girl".

Šā gada sākumā "The Windupdeads" laida klajā savu otro plati "Army Of Invisible Men". Tās ir desmit dziesmas, kurās var saklausīt gan "Midnight Oil" (dziesmā "59:1"), gan, piemēram, "A-Ha" ("Army Of Invisible Men"). Cilvēkiem, kuri seriālus neskatās, nu, varbūt izņemot "Dakteri Hausu", grupas "The Windupdeads" daiļrade, iespējams, ir jaunums. Un, pat ja skatās to pašu "Gossip Girl", iespējams, nemaz neievērtē un nepapēta, kas tur tās fona dziesmas iedziedājis. Tāpēc lai, tā teikt, top gaisma! Un visi iepazīst zviedrus "The Windupdeads" visā krāšņumā, noklausoties viņu otro albumu "Armu Of Invisible Men" pilnā garumā, pirms tam iemetot aci arī tituldziesmas video un, melnā ekrānā raugoties, arī slavenajā "Reverse of Shade" no seriāla.







Papildus resursi:
http://www.thewindupdeads.com
http://www.myspace.com/thewindupdeads
http://www.facebook.com/pages/The-Windupdeads

Foto raksta ievadā no grupas "The Windupdeads" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Song of Return" - "Limits" (audio, pilns albums)

Pēc skotu grupas "Union of Knives" neveiksmīgā gala, kuru paātrināja grupas dalībnieku sarežģītās attiecības ar ierakstu kompāniju, tās vokālists un multiinstrumentālists Greigs Grants nolēma, ka pienācis laiks veidot lietas tieši tā, kā vēlas viņš pats. Ierakstu kompānija lika grupai ierakstīt vēl un vēl demo ierakstus un tai nekad tie nebija gana labi esam. "Man bija garlaicīgi, ka nevaru spēlēt koncertus [bet viss laiks jāpavada studijā, ierakstot šos demo ierakstus]. (..) Veicot jaunos ierakstus, mēs sajutāmies kā pilnīgi cita grupa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka dažus vecos dalībniekus pazaudējām viņu jaundzimušo bērnu vai laulības dzīves dēļ. Mēs bijām pilnīgi jauna grupa!" saka Grants, atceroties "Song of Return" dzimšanas brīdi.

Glāzgovā bāzētais kvintets nu dara visu pa savam. Viņi spēlē interesantu alternatīvo mūziku - nezāģē kā dažs labs, bet parāda izcilu inteliģenci savu dziesmu aranžēšanā un apdarē, īpašu lomu piešķirot falseta fona vokālam. Skaņu specefekti ir "Song of Return" sabiedrotie, un arī tie - saprāta robežās. Un tam visam pa vidu neizsakāms elektroniskās mūzikas šarms, kuram nespēj pretoties pat pārliecināti šī mūzikas stila pretinieki.

Mēnesi atpakaļ, 6.jūnijā, klajā nāca grupas debijas plate "Limits" - ja būtu jāveido mēneša labāko albumu tops, šis būtu šobrīd labākais pretendents. Albums, šķiet, varētu atgriezt pie dzīvības pat sabrauktu ezīti, tas ideāli iederas vientulības atmosfērā pērkona negaisa laikā vai atlaižoties ēnā zem kupla ozola laikā, kamēr dibenā salien ērces. Un šo plati aicinu zem šī raksta noklausīties. Un, ja patīk, atcerieties vārdu Greigs Grants, jo, iespējams, drīzumā sekot līdzi viņa daiļradei varēsiet atkal zem cita nosaukuma. "Laikam man vajadzētu pateikt, ka dažu nākamo mēnešu laikā, visticamāk, mēs mainīsim grupas "Song of Return" nosaukumu. tāpēc jau iepriekš atvainojos par misēkļiem, kas tā dēļ varētu rasties," portālu "2.jpscotland" vaļsirdīgi brīdina Grants.



Papildus resursi:
http://www.songofreturn.com/
http://www.facebook.com/songofreturn?sk=info

Foto raksta ievadā no www.flickr.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Wolf Gang" – "The King And All Of His Men" (jaunākie singli un albumi - 18.07.2011)

Londonas projektm "Wolf Gang" šodien laimīgā diena. Jo nekur nevarēju atrast "Red Hot Chili Peppers" jaunā skaņdarba "The Adventures Of Raindance Maggie" "strīmu". Tāpēc angļi šonedēļ sēž uz Nedēļas singla taburetes. Vispār baigais tukšums. Taisnības labad man jābilst, ka bija arī Lēdija Gāga kaut ko jaunu sapurkšķinājusi, bet nu - tāpat jau nav gaisa!

"House Of Rufus" no Rufus Vainraita šobrīd vienīgais iekrīt acīs no jaunajām platēm.

NEDĒĻAS SINGLS! "Wolf Gang" – "The King And All Of His Men"


"Bowling For Soup" – "Turbulence"


"Danger Mouse" & Danielle Luppi – "Season's Trees" (starring Norah Jones)


"Jenny & Jonny" – "Animal"


"S.C.U.M" – "Amber Hands"


"Spank Rock" – "Energy"
Spank Rock - Energy by vingtparis

"Tennis" – "Take Me Somewhere"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"3 Doors Down" – "Time Of My Life"
"Big Talk" – "Big Talk"
"Cold" - "Superfiction"
"Danny And The Champions Of The World" – "Hearts & Arrows"
"Decapitated" – "Carnival Is Forever"
Dionne Bromfield – "Good For The Soul"
"Goo Goo Dolls" – "Live From Soho"
"LMFAO" – "Sorry For Party Rocking"
"Malefice" – "Awaken The Tides"
"Mellowhype" – "Blackenedwhite"
Rufus Wainwright – "House Of Rufus"
"Suicide Silence" – "The Black Crown"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Incubus" – "If Not Now, When?"

Nekas jauns, nekas pārsteidzošs, bet "Incubus" faniem noteikti patiks. Melodisks poproks labākajās amerikāņu tradīcijās. Dziedi līdzi un kraties tik!

Matt Redman – "10,000 Reasons"

Kristīgā mūzika ir neviennozīmīga - tā parasti ir ļoti melodiska, sirdi sildoša, bet nu tie vārdi gan nav paciešami. Tāpēc man kā cilvēkam, kurš angliski saprot tikai frāzes "fakjū" un "lik mai pusī", Mets Redmans ar savām dieviņdziesmām ir akurāt sapnis vasaras naktī.

"We The Kings" – "Sunshine State Of Mind"

Šie ir īstie saulainie veči. Mašīnai jumtu nost, kokteiļa salmiņu mutē un kopā ar Floridas (ASV) kvartetu "We The Kings" var baudīt atvaļinājumu, kam nu tāds vispār mūsdienās tiek piešķirts. Kam netiek, tie brauc ar 1987.gada izlaiduma "golfiņu", kam nav vairs jumta, jo tas norūsējis un starojošu meiteņu vietā blakus sēž kāda divpadsmit gadus veca takšu šķirnes kuce, kam aiziet krūmos pačurāt un pasēdēt kādam klēpī ir viens un tas pats.

Foto raksta ievadā "Wolf Gang" no http://www.guardian.co.uk.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Morning After Youth" - "Lived" (video), "Feel Good", "In Time" (audio)

Kuram no mums nav nācies kādu rītu pamosties un saprast skaudro patiesību, ka tieši šis ir rīts, kurš nāk tūlīt aiz mūsu jaunības. Tad atceramies, ka vēl ne tik sen varējām ballītē saliet lielā glāze vismaz piecus dzērienu veidus un vienā rāvienā to iztukšot, nākamajā rītā vēl turoties tīri labi. Bet tas bija jaunībā, tagad ir rīts pēc jaunības. Gluži kā četriem vīriem no Īslandes galvaspilsētas Reikjavikas - grupai "Morning After Youth".

Iespējams, viņi ir viens no neraksturīgākajiem īslandiešu muzikālajiem kolektīviem - klausoties viņu "Lived" no kaut kad drīzumā gaidāmās "Morning After Youth" debijas plates, nepateiksi, ka šie ir Īslandes zēni. Atšķirībā no daudziem saviem kolēģiem, kuru mūzikas stilā noteikti jāparādās kaut kam no Bjorkas, kaut kam no "Sigur Ros", šis kvartets bliež klasisku poproku. Viņu ietekmes ir, sākot no "BB King" un beidzot ar "Pink Floyd".

Runā, platei vajadzētu nākt klajā šīs vasara beigās. Līdz tam varam paklausīties jau to, kas sadziedāts un saspēlēts - dziesmu "Lived" video versijā, "Feel Good" un "In Time" audio. Un, sekojot papildus resursu norādei, grupas "Morning After Youth" "Facebook" profilā iespējams dziesmas arī lejupielādēt. Prozit!

Find more artists like Morning After youth at Myspace Music

Find more artists like Morning After youth at Myspace Music

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/morningafteryouth
http://is-is.facebook.com/pages/Morning-After-Youth/101492696974?sk=info

Foto raksta ievadā no grupas "Morning After Youth" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Elbow" - "Build A Rocket Boys!" (2011, albuma apskats)

Ar angļiem "Elbow" ir gluži kā man draugs nesen izteicās par ceļojumu uz Kuldīgu: "Tu braukā apkārt un riņķī pusi dienas, līdz atrod īsto spraugu, lai tiktu līdz vietai, kurā jānokļūst!" Toreiz es viņam teicu, ka tas ir gluži tāpat kā ar sievietēm, bet tagad varu papildināt, ka tieši tā ir arī ar grupu "Elbow" - visi runā, cik tā laba, tu klausies, klausies vienreiz, otrreiz - nepaņem. Pēc trešās tavā priekšā burtiski atveras "Elbow" klēpis un tu spēj saprast, kāpēc ir bijis jānodzīvo līdz šai platei - albumam "Build A Rocket Boys!".



"Elbow" vēsture ir solīda - tās līderis Gajs Gārvejs un ģitārists Marks Poters kopā sāka spēlēt sešpadsmit gadu vecumā, tas bija 1990.gadā. Pēc laiciņa viņiem pievienojās basists Pīts Tērners un bundzinieks Ričards Džaps, un tā tapa apvienība "Mr.Soft", ko vēlāk pārdēvēja vienkārši par "Soft". 1997.gadā puiši pārdēvēja grupu par "Elbow", ietekmējoties no TV seriāla "The Singing Detective", kuras viens varonis filmā teica, ka vārds "elbow" (elkonis) angļu valodā ir viens no jūtīgākajiem, nevis pēc definīcijas, bet pēc sajūtām, kā to pasaka... Var jau būt. Bet tad arī tik pat labi grupu varēja nosaukt par "Groin".



"Build A Rocket Boys!" ir "Elkoņu" piektais studijas albums, kurš seko aiz kritikas ļoti labi novērtētās 2008.gada plates "The Seldom Seen Kid" (lai atceramies kaut vai dziesmu "One Day Like This"). Jaunā plate ir veltījums Gārveja bērnībai - katra dziesma, katrs pants, pat vāciņa noformējums un, protams, nosaukums, kas pierāda - puikas, neatkarīgi no tā, kurā pasaules nostūrī dzīvo, zināmā vecumā noteikti grib kļūt par kosmonautiem, bet meitenes - par ārstiem un aktrisēm. Izņemot dažas Āfrikas valstis - tur visi grib kļūt par prostitūtām.



Klausoties plati, bez gala var sev jautāt, ar ko "Elbow" var salīdzināt. Gārvejs kaut kā neapzināti asociējas ar Moriseju - izskata, dziedāšanas stila dēļ. Bet nekas nav dzirdēts, ka viņš kā Morisejs publiski un asi protestētu pret vaļu medībām, tādējādi laupot sutinātu vaļu māšu klitoru cienītājiem viņu iecienīto delikatesi. Otru brīdi man likās, ka "Elbow" varētu būt kādas reliģiskas draudzes ansamblis, jo viņu mūzika ir ļoti noslēgta - tā nepielaiž klāt katru, bet, kam tas izdevies, visu atlikušo mūžu maksā tai desmito tiesu (pērk un klausās grupas plates). Bet kā ir īstenībā? Kas ir "Elbow" šarms? Noklausies plati "Build A Rocket Boys!", un tu sapratīsi. Ja nesapratīsi, tev jāmeklē cita reliģija. Mēs savu jau esam atraduši!



Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
The Telegraph: 5/5
Q Magazine: 4/5
The Independent: 4/5
NME: 8/10
Clash Music: 8/10
The Guardian: 4/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Petula" - "Elephant Dresses" (audio, pilns albums)

"Petula" ir vācu mākslinieka Sana Klīmana (Sn Cleemann) soloprojekts. Berlīnē bāzētais "kolektīvs" izpelnījies lielu atzinību elektroniskās mūzikas lietpratēju aprindās, kaut, jāatzīst, šī nav tāda klasiska elektroniskā mūzika - šeit ir gana daudz ģitāru un citu instrumentu un tikai tad dators ar visām savām iespējām.

Vācietis spēlē un rada atmosfērisku noskaņu mūziku - tā ir gana melodiska, tajā pašā laikā, klausoties "Petula" plati "Elephant Dresses", pārņem sajūta, ka es esmu kaut kur "te", kamēr visa pārējā pasaule atrodas kaut kur "citur". Tā ir projekta debijas plate, kas iznāca pirms gada un, kamēr citas grupas bauda masveida nostaļģijas izraisīto vinilplašu atdzimšanas bumu, "Elephant Dresses" ārpus digitālā izdevuma iznāca arī vecajās, labajās kasetēs.

Vēl pagājušā gadā vācietis izdeva divas singlpates, bet tā principā aktuāls viņam ir šobrīd tikai viens, šis debijas albums. To arī iespējams ievērtēt zem šī raksta. Un, ja atrodat to par gana labu esam, nekad un ne pie kādiem nosacījumiem nemeklējiet internetā "Petula" dzīvos koncertierakstus. Tad jau labāk iekariniet sev krūšu galos saliktajos pīrsingos divpadsmit kilogramīgās hanteles un pašūpojiet ķermeņa augšdaļu - skaņa, kas radīsies no šādi gūtām sāpēm būs gaužām līdzvērtīgas "Petula" koncertierakstā dzirdamajām. Bet, kam patīk, uz priekšu!



Papildus resursi:
http://petula.org/
http://www.myspace.com/supersonicsleep
http://www.facebook.com/petulapetula?sk=info

Foto raksta ievadā no "Petula" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Socalled" - "Sleepover" (video, audio, pilns albums)

Runā, ka reiz dieviņš, visus savus spēkus izsmēlis, radot vīrieti, nospļāvās, piejauca tur klāt visu, kas bija palicis pāri no vīrieša radīšanas - izlietoti tamponi, sakaltušas lūpukrāsas tūbiņas un cauras zeķbikses - un radīja sievieti. Nez, cik tur patiesības, bet labi vien ir, ka viņš to sievieti radīja. Tieši tāpat no dažādiem mūzikas stiliem paņemot pa druskai, kas palicies pāri, savu radošo impēriju ir izveidojis kanādietis Džons Dolgins jeb "Socalled". Un nav brīnums, ka tā noticis, jo pats Dolgins sevi sauc par pianistu, producentu, komponistu, aranžētāju, dziedātāju, reperi, žurnālistu, fotogrāfu, filmu režisoru, triku meistaru, multfilmu veidotāju un leļļu meistaru. Vārdu sakot, domājams, mums ir darīšana ar vienu kārtīgu @irsēju!

Hiphops? Reps? Folks? Pops? Gospeļmūzika? Kas ir mūzikas stils, kurā darbojas "Socalled"? Par to vienisprātis nav neviens mūzikas apskatnieks. "Man nav ne mazāko ideju, kā to klasificēt," par "Socalled" jaunāko plati "Sleepover" saka Kanādas mūzikas portāla "I (Heart) Music" redaktors. "Springhill Mine Disaster" no jaunās plates ir skaista folka dziesma, bet tieši pirms tās kompozīcija "Work With What You Got" mūs ierauj deviņdesmito gadu mūzikas ritmos, kad toni pasaulē noteica "MC Hammer" ar "U Can't Touch This" un "Beck" ar "Loser".

"Sleepover" ir "Socalled" piektais albums. Uz tā vāka redzams pats plaša profila speciālists ar vienu no saviem arodu demonstrējumiem - zaķa un pērtiķu lellēm. Jā, un arī suņa. Šī albuma tapšanā piedalījušies apmēram trīsdesmit viesmūzikanti, tāpēc patiesībā paša Dolgina balss albumā nebūt nav dominējošā. Arī šeit viņš pamanījies saveidot rosolu un varbūt tieši tāpēc plate "Sleepover" ir tik neuzbāzīgi šarmanta, lai to noklausītos. To iespējams izdarīt še zem raksta tūlīt aiz plates tituldziesmas videoklipa.

Socalled || Sleepover [Vidéoclip Officiel] from Dare To Care Records on Vimeo.

Papildus resursi:
http://www.socalledmusic.com/
http://www.myspace.com/socalled
http://www.facebook.com/socalledmusic

Foto raksta ievadā no "Socalled" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Mildlife" - "Be More Pacific" (video), "Milk & Wool" (audio)

Dziesma "Milk & Wool" ir pirmais redzamākais darbs no Austrālijas kvarteta "Mildlife" daiļrades. Deils Bordins, Džeims Donalds, Kevins Makdouvels un Toms Šenahans ir skopi ne tikai vārdos par sevi, bet arī savu dziesmu lirikās. "Mildlife" patīk ķimerēties ar elektroniskās mūzikas un "normālās" mūzikas sintēzi. Un tas, ko viņi beigās rada, ir gala interesants.

"Atmosfēriska elektroniskā mūzika ar dzīvā izpildījuma piesitienu," tā "Mildlife" veikumu raksturo mūzikas apskatnieki un viņiem grūti nepiekrist. Jo austrāļi neaizraujas tikai ar sēdēšanu un dziesmu saķipināšanu pie kompja vien, bet drīzāk otrādi - dzīvo izpildījumu pēc sava prāta un patikšanas papildina ar mūsdienu tehnikas sasniegumu priekšrocībām.

Grupai vēl nav savas debijas plates, tikai daži skaņdarbi, bet tos ir jādzird. Jau pieminētā "Milk & Wool" un dziesmas "Be More Pacific" (kas iekļauta arī audio versijā) kaut kas līdzīgs video versijai šeit turpinājumā. Bet papildus resursos aicinu sameklēt "Mildlife" "Facebook" profilu, lai noklausītos vēl divus skaņdarbus - "Cirrostratus" un "Arriving Soon".

Be More Pacific from Mildlife on Vimeo.

Papildus resursi:
http://mildlife.com.au/
http://www.myspace.com/mildlife
http://www.facebook.com/Mildlife?sk=app_178091127385

Foto raksta ievadā no "Mildlife" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbegs.blogspot.com

Tweet

Brandi Carlile - "The Story", "Dreams" (video), "Looking Out" u.c. (dziesmu liste, audio, lejupielāde)

Ja Eltons Džons par mani pateiktu vārdus "Vilnim ir vienkārši brīnišķīga balss! Viņš ir nepārspējams komponists un viņu gaida spīdoša karjera!", es noteikti beidzot zaudētu tieksmi valkāt sieviešu drēbes un varētu tajā pašā brīdī nomirt ar svētlaimīgu smaidu uz lūpām. Bet Eltons šādus vārdus man diemžēl nav sacījis. Ko nevarētu teikt par Brendiju Karlailu. Tiesa, uzrunā mana vārda vieta bija Brendijas vārds.

Pirmais uznāciens uz skatuves šobrīd trīsdesmit gadus vecajai amerikāņu dziedātājai bija astoņu gadu vecumā, kad kopā ar savu māti viņas uzstājās kādā pasākumā ar kantrī dziesmu "Tennessee Flat Top Box". Piecpadsmit gadu vecumā Karlaila jau komponēja un spēlēja ģitāru. Uzstājusies kopā ar grupiņu dažos vietējas nozīmes krodziņos Sietlā (ASV), Kārlaila reiz sagaidīja savu veiksmi nesošo klausītāju - 2003.gadā Džordžijā mūzikas festivālā viņu noklausījās arī Deivs Metjūzs, tas pats, kurš "Dave Matthews Band". Tas viņai pavēra ceļu uz kontraktu ar "Columbia Records", kuras paspārnē 2005.gadā iznāca Kārlailas vārdā nosaukta debijas plate. Tai bija labi panākumi - Kārlaila ne tikai koncertēja dažādos festivālos un koncertos, bet žurnāla "Rolling Stones" skatījumā ierindojās arī saraksta "10 mākslinieki, kuri jāredz" 2005.gada versijā.

2007.gadā, panākumu iedvesmota, Kārlaila laida klajā savu otro plati "The Story". Titulsingls no tā līdz šim ir labākais mākslinieces veikums singlu topos, Portugālē sasniedzot pat augstāko pozīciju. Kārlailas mūzika, nepārprotami, nāk no Amerikas - kantrī ietekme to nodod. Tomēr šo amerikāņu mūziķu tradicionālo kaiti pārdozēt savas dziesmas ar senajām tautas mūzikas saknēm kompensē, dažbrīd pat nozūmē vispār, visparastākais pops. "The Story" - ideāls piemērs tam. Tas ir labs pops. Un, ja kundzi varētu palūgt, lūdzu, lai viņa pie šī stila paliek.

Pēc 2009.gada plates "Give Up the Ghost" šis, 2011.gads, Kārlailai ir īpašs - klajā nācis viņas albums ar koncerta ierakstu "Live at Benaroya Hall with the Seattle Symphony". Lai arī pastāv uzskats, ka tikai sevi izsmēlušiem mūziķiem jāsāk koncertēt kopā ar simfoniskajiem orķestriem, pati Kārlaila ir sajūsmā par šādu iespēju. "Es strādāju ar pasaules klases simfoniķiem, un es ierakstīju albumu šajā manas dzimtās pilsētas brīnišķīgajā vietā [Benarojas hallē]." Tāda, lūk, ir šī Brendija Karlaila, kura ne tikai ir Eltona acuraugs un labs komponists, bet arī cilvēks ar plašu sirdi, iesaistoties dažādās nevalstiskās un palīdzības organizācijās, piemēram, Amerikāņu Diabēta asociācijā, un nesavtīgi ziedojot laiku dzīves pabērniem ar cerību, ka varbūt kāds piecpadsmitgadīgs bērnelis kaut kur kādā mazā Amerikas pilsētiņā, skatoties uz viņu, sapratīs, ka nav nozīmes, no kurienes tu nāc, galvenais ir, kur tu beigās nonāc.







Papildus resursi:
http://www.brandicarlile.com/
http://www.myspace.com/brandicarlileband
http://www.facebook.com/brandicarlile?sk=info

Foto raksta ievadā no www.brandicarlile.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"The Joy Formidable" – "Heavy Abacus" (jaunākie singli un albumi - 11.07.2011)

Pašā vasaras viducī pludmalē guļ un laiskojas laikam visi, ieskaitot talantīgos dziesmu vīrus un sievas. Bet, neskatoties uz patukšo šīs nedēļas singlu plauktu, šo to tajā atrast varam. Piemēram, jau mums labi zināmos "Dry The River" ar viņu jauno singlu "No Rest", skotu alternatīvie roķeri "Twin Atlantic" ar savu "Time For You To Stand Up", nenobriedušākiem prātiem lai tiek tāda viduvēja puišu grupiņa "The Wanted" ar "Glad You Came" un, visbeidzot, tiem, kam nav pieriebušies visi "Oasis" un Noela Galahera atdarinātāji un dibena rubinātāji, par prieku dziesmiņu "Inhaler" nodziedās Mailzs Keins. Bet nedēļas galvenā singla taburetīti aizņem trio no Ziemeļvelsas Anglijā - "Heavy Abacus" ir jau ceturtais singls no viņu debijas albuma "The Big Roar". Domājams, ar to arī šis albums būs nokalpojis...

Eleonora Frīdbergera, "Incubus" un Džons Fratelli ir trīs no šīs nedēļas jauno plašu īpašniekiem, ko būtu jāievērtē. Ja par pirmajiem diviem pagaidām ko piebilst nav, par trešo gan - kas, diez, vecajam zēnam sagāja galviņā greizi, ka ņēma un nomērdēja grupu "The Fratellis"?! Nezinu daudz plates, kas varētu stāvēt līdzi viņu 2006.gada "Costello Music". Bet nu labi, lai vismaz Džons dzied, nevis sāk dejot moderno baletu vai izšūt krustiņdūrienā. Visbeidzot visiem, kas aizdzērušies pēc kārtējiem jūras, pļavu vai citiem svētkiem, kādu mums te netrūkst, aicinu ievērtēt grupas "Theory Of A Deadman" jauno albumu "The Truth Is…", lai pārliecinātos, ka patiesībā teorija par mirušiem cilvēkiem, kas guļ savā zārciņā un sarunājās ar tārpiem, kas iekārtojuši sev migu viņu spalvainajās nāsīs, it nemaz neatbilst patiesībai...

NEDĒĻAS SINGLS! "The Joy Formidable" – "Heavy Abacus"


"Dry The River" – "No Rest"


"Enter Shikari" – "Quelle Surprise"


Miles Kane – "Inhaler"


"Twin Atlantic" – "Time For You To Stand Up"


"The Wanted" – "Glad You Came"


Jamie Woon – "Shoulda EP"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Alkaline Trio" – "Damnesia"
"Big Time Rush" – "BTR"
"Decapitated" – "Carnival Is Forever"
Eleanor Friedberger – "Last Summer"
"Enter Shikari" – "Live From Planet Earth"
"Fair To Midland" – "Arrows And Anchors"
"The Horrors" – "Skying"
"Incubus" – "If Not Now, When?"
"Japanese Voyeurs" – "Yolk"
Jon Fratelli – "Psycho Jukebox"
Madeleine Peyroux – "Standing On The Rooftop"
Matt Redman – "10,000 Reasons"
"Suicide Silence" – "Black Crown"
"Theory Of A Deadman" – "The Truth Is…"
"Washed Out" – "Within And Without"
"We The Kings" – "Sunshine State Of Mind"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Selena Gomez And The Scene" – "When The Sun Goes Down"

Šis amerikāņu popgrupas trešais albums apliecina savu nosaukumu, jo tas visvairāk iederas saulrietā jestrai laika pavadīšanai. Tas ir kārtējais popmūzikas albums, kuru diez vai pēc gadiem atradīsim visu laiku ietekmīgāko albumu sarakstos, taču tagad un tūlīt attiecīgā atmosfērā un noskaņojumā tas ir gana baudāms.

"Yes" – "Fly From Here"

Neskatoties uz saviem mazliet nievājošiem izteikumiem par šo roka leģendu grupu "Yes", tomēr noklausījos viņu jaunāko garadarbu - plati "Fly From Here". Padomāju, ka nav jau godīgi šos vecos perdeļus aplikt vairāk kā pārējos. Bez tam - kam gan citam, ja ne man, vecam cilvēkam, šī plate domāta. Ar tādām domām to noklausījos un secināju - ir tomēr labi, ka ir lietas, kas nekad nemainās. Piemēram, dzimums bez ķirurģiskas iejaukšanās... Bet, ja par plati, tad tā ir ok - miegazāļu vietā derēs.

Foto raksta ievadā grupa "The Joy Formidable" no www.flickr.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Ólafur Arnalds - "3055", "Ljósið" (video), "Hægt, kemur ljósið" (audio)

Šis stāsts būs par ko īpašu. Par īslandieti Olafuru Arnaldu - komponistu un multiinstrumentālistu, kas rada kompozīcijas, kuras uzdzen zosādu. Un ne jau no bailēm vai kā nepatīkama. Gluži otrādi - no sajūsmas.

To gan nevarētu teikt par Arnalda iepriekšējo karjeru. Divdesmit četrus gadus vecais jauneklis iepriekš sava mūziķa karjeras laikā spēlējis bungas dažādās smagā metāla grupās, un te nu gan var dabūt zosādu citu emociju dēļ... Tomēr dzīve iegrozījās tā, ka Arnalds sāka pievērsties savai solo darbībai, un bāze tam viņam bija - īslandietis pieprot gan klavierspēli, gan pieminēto bungu mākslu, bez tam viņš arī spēlē badžo. Vārdu sakot, viņš prot spēlēt pa lielam visu. Un 2007.gadā, ar šiem instrumentiem eksperimentējot, klajā nāca Arnalda pirmais albums "Eulogy for Evolution". Pēc gada tam pievienojās singlplate "Variations of Static", un tad arī bija koncerttūre kopā ar "Sigur Rós". Un, ja tu Īslandē koncertē ar "Sigur Rós", tu jau esi zvaigzne.

Arnalds apvieno vienā gan klasisko, gan elektrisko mūziku, dažbrīd bagātinot kompozīciju arī ar "dubstep" elementiem. Vispār, varu salīgt, ka par viņa mūziku ieinteresēsies filmu producenti, jo manā skatījumā Arnalda daiļdarbi ir ideāli piemēroti sižeta noskaņas pastiprināšanai kādā drāmā vai vēsturiskā sāgā. Īslandieša otrais un šobrīd aktuālākais albums ir 2010.gada "...And They Have Escaped the Weight of Darkness" un to nebeidza cildināt gan mūzikas prese (UNCUT), gan fani visā pasaulē. Ieskatam trīs Arnalda dziesmas, divas video versijā - "3055" un "Ljósið", savukārt trešā, kuras nosaukumu nevajadzētu mēģināt izrunāt - "Hægt, kemur ljósið" - audio variantā. Sekojot papildus resursu norādei zem šī raksta, iesaku caur Arnalda "Facebook" profilu noklausīties vēl arī citus viņa skaņdarbus.





Ólafur Arnalds – Hægt, kemur ljósið by erasedtapes

Papildus resursi:
http://olafurarnalds.com/
http://www.myspace.com/olafurarnalds
http://www.facebook.com/olafurarnalds?sk=app_178091127385

Foto raksta ievadā no Olafura Arnalda profila portāl`"MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Kid Rock" - "Born Free" (2010) (albuma apskats)

Roberts Džeims Ričijs jeb "Kid Rock", kurš šogad nosvinēja apaļu četrdesmit gadu jubileju, pēc skata un skatuves vārda, šķiet skarbs roka vecis. Bet vai tā ir? Viņa jaunā plate "Born Free" par to liek šaubīties...



Ričijs dzimis un bērnību pavadījis Mičigānā (ASV), tur viņa vecākiem piederēja zirgu ferma, kuriem krēpes ķemmēja un kuru "ābolus" ilgu laiku vāca arī viņš pats. Daudz runājis ar zirgiem, bet nesaņēmis viņu atbildes uz saviem jautājumiem, acīmredzot, Ričijs ar laiku sāka arī šīs atbildes pats sev sniegt. Un šī runāšanās ar sevi noveda pie puikas intereses par repu. Bez tam viņš bija sajūsmā no kustībām, kas rodas, ja cilvēks pārdozē caurejas zāles, jeb, kā to oficiāli dēvē, - breika dejām. Vidusskolā Ričijs kā dīdžejs spēlēja alus vakarus, bet vēlāk Mount Klemensas pilsētā kādā pagrabā uzstājās par trīsdesmit dolāriem vakarā. Tieši šajā pagrabā viņš ieguva savu skatuves vārdu "Kid Rock" pēc tam, kad publiku bija sajūsminājusi "tā baltā bērna deja" ("that white kid rock"). Daļa no "Kid Rock" jaunā albuma (lielākā daļa) gan breika deju grīdām nederēs, bet Mazpisānu kultūras namā notiekošo līnijdeju vakariem pilnīgi noteikti - arī kopdarbs ar kantrī dziedātāju Martinu Makbraidu "Care".



Atzīšos, man "Kid Rock" vienmēr asociējās ar Pamelu Andersoni, jo tieši ar viņu Ričijs 2002.gadā saderinājās, tad saderināšanos atsauca, bet 2006.gadā pēkšņi tomēr abi apprecējās, jo Andersone esot stāvoklī, bet piecus mēnešus vēlāk abi šķirās. Štrunts par to precēšanos, bet gadus atpakaļ bija liela jezga, jo interneta vietnēs bija noplūdis video, kurā redzama abu balodīšu kaislīga mīlas nakts. Kurš ko tur nopludināja (te es domāju par video), laikam jau nenoskaidroja, bet nu, klausoties, kādas dziesmas albumā "Born Free" saspēlējis Ričijs, ir skaidrs - gan jau kādā kaislīgākā mirklī viņš starp tām Andersones cisternām to galvu ir saspiedis. Varbūt tieši tāpēc viņš slavē Dievu par to, ka tas izgudrojis sestdienas, jo tad droši vien viņam vajadzēja spēlēt koncertos, nevis mājās guļamistabā dauzīt galvu.



Vispār Ričijs mūzikā ir plaša profila speciālists - no roka līdz repam. Un tieši tāpēc ir grūti noorientēties viņa vietā mūzikas stilu klasifikatorā. Laikam jau tā ir iespējams tikai Amerikā - reizi kļūsti slavens (kaut vai ar Pamelas lejkannām) un tālāk jau publikai ir vienalga, ko tu uz skatuves dari. Savu pirmo plati " Grits Sandwiches for Breakfast" "Kid Rock" izdeva tālajā 1990.gadā. Tam topu tabulās praktiski nebija nekādu panākumu. Vēl mazāku publikas atsaucību guva divas viņa nākamās plates - "The Polyfuze Method" (1993) un "Early Morning Stoned Pimp" (1996). Lūzuma punkts bija 1998.gada plate "Devil Without a Cause", kas ASV albumu topā uzkāpa līdz ceturtajai vietai, nopelnot šajās valstīs vienpadsmit (!!!) Platīna diska statusus. Bet "Kid Rock" triumfs bija plate "Rock N Roll Jesus" (2007) - ASV albumu tops šī priekšā kapitulēja. Jaunajai "Born Free" platei tik labi vairs neiet, bet topa piekto vietu tā tomēr spējusi sasniegt. Iespējams, pateicoties virknei viesmākslinieku - nu kaut vai ASV nemirstīgi populārajai Šerilai Krovai dziesmā "Collide".



To, ka Ričijam ir gana daudz pašapziņas, varētu pat teikt, harizmas, noliegt nevar. Viņš regulāri iekuļas kādās nepatikšanās, kur neatņemama sastāvdaļa ir policija, viņam patīk ārišķības - apģērbā, auto izvēlē, iespējams, arī attiecības (Pamela, piedod, ka mēs te atkal padomājām par tevi!). Bet Amerikā un citviet pasaulē viņu mīl, viņa plates pērk, tas nozīmē - viņš sevi pasniedz un visu dara pareizi! Un, par cik no "Kid Rock" plates "Born Free" neko īpašu negaidīju, grūti sajūtas šobrīd nosaukt par vilšanos. Drīzāk par izbrīnu, kam patiesībā arī nevajadzētu būt. Jo dīvaina likās šī kantrī pārliekā klātbūtne albumā, tajā pašā laikā - tā taču ir Amerika, pie zirgiem pavadītā bērnība - vislabākā augsne kantrī un līnijdejām!

Noslēdzot gan jāatzīst, lai ko un kā Ričijs cenšas izrādīt un izrādīties, nevar noliegt, ka mūziku viņš mīl. Un tā viņam padodas. Ko lieki piebilst viņa paša sacītajam par "Born Free" plati: "Ja tas izskatās labi, tu to redzēsi. Ja tas izklausās labi, tu to dzirdēsi. Ja tas ir pareizi virzīts tirgū, tu to nopirksi. Bet... ja tas ir īsts, tu to jutīsi." Novēlu katram sajust savu Pamelu!... Nē, atvainojos, "Kid Rock"!



Albuma vērtējums: 5/10
Citi vērtējumi:
Allmusic.com: 4,5/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Brooke Waggoner - "Go Easy Little Doves, I'll Be Fine" (video), "Heal For The Honey" (video, pilns albums, audio, bezmaksas lejupielāde)

"Un par to, mani draugi, arī ir manas dziesmas - par deviņus gadus vecas dienvidu meitenes sapņiem, kurai reizi nedēļā jādodas uz trīsdesmit minūšu klavierspēles nodarbību, cenšoties apgūt Baha simfoniju nr.2 un lai dzirdētu [klavierskolotājas] Sīgreivas kundzes: "Labi, pamēģinām šonedēļ vēl vienu. Un piedomā vairāk pie labās rokas spēles, lai melodija sanāk skaidrāka!"" Šādas ir bērnības atmiņas dziedātājai no Nešvilas (ASV) divdesmit septiņus gadus vecajai Brūkai Vegnerei. Un, kā viņa pati apgalvo, šajā savā bērnībā viņa dzīvo joprojām, īpaši mūzikā.

Pamatu pamats Vegneres daiļradē ir klasiskā mūzika - to viņa ir apguvusi un pilnveidojusi septiņpadsmit gadus. Viņas dziesmās ļoti liela loma ir atvēlēta stīgu instrumentiem un, protams, klavierēm. Un daudz eksperimentiem ar tiem. "Ja es neriskēju instrumentāli, ar dziesmas struktūru vai pat liriku, es uzskatu, ka tā nav laba dziesma," savā "Facebook" profilā stāsta Vegnere.

Ir mākslinieki, kuri visu dara, pateicoties citiem - dzied uz citu spēlētiem instrumentāliem pavadījumiem, citu sacerētas dziesmas, no mūzikas teorijas un kompozīcijas nesaprot neko. Šeit mums ir darīšana ar pilnīgi pretēju piemēru - Vegnere ir profesionālis. Viņas klasiskās mūzikas pamats ir neatsverams. Un, iespējams, viņas lielākais talants ir bijusi spēja šo klasisko mūziku savietot ar popmūzikas elementiem. Vegnere, protams, nav ūnikums - Torija Emosa, Deimiens Reiss ir tikai daži līdzīgi piemēri - tomēr tik izteikts klasiskās mūzikas caursitiens viscaur albumam ir dzirdēts reti.

Savas līdzšinējās karjeras laikā Vegnere izdevusi trīs studijas plates, jaunākā no kurām ir "Heal For The Honey". Arī tā ir deviņgadīgas meitenes acīm skatīta pasaule - skaidra, tīra, bez meliem un ļaunuma. Kāds teiks: "Tur nav nekā no reālās dzīves!" Un tam atbildēšu: "Vai bez sapņiem vispār ir iespējams dzīvot?" Domāju, ne. Dažreiz ir vērts vecā, klibā zirgā saskatīt rozā poniju vai, braucot ar mopēdu "Delta", lepni pievienoties rokeriem "Harley Davidson" motociklu kolonnā. Es aicinu visus pasapņot, noklausoties Vegneres jauno plati un ar viņas laipnu atļauju, bez maksas to lejupielādējot. Un, ja sapnis negrib atkāpties, lai iet vēl viena viņas plate - 2009.gada "Go Easy Little Doves". Pirms tam arī video dziesmām "Go Easy Little Doves, I'll Be Fine" un "Heal for the Honey".

Brooke Waggoner - "Heal for the Honey" from Paper Beats Rock on Vimeo.

Papildus resursi:
http://www.brookewaggoner.com/
http://www.myspace.com/brookewaggoner#
http://www.facebook.com/brookewaggoner?sk=info

Foto raksta ievadā no Brūkas Vegneres profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Grouplove" - "Itchin' On A Photograph", "Colours" (video)

Grieķija, izrādās, ir populārs atpūtas un ceļojumu mērķis ne tikai latviešu krievvalodīgajai auditorijai. Pirms tur visi nestreikoja - gan pieprasījumam pieskaņotie belašu pārdevēji, gan aviodispečeri - tur apgrozījušies daudz ļaužu. Arī Anna Hūpera un Kristians Cukoni no ASV 2009.gadā atpūtās lielākajā Grieķijas salā Krētā un kaut kā sagadījās, ka viņi tur sapazinās ar vēl trim jaunekļiem - Šonu Gedu, Raianu Rebinu un Endrjū Vessenu. Pirms došanās mājās kompānija jau bija izlēmusi, ka vēlreiz sanāks kopā, jo viņiem bija kopīga aizraušanās - mūzika, un viņi vēlējās pamēģināt ko ierakstīt.

Rebinam mājās ASV bija sava skaņu ierakstu studija, kas nav nekas dīvains, jo viņa tēvs ir leģendārās grupas "Yes" dibinātājs un ģitārists Trevors Rebins. Par grupu "Yes" gan vakar še izteicos nelāgi, ar ko, protams, atvainojos Rebinu ģimenei...:) Vārdu sakot visi pieci satikās Rebinu mājās un veica dažus demo ierakstus. Pa kādu brīdi radās arī grupas nosaukums "Grouplove", bet vēl pēc laiciņa darbs studijā rezultējās ar grupas vārdā nosauktu debijas singlplati. "Mēs nekad par to pat nevarējām sapņot," par darba rezultātu atklāts ir Cukoni. Daudz pašpārliecinātāk viņš nobeidz: "Bet mēs arī neesam pārsteigti."

Nedaudz skata, nedaudz sastāva, bet galvenokārt mūzikas dēļ "Grouplove" var ieteikt visiem "The Magic Numbers" faniem - laikam jau vairāk Annas Hūperas vokāla dēļ. "Itchin' On A Photograph" ir jaunākais "Grouplove" singls no gaidāmās lielās debijas plates, kas, kā runā, būšot klāt šā gada rudenī. Līdz tam viņus var noķert kādā festivālā (nupat Glastonberijā) vai, iesildot kādu citu grupu koncertus ("Florence and the Machine"). Ieskatam "Grouplove" daiļradē - divi video. Viens no debijas singlplates - dziesma "Colours", bet pēc tam aktuālākais no amerikāņu kvinteta - "Itchin' On A Photograph". Un atceries: "Nekad neuzticies laimīgām dziesmām!" :)





Papildus resursi:
http://www.grouplovemusic.com/
http://www.myspace.com/groupmusic
http://www.facebook.com/GROUPLOVE?sk=info

Foto raksta ievadā no "Grouplove" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet