Rāda ziņas ar etiķeti Vinyl. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Vinyl. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2016. gada 5. janvāris

Kāpēc "The Beatles" nonāca straumēšanas servisos?

Ziemassvētku vakarā katrs straumēšanas servisa "Spotify" lietotājs savā e-pastā saņēma vēstuli, kurā kompānija paziņoja, ka beidzot straumēšanai pieejams pilns grupas "The Beatles" katalogs. Daudziem Bītlu faniem tajā vakarā viss pārējais - Ziemassvētku vecītis, svētku pīrāgs un bieži vien nekam nederīgās dāvanas - pārcēlās kaut kādā nesvarīgā dimensijā, jo iespēja klausīties "The Beatles" savā straumētājā - tas dažam labam bija pats lielākais Ziemassvētku brīnums! 

"The Beatles" tiesību turētājs "Universal Music Group" (UMG) Liverpūles Četrinieka katalogu darīja pieejamu deviņiem straumēšanas servisiem - "Spotify", "Apple Music", "Google Play", "Amazon Prime", "Slacker", "Tidal", "Groove", "Rhapsody" un "Deezer". Bet kāpēc tas beidzot notika? Un kāpēc tieši tagad?

NEIZBĒGAMĪBA

Vairākus gadus atpakaļ Pols Makartnijs kādā intervijā, atbildot uz jautājumu, kāpēc "The Beatles" mūzika pat nav pieejama oficiālai lejupielādei (un tobrīd tā "iTunes" veikalā tiešām vēl nebija pieejama), atbildēja, ka šādā veidā un formātā izplatīta mūzika vienkārši devalvē tās vērtību, tā pazaudē daļu no sava, tā teikt, šarma. Makartnijs gan to teica laikā, kad straumēšana bija tikai autiņos, bet savu pīķa briedumu bija sasniegusi nelegālā dziesmu lejupielāde un failu apmaiņas programmas. Toreiz, klausoties Makartnijā, varēja tikai minēt, kurā brīdī mākslinieks atgriezīsies uz zemes un beigs dzīvot rozā princešu pasakā. 2015.gada nogale acīmredzot ir šī robežšķirtne, tiesa, šeit vairs ne tik daudz Makartnija spriedumos, cik "UMG" stratēģijas maiņā.

Reklāmas profesionālais žurnāls "Adweek" arī pievērsies šim jautājumam. Tiesa, vairāk no zīmolvedības un mārketinga puses, bet, visticamāk, tieši šie arī bija galvenie iemesli "The Beatles" kataloga publicēšanai. "No zīmola viedokļa raugoties, tas bija neizbēgami, ka "UMG" izdeva "The Beatles" katalogu," žurnālam saka Ņujorkas radošās aģentūras "BrandFire" izpilddirektors Ādams Padilla. "Kā gan viņi tiktu uztverti kā kompānija, kura aiztur mūsdienu vēstures labākās mūzikas publicēšanu un [līdz ar to arī] tās izplatību?" jautā Padilla. "Noliekot malā uzskaites un intelektuālā īpašums jautājumus, [var teikt, ka] straumēšana ir vislabākais veids, kā sasniegt jaunu auditoriju," saka cits reklāmas veterāns Ārons Goldmans no "4C" aģentūras. Viņš arī uzskata, ka šī ir lieliska iespēja jauno paaudzi pieradināt pie Bītliem, tādējādi saglabājot šīs mūzikas dzīvotspēju vismaz vēl par dažām paaudzēm. 

VISI GRIB KLAUSĪTIES "THE BEATLES"!

Otrs lielais iemesls "The Beatles" kataloga publicēšanai, protams, ir nauda. Iespēja paņemt to tur, kur tā šobrīd apgrozās - straumēšanas vidē. Bet vai tā sauktie tūkstošgades bērni jeb "millenials" (par tādiem tiek uzskatīti no 1980.gadu sākuma līdz 2000.gadu sākumam dzimušie), kuri ir lielais vairums straumēšanas servisu lietotāju, maz atpazīst tādus Bītlus un klausīsies tos, attaisnojot "UMG" finansiālās cerības? "Nav jau tā, ka tūkstošgades bērni nezina, kas  ir "The Beatles", bet, laikam ejot, vairums mūzikas tiek patērēts tieši straumēšanas servisos kā "Spotify"," atzīst Čārlzs Aleksanders, kura Nešvilā bāzētā kompānija "Streaming Promotions" nodarbojas ar mūzikas industrijas mārketingu un menedžmentu. Aleksanders uzskata, šis ir stratēģisks gājiens "The Beatles" zīmola stiprināšanā. Protams, tas, iespējams, jau tāpat ir spēcīgākais visā mūzikas industrijā, taču tas tāds nebūt nav jauno klausītāju vidū. "Ja viņi vēlas audzēt jaunu fanu bāzi, [Bītlu publicēšana] "Spotify" ir ļoti nozīmīga," atzīst Aleksanders.

Tomēr visam šim nevajadzētu pieiet tikai no vienas puses. Bītlu pieejamībai straumēšanas servisos varētu būt arī cita blakne. Proti, šos servisus varētu sākt izmantot tā vecuma ļaudis, kuri reiz dzīvoja ar Bītlu mūziku, bet straumēšanu līdz šim uzskatīja par kaut ko viņiem pārāk nesaprotamu un varbūt pat par modernu. Bītlu katalogs varētu "būt atslēga, lai atvērtu šos vārtus," poētiski par senioru vēlmi pamēģināt straumēšanu izsakās "Birmingham Mountain Radio" īpašnieks Skots Redžisters. "[Straumēšana] ir jaunākais mūzikas patērēšanas veids," atzīst Redžisters, piebilstot, ka tā ir iespēja katram klausīties tieši to, ko vēlas. ""The Beatles" ir "The Beatles", vecīt! Visi grib klausīties "The Beatles"!" Visbeidzot, vinils! Vinila plašu atdzimšana "The Beatles" tiesību turētājiem ir uz vienu roku, jo atšķirībā no kompaktdisku pārdošanas, kas ienes aizvien mazāk naudas, vinila plates šobrīd piedzīvo renesansi, uzrādot ap 40% (!!!) izaugsmi gadā. Bītlu atpazīstamības pieaugums jauno klausītāju vidū, kas arī ir čaklākie vinila plašu pircēji, varētu nest ar cipariem rakstāmu rezultātu.

CD ĒRAS GALS?

"Ja jaunie cilvēki nepieņem "The Beatles", izmantojot savus noteikumus un [klausīšanās] ierīces, tas, kas reiz bija vērtīgs, strauji kļūst par reliktu," pie jaunajiem klausītājiem un viņu paradumiem atkal atgriežas Padilla. "Adweek" gan izsaka vēl nolemtāku secinājumu: tas, ka "The Beatles" sāk savu digitālo dzīvi, simboliski varētu nozīmēt kompaktdiska formāta nāvi. Tam tikai daļēji piekrīt tiešsaistes mūzikas un kultūras žurnāla "Paste" dibinātājs Džošs Džeksons, sakot, ka tā nav kompaktdisku pēdējā elpa. "Bet šis [2015.] bija gads, kad straumēšana pārsniedza CD pārdošanas rādītājus, un daudzi no pārdotajiem CD ir no [tā sauktajiem] mantojuma māksliniekiem (slavenu kolektīvu un dziedātāju klasiskie albumi, kuriem zināms noiets ir vienmēr). Tātad tas, ka "The Beatles" tagad ir visur pieejami straumēšanai, ir milzīgs [mūzikas industrijas] pagrieziena punkts."

Un visbeidzot. Ja tev patīk Bītli, nemeklē zemtekstus, kāpēc tie tagad ir atrodami tavā straumētājā. Vienkārši klausies! Un skaidru prātu apjaut, ka tu šobrīd esi vienā sazobē ar mūsdienu populārās mūzikas pašiem pamatiem. 


Foto no spotify.com.

2016, www.musicstories.lv.

otrdiena, 2015. gada 10. marts

Vinila plates pērk jaunie

Ar vinila platēm ir izaugušas daudzas paaudzes. Kaut ko līdzīgu mūsdienās zināmajam plašu atskaņotājam jau 1857.gadā patentēja franču grāmatu tirgotājs Leons Skots. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmito beigās un astoņdesmito sākumā vinila plašu industrija zēla un plauka. Līdz viens pēc otra sāka parādīties jauni datu nesēji - magnētiskās lentes, kasetes, visbeidzot kompaktdiski, kas, šķita, skaņuplašu ērai pieliek treknu punktu, bet digitālās lejupielādes kā traktors vēl pārbrauc pāri, lai, tā teikt, vairs nespirinās vispār. Taču patiesībā viss ir pavērsies pilnīgi citādi.

GALVENIE PIRCĒJI - ZEM 35

Atsaucoties uz "Nielsen Music" datiem, žurnāls "Billboard" ziņo, ka 2014.gadā albumu digitālās lejupielādes piedzīvojušas kritumu -9,5% apmērā, savukārt vinila plašu pārdošanas apjomi ir kāpuši par 52%(!!!). Protams, absolūtos skaitļos šie lielumi nav salīdzināmi, bet tendenci tas parāda nepārprotami. Bet ar ko viss sākās? Pirmā bezdelīga šim vinila plašu lidojumam mākoņos bija franču apvienības "Daft Punk" plate "Random Access Memories", kas 2013.gada nogalē lika nojaust mūzikas klausīšanās paradumu tuvojošās izmaiņas. Gadu vēlāk visu vēl vairāk sakāpināja vinila plašu entuziasts Džeks Vaits, kura plate "Lazaretto" kļuva par 2014.gadā pārdotāko vinila formātā (87 000 kopijas iepretīm "Daft Punk" 49 000 kopiju kā labākajam rezultātam 2013.gadā).

Varētu padomāt, ka vinila plates atgriežas, jo tās, atceroties zaļo jaunību un grimstot nostaļģijā, atsāk klausīties tie, kuri ar šādu mūzikas formātu uzauguši. Taču, izrādās, ka tā gluži nav. "Tagad ir tā, ka vairums apmeklētāju ir vecumā zem 28 gadiem," žurnālam "Billboard" atzīst viens no "Record Store Day" jeb "Ierakstu veikala dienas" organizatoriem Maikls Kurcs. Šī diena ASV tiek atzīmēta ik gadu aprīļa trešajā sestdienā, lai atbalstītu neatkarīgos mūzikas ierakstu veikaliņus. Šajās dienās tad arī ir iespējams novērot augošo vinila plašu popularitāti. Daļēji Kurza aprēķinus apstiprina arī kompānijas "The NPD Group" pētījums, kurš atklāj, ka 44% vinila plašu pircēju ir vecumā zem 35 gadiem, pētījumu citē "Billboard".

SIT NOST, BET TAS IR STILĪGI!

Kāpēc uz vinila platēm "pavelkas" tieši jaunie? "Billboard" aptaujāja mūzikas industrijas ekspertus un rezultātā secināja, ka galvenie iemesli ir trīs. Pirmkārt, vēlme fokusēties uz ierakstu, patiešām klausīties to, nevis tikai uzlikt fonā (vinila platei taču arī ik pēc laika jāapmaina puse). Otrkārt, alkas kolekcionēt kaut ko fiziku un taustāmu, nevis lejupielādētu failu veidā. Un, treškārt, pieņēmums, ka ieraksta skaņas kvalitāte vinila platē ir labāka (vai vismaz "siltāka"). Par pēdējo viedokļi ir dažādi. Pats Džeks Vaits ir izteicies, ka CD formāta skaņai nav ne vainas, jo to varot klausīties ļoti skaļi. Tajā pašā laikā ierakstu studijas "Mobile Fidelity Sound Lab" inženieris Šouns Britons atzīst - strādājot ar CD formāta ierakstu, pēc kāda laika ir jāiziet ieelpot svaigs gaiss. "Bet ar vinilu es varu strādāt daudz ilgāk un nenogurt," viņš saka "Billboard". Britons arī atklāj kādu tehnoloģisku niansi - galvenais iemesls vinila plašu ierobežotajām tirāžām esot problēmas radīt identiskas, noteiktas zemas frekvences skaņas lielākam skaitam plašu vienā reizē.

Nopūst putekļus no vecā "Radiotehnikas" plašu atskaņotāja vai iegādāties modernāku - tā nu ir katra paša izvēle. Bet ir fakts, ka aizvien vairāk albumu iznāk arī vinila formātā. Un mūzikas ierakstu kolekcija, kas sastāv no skaņuplatēm - sit nost, bet tas ir stilīgi!

Rakstā izmantoti citāti no raksta "Who's bying LP's? The Kids" ("Billboard", 14.marts, 2015).
Foto raksta ievadā no bloomberg.com.

2015, www.musicstories.lv