Hologrammu laikmets

Kad cilvēks aiziet mūžībā, tas allaž ir smagi tuviniekiem. Bet, kad aizsaulē aiziet slavenības, pie liela pieprasījuma šis tas tiek darīts, lai vismaz kaut kādā formātā aizgājēju atdabūtu atpakaļ. Attīstoties tehnoloģijām viens šāds veids šobrīd uzņem apgriezienus - tās ir hologrammas!

IESPĒJAMS IR VISS

Kas tad ir hologramma? Tā ir optiskā ilūzija, kuru palīdz veidot 3D attēls, un kas pareizos leņķos un spektros veidota, ļauj ieraudzīt jebkuru priekšmetu, kas tādā veidā radīts; šī priekšmeta tādu kā virtuālu attēlojumu. Pirmais lielākais hologrammas uznāciens mūzikā bija 2012.gadā, kad Amerikas festivālā "Coachella" šādā veidā atdzīvojās reperis Tupaks Šakurs (1971-1996). Šo projektu realizēja kompānija "Hologram USA", kuras īpašnieks Alki Deivids žurnālam "Rolling Stone" apliecina sava uzņēmuma vēlmi kļūtu par līderi mirušo mākslinieku hologrammu izpildījumu tirgū. Nesen Deivids paziņoja, ka "Hologram USA" par šāda veida sadarbību ir noslēgusi darījumu ar Vitnijas Hjūstones (1963-2012) tiesību turētājiem. Papildus tam uzņēmums šajā gadā nodrošinās komiķu Reda Foksa (1922-1991) un Endija Kaufmana (1949-1984) "turnejas", un vēl tas ieguvis tiesības "atdzīvināt" mūziķus Patsiju Klainu (1932-1963) un Badiju Holliju (1936-1959).

Bet "Hologram USA" nav vienīgie šī specifiskā tirgus darboņi. 2014.gadā "Billboard" Mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā uz skatuves "parādījās" Maikls Džeksons (1958-2009), izpildot iepriekš nepubliskotu paša dziesmu. Šo hologrammu veidoja kompānija "Pulse Evolution", kura iegādājusies tiesības arī uz Elvisa Preslija (1935-1977) un Merilinas Monro (1926-1962) hologrāfiskajiem ķermeņiem. "Hologram USA" uzskatīja, ka "Pulse Evolution" ir nozagusi tās ideju, un iesūdzēja konkurentus tiesā. Šīs prāvas rezultāts vēl nav zināms. Un tieši neiesaistītajiem nav pat svarīgi, kurš uzvarēs. Galvenais - ja reiz par šo tirgus segmentu sāk plēsties, tam ir potenciāls, un "hologrammu performanču" izplatīšanos var sagaidīt diezgan droši. Tam piekrīt "Hologram USA" īpašnieks, sakot, ka, izmantojot hologrammas, viss kļūst iespējams - "Led Zeppelin" tūre kopā ar bijušo grupas bundzinieku Džonu Bonemu (1948-1980) vai pat Alberta Einšteina (1879-1955) lekcijas augstkolās, skaidrojot savu relativitātes teoriju. 

"Pulse Evolution" vadītājs Džons Tekstors uzskata, ka tehnoloģija, kuru izmanto viņa kompānija, nav pat hologramma, tāpēc viņš savu darbību sauc nevis par hologrammu veidošanu, bet "digitālo cilvēku" radīšanu. Šādi digitāls kaut kad nākotnē 90 minūšu garumā koncertos plānojas parādīties Preslijs, sniedzot "Brodvejai autentiskas" izrādes, kādās rokenrola karalis piedalījās savas dzīves laikā. 

IEKONSERVĒJIET SEVI!

Vai tā ir zinātniskā fantastika? Laikam jau nē, jo hologrammu aizmetņi radās jau pirms 150 gadiem. Mūsdienās tas viss vienkārši ir kļuvis pieejamāks. Var, protams, teikt, ka tas nav īsts un neko tādu nav vērts skatīties un ņemt par nopietnu, bet šī tehnoloģija jau ir visur. Piemēram, filmā "Furious 7", kuras varonis aktietis Pols Volkers (1973-2013) auto avārijā gāja bojā vēl pirms filmas uzņemšanas beigām. Viņa vietā atlikušo darbu pabeidza tieši hologrammas. Sevi, vēl dzīvam esot, 3D dimensijā noskanēt licis arī Pols Makartnijs. Un arī Pīters Džeksons, digitālās cilvēku "atgriešanas" kompānijas "Weta Digital" vadītājs, visgudri pamāca šodienas jaunās zvaigznes: "Pirms kļūstiet vecāki, veiciet sevis skanēšanu augstā rezolūcijā. Iekonservējiet sevi!"



Foto raksta ievadā no youtube.com.

2016, www.musicstories.lv.

Keitlina Rouza - meitene ar veca vīra dvēseli

"Es domāju, ka man ir iereibuša, veca vīra dvēsele," mazliet nopietni, mazliet pa jokam saka divdesmit sešus gadus vecā Keitlina Rouza, ar to domājot savu aizraušanos ar lietām, kas tuvas vīriem ap sešdesmit - Rouzai patīk mazliet "iefollāt" un smēķus nesmādē, bet, pats galvenais, viņa dievina vecos kantrī gabalus kā Villija Nelsona "Blue Eyes Crying In The Rain" ("Šī vienmēr būs mana mīļākā kantrī dziesma" (Rouzas komentāri par dziesmām šeit un turpmāk no mūzikas žurnāla "Uncut")), "I Just Walkin' Out The Door" ("Šai dziesmai ir iespaidīga āriene"), Loretas Linnas "After The Fire Is Gone" ("Visu laiku labākais Loretas vokālais izpildījums"), nemaz nerunājot par Rouzas "varones" mūzikā Petsijas Klainas "Leavin' On Your Mind" ("Melodija, kas vienmēr rada vēderā to nogrimšanas sajūtu").

To laikam sauc par mēslojumu. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dzeltenais ķirbis, kas ceļu uz savu lielo vēderu gandrīz metru apkārtmērā uzsācis kā maza, krēmkrāsas sēkliņa, varenumu guvis, tupēdams uz komposta kaudzes, vai labi mēslots govs kakiem. Abās versijās šī barojošā substance nav nedz vizuāli, nedz parfimēriski pievilcīgākās lietas uz pasaules, tās vienkārši izdara savu svētīgo darbu. Klasiskais kantrī, sadzērušies vīri ap sešdesmit un mūzika, kas sarakstīta līdz 1979.gadam, ir trīs Rouzu spēcinošās substances. Otrā un trešā, protams, ir gaumes jautājums, atkarībā no eksemplāra, kas vērtējams, bet klasiskais kantrī - šī amerikāņu tautas mūzika vidusmēra eiropieti jau pēc otrās dziesmas var novest lielākā depresijā kā Baraku Obamu, kurš cenšas saprast, ko viņam tikšanās laikā no lapiņas lasa gados brangākais kolēģis no vidējās Baltijas valsts. 

Pie velna ķirbi! Arī roze (labi saskan - Caitlin Rose) savus krāšņos ziedus dāvā pasaulei, lielā mērā pateicoties mēslojumam. Un nevienu neinteresē, kas pa kakām paliktas apakšā. Ziedošs rožu pušķis ir tā rezultāts! "Rouzas rezultāts", varbūt īpašā prasme, ir no vecām lietām radīt jaunas, no briesmīgām - skaistas. No sešdesmit gadīgiem vīriem septiņgadīgu Pinokio varbūt arī neiztēsīsi, bet radīt mūsdienīgu versiju par klasisko kantrī - to, izrādās, var! Gēni? (Rouzas mamma, starp citu, ir komponiste, līdzautore Teiloras Sviftas hītiem "You Belong To Me" un "White Horse") Talants? Kas ir Rouzas īpašo spēju noslēpums? Droši vien, abi. Taču, kas sajūsmina, tā ir Rouzas patiesi neviltotā mīlestība pret mūziku. Viņas aizrautība iedvesmo. Pat ja tas ir kantrī... "The Stand-In" ar klausītāju izrīkojas identiski.

Foto raksta ievadā no www.behance.net.

2013, www.musicstories.lv

Tweet