Puisis, kurš savu vecāku mājas bēniņos ieraksta radiostaciju Top 40 dziesmas - tā par Ādamu Jangu, projekta "Owl City" smadzenēm, saka viņa menedžeris Stīvs Bārskijs. Un patiesi - kā jau tas ierasts divtūkstošo gadu pirmā desmitnieka nogalē, vietne "Myspace" bija tā kalve, kurā norūdījās Janga tērauds jeb dziesmas. Tieši aktīvi komunicējot ar saviem faniem, Jangs samērā nelielā laika sprīdī ieguva pamatīgu atbalstītāju bariņu, un viņa mūzikai uzmanību sāka pievērst arī ierakstu kompānijas. "Cilvēkiem liekas, ka viņu pazīst, ka komunicē ar viņu tieši," par Janga aktīvo kontaktu uzturēšanu ar saviem faniem virtuālajā vidē saka Bārskijs. Sākums visam bija 2007.gadā, bet jau divus gadus vēlāk kontrakts ar izdevniecību "Universal Republic" Jangam bija kabatā.
"The Midsummer Station" ir "Owl City" ceturtais albums. Janga muzicēšanas stilu mēdz iekļaut dažādos terminos, no kuriem lielākajā daļā saklausāms vārds "elektronisks". 26 gadus vecajam, talantīgajam (Jangs ierakstos spēlē visus instrumentus) jauneklim patiesi tīk eksperimenti ar tehnoloģiju iespējām. Taču, laikam jau ņemot vērā viņa talanta daudzveidību, atšķirībā no vairuma citu kolēģu, Janga mūzikā ir jaušama kāda robeža, kuru viņš nepārkāpj. Ja noņemtu visus tos programmējamos daiktus, "Owl City" daiļrade būtu lieliskas klasiska popa dziesmas. Taču Jangs, arī izmantojot elektroniku, spēj savas mūzikas kodolā iekodēt ko tādu, kas neliek novērsties par pārliecinātiem "visa modernā" kritiķiem. Piemēram, dziesma "Embers" - eleganta balāde, kurā netrūkst nedz kārtīgu ģitāru partiju, nedz stīgu instrumentu nevainojama iepīšana dziesmas struktūrā. Savukārt "Silhouette" jau ir tipisks klases vakara "pēdējais lēnais gabals", lai visi var paspēt izspaidīties. Bet, šķiet, mūsdienās tas vairs nav aktuāli, jo spaidās jau pirmajā dziesmā. Vismaz mēs deju vakaros "tiem, kam gandrīz vai pāri 80" tā darām...
Man viedokli par šo albumu neviens nav prasījis, ceru, ka tas arī nevienu neinteresē, tieši tāpēc to izteikšu. "Owl City" nekad nekļūs par manu mīļāko grupu, droši vien nekad neiešu uz Janga koncertiem. Bet ne tāpēc, ka man būtu baigās pretenzijas vai nepatika. Tieši otrādi - esmu pārliecināts, ka "Owl City" koncertā kājas pašas sāk cilāties kā Sprīdīša Lutausim, bez tam koncertierakstos redzams, ka Jangam uz skatuves palīdz visnotaļ atraktīvi kolēģi (viena no viņām ir sintezatora meitene Breanna Djūrena). Taču, būsim godīgi, "Owl City" ir pārejoša parādība mūzikas pasaulē. Kā skārda alus bundža - kamēr tajā vēl ir alus, neviens no tās neatteiksies. Tikko dzirkstošā ninnīte būs cauri, arī bundžas vieta būs, kur nu tādām ir vieta pēc izdzeršanas. Tāpēc jāsteidz baudīt bundža, kamēr alus vēl ir! Albuma novērtējuma 6 balles ir vislabākās sešas balles, ar kurām kāds albums jebkad novērtēts. Godīgi!
Albuma vērtējums: 6/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 2,5/5
Alternative Press: 3,5/5
Rolling Stone: 2/5
USA Today: 3/4
Papildus resursi:
2012, www.musicstories.lv
