"Lambchop" - "Gone Tomorrow" (video), "Mr. M" (pilns albums)

Pa ielām slīd nebeidzama auto straume. Tās nervozi studzinās sastrēgumos, nepārtraukti signalizē ar taurēm vai ugunīm. Kāds no šoferiem atver logu, lai pateiktu citam pretējā joslā stāvošam kolēģim visus sev zināmos lamuvārdus. Uz ietvēm tas pats - cilvēki pusskriešus dodas savās dienas gaitās, galvas nodūruši. Kāds netīšām aizķer citu ar lietussargu, atvainojas, bet sabakstītais neizmanto iespēju paklusēt. Turpat blakus ietves malā, kurā vēl no ziemas palikusi čupiņa netīra sniega, savu "guano" bīda tizla paskata sunīts, kas ietērpts smalkākās drānās kā vidējais aritmētiskais garāmgājējs. Viņa saimniece, droši vien viena no tām slimajām, kas to "vāveri" nēsā līdzi arī, iepērkoties lielveikalā, uzskata, ka viņas mīluļa kaciņas ir kas līdzīgs saulespuķu sēklu mizām, ar kurām ūdeļādās tērptā dāma piecūkojusi apkārtni, kamēr mīlulis kārnās. Tāpēc viņa suņa sūdus nesavāc, pat neskatoties uz sētnieces aizrādījumiem. Un tieši sētniece izrādījās "vājais posms" šajā negāciju virtenē, jo, nevienam neņemot viņu vērā, tā uzlasīja sunim līdzīgā radījuma atstāto mēslojumu un uzsmaidīja pretīmnākošam, solīdā kaklasaitē un uzvalkā tērptam kungam, kas, nedaudz samulsis, un atskatījies atpakaļ, vai sveiciens nav domāts kādam citam, laipni uzsmaidīja pretī. Labais bija uzvārējis.

Kurts Vāgners un viņa kolektīvs "Lambchop" ir mūsu sētniece. Viņiem abiem dzīve nav bijusi rožu dārzs, abi ir sava aroda meistari un, neskatoties ne uz kādām grūtībām, viņi sēj citos labestības un miera garu. "Viena no izcilākajām un unikālākajām 1990.-tos gados dibinātajām amerikāņu grupām," kā atzīmē portāls "Allmusic", "Lambchop" pagājušā nedēļā laida klajā savu vienpadsmito studijas plati "Mr. M". Salīdzināts gan ar Beriju Vaitu, gan Mārvinu Geju, Vāgners tomēr mūzikā iet savu īpašo ceļu - viņš raksta liriskas, instrumentālām partijām bagātas dziesmas, kurās liela loma ir ne tikai viņa, bet arī otrā plāna dziedātājiem. "Mr. M" ir albums, kas vedina uz domām, saskaņu, pārdomātu rīcību. Tajā nav impulsīvas enerģijas, šī albuma iespaidā neviens, visticamāk, neleks pa logu vai neaplaupīs banku, plate drīzāk liek katram saprast savu vietu uz šīs zemes. Netrūkst arī nedaudz sērīguma, ko var saprast, jo arī Vāgners bija to vidū, kas par draugu sauca Viku Česnatu, mūziķi, kurš 45 gadu vecumā aizgāja mūžībā 2009.gada Ziemassvētkos un ne bez savas paša palīdzības. Viņam albumu "Demons" veltīja grupa "Cowboy Junkies". Iespējams, šis bija iemesls, kāpēc nojuka iepriekš tik regulārais divu, maksimums trīs gadu periods starp jaunām "Lambchop" platēm. Bet varbūt Vāgneram vienkārši bija nepieciešams vairāk laika domām, ko pasacīt platē.

Albums ir iznācis, Vāgnera domas nu visiem kā uz delnas. Un, cerams, katrs, kurš tās klausīsies, kļūs vairāk par sētnieku, ne nervozu garāmgājēju. Šķiet, Kurts Vāgners to gribētu.





Papildus resursi:
http://www.lambchop.net
http://www.facebook.com/lambchopisaband
http://www.myspace.com/lambchopisaband
http://itunes.apple.com/us/album/mr.-m-bonus-track-version/id492763093

Foto raksta ievadā no "Lambchop" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Foo Fighters" – "These Days" (jaunākie singli un albumi - 20.02.2012)

Tikai pāris no šīs nedēļas jaunajām dziesmām nekvalificētos Nedēļas singla statusa iegūšanai. Tātad - šonedēļ ir reti daudz labas mūzikas. Īpaši gribās uzteikt "School Of Seven Bells" - sākuši ļoti labi, pirms gada dvīņumāsas Dehezas paziņoja par grupas izjukšanu. Tagad tā ir atgriezusies, tiesa, kā duets, kurā spēlē vairs tikai viena no māsām Alejandra un Bendžamins Kērtiss. Kaut kad šogad gaidāms jauns albums "Ghostory", no kura pirmais singls "Lafaye" iznāk jau šodien.

Nebeidz pārsteigt angļi "Kasabian" - "Goodbye Kiss" koncerta versijā bezmaz vai labāka par albumā atrodamo! Ir, protams, arī savi jefiņi šajā nedēļā, piemēram, meiteņu trio "StooShe". Gribējās pie jefiņiem pieskaitīt arī "King Charles", bet roka neceļas to darīt - viņu dziesma "Love Blood" ar balto sieviešu kori patiesībā ir ļoti laba.

Un visbeidzot "Foo Fighters". "Labdien! Mani sauc Vilnis Kronbergs un es esmu atkarīgs no iebiezināta piena ar cukuru, Eltona Džona un grupas "Foo Fighters"." Bez konkurences, absolūti subjektīvi, bet Deivs Grols ar saviem puikām ieņem vietu, kuru tie pelnījuši. Un, starp citu, ar "Foo Fighters" tiksimies vēl arī sestdien. Šī tad būs tāda mūsu "FF" nedēļa...

NEDĒĻAS SINGLS! "Foo Fighters" – "These Days"


Cher Lloyd – "Want U Back"


"Fanfarlo" – "Shiny Things"


"Futures" – "Start A Fire"


"Kasabian" – "Goodbye Kiss"


"King Charles" – "Love Blood"


James Morrison – "Slave To The Music"


"School Of Seven Bells" – "Lafaye"


"Spector" – "Chevy Thunder"


"Stooshe" – "Fuck Me"


"Towns" – "Gone Are The Days"




Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Azari & III" – "Azari & III"
"Band Of Skulls" – "Sweet Sour"
Damien Jurado – "Maraqopa"
"Dodgy" – "Stand Upright In A Cool Place"
"Fun." – "Some Nights"
"InMe" – "Pride"
Jim White – "Where It Hits You"
Josh Ritter – "Bringing In The Darlings"
"Lambchop" – "Mr. M"
"Perfume Genius" – "Put Your Back N 2 It"
Peter Broderick – "It Starts Hear"
"Sleigh Bells" – "Reign Of Terror"
"Tindersticks" – "The Something Rain"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?

"Azari & III" – "Azari & III"

Lai arī neesmu šādas mūzikas kaislīgs piekritējs, šī Toronto bāzētā kolektīva debijas plate uzmanību notur. Kā saka paši grupas dalībnieki, viņi veido "emocionālu deju mūziku". Un, par cik es allaž raudu, skatoties romantiskas filmas vai "Panorāmu", acīmredzot šī emocionalitāte labi sader ar plates koncepciju.

"Tindersticks" – "The Something Rain"

Stjuarta Steipla 1991.gadā dibinātais "indie-roka" kolektīvs gājis garus un līkumotus ceļus, gan mainoties dalībniekiem, gan Steiplam ik pa brīdim pievēršoties citiem projektiem. Taču albumi iznākuši ar apskaužamu regularitāti. "The Something Rain" ir grupas devītā plate, un ne bieži gadās, ka šāda skaita albums tiek tik labi ieredzēts no mūzikas preses. Un šoreiz tai presei ir absolūta taisnība.

"Lambchop" – "Mr. M"

Kurts Vāgners un viņa daudzgalvainais orķestris "Lambchop" 2002.gadā radīja vienu no visu laiku labākajām platēm "Is a Woman". Nav iespējams, nu nav, ka "Mr. M" varētu būt par kapeiku sliktāks!

Foto raksta ievadā grupa "Foo Fighters" no inpress.com.mk.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Nathaniel Rateliff - "Early Spring Till", "Shroud" (audio, video)

Netaniels Reitlifs kopā ar savu pavadošo grupu, kura sastāv no vēl pieciem dalībniekiem, nāk no Kolorado štata Denveras pilsētas. Taču, lai cik vēl ļaužu spēlētu ar Reitlifu kopā, pāri visam dominē viņš, viņa ģitāra un balss. Un interesanti iespaidīgais izskats. Taču, neskatoties uz varbūt nedaudz skarbo ārieni, pats, kā atzīmē mūzikas prese, grupas "Lambchop" līdera Kurta Vāgnera balss kopijas īpašnieks Netaniels Reitlifs savas zināmākās dziesmas, piemēram, "Oil and Lavender" vai "You Should've Seen the Other Guy" sacerējis, "iedvesmojoties no sievas".

Izaudzis nabadzīgā, bet ļoti muzikalā ģimenē, Reitlifs jau septiņu gadu vecumā iemācījās spēlēt bungas, bet pusaudža gados caurām dienām drillēja kasetes ar "Led Zeppelin" dziesmām. Kādā pamestā šķūnī viņš mēdza klausīties austiņās "Led Zeppelin" klasiskos hitus "When the Levee Breaks" un "Misty Mountain Hop" un vienatnē piespēlēt šo dziesmu bungu partijas. Trīspadsmit gadu vecumā Reitlifs mātes pavadībā sāka mācīties spēlēt ģitāru. Pārcēlies uz dzīvi Denverā, pastrādājis kādā transporta kompānijā, Netaniels secināja, ka viņa īstais aicinājums tomēr ir mūzika. Tāpat kā pārējos instrumentus, arī klavierspēli viņš nolēma apgūt pašmācības ceļā - pirmā dziesma, ko viņš iemācījās nospēlēt uz klavierēm, bija Leonarda Koena "Hallelujah".

Maz pamazām Reitlilfs ielauzās vietējā mūzikas sabiedrībā un pat aiz tās robežām. Mūzikas prese slavēja viņa "masīvo un pievilcīgo" balsi, bet "Billboard" topa veidotāji viņu pievienoja mākslinieku kategorijai "Jānoklausās!" Laikraksts "New Yourk Times" Reitlifu nodēvēja pat par "Džonija Keša atbalsi". Tā viena aiz otras šīs cildinošās publikācijas iecēla Reitlifu saulītē.

28.janvārī Vācijā un Šveicē, bet pēc tam citās valstīs klajā nāks Netaniela Reitlifa plate "In Memory of Loss", kura patiks visiem Džonija Keša, Leonarda Koena un "Lambchop" cienītājiem. Mazliet atslodzes no dzīves, mazliet par pašu dzīvi - tādas ir Netaniela Reitlifa dziesmas.

02 Early Spring Till by Rounder Records



Papildus resursi:
http://www.nathanielrateliff.com/
http://www.myspace.com/nathanielrateliff
http://www.facebook.com/nathanielrateliff?v=info

Foto raksta ievadā no www.guardian.co.uk

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet