Rāda ziņas ar etiķeti Yoko Ono. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Yoko Ono. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2015. gada 22. janvāris

No arhīviem: John Lennon - "Imagine" (1971)

Tūlīt aiz jautājuma, vai Latvijas televīzijas raidījumu "Šlāgeraptauja" patiesībā slepeni neorganizē citplanētieši, lai noteiktu, cik zemu var krist cilvēce, nākamais strīdus izraisošākais ir, vai Džona Lenona mūza Joko Ono ir vainojama pie "The Beatles" izjukšanas. Pāris gadus atpakaļ Pols Makartnijs intervijā mūzikas žurnālam "Uncut" gan apgalvoja, ka tā gluži nav patiesība. Jā, Ono uzradās pēkšņi un masīvi, un pārējiem bītliem mērs bija pilns, kad Lenons savu favorīti atveda uz ierakstu studiju un, kas vēl trakāk, prasīja viņas viedokli par tajā brīdī ierakstīto dziesmu, un, kas vēl trakāk, ņēma to arī vērā! Tomēr Makartnijs intervijā atzīst, ka agrāk esošā "ķīmija" starp grupas biedriem jau tāpat kādu laiku nav bijusi pareizās formulas rāmjos, tāpēc Ono, visticamāk, apstākļu sakritības pēc bija pēdējais grūdiens, lai vēl aizvien mūsdienās visu laiku ietekmīgākā rokenrola grupa beigtu savas dienas.

Taču Bītlu fani Ono nepiedeva vēl ilgi (gan jau kāds sirms rokenrola fans par viņu griež zobus vēl joprojām), arī Lenonam nē. Jo, kad tajā pašā gadā (1970) viņš izdeva savu pirmo pēcbītlu albumu "John Lennon/Plastic Ono Band", neskatoties uz kritiķu visnotaļ labajām atsauksmēm, komerciāli tam veicās ne pārāk spīdoši. Taču Lenonam bija pilnīgi vienalga, ka Ono vārds albuma nosaukumā Bītlu faniem kā bullim sarkana lupata gar acīm maisās. Jau pēc gada viņš izdeva nākamo plati "Imagine", kas kļuva par Lenona komerciāli veiksmīgāko solo albumu, un arī tā patiesībā ir slavas dziesma Joko Ono. Pirmkārt, sacerot savu slavenāko dziesmu "Imagine", Lenons ietekmējās no Ono 1964.gadā iznākušā dzejoļu krājuma "Grapefruit", kurā katrs dzejolis sākās ar lūgumu iedomāties (imagine). Otrkārt, uz albuma vāciņa ir Ono fotografēts Lenona portrets. Un, treškārt, plate noslēdzas ar dziesmu "Oh Yoko!", kura "iespējams, ir priecīgākais skaņdarbs, ko Lenons jebkad ir ierakstījis," vēstīts mūsdienās pārizdotā albuma "Imagine" grāmatiņā atrodamā informācija. Tātad - mītiem būs dzīvot mūžam! Gan par Joko Ono, gan citplanētiešiem. 


2015, www.musicstories.lv

trešdiena, 2014. gada 15. oktobris

"Bleachers" - "Strange Desire" (2014)

Grupas "fun."albuma "Some Nights" (2012) koncerttūres laikā tās ģitārists Džeks Antonofs brīvākos brīžos strinkšķināja savu instrumentu, sacerot dažas dziesmiņas, dažas tēmas. Darīja viņš to viens, katrā ziņā paslepus no grupas biedriem, jo liels bija visu pārsteigums, kad šā gada februārī klajā nāca Antonofa projekta "Bleachers" debijas singls "I Wanna Get Better", bet jau jūlijā gatava bija vesela plate "Strange Desire". "(..) "Strange Desire" ir ļoti spēcīgs [albums], dažbrīd saviļņojot ar mūsdienu nostaļģiju, kuras kļūst arvien vairāk ar katru klausīšanās reizi," raksta "Allmusic.com". Palīdzējis ar dziesmu komponēšanu gan Sārai Berelesai, gan Teilorei Sviftai, Antonofs radījis albumu ar mūziku, kas neprasa kompromisus, ja nu vienīgi ar sevi. Un varbūt tieši tāpēc "Strange Desire" izklausās kā tīrradnis, kas ilgi slēpts no citu acīm, radītāja pulēts un lolots, nu pārsteidz pasauli ar savu nosacīto vienkāršību, zem kuras jaušami dučiem emocionālu slāņu. Taču jāņem vērā - lai arī Antonofs ir ģitārists, šis nav ģitārmūzikas albums. Iepazīšanos ar "Strange Desire" ieteicams sākt ar dziesmu "Like a River Runs". Un vēl "I'm Ready to Move On / Wild Heart Reprise" - kopdarbs ar Joko Ono. Dziesma, kuru klausoties, sapņot slapjos sapnīšus var acīm vaļā... 


2014, www.musicstories.lv

otrdiena, 2014. gada 27. maijs

"The Ghost of a Saber Tooth Tiger" - "Midnight Sun" (2014)

Brīžiem kā pa gaisiem! Nu gluži kā mamma! Tā allaž gribas izsaukties, sastopoties ar Šona Lenona daiļrades izpausmēm duetā "The Ghost of a Saber Tooth Tiger" (dueta otra pusīte Šarlote Kempa Mūla vismaz iepriekšējā albuma "Acosutic Sessions" ieraksta laikā bija arī Šona, tā teikt, draudzenīte), kam nupat aktuāla kļuvusi trešā plate "Midnight Sun". Šona mamma, saprotams, ir Joko Ono, bet tētis Džons Lenons, tas tā kā būtu skaidrs. Atšķirībā no sava pusbrāļa Džuliana Šona muzikālās izpausmes ir tādas mazliet gaisīgākas, taču tās, protams, ne tuvu nestāv viņa mammas dziedājumiem, kas brīžiem izklausās kā kaķu spīdzināšana. ""Mignight Sun" ir ļoti interesants ieraksts, un tas parāda, ka duets paplašina savu redzesloku, neaizmirstot, cik svarīgas ir melodiskās saknes," teikts albuma apskatā portālā "The 405". Un trāpīgi teikts, jo Lenons un Mūla, lai arī jaunajā platē turpina eksperimentēt, visu muzikālo materiālu satur tādā kā neredzamā labas gaumes tīkliņā. Un nelīdzenumi, kas lien no tā ārā, padara "Midnight Sun" par jo interesantāku sarunu biedru. Ja nu kāds ar platēm sarunājas, nevis tikai klausās tās...
 

2014, www.musicstories.lv

sestdiena, 2010. gada 18. septembris

Marks Čepmens - cilvēks, kurš nogalināja Džonu Lenonu. 1.daļa - Pretrunīgās liecības




1980.gada 8.decembris, likās, pasaulei būs mierīga diena. Londonā Vemblija arēnā norisinājās tolaik slavas zenītā kāpošās grupas "Queen" koncerts, Kamerūnā pasaulē nāca vēlākā futbola zvaigzne Salomons Olembe, bet Ņujorkas štata pilsētā Bufalo koncertu sniedza pāris gadus aktīvi jau koncertējusī īru rokgrupa "U2". Tomēr notikumi, kas uz visiem laikiem izmainīja daudzu cilvēku dzīves šajā dienā, risinājās pašā Ņujorkas pilsētā. Tajā vakarā ar pieciem šāvieniem mugurā 25 gadus vecais Marks Deivids Čepmens pielika punktu grupas "The Beatles" dibinātāja un miera cīnītāja Džona Lenona dzīvei. Izšāvis Čepmens izņēma Dž.D.Selindžera grāmatu "Uz kraujas rudzu laukā", mierīgi apsēdās un sāka lasīt.

Jautājums, uz ko jārod atbilde: Marks Deivids Čepmens ir garīgi slims cilvēks vai vienkārši sasodīti labs aktieris?



Pretrunīgās liecības un paziņojumi

Deivida Marka Čepmena liecība policijas iecirknī 1980.gada 9.decembrī plkst. 1.00, trīs stundas pēc Džona Lenona slepkavības:

"Šorīt es aizgāju uz grāmatnīcu un nopirku grāmatu "Uz kraujas rudzu laukā". Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no manis ir šīs grāmatas varonis Holdens Kolfīlds, bet pārējā - velns.


Grāmatas "Uz kraujas rudzu laukā" autors Džeroms Deivids Selindžers


Es devos uz ēku, ko sauca par Dakotu. Es pagaidīju, kamēr viņš iznāca no ēkas un palūdzu viņa autogrāfu uz mana līdzpaņemtā albuma. Šajā brīdī manas būtības lielākā daļa guva virsroku, un es gribēju atgriezties savā viesnīcā. Taču es to nespēju! Es gaidīju, kamēr viņš atgriezīsies. Viņš atgriezās pie mašīnas. Joko pagāja man garām pirmā, un es viņu pasveicināju. Es negribēju viņai nodarīt pāri.

Tad nāca Džons, viņš paskatījās uz mani. Es izvilku no mēteļa kabatas ieroci un izšāvu uz viņu. Es nespēju noticēt, ka ko tādu vispār būtu varējis izdarīt. Un es tur vienkārši stāvēju, satvēris savu grāmatu. Es negribēju bēgt. Es nezinu, kas notika ar ieroci. Es atceros, ka Joko to aizsvieda prom. Joko raudāja un lūdza mani, lai es eju prom. Man viņas bija tik ļoti žēl. Tad ieradās policija, tā pavēlēja man plati izstiept rokas pret sienu un iedunkāja mani."



Deivida Marka Čepmena paziņojums Ņujorkas Pirmstermiņa atbrīvošanas pārvaldei 2000.gada 3.oktobrī:

"Es nepārsūdzēšu, lai arī kādu lēmumu jūs pieņemtu. Ja jūsu lēmums ir paturēt mani cietumā, es to nepārsūdzēšu ne tagad, ne arī jebkad vēlāk. Es gribētu, lai man dod iespēju atvainoties Lenona kundzei. Esmu daudz domājis, kādas viņai bija sajūtas atrasties tur tajā vakarā, redzēt asinis, dzirdēt kliedzienus un visu nakti pa sava apartmenta logiem dzirdēt Bītlu dziesmas [kuras pēc traģēdijas atskaņoja sanākušie Bītlu fani].

Un ir vēl viena lieta, ko gribēju pasacīt. Man ir tāda sajūta, ka es vairs Džonu Lenonu nesaredzu kā slavenību. Toreiz es viņu par tādu uzskatīju. Es redzu viņu kā kartona gabaliņu, kas izgriezts no albuma vāciņa. Es toreiz biju ļoti jauns un dumjš, un uz tādiem mediji, ieraksti un mūzika atstāj lielu iespaidu. Un es tikai tagad sāku aptvert, ka Džons Lenons bija personība. Tam nav nekāda sakara ar Bītliem, slavu vai popularitāti. Viņš bija dzīvs cilvēks un es viņu vienkārši nogāzu no kājām, un es nejūtu sevī tiesības celties kājās un kaut ko sev lūgt. (..) Un man ir žēl, ka tas viss kādreiz ir noticis.


Džons Lenons - kartona gabaliņš no albuma vāciņa


Un es gribu vēlreiz parunāt par Lenona kundzi. Es nespēju iedomāties sāpes, ko viņa pārdzīvoja. Es nevaru tās sajust. Es mēģināju iedomāties, kas notiktu, ja kāds ko tādu izdarītu ar manu ģimeni. Bet tur nekas vairs nav vēršams par labu. Tāpēc, ja man atlikušais mūžs jāpavada cietumā kaut vai tikai dēļ sāpēm, ko esmu devis šai vienai personai, es to darīšu.

Un atkal - es nesaku visas šīs lietas, lai jūs apsvērtu manis atbrīvošanu. Es saku, jo tās ir reālas lietas, kas notikušas ar mani. (..) Un tas ir briesmīgi apzināties, ko esi izdarījis"


"Lenona kundze" Joko Ono


Neatlaidība tikt brīvībā

Ir 2010.gada septembris. Pasaules ziņu aģentūras ziņo, ka noraidīts jau sestais (!!!) Čepmena lūgums par pirmstermiņa atbrīvošanu. Trīs cilvēku padome noraidīja viņa lūgumu. Laikraksts "The New York Daily News" vēsta, ka ieslodzīto atbrīvošanas lietu padome saņēmusi 75 protesta vēstules no dažādiem cilvēkiem, kuri iebilst pret Čepmena atbrīvošanu no ieslodzījuma, tai skaitā, "Lenona kundze" Joko Ono.

Atbrīvošanas lietu padomes pamatojums neatbrīvot Čepmenu no ieslodzījuma tika pieņemts secinot, ka ieslodzītais joprojām izrāda vienaldzību "pret sabiedrības normām un cilvēka dzīvības neaizskaramību". Atklāts paliek jautājums - kas šo desmit gadu laikā ir mainījies Čepmena prātā? No pilnīga nolieguma vēlmei izkļūt brīvībā līdz apsēstībai, ar katru atļauto termiņu pieprasīt pirmstermiņa atbrīvošanu no jauna un jauna. Čepmens izcieš piespriesto mūža ieslodzījumu kopš 1980.gada, pirmstermiņa atbrīvošanu drīkst prasīt ne ātrāk kā 20 gadus pēc soda izciešanas sākuma, tātad - 2000.gadā.

Un, tavu brīnumu, 2000.gada 4.oktobrī pasaules mediji ziņo, ka Deivids Čepmens lūdzis pirmstermiņa atbrīvošanu, taču lūgums ticis noraidīts. Tātad augstākminētā dienu iepriekš teiktā saldā runa komisiju tomēr atstājusi vienaldzīgu. Ar apbrīnojamu precizitāti rīkojas šis Čepmens. 2000.gada 8.decembrī apritētu apaļi divdesmit gadi kopš traģēdijas. Pāris mēneši formalitātēm un brīvu gaisu šis Čepmens jau bija plānojis ostīt akurāt pēc minimālā atsēžamā termiņa par savu nodarījumu.


Laikraksta "The New Standard" numurs, kurā paziņots par Lenona nāvi

Jautājums joprojām paliek atklāts: Deivids Marks Čepmens ir garīgi slims cilvēks vai vienkārši sasodīti labs aktieris?

Turpinājums sekos.

Rakstā izmantoti citāti no Čepmena liecībām, kas publiskotas kriminālistikas televīzijas kanāla trutv pētījumā, kā arī ārzemju un pašmāju ziņu lentes.

2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com