Pirms deviņiem gadiem, 2004.gada 25.jūnijā, mūzikas festivālā Vācijā, kurā bija paredzēta viņa uzstāšanās, Deivids Bovijs piedzīvoja sirdslēkmi. Pirms divām dienām Prāgā viņš jau bija sūdzējies par asām sāpēm krūšu rajonā sirds pusē, bet tomēr izlēma neko savos plānos nemainīt. Tomēr to darīt nācās pēc 48 stundām, kad visa pasaule uzzināja šos nelāgos jaunumus, un Bovijs, dabīgi, atcēla visus paredzētos koncertus. Bija tādi, kas teica - nu viss, vecais Bovijs vairs pasaulei neko jaunu neradīs, pretī saņemot simtkārt lielākus protestus, ka tā pat domāt nedrīkst. Taču gadi gāja, un pat tie otrie pamazām sāka apdomāt, vai pirmajiem nebija taisnība - sevišķi pēc Bovija paziņojuma, ka "koncertēt viņam vairs nav interesanti." Un tad nāca šā gada 8.janvāris. Tā, vismaz pie mums, bija pelēcīga ziemas diena bez sniega un grādiem ap nulli - vārdu sakot, vidēji nīgra un garlaicīga diena. Līdz brīdim, kad pasaules ziņu lentēs parādījās ziņa, ka Deivids Bovijs laidis klajā jaunu singlu "Where Are We Now?" un, vēl vairāk, jau martā sagaidāms pilnīgi jauns albums "The Next Day". Kā zibens no skaidrām debesīm!
Lai pārsteigums patiešām arī būtu, parūpējās pats 66 gadus vecais Bovijs - visiem albuma ierakstā iesaistītajiem bija jāparaksta "klusēšanas līgums", un, kad Bovijs juta, ka no ierakstu studijas, iespējams, noplūde ir notikusi, viņš momentā izbeidza sadarbību ar to un devās uz citu. Ļoti smagi klājās albuma producentam Tonijam Viskonti. Kad draugi vaicājuši: "Deivids tiešām neko jaunu neraksta?", viņam nācās melot, acīs skatoties! Taču tagad, kad albums iznācis un pēdējo divdesmit gadu laikā Boviju atkal iecēlis Apvienotās Karalistes pirktāko albumu topa visaugstākajā ložā, gan Viskonti, gan pārējie iesaistītie var atviegloti uzelpot un atklāt šādas tādas detaļas. "Ja cilvēki meklē klasisko Deividu Boviju, šajā albumā viņi to atradīs," mūzikas žurnālam "Uncut" savas prognozes izsaka Viskonti, neizslēdzot arī citu scenāriju: "Ja viņi meklē inovatīvo Boviju, jaunus virzienus, jaunajā albumā atradīs arī to." Un daudzi uzdod šo jautājumu: "Kāpēc Bovijs atgriezās? Kas tāds viņam bija sakāms, lai atgrieztos tieši tagad, lai atgrieztos vispār?"
KĀPĒC BOVIJS ATGRIEZĀS?
Atbildēt paša Bovija vietā nebūtu pieklājīgi, kaut viņš neatstāj citu izvēli, jo intervijas nesniedz un žurnālistus mēdz izlamāt un rādīt "fakučus". Un tomēr - šķiet, Bovijs atgriezās tikai tā iemesla dēļ, ka viņam IR, ko teikt. "The Next Day" turpina albumu "Heathen" (2002) un "Reality" (2003) iesākto misiju - protestēt pret karu un vardarbību. Ja "Heathen" tapa, atbildot uz 2001.gada 11.septembra notikumiem, "Reality" - skatoties, kas darās Irākā, tad, var pieļaut (vai vismaz mēģināt), ka "The Next Day" ir Bovija atbilde uz notikumiem Afganistānā, Sīrijā un varbūt Mali? "Es labāk būšu beigts vai palikšu bez rokas, nekā tēmēšu savu ieroci uz tiem vīriem smiltīs," dziesmā "I'd Rather Be High" dzied Bovijs, skaidri un gaiši pasakot, ka 17 gadīgais zēns, par kuru ir stāsts, ir tieši tāds pats kā 17 gadīgais jauneklis ierakumu pretējā pusē. Ne jau šie abi karo, to dara pāris vīri, dažas korporācijas, bet tam visam pāri stāv prātam neaptveramas naudas summas.
Nevar noliegt, ka "The Next Day" ir muzikāli un emocionāli ļoti plašs albums. No Lū Rīda "Perfect Day" ("You Feel So Lonely You Could Die"), līdz "Rainbow" "Since You Been Gone" ("(You Will) Set the World of Fire") stila kompozīcijām, līdz Eirovīzijas konkursam piemērotiem formātiem ("Valentine's Day") - tāds ir Bovija muzikālais ceļš viņa 24.albumā. Ja "The Next Day" salīdzina, piemēram, ar Bovija 1999.gada miegaino plati "Hours...", liekas, ka kāds vienu Boviju nomainījis pret pavisam citu. Un tomēr - kāpēc viņš atgriezās? Pats mākslinieks klusē. Un varbūt šajā klusumā vērīgs klausītājs var izlobīt atbildi: "Bet Bovijs jau nekur nebija aizgājis!"? Šo deviņu gadu laikā viņš, piemēram, ir uzstājies kopā ar "Arcade Fire" (2005), producējis dokumentālo filmu "Scott Walker: 30 Century Man" (2006), pats uzņēmies filmā "The Prestige" (2006), uzstājies kopā ar Alīšu Kīzu (2006), ierunājis Karaliskās Augstības balsi multfilmā "SpongeBob's Atlantis SquarePantis", kā arī piedalījies daudzu izstāžu atklāšanās un citos saviesīgos pasākumos, ko uzskatījis par savas uzmanības vērtiem. Bovijs te starp mums ir bijis visu laiku!
Lai arī "The Next Day" pieejams "Grooveshark" sistēmā, šoreiz jau ietrenētā rociņa neceļas Deividu Boviju nest pasaulē ar nosacītu pirāteļu piepalīdzēšanu, tāpēc viss jaunais albums turpinājumā - tikai "Deezer" abonentiem.
Kopsavilkums: Fascinējošs ir Bovija vieglums novecot mūzikā. "The Next Day" pierāda, ka to var izdarīt ļoti harmoniski. Savukārt jaunajiem šis albums lai kalpo par stāstu krājumu, kas dzīvē iemāca atšķirt labo no ļaunā, un drosmi nostāties pareizajā pusē.
Papildus resursi:
2013, www.musicstories.lv
Tweet to @MusicstoriesLV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru