Grupai "Yes" vienmēr bijis potenciāls mainīties, mūzikas žurnālam "Uncut" atzīst roka veterānu ģitārists Stīvs Havs, "Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc mēs joprojām esam šeit." Un viņi patiešām ir! 16.jūlijā klajā nāca "Yes" "divdesmit pirmā gadsimta albums" "Heaven & Earth". Grupa, ar dažiem pārtraukumiem, ir pastāvējusi no 1968.gada. No dibinātājiem tajā joprojām spēlē tikai basģitārists Kriss Skvairs, arī leģendāro vokālistu Džonu Andersonu nomainījis cits Džons - Deivisons. Tik garus gadus pastāvot, bez pārmaiņām neiztikt. "Yes" vēsturē būtiskākie, ja var teikt, satricinājumi, nāca 1974.gadā ar albumu "Relayer". "Man patiešām nepatika to ierakstīt," atceras Andersons. "Jo ierakstu kompānija gribēja tikai hītu albumu!" Komerciālo panākumu netrūka, taču tā pa īstam "leibla" spiediens rezultātus deva deviņus gadus vēlāk ar albumu "90125", kurā iekļauta visu laiku populārākā "Yes" dziesma "Owner of a Lonely Heart", kaut plates ieraksta procesu grupas bundzinieks Alans Vaits tagad atminas kā "anomālu".
Visaizraujošākie "Yes" albumi tapa tieši līdz pieminētajam 1974.gadam. Tāda plate kā "Tales From Topographic Oceans" (1973), kura, starp citu, ir dubultalbums ar kopā četrām dziesmām, kuru vidējais garums ir divdesmit minūtes, ar "Yes" vēlāko daiļradi astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados nav pat salīdzināma. Protams, tajos laikos, ja tavai grupai dziesmas bija īsākas par pusstundu, tu vispār nebiji nekāda grupa, taču šie "Yes" albumi ir kaut kas īpašs. Šī grupa vispār ir vienkārši simfoniskais orķestris, kam iedoti roka grupas instrumenti, viņi arī labprāt savās dziesmās iepin klasiskās mūzikas motīvus. Plus vēl toreizējais grupas taustiņinstrumentālists Riks Veikmans tajā pašā platē "Relayer" sāka eksperimentus ar džezu, kas turpinājās arī nākamajos albumos.
"Šī iespēja grupai atgriezties ar Džonu Deivisonu ir tikai daļa no "Yes" vēstures," komentējot plates "Heaven & Earth" iznākšanu, saka Havs. "Šī albuma dziesmu vērtība ir milzīga," viņu papildina Vaits. "Džons Deivisons ir ļoti talantīgs komponists," viņš atzīst, konstatējot, ka, lai arī "puskomerciālas", dziesmās ir "ļoti daudz "Yes" stila spēles." Protams, albumā nav pusstundu garas dziesmas, kaut arī astoņu un deviņu minūšu skaņdarbus tajā var atrast gan. Piemēram, plates ievadošā dziesma "Believe Again" - astoņas minūtes gara, skaista popdziesma! Savukārt "Heaven & Earth" noslēdz deviņas minūtes garš skaņdarbs "Subway Walls", kurā, šķiet, ir viss - roks, pops, džezs, blūzs un beigās taureņi vēderā, to visu klausoties. Pat ja "Heaven & Earth" nebūs dižpārdoklis (un, izskatās, ka nebūs), šis rimbulis jānospēlē vismaz reizi, cieņā noliecot galvas sirmo vīru priekšā - gan to, kas to visu pirms 46 gadiem sāka, gan to, kas to turpina tagad.
2014, www.musicstories.lv
Piesakies "Mūzikas stāstu" e-žurnālam šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru