Kā? Un šīs dziesmas nekad nav bijušas Nr.1? (1.sērija)

Šo rubriku aizsāksim, jo atkal un atkal nākas piefiksēt, ka topu virsotnes allaž sasniedz ne tās labākās dziesmas. Mūzikas industrija spēj virzīt tirgū viduvējas dziesmas, izmantojot dažādas metodes, un tās nereti arī kļūst par topu Nr.1. Interesanti, bet ļoti daudzas skaistas dziesmas, ko ikdienā dzirdam un par kurām domājam: "O, šitais vecais topu grāvējs!", patiesībā nekad valstu topos nav bijušas augstāk par otro trešo desmitnieku! Tāpēc šajā un turpmākajās sērijās baudīsim dziesmas, ko visi mīl, bet kas topos nekad nav īsti novērtētas. Daudzas pat no pašu to autoru puses, nekad neizdodot tās singla formātā... Un tas lieku reizi atgādina - vislabākās dziesmas allaž ir visur, tikai ne topu virsotnēs.

1. Alanis Morissette - "Out Is Through" ("So-Called Chaos", 2004)
Lai arī tā ne tuvu nav taisnība, kanādiešu dziedātāju Alanisu Moriseti vidusmēra mūzikas baudītājs var ierindot kategorijā "Viena hita brīnums", jo viņas 1996.gada dziesma "Ironic" joprojām aizēno visu pārējo Morisetes daiļradi, kas, būsim godīgi, ir pat spēcīgāka par šo viņas megahitu. Tendence apstiprinās - jo labāks albums, jo tā pārdošanas rādītāji pasliktinās. "Ironic" saturošo plati "Jagged Little Pill" ASV vien pārdeva teju 15 miljonos kopiju, bet 2004.gada "So-Called Chaos" vien nepilna pusmiljona kopijās. Taču tieši šajā albumā ir viena no Morisetes labākajām dziesmām, ko topi nekad nav novērtējusi, - "Out Is Through". Šī dziesma ASV singlu topā neiekļuva vispār, bet britu salās tā spēja sasniegt vien 56.pozīciju.



2. "Keane" - "The Frog Prince" ("Under The Iron See", 2006)
Šīs vasaras mūsu gaidītākajiem ciemiņiem - britu trio "Keane" - patiesībā ir daudz dziesmu, kas varētu būt topu virsotnēs. Toms Čaplins ar kolēģiem sacer popdziesmas vislabākajā šī vārda "pops" nozīmē. Viena no tām ir "The Frog Prince". Kā vēlāk atzina dziesmas galvenais mūzikas autors grupas taustiņinstrumentālists Tims Raiss Okslijs, šīs dziesmas iedvesmotājs jeb pasaku tēls Varžu princis ir kāds mūziķis, ko viņš ar Čaplinu reiz pēc kāda koncerta, nedaudz dzēruši, aprunāja viesnīcā. Viņi apbrīnojuši šo puisi, kurš spējis no nelielas indī grupiņas, kas spēlē pāris desmitiem fanu, pēkšņi pārvērsties par lielāko pasaules mūzikas skatuvju tricinātāju - gluži kā pasakā par vardi, kas nobučota pārtop par skaistu princesi, šajā gadījumā - par princi. Un šis "Varžu princis", kā runā, esot bijis grupas "Razorlight" līderis Džonijs Borels. Šī dziesma nekad nav bijusi izdota kā singls, tāpēc nav sastāvējusi nevienā topā. Cerams, gan šo dziesmu, gan "This Is The Last Time", ar kuru "The Frog Prince" ir identisks taustiņu ievadsolo, "Keane" nožūžos arī Salacgrīvā.



3. "The Fratellis" - "Babydoll" ("Here We Stand", 2006)
Britu "The Fratellis" bija gluži kā parādība - īsa, spoža un aiz sevis daudz jautājumus atstājoša. 2009.gadā trio pēc četru gadu darbošanās paziņoja, ka "dodas atvaļinājumā". Brāļi Fratelli (patiesībā viņi nav brāļi, tikai visi pieņēmuši vienādus skatuves uzvārdus), iespējams, jutās "izpumpējušies". Un kā nu ne? Viņu divas plates ir tik pārpilnas labām dziesmām, ka kolēģi var tikai viņus apskaust. "Babydoll" ir no "The Fratellis" otrā un šobrīd pēdējā albuma, tā nekad nav izdota kā singls, tāpēc atzinība topos ir izpalikusi. Bet, ja ir iespēja, noteikti jānoskatās kāds no grupas ierakstītajiem koncertiem!



4. "Band Of Horses" - "No One's Gonna Love You" ("Cease To Begin", 2007)
Šis amerikāņu "Zirgu ansamblis" ir izdevis jau trīs brīnišķīgas plates, no kurām tikai pēdējā, 2010.gadā iznākusī "Infinite Arms", nesusi grupai zināmu atzinību albumu topos. Taču arī iepriekšējais, 2007.gada albums "Cease To Begin", ir aizraujošs. Vislabāk viņus novērtēja Norvēģijā, bet pārējā pasaule izlikās neredzam. Taču tieši šajā platē ir viena no "Band Of Horses" labākajām dziesmām "No One's Gonna Love You", kas tika izdota arī kā singls, taču tās vienīgie sasniegumi bija 22.vieta Dānijas singlu topā. Amerikāņu resnajam onkulim dziedātājam "Cee Lo Green" dziesma iepatikās tik ļoti, ka viņš to, savā versijā saveidotu, iekļāva albumā "The Lady Killer" un pat izdeva kā singlu.



5. "Biffy Clyro" - "Folding Stars" ("Puzzle", 2007)
Skoti "Biffy Clyro" īstu slavu piedzīvoja, vien pateicoties vienam no talantu šoviem, kuru dalībieks izvēlējās dziedāt grupas dziesmu "Many Of Horror". Visi grupas līdz tam iznākušie singli nespēja pārkāpt pāri Apvienotās Karalistes singlu topam - pārējo pasauli viņi neinteresēja. Pēc "Many Of Horror" gan šis tas mazliet pamainījās, taču joprojām "Biffy Clyro" ir tāds vairāk lokāls produkts. 2007.gada grupas platē "Puzzle" ir dziesma "Folding Stars". Šķistu - nu ko vēl topiem vajadzētu, ja ne šādas brīnišķīgas dziesmas?! Bet nē, vajag lēdījas gāgas un vecas sievas madonnas. "Folding Stars" ir kolosāla dziesma! Tiesa, nedaudz skumja, jo tā ir grupas līdera Saimona Nīla veltījums viņa toreiz nesen mirušajai mammai.



6. "The Calling" - "Anything" ("Two", 2004)
Šie puikiņi jau laikam ir vēsture - kā 2005.gadā paņēma brīvdienas, tā joprojām klusē. Bet divas plates viņi paspēja izdot, debijas singlam "Wherever You Will Go" liekot slapināt biksēs tīņu publikai visās zemeslodes malās. Kaut kā tā sanāca, ka viss, kas turpinājās pēc šīs dziesmas, palika tās ēnā, un grupa nekad vairs neatkārtoja savas debijas panākumus, kaut viņu spēlētais pops nebūt nav zemē metams. "Anything" ir grupas "The Calling" pēdējais singls pirms atvadām, un pat ar tādu zemtekstu publika šo dziesmu nepieņēma.



7. "The Feeling" - "Fill My Little World" ("Twelve Stops And Home", 2006)
Lai arī šī britu grupas dziesma pašmājās tomēr ir spējusi iekāpt singlu topa pirmā desmitnieka pēdējā pozīcijā, ir sajūta, ka tā tomēr nav līdz galam novērtēta. Pētot "The Feeling" ceļojumu pa albumu un singlu tabulām, rodas tādas jokainas sajūtas: nu kāpēc viņus nemīl? Bet jāatzīst, ka tā ir, jo ārpus dzimtās zemes šim kvintetam nez ko spoži neiet. Un pēdējā, 2011.gada plate "Together We Were Made", pat Karalistē vairs nav guvusi nez ko lielu atbalstu. "Fill My Little World" oficiāli ir grupas otrais singls, kas sekoja panākumiem bagātajai debijai dziesmai "Sewn".



8. Jack Johnson - "Sleep Through The Static" ("Sleep Through The Static", 2007)
Džeka Džonsona 2007.gada albums "Sleep Through The Static" bija, un joprojām ir, viņa visu laiku ražīgākais albumu topu iekarotājs. Bet interesanti, ka plates tituldziesma, kas iznāca kā tās otrais singls, topos tika burtiski izsvilpta - vienīgā tās fiksētā pozīcija ir 150.vieta (!!!) Apvienotajā Karalistē...



9. "The Kooks" - "Mr. Maker" ("Konk", 2008)
Stāsts, kāpēc tāda kolosāla dziesma kā "Mr. Maker" nav gozējusies topu augšgalos, protams, sākas un beidzas ar teikumu, ka tā nekad nav izdota singla formā. Žēl. No otras puses tas ir labi - par vienu labu dziesmu, kas noriebusies pārāk biežas atskaņošanas dēļ, mazāk.



10. "Coldplay" - "Lost!" ("Viva la Vida or Death and All His Friends", 2008)
"Coldplay" albumu topos jau ierasta aina, ka visas ailītes, kurās norāda augstāko pozīciju dažādās valstīs, rotā cipars "1" - tā tas ir jau kopš 2005.gada plates "X&Y". 2008.gada "Viva la Vida" albuma tituldziesma ir "Coldplay" visu laiku veiksmīgākais singls, un varbūt tieši tāpēc tas aizēnoja pārējos trīs šīs plates singlus. Kad pusgadu pēc "Viva la Vida" iznāca "Lost!", dažos topos tie pat konkurēja savā starpā, jo iepriekšējais vēl no tiem nebija izkritis. Rezultātā pašu mājās Kriss Mārtins ar "Lost!" sasniedza vien 54.vietu, kas ne tuvu nebija zemākais rādītājs, ja salīdzina ar citām valstīm. Lūk kādu ļaunumu var atnest "visu odziņu likšana vienā groziņā"...



Rakstā minēto dziesmu liste:

Turpinājums sekos...

Foto raksta ievadā grupa "Coldplay" no www.kickingthehabit.nl.

2012, www.musicstories.lv


Tweet


Tweet to @MusicstoriesLV

"Shockwaves NME Awards" 2011.gada laureāti - prognozes un īstenība (video)

Vakar, 23.februārī, Londonā, dārdot "Foo Fighters" skarbajām ģitāru skaņām, tika pasniegtas mūzikas žurnāla "New Musical Express" 2011.gada balvas vairākos desmitos nomināciju. Mēnesi atpakaļ nedaudz centos kaut ko prognozēt šajā sakarībā. Nu pienācis laiks ieskatīties patiesībai acīs un savilkt galus, cik nošauts greizi, cik trāpīts.

Labākā britu grupa
Prognoze: "Biffy Clyro"
Uzvarētājs: "Muse"



Labākā ārzemju grupa
Prognoze: "Arcade Fire"
Uzvarētājs: "My Chemical Romance"



Labākais solomākslinieks
Prognoze: Pols Vellers (Paul Weller)
Uzvarētājs: Laura Morlinga (Laura Marling)



Labākā jaunā grupa
Prognoze: "Hurts"
Uzvarētājs: "Hurts"



Labākā koncertgrupa
Prognoze: "Muse"
Uzvarētājs: "Biffy Clyro"



Labākais albums
Prognoze: "Arcade Fire" – "The Suburbs"
Uzvarētājs: "Arcade Fire" – "The Suburbs"



Labākā dziesma
Prognoze: Cee Lo Green – "Fuck You"
Uzvarētājs: "Foals" – "Spanish Sahara"



Labākais video
Prognoze: Brandon Flowers – "Crossfire"
Uzvarētājs: "My Chemical Romance" – "Na Na Na (Na Na Na Na Na Na Na Na Na)"



Sliktākais albums
Prognoze: Justin Bieber – "My World"
Uzvarētājs: Justin Bieber – "My World"



Sliktākā grupa
Prognoze: "Tokio Hotel"
Uzvarētājs: "Jonas Brothers"


Tātad kopsavilkums - trīs no desmit! Sūdu! Sportloto spēlēt nedrīkstu. Bet īpašs prieks par Bībera uzminēšanu - man ir zināms talants sūdos atrast izcilu mēslus. Pat nezinu un negribu dzirdēt tādu Bīberu, tāpēc iekabināju parodiju par laikam viņa populāru dziesmu, kas, nešaubos, ir labāka par oriģinālu. Un īpašs prieks par "Muse"!

Tad nu līdz citam gadam!

Papildus resursi:
http://www.nme.com/news/various-artists/55133

Foto raksta ievadā no http://en.wikinoticia.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

360 grādi ap savu asi

Ko tur liegties - gads ir noslēdzies un visi atskatās, kas tajā padarīts, kas nav paspēts, kāpēc kaut kas vispār ir izdarīts utt. utjpr. Mēs tā nedarīsim. Mēs vienkārši paskatīsimies, kas neatzītajam mūzikas kritiķim iekritis acīs decembrī bez nekādām pretenzijām uz kaut kādu kopsavilkumu vai kaut kā tā.

1. "Boyce Avenue" & Kina Grannis - "With Or Without You" (LP, 2010)

"Boyce Avenue" ir ansamblītis no ASV. Kina Grannis ir japāņu izcelsmes dziedātāja un komponiste, kurās sajaukušās angļu, īru, holandiešu, velsiešu un skotu asinis. Vārdu sakot, diezgan liels kokteilis. Bet visam pāri tomēr ir īru supergrupa "U2", kuras dziesmas "With Or Without You" koverversiju abi jaunieši tik skaisti dzied. Burtiski nupat noskatījos "U2" 360 grādu tūres koncerta DVD, un tad nu bez "U2" nu nekādi.




2. "Bellman" - "Olivia" ("The Curse", 2010)

Decembra beigās parasti no ziemeļiem pie mums nāk ziemeļbriedis, kas aiz kājas velk sedlos sapinušos viegli iereibušo Ziemassvētku vecīti. Šajā gadā no tās puses, konkrēti - Norvēģijas, nāk vokāli instrumentālais ansamblis "Bellman". Tas ir melodisks skandināvu poproks, bet vai jaunieši no ansambļa izkatās pēc troļļiem, nav zināms. "Olivia" sasildīs katru, kam saltajā ziemas laikā pie dibena piesalušas bikšeles.

Find more artists like Bellman at Myspace Music

3. Sebastian Lind - "Stay" ("Sebastian Lind", 2010)

Secinu, ka patīk man laikam tie skandināvi un ziemeļnieki. Un kā nu ne - tusēt ar svaigu zviedru vai dāni ir daudz foršāk, nekā rīvēties starp kaudzi turku vai grieķu, kam no karstuma sasvīduši pupi. Sebastians Linds nāk akurāti no Dānijas un šā gada 17.maijā laida klajā savu debijas plati, kam devis savu vārdu.

Sebastian Lind - Stay from Jonas Vuf on Vimeo.

4. "Mogwai" - "How To Be A Werewolf" ("Hardcore Will Never Die, But You Will", 2011)

Skotu post-roka grupa no Glāzgovas "Mogwai" ir ļoti interesanta. Viņi nekad nedzied! Bet viņi spēlē nu ļoooti labu rokmūziku. 2006.gada plate "Mr.Beast" likās nedaudz garlaicīga. Bet, vai nu vecums nāk virsū, vai ausis sen nemazgātas, taču nākamā gada 14.februārī gaidāmās plates pirmais vēstnesis "How To Be A Werewolf", ir kolosāls. Sevišķi klipā aizrauj skaistie dabas skati!... Bļin, laikam tomēr vecums...




5. Jodie Connor - "Now or Never" (feat. Wiley) (LP, 2010)

Britu respektablais laikraksts "The Guardian" pagājušā nedēļā vienu dienu Džodiju Konori bija nominējis par savu "Dienas mākslinieku". Tas "Guardian" ir visnotaļ cienījams medijs. Vai tad viņš ieteiktu kaut ko sliktu? Dažreiz jau iesaka ar, bet šoreiz - ir labi. Ja neskaita to laikam "Wiley", kurš dziesmas beigu daļā pārdozējis suņu caurejas zāles neizmantoja iespēju pastāvēt klusu.




6. "The Killers" - "Boots" (LP, 2010)

Teiksim tā - nodeva gadalaikam. Visnotaļ labs gabaliņš, ja vien to neizcūkotu ar Ziemassvētku zvaniņiem un pārāk salkanu video. Labi, ka Brendons Floverss šogad atzīmējās arī ar ekselento soloalbumu "Flamingo", citādi gads būtu aizgājis vējā... Bet nu, tās pudeļdibenu brilles onkam klipā man patīk!



7. "Biffy Clyro" - "Many Of Horror" ("Only Revolutions", 2009)

Tā nu sanācis, ka "Biffy Clyro" ir kļuvusi par vienu no biežāk manis klausītajām grupām pēdējā laikā. Pagājušā mēnesī apskatījām dziesmu "God And Satan", ko nosaucu par nesliktu dziesmu, bet, tāpat kā grupa "Biffy Clyro", nekas ļoti īpašs. Kā no gaisa nokritu, dzirdot "Many Of Horror"! Kur es biju agrāk?! Starp citu, pateicoties kaut kāda tur talanta šova dalībniekam, kurš šo dziesmu izpildījis konkursa finālā pagājušā nedēļā, Saimons Neils esot autoratlīdzībās nopelnījis pusmiljonu tikai nedēļas laikā vien! Cerams, ka tās nav grivnas, ko viņš nopelnīja...



Tad nu līdz janvārim!

Foto raksta ievadā: Kevin Mazur/WireImage.com

Dievs, Sātans un citi lohi*

Pirmais sniegs ir sagaidīts. Tāpat kā pirmais ielūzušais zemledus makšķernieks. Es tikai nesaprotu, kāpēc sabiedrība tā uztraucas un cenšas no zemledus izvilkt cilvēku, kurš varbūt tieši tur (zem ledus) vēlas pabūt un pamakšķerēt savu dienišķo voblu? Bet štrunts ar viņiem - visi no zivju ķidām un siekalām esam nākuši un par tādiem mums būs palikt. Labāk paklausīsimies ko skaistu.

1. "The National" - "Bloodbuzz Ohio" (2010)

Šovasar ilggadējais Liepājas vasaras pludmales festivāls paziņoja, ka beidz pastāvēt šajā jaukajā pilsētā un pastāvēs kaut kur citur. Daba, saprotams, nemīl tukšumus, un daži uzņēmīgi ļaudis rudens pusē paziņoja, ka tā vietā rīkos jaunu "pasaulē lielāko festivālu". Tas viss štrunts - sēnes saēdušies suņi mēdz murgot. Taču rīkotāji arī paziņoja, ka lielā skatuve būs nevis pludmalē, bet prospekta galā, kas ir aptuveni 20 metrus no mājas, kurā dzīvoju. Pirms skriet uz domi ar iesniegumu, kas noprotestētu šādu izrīkošanos ar manu un citu šajā mājā dzīvojošo veco cilvēku miegu plānotā pasākuma laikā, tomēr padomāju - varbūt ir kāda grupa, kuras uzstāšanās šajā festivālā mani tā sajūsminātu, ka iztiktu bez iesnieguma. Un pirmais, kas iemāca prātā, ja, protams, neskaita Olgu Rajecku un zilo kori, bija grupa "The National".

Tiem, kam patīk Nika Keiva balss, bet, kas jau pēc otrās viņa dziesmas ir atlūzuši ar siekalu līdz pazodei, Mets Bērningers (attēlā augšā) no "The National" būs pašā laikā. Balss tāda pati, bet dziesmas jestrākas un pats arī svaigāks. Lai vai kā, "Bloodbuzz Ohio" no grupas šā gada plates "High Violet" varētu arī atsvērt kādu negulētu nakti šada festivāla dēļ. Bet tikai vienu.




2. "The Blue Van" - "Fame And Glory" (2010)

Visiem zināms, ka no Dānijas nāk pasaku karalis Hanss Kristians Andersens un ka reiz "Eirovīzijā" uzvarēja brāļi Olseni no Dānijas. Mēs arī zinām, ka dāņu uzņēmēji labprātāk cūkas audzē Latvijā, bet gaļu ved uz Dāniju. Tas, lai cūku kakas paliek pie mums. Aiz to mēs dāņus mīlam, tāpēc viena šī rudens dziesma veltīta Dānijai, jo no turienes tā arī nāk.

Dāņu kvartets "The Blue Van" laikam vairāk bijis zināms tādos lokālos apmēros, bet ar šā gada plati "Love Shot" ir uzlekusi augstāk par dzimto Dānijas ciemu ārēm. "Fame And Glory" gan nevar lepoties ar skaistu videoklipu, ko šeit ievietot, bet visādi citādi Kristians Andersens ar visiem saviem rūķīšiem un princesēm ar zirnīšiem var būt lepns par saviem tautiešiem.




3. "Kings of Leon" - "Radioactive" (2010)

Nu ko visi var ņemties? KoL esot kļuvuši tizli. KoL tikai atražojot iepriekš uzkrāto slavu. KoL vairs nespēj neko izdomāt, tāpēc jaunā plate "Come Around Sundown" ir nebaudāma... Lohi! Lohi tie kritiķi! Es neesmu kritiķis, esmu vienkāršs lohs un man šķiet, ka KoL plate "Come Around Sundown" kopā ar "Arcade Fire" ekselento "The Suburbs" ir 2010.gada paša spice.




4. "Biffy Clyro" - "God and Satan" (2009)

Divus gadus atpakaļ kā muša atvērtā mutē ieskrēja "Biffy Clyro" ar "Folding Stars". Pagājuši divi gadi, bet muša joprojām turpat. Tikai šoreiz ar jaunu plati "Only Revolutions" un dziesmu "God and Satan" no tās. Es tiešām neesmu šīs grupas fans, atpazīstu tikai "Folding Stars", bet "God and Satan" apliecina, ka labs dziesmas video jau ir puse no tās panākumiem. Vai pat vairāk. Un, lai turpmāk mušas vairs nelidotu mutē, tā jātur ciet.




5. KLASIKA "The Stylistics" - "You Make Me Feel Brand New" (oriģināli 1971)

1971.gada 30.novembrī ASV klajā nāca grupas "The Stylistics" debijas plate ar tādu pašu nosaukumu. Plate izpelnījās lielu atzinību, ASV nopelnot zelta plates statusu. "The Stylistics" ienesa 70.to gadu mūzikā īstu cukurūdens garšu, jo viņu balādes ir saldas mīlas dziesmas ar tekstiem, kurus klausoties, prasās pēc skābas siļķes. "You Make Me Feel Brand New", "You Are Everything", "If I Love You" - tās ir tikai dažas no šīs plates dziesmām. Bet cilvēkiem patika. Un patīk joprojām vai vismaz atceras. Kā savādāk 39 gadus pēc šī plates iznākšanas to vēl kāds atcerētos?

Bet vispār šī grupa, protams, ne oriģinālajā sākuma sastāvā, pastāv joprojām, pateicoties kam, varam apskatīt kādu "The Stylistics" klipu daudz maz mūsdienīgā kvalitātē.




Tuvākajā laikā vēl gaidām:
Duffy - "Endlessly"
Paul Weller – "Find The Torch, Burn The Plans" (CD/DVD live album)
My Chemical Romance – "Danger Days: True Lives Of The Fabulous Killjoys"
Brian Eno – "Small Craft On A Milk Sea"
Take That – "Progress"

*vārds "lohs" šeit tiek tulkots kā persona ar zemas izšķirtspējas domāšanu, tas netiek lietots, lai aizskartu kāda reliģiskās jūtas.

Foto: Getty Images
2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Mana 2008.gada vasara mūzikā (1.sērija)

Šorīt pamodos un secināju, ka man ir zili pupi.

Tas nozīmē, ka istabā ir auksts, vasara ir aizgājusi, bet rudens ir akurāt klātu. Diemžēl garām ir tie laiki, kad vasaras bija siltas, ziemas aukstas, bet rudens un pavasari saulaini un, attiecīgi, zeltaini un svaigi zaļi. Globālā sasilšana dara savu, un šis rudens, kurš nupat iestājies, tāds, tikai varbūt daudz lietaināks un vējaināks, atkāpsies nākamā gadā aptuveni maijā.

Kas attiecas uz mūzikas industriju, arī tur vasarā vairāk aktivitātes tika pārnestas uz estrādēm un festivāliem, lai jaunus albūmus izdotu laikā, kad skaita cāļus. Nupat sagaidīts jaunais "Metallica" albūms "Death Magnetic" ar, manuprāt, lielisko "The Day That Never Comes", jau oktobrī klajā nāks "Keane" un "Kaiser Chiefs" jaunās plates, bet U2 savu jaunāko veikumu atrādīšot vēlāk kā bija paredzēts - tikai nākamajā gadā.

Tomēr arī šī vasara nesa zināmu pienesumu. Ja ne mūzikas industrijai, tad dažu labu labsajūtai pilnīgi noteikti. Apskatīšu dažus savus šīsvasaras iespaidus, nekādi īpaši nekārtojot pēc topu principiem. Vienkārši iziešu cauri.

1. "R.E.M." - "Accelerate"

Nevar noliegt, ka 12.septembra "R.E.M." Rīgas koncerta iespaidā, tieši šis albūms uzrakstījās pirmais. Ne pārpildītā, bet samērā pilnā arēnā gandrīz divu stundu garumā varēja baudīt mūziku. Tieši mūziku! Bez pārmērīgiem šova elementiem. Un, lai arī, manuprāt, "Muse" vai beidzamā "Depeche Mode" koncerta publikas atmosfēra būtu nosaucama par "nokaitētu līdz baltkvēlei", bet "R.E.M." nē, Amerikas inteliģentās rokgrupas ģitārists Pīters Banks savā mājaslapā tieši Rīgas koncertu nosaucis par "līdz šim labāko "Accelerate" tūres koncertu". Pagodinoši. Ņemot vērā, ka tūre jau ir krietni otrā pusē.

Bet par albūmu. Runā, ka pēc iepriekšējā "Around the Sun" grupas dalībnieki bijuši ļoti neapmierināti ar veikumu un nosolījušies, ka, ja arī nākamais albūms, proti, "Accelerate", būs tik pat garlaicīgs, "R.E.M." iešot atvaļinājumā. Man personīgi "Around the Sun" patika... Taču tagad aktuālākais ir "Accelerate" un, kā saka daudzi kritiķi, tā ir atgriešanās pie saknēm. Radiostacijas kurbulē gan "Supernatural Superserious", gan "Hollow Man", kas, nenoliedzami, ir skaistas dziesmas, bet lai mans pienesums šai vasarai no "R.E.M." būtu "Sing For the Submarine". Tiesa, tas nav oficiāls klips, jo šī dziesma vēl nav singls no albūma. Šī ir akustiskā versija. Un, kā varēja novērot koncertā, ja vien grupas skaņuvīram nemisējas ar skaņu pults podziņu pareizu sabīdīšanu, "R.E.M." spēlēt akustiskās versijas pieprot.




2. '"Biffy Clyro" - "Puzzle"

Skotu trio "Biffy Clyro" līdz šā gada vasarai man neko neizteica. Tāpat kā daudziem neizsaka joprojām. Un nav brīnums. Lai arī grupa pastāv no 2002.gada un izdevusi jau četrus albūmus, vismaz mūsu pusē tā radiostacijās un klubos drillēta netiek. Nu varbūt klubos tiek. Es tos neapmeklēju, jo esmu vecs perdelis un tāpēc par klubiem apgalvot nevaru.

Grupas aktuālākā plate "Puzzle" ir kā daudzu, daudzu citu mūsdienu grupu albūmi - tie fonā var skanēt it labi, tos pat negribas ņemt nost, bet varbūt noklausīties vēlreiz. Tomēr prātā nekas nepaliek. Izņemot vienu dziesmu, kura man šajā vasarā neiziet no prāta - proti, "Folding Stars". Vienkārši ekselenta kompozīcija!




3. James Blunt - "All the Lost Souls"

Reiz kāds mans paziņa jautāja otram, vai tik tas tur plauktā nav Selīnas Dionas albūms. Otrais nosarka un teica, ka jā, bet tas neesot viņa. To te atstājis kāds viņa paziņa. Skaidrs, ka ir lietas, par kurām pieņemts kaunēties. Par operā palaistu purkšķi, par caurām zeķēm, ejot iepazīties ar nākamās sievas vecākiem un, protams, par to, ka klausies Selīnu Dionu vai Džeimsu Blantu.

Pēc Blanta (starp citu, izbijuša Kosovā dienējoša kareivja) debijas plates "Back to Bedlam" iznākšanas 2004.gadā, kurā ietvertā dziesma "You`re Beautiful" padarīja viņa pasaulsslavenu, bez iekļūšanas daudzu valstu hitparādēs, mākslinieks paspēja pagozēties vēl dažos topos. Vienā topā kāds kārtējais interesanto aptauju kantoris, nē, atvainojos, institūts, bija noskaidrojis, ka sievietēm visvairāk nepatīk tieši tāda augsta un nedaudz blējoša balss kā ir Blantam (tik nav zināms, kurš tad tos viņa albūmus miljons kopijās pērk). Savukārt kādā citā aptaujā tika noskaidrotas tās populārākās dziesmas, kuras tuvinieki izvēlas, pavadot mūžībā savus mīļotos cilvēkus. Un blakus Robija Viljamsa "Angel" un "Queen" "Who Wants to Live Forever" gozējās atkal vecais, labais Blants ar savu "Goodbye My Lover"...

Arī jaunā plate saturiski līdzīga - tādas riktīgas blējošā vīrieša balsī izpildītas kapu dziesmas. Bet atzīšos - ir brīži, kad vajadzīgs tieši tas. "Carry You Home" ir mana izvēle no šīs plates. jo, spēlējot ballītes, esmu ievērojis, ka pie šīs dziesmas svempjas augšā no galda un nāk dejot pat tie, kam tomēr labāk būtu paticis notiesāt līdz galam rosolu. A ko darīt, ja viņu pavadones, no kurām, iespējams, kāda arī piedalījusies augstākminētajā nepatīkamāko balsu aptaujā, šī dziesma nespēj atstāt vienaldzīgu?

James Blunt - Carry Me Home



4. Bruce Springsteen - "Magic"

Brūss Springstīns ir viens no tiem māksliniekiem, kurš līdzīgi kā "The Rolling Stones", šķiet, dziedās mūžīgi. Šis 58.gadus vecais vīrs savu skatuves karjeru sāka tālajā 1965.gadā un i nedomā no tās rāpties nost. No 1973.gada ar apskaužamu precizitāti - apmēram viens albūms divos gados - Springstīns izdevis plati pēc plates, 2007.gadā sagaidot savu jubilejas jeb 15.plati "Magic".

Kādreiz Arvīda Mūrnieka izdotajās kasetēs "Atbalsis" bija iekļauta Springstīna "Born in the U.S.A", bet kaut kā man tā ne visai patika. Bet tad 90.to gadu sākumā kaut kādā vietējā televīzijā laikam aiz pārpratuma (jo parasti, kad nerādīja ļoti interesantos vietējo ziņu raidījumus, demonstrēja pārsvarā tikai multfilmu "Toms un Džerijs"), parādīja kaut kādu Springstīna mirbaklaiku koncertu. Un tur man viņš iepatikās.

Kas ir Springstīna trumpis? Man liekas tas, ka viņš vairāk sevī sajūt eiropieti, nevis amerikāni. Un tas mums, vecajai pasaulei, dikti iet pie sirds. 2007.gada dubultalbūms "Live in Dublin" tam ir tikai pierādījums. No albūma "Magic" - īstena vasarīga dziesma "Girls in Their Summer Clothes".



5. Ringo Starr - "Liverpool 8"

Tā, runājot ļoti ciniski, varētu sacīt, ka no lēģendārajiem Bītliem palikusi pāri akurāt puse. Savulaik tika uzskatīts, ka Bītlos tikai Makartnijs un Lenons ir spējīgi sacerēt labas dziesmas un hitus. Kaut kur jau patiesība ir, jo lauvas tiesu Bītlu dziesmas aiz nosaukuma iekavās rotā uzraksts "Lennon/McCartney".

Ringo Stāru jeb, kā izrādās, īstajā vārdā Ričardu Stārkiju (Richard Starkey) es personīgi kā Bītlu dalībnieku identificēju pēdējo. Bet viss mainījās pēc kārtējās "Simpsonu" sērijas noskatīšanās, kurā Mārdža saņēma no Stāra parakstītu pastkarti, ko viņa tam bija vēstulē lūgusi. Šis fakts man lika beidzot arī Stāru identificēt kā ceturto bītlu.

Bet kā pilnasinīgu mūziķi Stāru sāku iepazīt tikai... šogad. Ar Stāra 14.(!!!) plates "Liverpool 8" iznākšanu. Bet labāk vēlāk, nekā nekad!

Katrā ziņā tituldziesma "Liverpool 8" manā šīsvasaras dungojamo dziesmu sarakstā ieņem ne to pēdējo vietu...

Livepool 8


Turpinājums sekos