"Tidal" pēdējā kauja?

Kad šā gada 30.martā pasaulei tika prezentēts jaunais mūzikas straumēšanas serviss "Tidal", industrija uz brīdi apjuka. Alīša Kīza, "Daft Punk", Kenja Vests, Džeks Vaits, Madonna, Kriss Mārtins - tie bija tikai daži no 18 mūzikas pasaules lielajiem vārdiem, kas piedalās "Tidal" biznesā. Vieni uzskatīja, ka šī mūziķiem ir lieliska iespēja pelnīt bez starpniekiem, citi rauca degunus, sakot, ka katram jādara savs darbs, un šis nebūs veiksmīgs projekts. Vismaz līdz šim, izskatās, taisnība bijusi otrajiem.

TIRGUS APGRIEZIES KĀJĀM GAISĀ

Nesen apkopotie dati liecina, ka "Tidal" ir spējis piesaistīt vienu miljonu maksas lietotāju pretstatā "Spotify" 20 miljoniem. Turklāt tiek uzsvērts, ka 510 tūkstošus maksas kontu "Tidal" saņēma mantojumā no zviedru straumēšanas servisa "WiMP", ko par $56 miljoniem iegādājās reperis Džeizī (Jay-Z), lai vēlāk pārtapinātu par "Tidal". Lietas negāja kā plānots - deviņu mēnešu laikā ir nomainīti divi kompānijas vadītāji Endijs Čens un Pīters Tonstads. Nupat, 2.decembrī, "Tidal" paziņoja, ka no 2016.gada 4.janvāra kompānijas jaunais izpilddirektors būs Džefs Toigs. Un tas ir signāls, ka "Tidal" pagriežas stabilitātes virzienā, uzskata žurnāls "Billboard".

Toigs ir bijušais mūzikas servisa "SoundCloud" biznesa vadītājs, kā arī inovatīvā mūzikas servisa "Muve Music" vecākais viceprezidents. Viņš tiek uzskatīts par "pēdējo divu desmitgažu līderi patērētāju tehnoloģiju un izklaides sinhronizācijā," sarunā ar žurnālu "Billboard" atzīst Džeizī. Tomēr vieglas dienas Toigu negaida. Kaut vai tāpēc vien, ka kopš marta, kad "Tidal" uzsāka savu darbību, straumēšanas servisu bizness ir apgriezies kājām gaisā. Vispirms jau jūnija pēdējā dienā savu darbību uzsāka globālais straumēšanas serviss "Apple Music", piedāvājot lietotājiem 90 dienu (!!!) bezmaksas izmēģināšanas periodu. Oktobrī savu darbību ASV uzsāka "YouTube" maksas versija "YouTube Red", kurā arī pieejama satura straumēšana. 16.novembrī, savukārt, interneta radio kompānija "Pandora" paziņoja, ka par $75 miljoniem pārņems un integrēs savā struktūrā bankrotējušo straumēšanas servisu "Rdio". Savu "Prime Music" servisu attīsta arī "Amazon", savukārt "Spotify" tikai palielina savu dominanci tirgū. Kā šādā situācijā nolikt uz kājām "Tidal?

VIENĪGĀ IESPĒJA IZDZĪVOT - KĻŪT EKSKLUZĪVIEM

Toiga nolīgšana ir, iespējams, pēdējā "Tidal" kauja, kuras rezultāts noteiks, kurš uzvarējis karā. 46 valstīs, tai skaitā Latvijā, darbojošais straumēšanas serviss uzņems jaunus apgriezienus un nāks ar novitātēm šajā nozarē. Vismaz tā sarunā ar "Billboard" sola pats Togs. "Šeit ir patiešām interesanti komponenti, kurus "Tidal" piedāvā faniem un kuri ir atšķirīgi no citiem servisiem, pateicoties māksliniekiem, kuri ir ["Tidal" servisā]  iesaistīti," viņš atzīst. "Tidal" izdzīvos tad, ja piedāvās ko ekskluzīvu. Acīmredzot esošā ekstra - straumēšana HiFi skaņā par papildus samaksu - nav tik atraktīva lietotāju acīs, lai būtiski pieaudzētu to skaitu. Līdz ar to var gaidīt, ka "Tidal" agresīvāk piedāvās ekskluzīvu saturu, ko nodrošinās tajā iesaistītie mākslinieki - vairāk video, koncertu tiešraides un citas aktivitātes. Vai tas palīdzēs uzvarēt karā, to rādīs, domājams, jau nākamie 12 mēneši.

Foto raksta ievadā no eurweb.com.

2015, www.musicstories.lv.

Giorgio Moroder - "Déjà Vu" (2015)

Džordžio Moroders bija nolēmis baudīt vecumdienas. Kā nekā jau ar astīti virs septiņdesmit, un nopelnu jau arī pārpārēm: pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos tādi hīti kā Donnas Sammeres "I Feel Love", grupas "Berlin" vienīgā plaši zināmā dziesma "Take My Breath Away", "Blondie" mūžam jaunais disko plaču grāvējs "Call Me" - tie visi ir Morodera roku darbs. Turklāt plauktā viņam gozējās arī divas Oskara balvas statuetes - viena par jau pieminētās grupas "Berlin" pieminētās dziesmas producēšanu filmai "Top Gun", otra par tādām pašām manipulācijām ar kompozīciju "What A Feeling" kinolentei "Flashdance". 

ZVANS NO PARĪZES

Itālijā dzimušais skaņu meistars, darba gaitas aizvadījis daudzās zemēs un ierakstu studijās, atgriezās savā dzimtajā pusē un sāka nodarboties ar dažādām lietām, piemēram, palīdzēja kādam arhitektam uzprojektēt apdzīvojamu piramīdu, ko bija paredzēts uzbūvēt Dubajā, bet kas nekad nenotiks ("Iespējams, tur bija mazliet par daudz ambīciju," žurnālam "Rolling Stone" atzīst pats Moroders). Vēl Moroderu aizrauj sporta auto dizains un gleznošana ar eļļas krāsām. Vārdu sakot, pelnīti laiska dzīve. Līdz kādu dienu atskanēja telefona zvans.

Zvans pienāca no Francijas, no pašas Parīzes, un zvanītāji bija duets "Daft Punk". Viņi uzaicināja Moroderu uz savu ierakstu studiju, lai kopīgi radītu dziesmu "Giorgio by Moroder", kurā Moroderam būtu vienkārši jāstāsta par savu dzīvi. Maizliet vairāk kā deviņas minūtes garā dziesma tika iekļauta "Daft Punk" albumā "Random Access Memories" (2013), kurš guva galvu reibinošus panākumus visā pasaulē, kļūstot par dueta visu laiku populārāko plati. Džordžio Moroders atkal bija zirgā! Viņa telefons nepārstāja zvanīt. Festivālu producenti gribēja viņu nolīgt par dīdžeju, dīdžeji, savukārt, gribēja ar viņu sadarboties. "Man bija četri dažādi piedāvājumi [jauna] albuma izdošanai," atceras Moroders. Un tieši pēc trīsdesmit gadu pārtraukuma nu jau septiņdesmit piecus gadus vecais skaņu meistars izdod jaunu albumu.

ANALĪZES LABAS - ŠAUS VĒL!

"Déjà Vu" ir Morodera pirmais veikums pēc 1985.gada plates "Philip Oakey & Giorgio Moroder", un daļa tās sadarbības partneru tajā tālajā gadā nemaz nebija dzimuši, piemēram, Charli XCX (22) un Metjū Koma (28), savukārt Sia (39) un Britnija Spīrsa (33) staigāja katra savam vecumam atbilstoša garuma bizēs, bet Kailija Minoga (47) - nu tā gan jau ap to laiku pirmo reizi varētu būt bijusi izskujusi paduses. Trīsdesmit gados mainījies arī darba stils. Ja kādreiz Moroders vispirms radījis dziesmas muzikālo versiju un tad nolīdzis dziedātāju, kas iedzied vokālu, tad tagad kustība notiek abos virzienos. "Katram dziedātājam ir savs vokālais producents un inženieris," aroda nianses žurnālam "Rolling Stone" atklāj Moroders. Tagad viņš dziedātājam nosūta savu instrumentālo tēmu, un tieši vokālais partneris ar saviem palīgiem piedāvā savas tekstu versijas un harmonijas. Vismaz tā esot tapusi plates tituldziesma "Déjà Vu", kas ir kopdarbs ar dziedātāju Sia. 

Šī būs klasika - par to šaubu nav. "Déjà Vu" ir pierādījums, ka plinte, kas karājās pie sienas, noteikti izšaus. Kaut arī tā iepriekš šāvusi pirms trešdaļas gadsimta. "Biju pie daktera, viņš man uztaisīja analīzes, un viss ir lieiski," saka Moroders. "Es dzīvošu simt gadu!" Tātad plinte šaus vēl.

2015, www.musicstories.lv

Vinila plates pērk jaunie

Ar vinila platēm ir izaugušas daudzas paaudzes. Kaut ko līdzīgu mūsdienās zināmajam plašu atskaņotājam jau 1857.gadā patentēja franču grāmatu tirgotājs Leons Skots. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmito beigās un astoņdesmito sākumā vinila plašu industrija zēla un plauka. Līdz viens pēc otra sāka parādīties jauni datu nesēji - magnētiskās lentes, kasetes, visbeidzot kompaktdiski, kas, šķita, skaņuplašu ērai pieliek treknu punktu, bet digitālās lejupielādes kā traktors vēl pārbrauc pāri, lai, tā teikt, vairs nespirinās vispār. Taču patiesībā viss ir pavērsies pilnīgi citādi.

GALVENIE PIRCĒJI - ZEM 35

Atsaucoties uz "Nielsen Music" datiem, žurnāls "Billboard" ziņo, ka 2014.gadā albumu digitālās lejupielādes piedzīvojušas kritumu -9,5% apmērā, savukārt vinila plašu pārdošanas apjomi ir kāpuši par 52%(!!!). Protams, absolūtos skaitļos šie lielumi nav salīdzināmi, bet tendenci tas parāda nepārprotami. Bet ar ko viss sākās? Pirmā bezdelīga šim vinila plašu lidojumam mākoņos bija franču apvienības "Daft Punk" plate "Random Access Memories", kas 2013.gada nogalē lika nojaust mūzikas klausīšanās paradumu tuvojošās izmaiņas. Gadu vēlāk visu vēl vairāk sakāpināja vinila plašu entuziasts Džeks Vaits, kura plate "Lazaretto" kļuva par 2014.gadā pārdotāko vinila formātā (87 000 kopijas iepretīm "Daft Punk" 49 000 kopiju kā labākajam rezultātam 2013.gadā).

Varētu padomāt, ka vinila plates atgriežas, jo tās, atceroties zaļo jaunību un grimstot nostaļģijā, atsāk klausīties tie, kuri ar šādu mūzikas formātu uzauguši. Taču, izrādās, ka tā gluži nav. "Tagad ir tā, ka vairums apmeklētāju ir vecumā zem 28 gadiem," žurnālam "Billboard" atzīst viens no "Record Store Day" jeb "Ierakstu veikala dienas" organizatoriem Maikls Kurcs. Šī diena ASV tiek atzīmēta ik gadu aprīļa trešajā sestdienā, lai atbalstītu neatkarīgos mūzikas ierakstu veikaliņus. Šajās dienās tad arī ir iespējams novērot augošo vinila plašu popularitāti. Daļēji Kurza aprēķinus apstiprina arī kompānijas "The NPD Group" pētījums, kurš atklāj, ka 44% vinila plašu pircēju ir vecumā zem 35 gadiem, pētījumu citē "Billboard".

SIT NOST, BET TAS IR STILĪGI!

Kāpēc uz vinila platēm "pavelkas" tieši jaunie? "Billboard" aptaujāja mūzikas industrijas ekspertus un rezultātā secināja, ka galvenie iemesli ir trīs. Pirmkārt, vēlme fokusēties uz ierakstu, patiešām klausīties to, nevis tikai uzlikt fonā (vinila platei taču arī ik pēc laika jāapmaina puse). Otrkārt, alkas kolekcionēt kaut ko fiziku un taustāmu, nevis lejupielādētu failu veidā. Un, treškārt, pieņēmums, ka ieraksta skaņas kvalitāte vinila platē ir labāka (vai vismaz "siltāka"). Par pēdējo viedokļi ir dažādi. Pats Džeks Vaits ir izteicies, ka CD formāta skaņai nav ne vainas, jo to varot klausīties ļoti skaļi. Tajā pašā laikā ierakstu studijas "Mobile Fidelity Sound Lab" inženieris Šouns Britons atzīst - strādājot ar CD formāta ierakstu, pēc kāda laika ir jāiziet ieelpot svaigs gaiss. "Bet ar vinilu es varu strādāt daudz ilgāk un nenogurt," viņš saka "Billboard". Britons arī atklāj kādu tehnoloģisku niansi - galvenais iemesls vinila plašu ierobežotajām tirāžām esot problēmas radīt identiskas, noteiktas zemas frekvences skaņas lielākam skaitam plašu vienā reizē.

Nopūst putekļus no vecā "Radiotehnikas" plašu atskaņotāja vai iegādāties modernāku - tā nu ir katra paša izvēle. Bet ir fakts, ka aizvien vairāk albumu iznāk arī vinila formātā. Un mūzikas ierakstu kolekcija, kas sastāv no skaņuplatēm - sit nost, bet tas ir stilīgi!

Rakstā izmantoti citāti no raksta "Who's bying LP's? The Kids" ("Billboard", 14.marts, 2015).

Foto raksta ievadā no bloomberg.com.

2015, www.musicstories.lv