Yann Tiersen - "∞" (Infinity) (2014)

Franču multiinstrumentālists un komponists Jans Tīrsens kinomīļiem vairāk būs pazīstams kā aktrises Odrijas Tatū pirmās lielās filmas "Amēlija" (2001) skaņu celiņa autors. Vēlāk Tīrsens komponējis mūziku vēl divām filmām - "Good Bye Lenin!" (2003) un "Tabarly" (2008) -, taču šo lenšu muzikālo pavadījumu publika vairāk uztvēra kā piedevu filmām, nevis, kā "Amēlijas" gadījumā, filmas skaņu celiņš tapa bezmaz populārāks par pašu filmu. Un nav brīnums, jo jebkurš kadrs, ilustrēts ar Tīrsena mūziku, skatītājam pārvēršas par dziļi personīgu līdzpārdzīvojumu. Tomēr ne vienmēr ir vajadzīga bilde. Tīrsens rada mūziku, kuru var redzēt. "Infinity" - tā saucās francūža jaunākais albums. Bezgalība, kas iet riņķiem vien, un nekad nebeidzas. "Infinity" pēc 49 minūtēm beidzas gan. Bet tikai fiziski. Virpulis, ko Tīrsens šajās minūtēs paspēj sagriezt klausītāju galvās, tiešām varētu turpināties mūžīgi. Ja vien cilvēks pats tāds būtu.

2014, www.musicstories.lv

"Yeti Lane" - "The Echo Show" (2012, pilns albums)

Tu vari būt vislielākais lauku lempis, neatšķirt baletu no arbaleta, ērci no cērmes vai žāvētu voblu no grīdaslupatas, taču, ja intelekts tomēr ir kaut nedaudz lielāks kā pret auto vējstiklu sašķaidītam odam, ikreiz, kad saskaries ar kaut ko, kas nāk no Francijas, pārņem tādas neaprakstāmas sajūtas. Tāda kā cieņpilna apbrīna, nojausma, ka esi sastapies ar ko intelektuālāku par vidusmēru, kas novērojams tev apkārt. Vai tas ir franču vīns, vai Džo Dasēns, - ja tev tas patīk, tu sajūties tiešām kaut kā īpaši labi! Aptuveni tāpat vajadzētu būt, klausoties duetu "Yeti Lane", - protams, viņi ir franči!


Čārlijs Boijers un Bens Plengs ir vīri, kuri veido šo duetu, kam nosaukums ir divu grupu (vācu "Amon Düül II" un britu "The Beatles")  albumu nosaukumu ("Yeti", 1970, un "Penny Lane", 1967) kombinācija. "The Echo Show" ir viņu otrais albums, kas klajā nāca pavisam nesen pēc 2009.gada savā vārdā nodēvētās debijas plates. "Yeti Lane" aprakstos tiek minēts, ka parīzieši spēlē "psihedēlisko indīrokpopu". Kā parasti, tikai paši klasificētāji zina, ko viņi ar to ir domājuši, taču skaidrs, ka šie franči ir interesanti. Par "psihedēliju" droši vien ir nodēvētas muzikālās fona improvizācijas, kas tik ļoti atgādina kaut ko no Vangeļa, kaut ko no Žana Mišela Žāra. 


Vieglums, ar kādu franči pieiet lietām, caurstrāvojas arī "Yeti Lane" platē, - 48 minūtes paskrien nemanot, jo kamēr prāts sagremo vienas dziesmas daudzslāņainās noskaņas, klāt ir jau nākamā, un tā "The Echo Show" plati var klausīties pa riņķi atkal un atkal, un atkal. Tiesa, platē ir viena īpaša dziesma - "Alba" - it kā nekā īpaša, bet tajā pašā laikā tur apakšā ir kaut kas tāds! Nu tāds! Katrā ziņā, pirmā tikšanās ar duetu "Yeti Lane" ir pārspējusi visas uz to liktās cerības. Kaut, godīgi, nekādu cerību nebija. Un tieši tāpēc - pārsteigums jo lielāks!





Papildus resursi:
"Yeti Lane" profils portālā "Facebook"
"Yeti Lane" profils portālā "MySpace"
Iegādājies "Yeti Lane" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no "Yeti Lane" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

TweetTweet to @MusicstoriesLV

"Pendentif" - "Pendentif" (pilns albums, audio)

Franču valoda, saprotams, ir viena no šarmantākajām. Un visvieglāk apgūstamā - ieslidini mutē jēlu gliemezi un runā vienalga kādā mēlē: noteikti izklausīsies franciski! Tāpat ar franču popmūziku. Viens no simta mūspuses klausītājiem saprot, ko savās dziesmās "Et si tu n'existais pas" vai "À toi" vervelē slavenais franču mēles īpašnieks Džo Dasēns. Bet attiecīga rakursa radiostacijas drillē tās vai ikdienu! Jo mūzikai patiesībā nav tautības. Sevišķi labai mūzikai.

Franču mūzikas vietne yetyourefired.blogspot.com uzskata, arī viņu zemē beidzot ir uzradies labs popmūzikas projekts, tā nosaukums "Pendentif". "Mūsdienās, kad par popmūziku jūs varat lasīt ikvienā mūzikas apskatā, tā jau ieguvusi tādu kā sliktu auru, jo rada sajūtu, ka tā ir visvienkāršākā mūzika, kuru iespējams radīt. Bet patiesībā mēs aizmirstam, ka varam tikt pārsteigti, un "Pendentif" ir lielisks atgādinājums, kādam jāizskatās labam popam," par pašmāju mūzikas tendencēm spriež portāls.

Un "Pendentif" tiešām pārsteidz, jo, atšķirībā no citiem tautiešiem, viņi ir patīkami klausāmi. Kas ir šī, savā ziņā, fenomena noslēpums? Šķiet tas, ka jaunieši dzied ne tikai franciski, bet arī angliski un dara to vienas dziesmas ietvaros. Ļaudis, kas zina vismaz pāris vārdus angliski, un tādu ir daudzi jo daudzi, uzreiz sajūt taustāmu tuvību ar dziesmu. Pretējā gadījumā sanāk tāds gliemežu ēšanas pulciņš. Par jauniešiem kolektīva dalībniekus nodēvēju ne nejauši, jo par viņiem man nav zināms nekas - ne vārdi, ne uzvārdi, ne dzimumi. Kaut gan nē, atradu bildi, kurā redzams, ka "Pendentif" ir kvintets, kurš sastāv no četriem puikiem un vienas meitenes. Un mums ir "Pendentif" debijas singlplate, kas, jāatzīst, mazliet rullē.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/pendentif

Foto raksta ievadā no grupas "Pendentif" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Hold Your Horses!" - "70 Million" (video), "Hold Your Horses" (pilns albums, audio)

Čārlzs spēlē ģitāru, dzied. Florence spēlē bungas, ģitāru un dzied. Viņa lieto alkoholu kā dulla un sapņi "frangliski". Robins spēlē basģitāru, viņam patīk "The Beatles" un "Motorhead", un viņš izskatās pēc Kurta Kobeina. Gregorijs dažreiz spēlē bungas. Dažreiz dzied kā Džeina Birkina. Džils spēlē vijoli. Reiz, kad viņš bija uzdejojis kādās mājas viesībās, viņu savā sastāvā uzņēma kāda populāra īru folkmūzikas grupa. Saimons spēlē čellu, bet Igors atrodas "vēju sekcijā" - trompete, klarnete un tuba ir viņa darbarīki.

Šī nav modernizēta Brāļu Grimmu pasakas "Brēmenes muzikanti" versija. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, šie, atšķirībā no saviem cekulainajiem, četrkājainajiem un astainajiem vācu kolēģiem, ir septiņi. Un, otrkārt, viņi nāk no Francijas. Un tā tev nav nekāda Vācija, kur visi tikai dzer alu un ēd desas. Francijā visi tikai bučojās, skaistuma nolūkos bāž ausīs melnās olīves un, ja publiskā tualetē gadījies pēdējās piles uzpilināt sev uz biksēm citiem redzamā vietā, trīs reizes skaļi saplaukšķina rociņas un iesaucas: "Olalāā!".

"Hold Your Horses!" nāk no mīlētāju pilsētas Parīzes. Viņi spēlē ne gluži tādu mūziku, kas rosinātu, svecēm degot un vīnam burbuļojot, sēdēt romantiskās vakariņās kāda smalkā restorānā. Drīzāk tā vedina tos, kam nav izdevies sameklēt sev šādu vakariņu biedru, parīvēties gar Eifeļa torni, kamēr, to vērojot, orgasms iestājas torņa ieejas uzraugam. "Hold Your Horses!" ir makten jautra kompānija - viņu dziesmas pa drusciņai atgādina īru tautas mūziku, pa drusciņai kamerorķestra mēģinājumu pēc jautras iepriekšējā vakara ballītes. Instrumentāli bagātīgas, asprātīgas un lipīgas ir franču debijas singlpates "Hold Your Horses!" (2008) dziesmas. Ne ar ko neatšķiras arī nupat maijā klajā nākušā singlplate "Sorry! Household". Dziesmu no tās "70 Million" ekselentā video versijā (īpaši daži kadri no 1:43) iespējams noskatīties zem šī raksta, bet tūlīt pēc tam visa debijas singlplate "Hold Your Horses!"





Papildus resursi:
http://www.myspace.com/holdyourhorsesparis
http://www.facebook.com/holdyourhorsesparis

Foto raksta ievadā kadrs no grupas "Hold Your Horses!" video dziesmai "70 Million" (eternallycool.net).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Thomas Kieffer - "Finder Is Keeper", "Jumbo Sand Flavor" (video), "Summertime" (audio)

Piecpadsmit gadu vecumā kā zibens no skaidrām debesīm franču puiku Tomasu Kīferu saspēra "Black Sabbath", "Led Zeppelin" un "Deep Purple" Amora bultas. Mūzika nu bija sirdī, atlika tikai to saklausīt un radīt.

Ir pagājuši divdesmit gadi, un tagad trīsdesmit piecus gadus vecais mākslinieks vairs nespēlē tikai uz dzimtās Strasbūras pilsētas skatuvēm, bet dāvā savu talantu arī klausītājiem citās pilsētās, zemēs un, iespējams, arī kontinentos. Galīgais un noturīgākais dzinulis pašmācības ceļā apgūt ģitārspēli bija amerikāņu alternatīvās rokgrupas "Jane’s Addiction" kādas dziesmas video, kurā darbība risinājās kalna virsotnē.

Deviņdesmitajos gados Kīfers nodibināja savu grupu "P-brane", kas spēlēja visnotaļ roķīgu mūziku, taču, jo ilgāk viņš tajā spēlēja, jo vairāk saprata, ka grupa kā tāda viņu radoši iegrožo, un viņš pievērsās solokarjerai. Tas gan notika tikai kādus divus gadus atpakaļ, kad šāds Kīfera lēmums vainagojās ar reālu darbību - viņš sāka rakstīt savu pirmo solo plati "Beautiful Hands". Pasaule to sagaidīja 2009.gadā.

Tomass Kīfers spēlē tādu popsīgu rokmūziku. Viņa balsi brīžiem varētu sajaukt ar Geivinu Rosdeilu. Un, lai arī dažās dziesmās (kā "Finder Is Keeper") Kīfers izmanto elektroiskās bungu mašīnas, principā viņa daiļrade ir adresēta ģitārroka cienītājiem. To tad var arī ievērtēt divos video - dziesmām "Finder Is Keeper" un "Jumbo Sand Flavor" (kurā turklāt iespējams ievērtēt mākslinieka talantu uzstāties "dzīvajā"), un dziesmas "Summertime" audioversijā.





THOMAS KIEFFER " Summertime " by LABEL INTERNATIONAL

Papildus resursi:
http://www.thomas-kieffer.com/
http://www.myspace.com/thomaskieffer
http://www.facebook.com/pages/Thomas-Kieffer/19667063325?sk=info

Foto raksta ievadā no Tomasa Kīfera profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet