Avicii paziņo par aiziešanu no skatuves

"Sveika, pasaule! Paldies, ka piepildīji tik daudzus no maniem sapņiem! Es vienmēr būšu pateicīgs par kopā ar savu komandu un faniem pieredzēto un sasniegto." Šādi sākas vēstule, ko pasaulei un faniem savā mājaslapā publicējis zviedru deju mūzikas smagsvars Tims Berglings, plašāk zināms ar skatuves vārdu Avicii. Jā, vēstules tonis kļūdīties neļauj - Avicii saka ardievas skatuvei!

Divdesmit sešus gadus vecais mākslinieks ir pārvērtējis savu dzīvi un fizisko varēšanu un nolēmis pēc šīs vasaras ieplānotājām performancēm uz skatuves vairs nekāpt. Savas līdzšinējās karjeras laikā Avicii ir izdevis divus studijas albumus "True" (2013) un "Stories" (2015), un abi bijuši elektroniskās deju mūzikas cienītāju cildināti. Iepriekš "Spotify" ziņoja, ka tieši Avicii ir bijis viens no lielākajiem straumēšanas servisa honorāru saņēmējiem, kura atlīdzība rakstīta septiņiem cipariem. "Manas izvēles un karjera nekad nav bijusi balstīta materiālās lietās," kā oponējot, vēstulē raksta Avicii, "taču es esmu pateicīgs par visām iespējām un ērtībām, kuras man ir bijušas pieejamas." 2014.gadā mākslinieku skāra veselības problēmas ar žultspūsli. Tas, tāpat kā apendikss, viņam tika izoperēts. Taču, iespējams, slimības sekas liek par sevi manīt un aktīva koncertdarbība Avicii ir fiziski pārāk nogurdinoša. 

Avicii vēstule ir atvadu vēstule. Tajā izteikta pateicība visiem, kas palīdzējuši veidot viņa karjeru, visiem, kas kaut reizi klausījušies, komentējuši vai savādāk uzmanījuši zviedra muzikālo karjeru. Taču Avicii neaiziet. Viņa nebūs uz skatuves, bet mūziku radīt viņš turpinās. "Es nekad neaiziešu no mūzikas, es turpināšu caur to uzrunāt savus fanus, bet esmu nolēmis, ka 2016.gadā būs mana pēdējā tūre un pēdējie šovi. Lai tie paiet ar lielu blīkšķi!" Šajā vasarā Avicii vēl būs sastopams dažos britu deju mūzikas festivālos, bet, izskatās, pēdējais šovs būs 27.augusta uzstāšanās Krīmfīldas festivālā Lielbritānijā. "Daļa no manis nekad nesaka nekad," mazliet mierinoši savu vēstuli nobeidz Berglings, sakot, ka varbūt kādreiz varētu atgriezties. Bet ne tagad.

Foto links.

2016, www.musicstories.lv.

"First Aid Kit" - "Stay Gold" (2014)

Zviedru māsas Soderbergas (Söderberg) bija padsmitgadīgas tīnes, kad viņu koncertā, ovācijām skanot, publika cēlās kājās, Polu Saimonu ieskaitot. Kopš 2008.gada, kad Džoanna un Klāra jūtūbē ievietoja "Fleet Foxes" dziesmas "Tiger Mountain Peasant" brīvdabas versiju (žēl, ka tā koriģēta ar skaņas uzlabojumiem, tāpēc vairs neskan tik dabiski, nevar vairs arī sadzirdēt putnu treļļus, koku šalkoņu un vāveru purkšķus), "First Aid Kit" izdevis jau trīs studijas albumus. Amerika kasa aiz auss un prāto, kā tas nākas, ka no Eiropas popmūzikas citadeles Zviedrijas nāk mūzika, kas drīzāk iederētos Teksasas rančo zaļumballē. Māsas, kam bērnībā dziedāt baznīcas korī licies par garlaicīgu, atzīstas, ka viņu zināšanas par "pārējās pasaules popmūziku" ir visai aprobežotas, jo uzaugušas ar tēva - izbijuša mūziķa - mūzikas kolekciju, kas sastāvēja no "The Velvet Underground", "Television" un "T-Rex" ierakstiem. "Es domāju, ka tā kļūst aizvien populārāka," par kantrīmūzikas, kuras rāmjos ievieto arī "First Aid Kit", popularitāti Zviedrijā saka Džoanna. Sākot ar dueta otro plati "The Lion's Roar" (2012), producentu komandas māsu skanējumā kantrī bez žēlastības samaisījušas ar folku un popu. Grupas aktuālākajā albumā "Stay Gold" šis kokteilis vēl papildināts ar skaistiem stīgu mūzikas instrumentu aranžējumiem. Tāpēc šobrīd ielikt "First Aid Kit" kādos striktos stilu rāmjos jau kļuvis bezmaz neiespējami. Meitenes pieaug. Ne tikai pēc pases, bet arī mūzikā.

2014, www.musicstories.lv

"Kent" - "Tigerdrottningen" (2014)

Kad vējš pūš no Ziemeļiem, galvā jāmauc silta cepure, lai nesavelk krustus. Savukārt, kad mūzika nāk no Ziemeļiem, jābūt gatavam sagaršot to dīvaino tuvības sajūtu, kas allaž rodas, ieskanoties kaut kam, kas tapis tepat ap Baltijas jūru. Jo tāpat kā visiem jūras krastā dzīvojošajiem zeķes ož pēc zivīm, arī mūzikas sajūta, tīri ģenētiskā līmenī, mums ir līdzīga. Zviedru "sintī-rok-popa" kvartets "Kent" neļaus sameloties. Grupas vienpadsmitais albums "Tigerdrottningen" gan brīžiem izklausās kā speciāli radīts Eirovīzijas konkursam, taču tas tikai tā šķietami - šim bārdaino dāmu konkursam "Kent" ir par smalku, jo viņu dziesmās ļoti liela nozīme ir šķietamiem sīkumiem. Piemēram, kaiju kliedzieniem, dažādiem interesantiem ritma risinājumiem, arī instrumentu un vokāla saspēlei. Ziemeļu izcelsmi nodod solista Joakima Berga "sigurrosiskā" dziedāšanas maniere un albuma kopējā atturība, neuzbāzība. "Simmaren" ("Peldētājs"). Tā būtu atbilde uz jautājumu, ar kuru dziesmu sākt albuma "Tigerdrottningen" un vispār grupas "Kent" iepazīšanu.

2014, www.musicstories.lv

Lykke Li - "I Never Learn" (2014)

Par zviedru šā brīža popmūzikas princesi dēvētā Lykke Li, kura gan jau kādu brīdi radoši izpaužas Losandželosā ASV, laidusi klajā savu trešo albumu "I Never Learn". Kā viņa pati iepriekš stāstījusi mūzikas žurnālam "NME", ar "I Never Learn" noslēgsies trīs albumu triloģija (pirmie bija "Youth Novels" (2008) un "Wounded Rhymes" (2011), kas veltīta "divdesmitgadnieces mīlestības un sevis meklējumiem." Lai arī Lī joprojām iekļaujas šajā vecuma kategorijā - viņai ir 28 -, acīmredzot līdz trīsdesmitajai jubilejai viņa nolēmusi klusēt. Un tas būtu tikai loģiski, jo albums "I Never Learn" tapis uz aizlauztas sirds drupām. Pēc "lielākās šķiršanās savā mūžā" Lī no dzimtās Zviedrijas devās uz pieminēto Losandželosu, kur divu ar pusi gadu laikā tapa šis personīgais un smeldzīgais albums. Cik vieglprātīga un mazliet agresīva Lī bija savā debijas platē "Youth Novels", tik nosvērta, pārdomu pilna un intīmiem noslēpumiem piesātināta ir "I Never Learn" noskaņa. Paņemam biezo grāmatu, kas sīkiem burtiņiem pierakstīta ar vārdiem un uzvārdiem, sameklējam pirmo brīvo laukumiņu (tas noteikti būs pie beigām), un ierakstam vārdus "Lykke Li". Tad aizveram grāmatu ciet un vēlreiz izlasām tās virsrakstu, zelta burtiem iespiestu: ''Mūzikas ģēniji, ko par tādiem padarījusi salauzta sirds." Ak tu, vecais perdeli Amor, ko gan mēs bez tevis darītu?

2014, www.musicstories.lv

Sally Shapiro - "Somewhere Else" (2013)

Garneles, kuras jebkurš normāls cilvēks var ieēst tikai intravenozi vai piesiets pie krēsla un ar varu, gandrīz nemanot iespējams notiesāt kopā ar citām sastāvdaļām, piemēram, dažādos salātos vai sāļajās kūkās. Padomā tik - tu, cilvēks, apēd gabaliņu kūkas un pēkšņi konstatē, ka savus iekšējos orgānus esi aplaimojis ar pārdesmit gramiem šīs dabas un kulinārijas kļūdas - garnelēm! Bet kas bijis, bijis, kuņģi skalot neviens nesteidz, un kaut kā jau tā dzīve turpinās. 

Itāļu disko, bija teju visaugstākais gaumes statusa apliecinājums padomju laiku mājas ballītēs. Uzliekot "Gazebo" 1983.gada hītu "I Like Chopin", namatēvs droši varēja uzaicināt uz deju jebkuru vakara viešņu un kārtīgi nospaidīt. Tā paša gada dziesma "Don't Cry Tonight", ko izpildīja Roberto Zaneti aka "Savage", ne ar ko neatšķīrās no iepriekšējās - tātad spaidīšanās varēja turpināties uz nebēdu! Mazliet atšķirīga bija Gerija Lova gadu iepriekš iznākusī debija "You Are A Danger", bet, protams, pieskaņojoties jestrākajam ritmam, paspaidīties varēja arī pie tās. Jā, itāļu disko bija reāls spēks, reāla ietekme, tā teikt, masās! 

Protams, kad ko tādu klausies 21.gadsimtā, paliek tīri vai neomulīgi. Bet vienkāršāk ir paaudzei, kas šo disko drudzi var uzburt tikai iztēlē pēc vecāku stāstiem vai attiecīgās tematikas filmām un grāmatām. Zviedrijas pilsētas Gēteborgas divi jaunākās paaudzes pārstāvji Sallija Šapiro (tas gan pseidonīms) un Johans Agebjorns dara tieši tā. Bērnībā ietekmējušies no vecāku plašu plauktā atrodamajiem "disko itāļiem", viņi šo stilu ir transformējuši mūsdienīgā sintēzē, kas, lai arī lielā mērā joprojām atgādina astoņdesmito gadu ballīšu dāmu deju maratonu, visnotaļ organiski iekļaujas mūsdienu sabiedrības, ja tā var teikt, muzikālās gaumes tikumos. Klausīties Sallijas Šapiro trešo albumu "Somewhere Else" ir gluži kā vidusskolas 40 gadu absolvēšanas jubilejā vecajām klasesbiedrenēm, kā kādreiz, pacelt svārkus un konstatēt, ka lietas, lai arī vizuāli gadu gaitā var mainīties, pēc būtības palikušas tādas pašas. Galvenais ir nenobīties un pacelt svārkus vēlreiz. Un pēc kādas ceturtās piektās reizes, kad acs jau apradusi, domai, ka gan itāļu disko, gan garneles, maisījumā ar citiem komponentiem, tomēr ir tīri labi lietojamas, vajadzētu būt kaut kur tepat, tepat blakus.

2014, www.musicstories.lv

"Storm Corrosion" - "Storm Corrosion" (2012)

Britu un zviedru, pareizāk - brita un zviedra, kopprojekts "Storm Corrosion" ir ilgākas briešanas rezultāts. Tas ir sulīgs ābolītis, ko, rokās sadevušies, kopā nu plūc zviedrs Mikaels Okerfelds un anglis Stīvens Vilsons. Okerfelds spēlēja (un spēlē joprojām) grupā "Opeth", bet Vilsons - "Porcupine Tree" (šobrīd nelielā atvaļinājumā). Abas progresīvā roka un metāla stilā. Kad kāds abu kopīgs draugs deviņdesmito gadu vidū Okerfeldam nospēlēja "Porcupine Tree" toreiz jaunāko plati "The Sky Moves Sideways" (1995), viņš momentā kļuva par grupas kaislīgu pielūdzēju, bet Vilsons vienā mirklī tapa par elku. Taču viņi toreiz tā arī nesazinājās. Pēc daudziem gadiem kādu dienu Okerfelds apsēdās pie datora, atvēra pasta kasti un... saņēma vēstuli no Vilsona. Kāds franču žurnālists iedevis viņam "Opeth" jaunāko albumu "Still Life" (1999), kuru Vilsons nosauca par "apbrīnojamu". Ja vien Vilsons un Okerfelds būtu puisītis un meitenīte, šī varētu būt mūsdienu reāla pasaka par Sniegbaltīti un princi, kam ne aiz ko darīt bija jāvazājās pa valsti ar vienu kurpi rokā. Taču tā nav - Vilsons un Okerfelds drīzāk ir divi rūķīši, tiesa - labi noauguši rūķīši, bet viņu stāsta laimīgās beigas tas nepadara mazāk ievērojamas.

Kādas ir laimīgās beigas? Abi satikās Londonā, Okerfelds vēlējās uzaicināt Vilsonu producēt "Opeth" jaunāko albumu. Tā arī notika - Vilsons producēja trīs "Opeth" albumus, vienu miksēja, bet vēl vienā piespēlēja ģitāru un balsi. Un abiem rūķiem saskaņa bija tik liela, ka loģisks tās iznākums ir kopprojekts "Storm Corrosion" un tāda paša nosaukuma debijas albums, kas dienas gaismu ieraudzīja šā gada 7.maijā. 

Būtu diezgan loģiski iedomāties, kā šai platei skanēt. Divi smagāku mūziku mīloši vīri atlaistiem matiem, skarbu ģitāras skaņu pavadībā izdarās pēc pilnas programmas tā, ka klausītājiem bungādiņas izļodzās kā vecas sievas jaunavības plēve. Taču patiesība ir pavisam cita - "Storm Corrosion" ir precīzi niansēti, perfekti nospēlēti un izstāstīti stāsti. Pat ne stāsti, drīzāk - pasakas! Dažbrīd pat desmit minūtes garās dziesmas ("Storm Corrosion", "Ljudet Innan") ir vai veselas pasaku grāmatas krāšņa koncentrācija vienā skaņdarbā. Citās dziesmās ("Lock Howl") netrūkst nedz minūtēm garas instrumentālas variācijas, nedz tenoru ansambļa cienīgas vokāla partijas, kas mijas ar sapņainiem sintezatora skaņas efektiem. Tas viss izklausās kā paska, tāpēc kā tādu to arī vajag uztvert. Un tas ir šī "Storm Corrosion" albuma spēks - tajā nav nekā no ikdienišķā, un tas ļauj vaļu domām un fantāzijām. Un tajās jau nu katram var būt viss, ko viņš vēlas - rūķītis Sniegbaltītes kurpēs, Sniegbaltīte prinča drēbēs, vai princis vispār bez drēbēm, tikai rūķu korsetē.

Papildus resursi:

"Storm Corrosion" mājaslapa

"Storm Corrosion" profils portālā "Facebook"

Iegādājies "Storm Corrosion" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no www.trashhits.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Simian Ghost" - "Wolf Girl" (video), "Youth" (2012, pilns albums)

Atpakaļ uz Zviedriju! Valsti, kurā taisa negaršīgus ēdienus, brūvē nedzeramu alu, bet sacer brīnišķīgas dziesmas. "Simian Ghost" (kas laikam tulkojas kā "Pērtiķu spoks"?) ir trio no Stokholmas, kas nesen pasaulei dāvāja savu otro studijas plati "Youth". Atkāpjoties no tēmas, kāpēc pastāv uzskats, ka teikt "mērkaķis" ir nepieklājīgi, bet "pērtiķis" ir pašā laikā?... Labi, tā ir diskusija kādā "animal orgy" portālī.

Bet par šiem zviedriem. "Simian Ghost" līderis ir Sebastjans Arsntroms - foršs čalis, kuram piemīt ārkārtīgi eleganta mūzikas radīšanas "sajūta". Viņa dziesmas, kas apvieno sevī labāko no zviedru indīpopa, nes līdzi arī attiecīgo atmosfēru. Šī stila zviedru grupām ir tāda vārdiem neaprakstāma atšķirība, kas tās padara unikālas attiecībā pret saviem amata brāļiem un māsām visā citā plašajā pasaulē. Iespējams, pie vainas ir negaršīgais ēdiens un alus...

Savā dzimtenē "Simian Ghost" ir redzams kolektīvs, ārpus Zviedrijas - tikai retums mūzikas prese redzamākā vietā ieliek kādu recenziju par šiem. Arī britu "Uncut" kaut ko burkšķ ar domu "albums nav slikts, jo vienmēr jau varētu būt sliktāk." Taču patiesība ir tā, ka "Youth" ir gaisīgi viegla plate, kas neprasa vispār nekādu iespringšanu, iedziļināšanos un pēcgaršu meklējumus. Tā ir plate baudīšanai, tā teikt, neatejot no kases - tepat un uz vietas.

Visgudrie kritiķi saka, "Wolf Girl" ir šī albuma velkošā dziesma. Nu ko, lai tad arī būtu, kaut tam īsti nevar piekrist, jo vispār platē neviena dziesma tā īsti nelec ārā no kopējās atmosfēras. Un šī atmosfēra ir - absolūts atslābums! Veciem cilvēkiem ar novājinātiem vēdera izejas muskuļiem gan būtu jāuzmanās neatslābt par daudz. Pārējiem šī plate domāta neierobežotam patēriņam.

Papildus resursi:

"Simian Ghost" mājaslapa

"Simian Ghost" profils portālā "Facebook"

Iegādājies "Simian Ghost" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no "Simian Ghost" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Roxette" - "Travelling" (2012, albuma apskats)

Ja 20 gadus atpakaļ tu neklausījies un nefanoji par "Roxette" un "Scorpions", biji ciema nūģis. No otras puses, īpaši džeku kompānijās, būt tam, kas, izdzirdot zviedru dueta dziesmas "Spending My Time" pirmās taktis, paceļ gaisā aizdegtas šķiltavas, varēja beigties ar apvainojumiem "mīkstumā". Tāpēc, būsim jau nu godīgi, "Roxette" klausījās visi - cits, drosmes vai aklas pielūgsmes pārņemts, publiski, bet pārējie - mājās zem segas, lai nākamajā dienā smīkņātu par pirmajiem.



Zviedru duets, kas sastāv no Pēra Gesles un Marijas Frīdriksones, kopā ar savulaik leģendāro četrinieku "ABBA", ir vaininieki vispārpieņemtam uzskatam, ka Zviedrija ir pasaules popmūzikas lielvalsts, kā tumšs mākonis nosedzot visus pārējos zviedru amata brāļus, starp kuriem ir visnotaļ apbrīnojama talanta turētāji. Bet šoreiz  - tieši par "Roxette".

Pagājušā gadā apritēja vesels ceturtdaļgadsimts, kopš abi, ja tā varētu teikt, - jaunieši, braši soļo pa pasaules popmūzikas skatuvēm. Protams, dueta slavas laiks bija deviņdesmito gadu sākums - kad 1993.gada vasarā strādāju tirgū par tualetes papīra pārdevēju, man blakus allaž tirgojās vīrs, kura nodarbi mūsdienu jaunatne droši vien varētu pielīdzināt aizvēsturiskam mitoloģijas fenomenam, - viņš tirgoja skaņu ierakstus audiokasetēs! Un tajā gadā visi viņam prasīja tikai divas kasetes - šlāgeri, ko toreiz zināju no galvas, bet tagad vairs neatceros, un tajā laikā jauno "Roxette" albumu "Tourism", kas gan bija iznācis jau gadu iepriekš. Bet nevajag aizmirst, ka tajos laikos bija tikai normāli, ja "jaunums" citur pasaulē un "jaunums" Latvijā bieži bija sastopams ar ļoti lielu laika intervālu. Un tajā vasarā, no tirgus kaimiņa skandām atklausījies to "Roxette" gluži līdz vēmienam, nolēmu vairs "šitos mīkstos" neklausīties. Bet kaut kā dzīvē sanācis, ka šis ir viens no tiem miljons solījumiem sev, ko neesmu pildījis.

Ņemot vērā visu augstākminēto, nav nekāds brīnums, ka nenoturējos un nolēmu paķidāt arī nupat iznākušo "Roxette" devīto studijas plati "Travelling", kuras apakšnosaukums ir "Dziesmas no studijām, skatuvēm, viesnīcu numuriņiem un citām dīvainām vietām". Īpaši intriģējošs albums likās, ņemot vērā, ka "Travelling" ir nosaukts vēl arī par "Torurism 2" un ka tas ir domāts kā turpinājums manu pusaudža darba dzīvi kuplinošajai 1992.gada platei "Tourism".



Kas tad ir mainījies - no tā laika līdz šim? Nekas! Pilnīgi nekas! Protams, Pēram un Marijai ir vairāk krunku - kā jau mums visiem, bet citādi pat vizuāli viņi ir gluži kā pirms gadiem divdesmit, protams, izņemot baisās tā laika frizūras. Ņemot rokā "Travelling", nebija pilnīgi nekādu šaubu par to, kas sagaida tuvāko 54 minūšu laikā - izslavētais zviedru pops, pie kam - vislabākās raudzes. Neskatoties uz salīdzinoši neseno Marijas likteņa kūleni - 2002.gadā pēc samaņas zuduma vannasistabā viņai tika diagnosticēts smadzeņu audzējs, kas vēlāk veiksmīgi izoperēts - tas, ko mēs dzirdam no zviedru dueta, patiešām ir sava veida atgriešanās 1992.gadā. Un, neskatoties uz to, ka abiem ir jau 53 gadi, viņu rādītais piemērs iedvesmo visus, kas uzauguši ar "Roxette" fonā, iemācīties novecot kā to dara viņu elki.

Tomēr, lai arī cik drillētu albuma jaunās dziesmas, kas ir vieglas, melodiskas, vārdu sakot, - īsteni "roksetiskas", sirds vai salto apmet brīdī, kad atskan albumā iekļautā "It Must Have Been Love" 2009.gadā ierakstītā versija, - tur nu nekā nevar sev padarīt! Jāmeklē vien šķiltavas, jāizstiepj rociņās un vismaz uz četrām minūtēm un 17 sekundēm jāatgriežas tur, no kurienes liela daļa no mums nemaz nevēlētos atgriezties atpakaļ. Plate"Travelling" ir kā mūsdienās rakstīts ceļvedis deviņdesmito sākuma popmūzikā - bez pārsteigumiem, atklājumiem, bet ļoti bagātīgām emocijām, ko sniedz atmiņas.

Albuma vērtējums: 7/10

Iegādājies "Roxette" mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

Jonathan Johansson - "Stockholm" (video), "Klagomuren" (2011, pilns albums)

Šis ir stāsts no rubrikas "Iepriekš stāstītajam pa pēdām...". Pagājušā vasarā iepazinām zviedru Jonatanu (vai Džonatanu) Johansonu. Salīdzinājām viņu ar sintimūzikas veterāniem "Alphaville" un "Twins" un slavējām viņa debijas plati, raksta beigās piebilstot, ka rudenī gaidāms Johansona jaunais albums. Rudens ir pagājis, nu jau pavasaris, un plate, kā solīts, tik tiešām ir iznākusi.

"Klagomuren" ("Vaimanu Siena") atšķiras no sava priekšgājēja "En Hand I Himlen" ("Rokas Debesīs"). Abi šie albumi stabili ieskaitāmi popmūzikas žanrā, taču "Klagomuren", šķiet, ir solis uz priekšu - tas atsedz Johansona briedumu, kas radies starp abām platēm. Zviedrs joprojām dzied gan angliski, gan savā dzimtajā valodā, tāpēc viņa prasme noturēt uzmanību klausītājam, kurš pat nezina, kā zviedru valodā ir "sardele" vai "metamais", ir atzinības vērta.

Veltījums savai galvaspilsētai "Stockholm" videoversijā un viss albums "Klagomuren" lai apliecina augstākminēto.





Papildus resursi:
http://www.jonathanjohansson.se
http://www.facebook.com/jonathanojohansson
http://www.myspace.com/jonathanojohansson
http://itunes.apple.com/us/artist/jonathan-johansson/id125644956

Foto raksta ievadā no www.skivkoll.se.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Juvelen" - "For Only U" (video), "1" (pilns albums)

Dāmas un kungi! Esiet pazīstami - zviedru "Prinss" Jonass Petersons! Viņš pēc skatuves vārda arī "Juvelen" jeb tulkojumā no zviedru valodas - "Dārgakmens, rotaslieta". Un ir skaidrs, ka viņš ir zviedru elektropopa skatuves spīdoša pērle. 2008.gadā "Juvelen" laida klajā debijas plati "1", kas viņu liek salīdzināt ne tikai ar augstākminēto amerikāņu Prinsu, bet arī ar kaimiņzemes Somijas kādreiz tik slaveno grupu "The Crash", kura diemžēl vairs nepastāv.

Pats "Juvelen" aktīvās mūzikas gaitas uzsāka 2005.gadā Stokholmā, taču diemžēl plate "1" šobrīd ir viņa vienīgā. Tiesa, ledus, izskatās, ir sakustējies, jo nesen zviedrs izdeva jaunu singlu "For Only U", tad nu, cerams, drīzumā sekos arī plate. Gaidīt to vai nē - tā ir katra paša darīšana. Pieļauju, 98,5% no tiem, kas līdz šejienei šo ziņu ir izlasījuši, par tādu "Juvelen" dzird pirmo reizi. Tāpēc bez kautrēšanās - iepazīsimies! Un kur vēl labāka iepazīšanās ar mākslinieku kā viņa plates noklausīšanās. Tā tepat aiz raksta, aiz video jaunajai dziesmai "For Only U". Video dziesmai ir vienkārši perfekts. Lūk, ko dara skandināvu minimālisms - pāris augstvērtīgas digitālās kameras, viens kaķis un skuķis, kas ar to spēlējas, un klips gatavs! Perfekti! Kā teiktu vecais kapteinis no kādreiz tik populārā zviedru seriāla "Rēdereja": "Joole!"





Papildus resursi:
http://www.juvelenjuvelen.com
http://www.myspace.com/juvelen

Foto raksta ievadā no alienhits.blogspot.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"First Aid Kit" - "Emmylou" (video), "The Lion’s Roar" (pilns albums)

2012.gads oficiāli sācies arī šeit. Šodien, kad janvāris tikai knapi pāri pusei, ir tas gods un laime stādīt priekšā plati, kuras iznākšanas gads datējams ar skaitli "2012". Tās ir divas māšeles no Zviedrijas - Džoanna un Klāra Zoderbergas jeb duets "First Aid Kit". Viņas pirms gada bija vienas no pirmajām, ar ko uzsākās šīs vietnes daudz maz aktīvā muzikālā dzīve. Viņu mežā uz celma iedziedātā "Fleet Foxes" dziesma "Tiger Mountain Peasant Song" šobrīd vietnē "Youtube" noskatīta jau 2,6 miljons reižu, un tieši tā abām māsām pavēra ceļu uz skatuvēm, kurās tās gozējas tagad.

Krietni virs vidējā svārstījās "First Aid Kit" debijas albuma "The Big Black & The Blue" (2010) novērtējums starptautiskajos mūzikas izdevumos. Vai jaunā plate "The Lion's Roar" būs tikpat skaļš lauvas rūciens, rādīs laiks - tā oficiāli iznāks tikai 24.janvārī. Ko var pateikt "uz ausi" - lai arī tas duetam tieši muzikāli ir manāms solis uz priekšu, cauri visam albumam vijas tā vienkāršība, ar kādu māsas Zoderbergas asociējas daudziem faniem - vienkāršas meitenes ar ģitāri meža vidū, uz celma ar kājām, iespējams, skudru pūznī, kura iemītnieces dusmīgi ložņā pa dziedošā pārīša plikajām ciskām un dažviet profilaksei arī uzčurā, radot Džoannas un Klāras skanīgajās balsīs papildus dramatismu un paplašinot to emocionālo gammu.

Šī ir ļoti laba plate. To var noklausīties zem šī raksta, pirms tam pavērojot arī video dziesmai "Emmylou" no tās.





Papildus resursi:
http://thisisfirstaidkit.com
http://www.myspace.com/thisisfirstaidkit
http://www.facebook.com/firstaidkitofficial

Saistītie raksti:
"First Aid Kit" - "Tiger Mountain Peasant Song", "Ghost Town" (video, audio)
10 dziesmas, kuras vajadzēja noklausīties 2011.gadā

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"My Enhanced Little Rhubarb" - "In Memory of Rupert Cloud" (pilns albums, audio)

Vidusskolā, kad literatūras stundā vajadzēja radīt kādu fantāzijas domrakstu, klasesbiedri allaž iedziļinājās dziļās tēmās - rakstīja par attiecībām, par mīlestību, kāda klasesbiedrene bija uzrakstījusi eseju par to, ko jūt salauzta sirds. Tas bija stulbi! Vismaz man tā toreiz likās. Jo pats es allaž rakstīju, piešķirot cilvēciskus vaibstus - raksturu, domāšanu - meža dzīvniekiem. Man cieņā bija zaķi un eži, un droši vien ar šādiem sacerējumiem es būtu varējis tālu tikt... kādā bērnudārza vecuma auditorijas konkurencē. Kad to sapratu, mana bērnība beidzās, un es saskumu.

Bet nu pavisam nejauši esmu atradis dvēseles radiniekus, kas mani atkal aiznes atpakaļ zaķu un ežu laikos - tas ir zviedru trio "My Enhanced Little Rhubarb", kurā muzicē brālis un māsa Lindstrēmi un māsas draudziņš Hugo Milvūds. Viņu debijas plate "In Memory of Rupert Cloud" ir īpaša, jo tas ir stāsts par mākonīti vārdā Ruperts un ābeli Zelmu, stāsts par viņu abu kopīgo dzīvi. Kādu dienu Ruperts debesīs sajutās ļoti vientuļš (todien spīdēja saule), un viņam palika tik skumji, ka uznāca raudiens. Saprotams, kad mākonītis raud vai čurā, uz zemes esošajiem tas nozīmē lietu. Un tā šīs Ruperta asaras lietus veidolā nolija pār Zelmu. Un Zelmai radās spēki pacelt pret debesīm savus no sausuma novārgušos zarus. Viņa pacēla tos tik augstu debesīs, ka tie satapās ar mākoni. Ruperta un Zelmas stāsts bija sācies...

Šis ir vadmotīvs trio debijas platei. Viņi rada brīnišķīgu mūziku un nesaķēpā to ar bezjēdzīgi nodrāztiem mīlas stāstiem kā mana klasesbiedrene. Tiesa, šajos "My Enhanced Little Rhubarb" stāstos nav zaķu un ežu, bet bez Zelmas un Ruperta ir vēl arī citi personāži, piemēram, ābols Džons, kas, saprotams, ir Zelmas dēls un viņam ir veltīta albuma dziesma "John, Stay Around My Roots". Man nav ne jausmas, vai rakstīt dziesmas par šādām lietām cilvēki pārstāj, kad viņiem beidzās bērnība (vai zāle nākamajam kāsim). Ja tā notiek, gribētos zviedru jauniešiem novēlēt pēc iespējas ilgāk palikt tādiem, kādi viņi ir - tīri, naivi un radoši! Bet visiem pārējiem - ja ir nomocījusi pieaugušo dzīve, plate "In Memory of Rupert Cloud" lai dod to grūdienu, kas reizēm trūkst, lai paceltos vismaz pāris centimetrus no zemes.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/myenhancedlittlerhubarb
http://www.facebook.com/pages/My-Enhanced-Little-Rhubarb

Foto raksta ievadā no "My Enhanced Little Rhubarb" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"LCTRISC" - "Sunbird", "Last Kiss", "This Spiked Love" (video)

Šos zviedrus gribēju ievietot savā kārtējā rubrikā "Singli bez albumiem", taču, lai arī, cik noprotu, duetam "LCTRISC" vēl nav nevienas plates, dziesmu viņiem netrūkst.

Ar skatuves vārdiem "Lenijs" un "Leslijs" abi puiši darbojas "melanholiskā elektropopa" lauciņā, cenšoties klausītāju aizraut atpakaļ "saldajos astoņdesmitajos". Tā vismaz uzskata skandināvu mūzikas apskatnieki. Var piekrist tikai nedaudz, jo "LCTRISC" astoņdesmitajiem ir pārāk moderni un gaumīgi. Viņu daiļrades muzikālo un vizuālo baudu var gūt dueta "Facebook" profilā - tajā ir virkne videoklipu un audiofailiņu, tai skaitā nesen klajā nākušais singls "Sunbird" un nepārspējamais "This Spiked Love".







Papildus resursi:
http://www.facebook.com/LCTRISC

Foto raksta ievadā no "LCTRISC" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"The Glade" - "Dance for Love" (pilns albums, audio)

Tobiass, Nils un Jonas ir trīs vīri, kas raduši prieku, spēlējot folkroka trio "The Glade". Vēl viena jauna zvaigzne pie zviedru mūzikas debesīm. Sanākuši kopā 2008.gadā, pavisam nesen viņi laida klajā savu debijas singlplati "Dance for Love". Tā tituldziesma ir brīnišķīgs grupas kopdarbs ar dziedātāju Sigrīdu Nīlsoni. Bet principā plate ir par taisnību, mīlestību un visu, kas tam pa vidu.

Bez liekām runām un analīzēm - "The Glade" debijas albums "Dance for Love" no sākuma līdz galam!



Papildus resursi:
http://www.thegladeonline.com
http://www.facebook.com/thegladeofficial

Foto raksta ievadā no "The Glade" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Turn Off Your Television" - "Turn Off Your Television" (pilns albums, audio)

Beidzot ir tapis skaidrs tā sauktā "skandināvu skanējuma" noslēpums. Un tā ir - depresija. Ilgi meklēju nosaukumu tai parādībai, kas ļauj šim reģionam - Skandināvijai - radīt tāda veida mūziku, kādu no šīm valstīm pēdējos gados dzirdam. Viens no galvenajiem grupas "Turn Off Your Television" iedvesmotājiem ir "zviedru depresija", ko paši trio skaidro ar īpatnējiem laika apstākļiem un rimto dzīvi šajā pārticības valstī Zviedrijā.

Jons, Stellans un Ēriks nāk no zviedru pilsētas Malmes, un, vēl bez sakārtotās dzīves, viņu iedvesmas avoti ir dīvaini mikrofoni, vecas ģitāras un mūzika no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem, izlaižot astoņdesmito gadu diskogalvas. Mikrofonus viņi mēdz gatavot paši, izmantojot gan vecus bises stobrus, gan ārā metamus mobilos telefonus. Tāpat "Turn Off Your Television" puiši, gluži kā tas dzirdēts ne no viena vien, atzīst, ka spēlēt uz vecām un nodriskātām ģitārām ir daudz lielāka bauda nekā uz "jaunām un glancētām".

"Turn Off Your Television" oktobra pašā sākumā laida klajā debijas plati, nosauktu savā vārdā. Auditorija, pārsvarā mūzikas blogotāji, šos ir ievērtējuši ļoti atzinīgi. Un ne velti. Jo "Turn Off Your Television" mūzikā nav meklējama ierastā "skandināvu stila" rutīna (kas, patiesībā, nemaz nav slikta). Šis trio izdaiļo savas debijas albuma dziesmas ar melodiskām "indiepopa" skaņām; kāds no apskatniekiem pat pamanījies piesaukt kantrī klātesamību šajās divpadsmit dziesmās. Bet tā tur - paldies onkulim ar garo, balto bārdu - nav nemaz. Vairāk tomēr labs pops, kuram nav tendence apnikt uzreiz pēc pirmās noklausīšanās reizes. Kaut gan tas droši vien - kā kuram. "Eiropas pirstāko dziesmu radio" intelektuālākajiem klausītājiem šis noteikti būs par garlaicīgu, savukārt "Latvijas Šlāgermūzikas kanāla" patērētājiem - jau daudz tuvāks. Tomēr, desmit minūšu laikā nesagaidījuši dziesmu "Gaidi mani dienas saulainajā pusē", visticamāk arī šī publika trio "Turn Off Your Television" zudīs.

Šie zviedri ir patīkami ne tikai ar mūziku, ko spēlē. Viņi arī nav skopi, jo savu debijas plati ļauj ikvienam gan noklausīties, gan lejupielādēt par baltu velti. To arī darām, tāpat kā secinām, ka pat savu depresiju nevaram vai nespējam izmantot kā zviedri. Mūsu, latviešu, depresija novedusi vien pie "O Kartes" akadēmijām un Andra Kiviča memuāriem. Tāpēc jālūdz tas pats onkulis ar garo, balto bārdu - kaut mums šī depresija pārāk ilgi neturpinātos. Savādāk memuārus sāks izdot arī Liene Šomase un tas mazais puisītis, kurš televīzija dzied policista formā. Un tāpēc prātīgāk būs televizoru izslēgt, kā to aicina mūsu jaunie zviedru draugi, un ieslīgt patiešām pozitīvā muzikālā depresijā.



Papildus resursi:
http://turnoffyourtelevision.se
http://www.myspace.com/turnoffyourtelevision
http://www.facebook.com/turnoffyourtelevision

Foto raksta ievadā no "Turn Off Your Television" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Edda Magnason - "Blondie" (video), "Edda Magnason" (pilns albums, audio)

Savā mūžā tikai trīs reizes esmu bijis ārzemēs un visas trīs reizes - Zviedrijā. Protams, neskaitot krievu laikos sestdienas rītos aizšaušanu uz Palangu pēc desas. Tas neskaitās, jo Palangu mēs savulaik leišiem uzdāvinājām un tāpēc daļēji tās varam saukt par savām mājām. Bet Zviedrijā ir forši! Tur ļaudis dzīvo kaut kā vienkāršāk, tuvāk dabai, vairāk saskaņā ar sevi. Tieši to pašu var teikt ar jauno zviedru dziedātāju, komponisti un pianisti Edu Magnasonu.

Viņas tēvs ir īslandietis, viņa pati augusi un pasauli iepazinusi lauku vidē Zviedrijas rietumos. Visticamāk, ieguvusi klasisku mūzikas izglītību, un to visu samaisot, rada mūziku, kādu, domājams, citur radīt nebūtu iespējams. Viņas pašas vārdā nosauktā debijas plate klajā nāca 2010.gadā. Tā ir brīnišķīga klasiskās, mūsdienu un kādas īpašas zviedru mežu mūzikas sintēze. Viņas dziesmās nevar saklausīt neko no modernā, no radiostacijās nodrāztā. Šķiet, viņa vispār nekad nav dzirdējusi ne par lēdījām gāgām, ne džastiniem bīberiem, un tieši šī iemesla dēļ viņas mūzika ir unikāla. Ja Zviedrijas mežos joprojām dzīvotu meža tautas, kuras prot sarunāties ar čūskām (tas pēc igauņu rakstnieka Andriusa Kivirehka grāmatas "Vīrs, kas zināja čuskuvārdus" motīviem), modernākā daļa no tās pilnīgi noteikti būtu Magnasones bezierunu piekritēji, čūskas ieskaitot.

Šā gada martā klajā nāca Magnasones otrā plate "Goods", tā turpina iesāktās tradīcijas - īpaša mūzika grūti nosakāmam noskaņojumam. Dziesmas "Blondie" video no jaunākās plates še turpinājumā, tūlīt aiz tās viss Edas Magnasonas debijas albums.





Papildus resursi:
http://www.eddamagnason.com
http://www.facebook.com/pages/Edda-Magnason

Foto raksta ievadā no Edas Magnasonas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Big Fox" - "Saturday", "Boring Ones" (video)

Šarlotai Pererai bija visi priekšnoteikumi dienās kļūt par izcilu mūziķi - bērnībā deviņus gadus mācījusies klarnetes spēli ("Ak dievs, kā es varēju ar šo instrumentu tik ilgi noņemties"), apguvusi arī klavierspēles mākslu. Vārdu sakot, bija pavisam parasts bērns, kura vecāki labprātāk izvēlas sūtīt bērnu mūzikas skolā, nevis debašu pulciņā. Sak, izaugs vismaz par kārtīgu cilvēku, ne tikai prastu pļerkšķi. Tajā pašā laikā bija visi argumenti, lai Perera ar mūziku beigu galā būtu uz "Jūs" - kā jau iepriekš norādīts, klarnetes spēle viņai nepatika, bet desmit gadu vecumā klavierskolotāja paziņoja, ka nekāds pianists no viņas nesanāks. Parasti ar to bērnam visa muzikālā karjera ir cauri (vismaz man tā beidzās, kad klavieru skolotāja, uzskatot, ka man ir pārāk gari nagi, ar lielajām padomju laiku trulajām kancelejas šķērēm tos grieza nost).

Gadi gāja, un Pererai iekšā sēdēja kāds velniņš, kurš dīdīja atsākt kalpošanu skaņu mūzai. Un tā ari notika. Pieņēmusi skatuves vārdu "Big Fox", Perera sāka rakstīt mūziku. Par izbrīnu sev (jo viņa nekad to nebija darījusi), sanāca labi. Sanāca pat tik abi, ka viņas panākumiem noticēja mūzikas izdevniecība "Hybris", un jau pavisam drīz, 1.decembrī, dienasgaismu ieraudzīs "Lielās Lapsas" debijas albums. No tā jau nopludināti pāris singli - "Saturday" un "Boring Ones", un tie ļauj secināt, ka Zviedrijā ir dzimis, vai drīzāk - beidzot izgaismojies, jauns, tā sauktās, inteliģentās popmūzikas talants. Pereras paralēles mūzikā ir "Cat Power", "Feist", Regīna Spektora un citi. Trausla ir viņas mūzika. Tā ir tik smalka un trausla kā "Smalkā stila" Burkas kundzes karaliskais Dultona porcelāns - ar to ir jāapietas īpaši, un ziloņus tuvumā laist nedrīkst.

Koncertos Perera uzstāja kopā ar čellisti Gerdu Holmkvistu; klavieres ar čellu - tas jau vien izklausās smalki! Šo kopdarbu iespējams ievērtēt dziesmas "Dear Therapist" improvizētajā videoklipā, kas seko aiz "Big Fox" pirmo divu oficiālo singlu "Saturday" un "Boring Ones" videoversijām.







Papildus resursi:
http://bigfox.se
http://www.myspace.com/bigfoxmusic
http://www.facebook.com/bigfoxmusic

Foto raksta ievadā no "Big Fox" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jens Lekman - "You Are The Light" (video), "An Argument with Myself" (pilns albums, audio)

Zviedrs Jens Mārtins Lekmans savu debijas plati "When I Said I Wanted to Be Your Dog" izdeva 2004.gadā, pēc tam 2007. gadā sekoja "Night Falls Over Kortedala", un vēl viņam ir vesels lērums singlplašu, jaunākā no kurām "An Argument with Myself" klajā nāca šā gada pavasarī.

Lekmanam patīk grupa "Belle & Sebastian", viņš ir septiņdesmitajos gados dibinātās un joprojām spēlējošās amerikāņu grupas "The Modern Lovers" līdera Džonatana Ričmana fans. Pats saka, ka tieši šie viņu iedvesmo darīt mūzikā to, ko viņš pašreiz dara. Lekmans komponē un izpilda izteikti vitālu un aizraujošu mūziku. Viņš rada ne tikai dzīvespriecīgus skaņdarbus, bet papildina tos arī ar stīgu instrumentu partijām, kas Lekmana mūziku brīžiem padara arī gaisīgu. Bet, piemēram, dziesma "Friday Night at the Drive-In Bingo" no Lekmana otrās plates pilnīgi droši varētu būt rīta rosmes dziesma kādā vecu ļaužu namā, kuru jaunība pagāja dejojot tvistu. Savukārt tituldziesma no pēdējās singlpates "An Argument with Myself" ir pa pusei pops, pa pusei regejs. Latviešiem bija tāda grupa "Hospitāļu iela". Lūk, pēc šiem izklausās plate. Labi, ka ne visa.

Bet nav jau tā, ka visi vai ģībst no Lekmana mūzikas. Komentējot jaunāko singlpati "An Argument with Myself", mūzikas portāls "Tiny Mix Tapes" to nodēvējis par "pārlieku samākslotu". Vai tā ir, katrs pats var pārliecināties, zem šī raksta noklausoties šo plati pilnībā. Pirms tam video dziesmai "You Are The Light" no tāda paša nosaukuma 2004.gadā iznākušas singlplates.





Papildus resursi:
http://www.jenslekman.com
http://www.myspace.com/jenslekmanmusic

Foto raksta ievadā no Jensa Lekmana profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Hunt" - "Ashes Of A Secret Heart" (pilns albums, audio)

Nereti cilvēki uzdod sev jautājumu: "Vai ir dzīve pēc nāves?" Atbildi jau pārsvarā neviens nesaņem. Bet visi cer, ka tomēr pēc nāves ir kas vairāk nekā gulēšana un tusēšana ar tārpiem. Citi domā, ka sēdēs uz mākoņa maliņām un līdz vēmienam klausīsies eņģeļu arfu spēlē, vēl citiem liekas, ka viņi pārdzims par kādu taurenīti vai žāvētu voblu. Kā ir patiesībā - to laikam katrs uzzinās pats. Es savu atbildi gan esmu atradis. Esmu vairāk kā pārliecināts, ka tieši tā, kā dzied Suzanna Brendina - tieši tā dzied radījumi, kas sagaida ļaužu dvēseles tur augšā.

Zviedrijas pilsētā Gēteborgā dzīvojošā Brendina sava projekta "Hunt" ietvaros pirms kāda laiciņa izdeva debijas singlplati "Ashes Of A Secret Heart". Tās piecas dziesmas, kas ieturētas visos klasiskajos "post-rock" rāmjos, ir kā vēsts no citurienes. Brendinas vokāls un dziesmu instrumentālie aranžējumi brīžiem rada mulsu sirrealitātes sajūtu, un tas noteikti jānoklausās un jāizjūt.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/wintertookhislife

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Pallers" - "Come Rain, Come Sunshine", "The Kiss" u.c. (dziesmu liste, audio)

Zviedru mūzikas dzīvē ir kāds redzams un ļoti aktīvs puisis Džoans Angergērts; viņš dibinājis un darbojas tādās zviedru grupās kā "Club 8", "Acid House Kings" un "The Legends". Nu tam visam klāt nācis arī duets "Pallers", kurā Angergērts darbojas kopā ar Henriku Mertensonu. Šoreiz tas ir elektroniskās mūzikas projekts, kura pirmssākumi meklējami 2008.gadā, kad klajā nāca viņu debijas singlplate "Humdrum".

Pirms gada dienas gaismu ieraudzīja arī dueta otrais singls "The Kiss". Viņus jau bija pamanījusi mūzikas prese. Daudzu mūzikas gaumi veidojošais portāls "Pitchfork" šo singlu salīdzināja ar "Kraftwerk" daiļradi, sevišķi dziesmu "Neon Light". "Ja tas nebija skūpsts, tad es nezinu, kas tas bija," dziesmā "The Kiss" dzied zviedru puikas. To pašu var sacīt arī par pašu "Pallers" - ja tā nav sasodīti laba elektroniskā mūzika, tad nezinu, kas tāda ir vispār!

Vēl tikai nedaudz jāpagaida līdz zviedru jaunajai singlplatei - "The Sea of Memories" klajā nāks 27.septembrī, bet viens singliņš no tās pieejams jau šobrīd. "Come Rain, Come Sunshine", tas pats "The Kiss" un vēl citas "Pallers" pērles tad arī turpinājumā.



Papildus resursi:
http://www.pallers.se/
http://www.facebook.com/pallersmusic
http://www.myspace.com/pallers

Foto raksta ievadā no grupas "Pallers" profila portālā last.fm.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet