"Human Tetris" - "Happy Way In the Maze of Rebirth" (2012)

Ja krievu bērnības filma "Viešņa no nākotnes" tiktu uzņemta mūsdienās, tajā darbojošos labsirdīgo robotu-ģitāristu Verteru varētu mēģināt uzdot kā Allas Barisovnas un Maksima Galkina mīlestības augli. Tik jocīgs šis personāžs un nedabīgs, ka šādas radniecības saites varētu nešķist nekas neiespējams. Bet šī teorija laikam ir atmetama. Pārceļoties uz mūsdienām, un no kino uz mūziku (šī nebija tiešā veidā domāta kā necieņas izrādīšana abiem pieminētajiem mīlas balodīšiem), sapārosim divas grupas - kanādiešu "Arcade Fire" un angļu leģendu "The Cure". Nē, nē, tur nesanāks grizlilācis ar melni iekrāsotām uzacu ēnām un skropstām! Tur sanāks kvartets "Human Tetris", kas, starp citu, ir no Maskavas.

Arvīds, divi Maksimi un Saša pērn izdeva savu debijas plati "Happy Way In the Maze of Rebirth", ko ar "aukstu un bargu Krievijas ziemu" salīdzinājis krievu mūzikas emuārs "Big Echo". Domājams, ka līdzība ar šo bargo gada periodu vairāk minēta kā "Human Tetris" muzikālā pamatīguma un pastāvības metafora, nevis norāde uz kvalitatīviem defektiem. Ja tā būtu, tad 99,95% pārējo no Krievzemes nākošo mūziku vispār varētu klasificēt kā mūžīgo sasalumu. Tas, ko dara šie krievu puikas, ir vienkārši skaisti! Viņu dziesmās, kurās "kjūriskās" (no "The Cure") ģitāriņas mijas ar sapņu popam (no "dream-pop") raksturīgajām noskaņām, klāt piejaucējot Arvīda Krīgera balsi, kas, gandrīz vai monotoni iedziedot tekstus, galveno "impulsu uz jūtām" ļauj paveikt instrumentiem, ir jaušams kas pirmatnējs. Nepacietīgākam klausītājam vajadzētu sākt ar dziesmu "Dreamland", tad "Angel", un tālāk jau secībai nebūs nozīmes. Sniega karaliene vārdā "Human Tetris" savu neģēlīgo darbu - ledus skūpstu uz nenobrieduša zēna (šajā gadījumā - nesagatavota klausītāja) pieres - būs veikusi. Un burvestības spēks stāsties vien mirklī, kad Boriss Misējevs kļūs par vismaz trīs bērnu tēvu...

Papildus resursi:

"Human Tetris" "Facebook" profils

"Human Tetris" "Twitter" profils

Iegādājies "Human Tetris" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no "Human Tetris" "Facebook" profila.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Regina Spektor - "What We Saw From The Cheap Seats" (2012, pilns albums)

"Es nejūtos komfortabli, rakstot dienasgrāmatas tipa dziesmas. Es gribu rakstīt klasiku kā, piemēram, "Yesterday", bet man prātā nāk dziesmas par kotletēm ledusskapī, un es nekādi nevaru tur sev līdzēt!" mūzikas žurnālam "Rolling Stone" reiz pasūdzējās Redžīna Spektore - talanta pārpilna dziedāja no Amerikas,  kuras saknes meklējamas Krievijā. 1989.gadā, kad mazajai Redžīnai bija deviņi ar pusi gadu, ģimene emigrēja no PSRS, jo kā ebreji sajuta diskrimināciju savas tautības dēļ. Nokļuvusi Amerikā, ģimene - Redžīna, viņas brālis, māte mūzikas skolotāja un tēvs fotogrāfs - turpināja piepildīt katrs savus sapņus. Dzimtenē Spektoru ģimenei piederēja no mātes vectētiņa mantotas antīkas "Petrof" klavieres, uz kurām klasiskās mūzikas šedevrus apguva Redžīna. Vispār bērnībā un agrā jaunībā Spektorei interesēja tikai klasiskā mūzika, droši vien tas ir iemesls šī raksta sākumā citētajam mākslinieces domugraudam par klasisku dziesmu sacerēšanu. Taču, dzīvojot tādā valstī kā Amerika, laikam ir grūti izvairīties no citām ietekmēm gan mūzikā, gan droši vien arī citās dzīves jomās. Un tā Spektores muzikālās gaumes apvāršņi pavērās plašāk - tajā ienāca gan hiphops, gan roks, gan pankmūzika.

Spektore atkal un atkal ir pierādījums tam, cik nozīmīga popmūzikā var būt klasiskās mūzikas izglītība un tās ietekme. Torija Emosa ir viena no tām māksliniecēm, ar kuru var vilkt paralēles - viņas abas ir augušas ar klasisko mūziku, apguvušas klavierspēli, lai spēlētu Bahu, Mocartu vai Čaikovski, tāpēc viņu dziesmas un, galvenais, to izpildījums ir popmūzikas skatuvei absolūti netradicionāls. Ja Emosa vēl iekļaujas kādos rāmjos, tad Spektore atļaujas dziesmu laikā ne tikai burvīgi dziedāt, bet arī "uzspēlēt bundziņas" ("Oh Marcello") vai papurkšķināt ar muti, un, kas dīvaini, tas iederas! Var nedaudz diskutēt, vai jaunākās plates dziesmā "Open" būtu tik uzkrītoši jāimitē vemšana (varbūt viņa to nemaz arī neimitē?), bet kopumā visas šīs "novirzes" no "labas pārvaldības vokālā snieguma" iepūš svaigu dvesmu šajā nedaudz sastāvējušajā mūzikas žanrā.

Pašās maija beigās klajā nāca Redžīnas Spektores sestā studijas plate "What We Saw From The Cheap Seats", ko kritika uzņēma dalītām jūtām. Vieni slavē, uzteicot Spektores spēju vienas plates ietvaros sniegt saturiski tik daudzveidīgus priekšnesumus, citi, savukārt, to uzskata par zināmu bezgaumību, norādot, ka viņai turpmāk nevajadzētu aizrauties ar politiskiem tekstiem un dziesmām kā "Ballad Of A Politican" ("Paste Magazine") - vienkārši nesanākot. Tomēr kopumā noskaņas par šo albumu ir vairāk pozitīvas, kā negatīvas. Bet ko viņi tur muld? Spektores plate ir, ja ne šedevrs, tad kaut kas īpaši labs pilnīgi noteikti. Kad tajā iegrimst, gribās kliegt pašas Spektores vārdiem: "Tikai nepamet mani!" ("Don't Leave Me (Ne Me Quitte Pas)". Starp citu, šī ir viena no kičīgākajām albuma dziesmām. Un viena no tām, kurā Spektore dzied vairākās valodās, konkrēti šajā - arī franču. Viņai patīkot Parīze lietū...

Papildus resursi:

Redžīnas Spektores mājaslapa

Redžīnas Spektores profils portālā "Facebook"

Redžīnas Spektores profils portālā "MySpace"

Iegādājies Redžīnas Spektores mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no Redžīnas Spektores profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Synecdoche Montauk" - "БМПЧ" (video), "Чемоданъ", "Встречные" (audio)

Tas nu ir noticis! Neskatoties uz visādu pajoļu aktivitātēm valsts valodas jautājumā (un no abām pusēm), mana atbilde ir šī - krievu mūzikas projekts "Synecdoche Montauk". Informācijas par to ir pamaz. Droši vien, rokoties dziļi interneta annālēs, kaut ko uzrakt varētu, taču man liekas, šeit galvenais nav vārdi un uzvārdi, bet gan pati mūzika. Šis jauneklis, kura vārds man nav zināms, ir kas līdzīgs mūsu Kārlim Kazākam, varbūt nedaudz jestrāks un daudzveidīgāks tieši stilu ziņā. Tas gan nav uzbrauciens mūsu Kazākam, jo, ja godīgi, projekts "Synecdoche Montauk" brīžiem ir nedaudz pāršāvis pār strīpu, eksperimentējot, piemēram, ar reperu piesaisti atsevišķu rindu iebļaušanai dažās dziesmās.

Tiek vēstīts, ka "Synecdoche Montauk" pagājuša gada nogalē plānoja izdot jaunu albumu. Vai tas noticis, nav zināms - grupas profili sociālajos tīklos nav diez ko pilnvērtīgi. Tomēr dziesmu "БМПЧ" jeb "бесконечное множество простых чисел" (bezgalīgs daudzums vienkāršu skaitļu) varam noskatīties un vēl pāris noklausīties caur "MySpace" portālu. Bet - Krievija ir Krievija! Un, pačukstēšu, šeit var noklausīties daudz vairāk "Synecdoche Montauk" dziesmu.



Synecdoche Montauk - Чемоданъ
Synecdoche Montauk - Встречные

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/synecdochemontauk

Foto raksta ievadā no dedica.la.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Motorama" - "One Moment" (video), "Alps" (pilns albums, audio)

"Sveiks, mazais draudziņ, mēs esam [grupa] "Motorama"!" tā draudzīgi ikvienu savā mājaslapā uzrunā kvintets no Krievijas pilsētas Rostovas. Simboliski, ka šajā mūsu kolosālās valsts tikpat kolosālajā pēcvēlēšanu gaisotnē, kad etniskā spriedze sabiedrībā ir nokaitēta kā nekad, ar neviltotu prieku varam konstatēt, ka mūzika stāv pāri visām politikām - šmolitikām, reformām - šmeformām, jo tā runā valodā, kuru nevar iemācīties, tikai sajust.

Jau kādu laiciņu atpakaļ atklājām krievu grupu "The Patience"; "Motorama" ir nākamais patīkamais mūsu lielās kaimiņzemes pārsteigums. Ietekmējušies no skandināvu mūzikas un astoņdesmito gadu romantikas, "Motorama" piedāvā īstenu "vintage" produktu, kuram cauri spīd gan "The Cure" savas karjeras pirmssākumos, gan mūsdienās aktuālie amerikāņi "Interpol". 2009.gadā "Motorama" laida klajā savu pirmo singlplati "Bear", bet savu lielo debijas albumu grupa piedzīvoja pagājušā gadā. "Alps" ir albums, kurš pēc pāris noklausīšanās reizēm pašam liek sākt runāt un domāt augstās toņkārtās. Vokāla "dreamy" atbalsis pēc pārdesmit minūšu klausīšanās kļūst par tādu kā normu un ja nevilšus kāds blakusesošs jāuzrunā, iesākumā gribās to darīt tik augstu kā to dara Vladislavs Paršins un Airīna Marčenko. Vai vismaz tikpat sapņainā balsī.

Šogad "Motorama" ir izdevusi vēl vienu singliņu "One Moment", tā video šeit turpinājumā, savukār tūlīt pēc tam visa debijas plate "Alps". Un grupas mājaslapā visu "Motorama" daiļradi iespējams lejupielādēt pilnīgi bez maksas. Šie krievi tiešām rullē!





Papildus resursi:
http://wearemotorama.com
http://www.myspace.com/motoramapage
http://www.facebook.com/wearemotorama

Zīmējums raksta ievadā no grupas "Motorama" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"The Patience" - "Sun Is Always pt​.​1" (pilns albums, audio)

Nedomāju, ka noklausoties zem šī raksta atrodamo plati, kādam pat vislielākajos dzēruma murgos ienāktu prāta domā, ka šī mūzika nāk no... Krievijas. No valsts, kuras popmūzika uzdzen aukstas tirpas, liekot pat vairāk cienīt latviešu šlāgerus. Tomēr tā ir taisnība - Krievijas pilsētā Novosibirskā jau vairākus gadus darbojas kāds kolektīvs, pēc visa spriežot, četru cilvēku sastāvā, kuru uzstāšanos koncertos gaida daudzi viņu fani, kuru pulks nu gan, cerams, krietni augs arī ārpus šīs kaimiņvalsts trešās lielākās pilsētas.

Viņi maldina ar visu - ar krievu mūzikai neraksturīgi inteliģento skanējumu, instrumentu un balss aranžējumiem, tekstiem tikai angļu valodā un, visbeidzot, ar nosaukumu - "The Patience". Protams, zemapziņā jau varbūt bija cerība, ka zem visa tā planktona un kaku galiem, kas pārpilnībā peld krievu mūzikas dīķī, ir atrodama arī pa kādai nogrimušai pērlei. "The Patience" ir viena no šīm pērlēm!

Jau gadus trīs viņi spēlēja un mēģināja, slīpējot un meklējot savu skaņu. Un to viņi ir atraduši šajā "dream-pop" skanējumā, kurā sapņa lidojumu pastiprina vokāliste Ali. Pat lielās kaimiņzemes mūzikas apskatnieki ir vienisprātis - "The Patience" ir kaut kas ļoti neraksturīgs mūsdienu krievu mūzikai.

Pavasarī "The Patience" pēc trīs gadu eksperimentēšanas izdeva savu pirmo singlplati "Sun Is Always pt​.​1". Tās ir trīs dziesmas, kas kā kāršu namiņu sagrauj gadu gadiem krātos aizspriedumus par krievu mūziku.



Papildus resursi:
http://thepatience.bandcamp.com
http://www.last.fm/music/Patience%2C+The

Foto raksta ievadā no grupas "The Patience" profila "last.fm" portālā.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet