Kāpēc "The Beatles" nonāca straumēšanas servisos?

Ziemassvētku vakarā katrs straumēšanas servisa "Spotify" lietotājs savā e-pastā saņēma vēstuli, kurā kompānija paziņoja, ka beidzot straumēšanai pieejams pilns grupas "The Beatles" katalogs. Daudziem Bītlu faniem tajā vakarā viss pārējais - Ziemassvētku vecītis, svētku pīrāgs un bieži vien nekam nederīgās dāvanas - pārcēlās kaut kādā nesvarīgā dimensijā, jo iespēja klausīties "The Beatles" savā straumētājā - tas dažam labam bija pats lielākais Ziemassvētku brīnums! 

"The Beatles" tiesību turētājs "Universal Music Group" (UMG) Liverpūles Četrinieka katalogu darīja pieejamu deviņiem straumēšanas servisiem - "Spotify", "Apple Music", "Google Play", "Amazon Prime", "Slacker", "Tidal", "Groove", "Rhapsody" un "Deezer". Bet kāpēc tas beidzot notika? Un kāpēc tieši tagad?

NEIZBĒGAMĪBA

Vairākus gadus atpakaļ Pols Makartnijs kādā intervijā, atbildot uz jautājumu, kāpēc "The Beatles" mūzika pat nav pieejama oficiālai lejupielādei (un tobrīd tā "iTunes" veikalā tiešām vēl nebija pieejama), atbildēja, ka šādā veidā un formātā izplatīta mūzika vienkārši devalvē tās vērtību, tā pazaudē daļu no sava, tā teikt, šarma. Makartnijs gan to teica laikā, kad straumēšana bija tikai autiņos, bet savu pīķa briedumu bija sasniegusi nelegālā dziesmu lejupielāde un failu apmaiņas programmas. Toreiz, klausoties Makartnijā, varēja tikai minēt, kurā brīdī mākslinieks atgriezīsies uz zemes un beigs dzīvot rozā princešu pasakā. 2015.gada nogale acīmredzot ir šī robežšķirtne, tiesa, šeit vairs ne tik daudz Makartnija spriedumos, cik "UMG" stratēģijas maiņā.

Reklāmas profesionālais žurnāls "Adweek" arī pievērsies šim jautājumam. Tiesa, vairāk no zīmolvedības un mārketinga puses, bet, visticamāk, tieši šie arī bija galvenie iemesli "The Beatles" kataloga publicēšanai. "No zīmola viedokļa raugoties, tas bija neizbēgami, ka "UMG" izdeva "The Beatles" katalogu," žurnālam saka Ņujorkas radošās aģentūras "BrandFire" izpilddirektors Ādams Padilla. "Kā gan viņi tiktu uztverti kā kompānija, kura aiztur mūsdienu vēstures labākās mūzikas publicēšanu un [līdz ar to arī] tās izplatību?" jautā Padilla. "Noliekot malā uzskaites un intelektuālā īpašums jautājumus, [var teikt, ka] straumēšana ir vislabākais veids, kā sasniegt jaunu auditoriju," saka cits reklāmas veterāns Ārons Goldmans no "4C" aģentūras. Viņš arī uzskata, ka šī ir lieliska iespēja jauno paaudzi pieradināt pie Bītliem, tādējādi saglabājot šīs mūzikas dzīvotspēju vismaz vēl par dažām paaudzēm. 

VISI GRIB KLAUSĪTIES "THE BEATLES"!

Otrs lielais iemesls "The Beatles" kataloga publicēšanai, protams, ir nauda. Iespēja paņemt to tur, kur tā šobrīd apgrozās - straumēšanas vidē. Bet vai tā sauktie tūkstošgades bērni jeb "millenials" (par tādiem tiek uzskatīti no 1980.gadu sākuma līdz 2000.gadu sākumam dzimušie), kuri ir lielais vairums straumēšanas servisu lietotāju, maz atpazīst tādus Bītlus un klausīsies tos, attaisnojot "UMG" finansiālās cerības? "Nav jau tā, ka tūkstošgades bērni nezina, kas  ir "The Beatles", bet, laikam ejot, vairums mūzikas tiek patērēts tieši straumēšanas servisos kā "Spotify"," atzīst Čārlzs Aleksanders, kura Nešvilā bāzētā kompānija "Streaming Promotions" nodarbojas ar mūzikas industrijas mārketingu un menedžmentu. Aleksanders uzskata, šis ir stratēģisks gājiens "The Beatles" zīmola stiprināšanā. Protams, tas, iespējams, jau tāpat ir spēcīgākais visā mūzikas industrijā, taču tas tāds nebūt nav jauno klausītāju vidū. "Ja viņi vēlas audzēt jaunu fanu bāzi, [Bītlu publicēšana] "Spotify" ir ļoti nozīmīga," atzīst Aleksanders.

Tomēr visam šim nevajadzētu pieiet tikai no vienas puses. Bītlu pieejamībai straumēšanas servisos varētu būt arī cita blakne. Proti, šos servisus varētu sākt izmantot tā vecuma ļaudis, kuri reiz dzīvoja ar Bītlu mūziku, bet straumēšanu līdz šim uzskatīja par kaut ko viņiem pārāk nesaprotamu un varbūt pat par modernu. Bītlu katalogs varētu "būt atslēga, lai atvērtu šos vārtus," poētiski par senioru vēlmi pamēģināt straumēšanu izsakās "Birmingham Mountain Radio" īpašnieks Skots Redžisters. "[Straumēšana] ir jaunākais mūzikas patērēšanas veids," atzīst Redžisters, piebilstot, ka tā ir iespēja katram klausīties tieši to, ko vēlas. ""The Beatles" ir "The Beatles", vecīt! Visi grib klausīties "The Beatles"!" Visbeidzot, vinils! Vinila plašu atdzimšana "The Beatles" tiesību turētājiem ir uz vienu roku, jo atšķirībā no kompaktdisku pārdošanas, kas ienes aizvien mazāk naudas, vinila plates šobrīd piedzīvo renesansi, uzrādot ap 40% (!!!) izaugsmi gadā. Bītlu atpazīstamības pieaugums jauno klausītāju vidū, kas arī ir čaklākie vinila plašu pircēji, varētu nest ar cipariem rakstāmu rezultātu.

CD ĒRAS GALS?

"Ja jaunie cilvēki nepieņem "The Beatles", izmantojot savus noteikumus un [klausīšanās] ierīces, tas, kas reiz bija vērtīgs, strauji kļūst par reliktu," pie jaunajiem klausītājiem un viņu paradumiem atkal atgriežas Padilla. "Adweek" gan izsaka vēl nolemtāku secinājumu: tas, ka "The Beatles" sāk savu digitālo dzīvi, simboliski varētu nozīmēt kompaktdiska formāta nāvi. Tam tikai daļēji piekrīt tiešsaistes mūzikas un kultūras žurnāla "Paste" dibinātājs Džošs Džeksons, sakot, ka tā nav kompaktdisku pēdējā elpa. "Bet šis [2015.] bija gads, kad straumēšana pārsniedza CD pārdošanas rādītājus, un daudzi no pārdotajiem CD ir no [tā sauktajiem] mantojuma māksliniekiem (slavenu kolektīvu un dziedātāju klasiskie albumi, kuriem zināms noiets ir vienmēr). Tātad tas, ka "The Beatles" tagad ir visur pieejami straumēšanai, ir milzīgs [mūzikas industrijas] pagrieziena punkts."

Un visbeidzot. Ja tev patīk Bītli, nemeklē zemtekstus, kāpēc tie tagad ir atrodami tavā straumētājā. Vienkārši klausies! Un skaidru prātu apjaut, ka tu šobrīd esi vienā sazobē ar mūsdienu populārās mūzikas pašiem pamatiem. 

Foto no spotify.com.

2016, www.musicstories.lv.

"YouTube" palaiž maksas versiju "YouTube Red"

Pasaulē nav lielākas virtuālās izgāztuves par video straumēšanas vietni "YouTube". Videokadros fiksētas teju visas uz planētas iespējamās lietas, darbības, notikumi un procesi - tāda ir "YouTube" būtība. Turklāt pēdējās piecgades laikā, kad uzplaukumu piedzīvo viedtālruņi, kas aprīkoti ar videokamerām, "YouTube" tiek burtiski pārpludināta ar šiem videoklipiņiem, kuriem nav absolūti nekādas pievienotās vērtības. Tiesa, "YouTube" platforma aizvien biežāk tiek izmantota jēgpilni, piemēram, visām lielākajām planētas TV kompānijām izveidojot tajā savu raidījumu un ziņu sižetu kanālus, kā arī, protams, "Youtube" blakusprodukts "Vevo", kurā oficiāli tiek publicēti dziesmu videoklipi. Tomēr lietotājs ar nedaudz augstākām prasībām pret ērtībām internetā aizvien biežāk izvēlas "YouTube" apiet pārāk daudzo reklāmu un jau pieminēto videodrazu dēļ. Un nu tam ir risinājums. 28.oktobrī ASV tirgum tika palaista "YouTube" maksas versija "YouTube Red".

$9,99 MĒNESĪ - UN BEZ REKLĀMĀM!

Saskaņā ar "Nielsen Music" uzskaitītajiem datiem, "YouTube" un "Vevo" kopējais video straumējumu skaits 2014.gadā bijis 85 miljardi. Salīdzinājumam, straumēšanas servisiem "Spotify", "Rhapsody", "Rdio" un citiem šis skaitlis pērn KOPĀ ir bijis 79 miljardi. Pēc žurnāla "Billboard" aprēķiniem, "YouTube" un "Vevo" ieņēmumi no reklāmām pērn sastādīja 230 miljonus ASV dolāru, tajā pašā laikā audio straumēšanas servisi ar reklāmām spēja ieņemt $630 miljonus. Kāpēc tie, kuri vairāk straumē, proti, "YouTube", saņem mazākus ieguvumus no reklāmām? "Billboard" skaidro, ka baidoties no straumējumu krituma, "YouTube" reklāmu pievieno ne pilnīgi katram skatītajam video.

Ko tad piedāvās "YouTube Red" un kādi būs ieguvumi gan izmantotājam, gan autortiesību turētājiem. Un tātad - par $9,99 mēnesī "YouTube Red" lietotājam ir pieejams oriģināls video saturs (pieļaujams, kaut kad nākotnē "YouTube Red" tāpat kā "Amazon" un citas platformas piedāvās arī savus seriālus un filmas), audio un video straumēšana bez reklāmām, iespēja klausīties un skatītites "offline" režīmā, kā arī piekļuve "Google Play Music" servisam. Tomēr jautājums paliek atklāts - kāpēc kādam, kurš šobrīd "YouTube" sērfo bez maksas, nākotnē par to būtu jāmaksā $120 gadā? 

KĀPĒC BŪTU JĀMAKSĀ?

Atbilde te sadalās divās daļās. Pirmkārt, saturs un ērtības. Ja šobrīd "YouTube" lietotājs vēlas noklausīties, piemēram, Eltona Džona vai jebkura cita mākslinieka dziesmu kanālu, vismaz pēc katras otrās trešās dziesmas klausīšanos pārtrauc reklāma, kura nevis izlec kaut kur ekrāna apakšā, bet audio un video versijā izbļaustās, kā likums, skaļāk par jebkuru iepriekš skanējušo dziesmu. Tas tracina, un šis ir iemesls, kāpēc "YouTube" zaudē apmeklētājus, kuriem arī interneta vidē ir nepieciešamas ērtības, kas šajā gadījumā ir iespēja noklausīties to, ko vēlies, bez skaļām, bez jebkādām reklāmām.

Otra atbildes daļa skar autortiesības. "YouTube" nepārtraukti tiek gānīta par autortiesību neievērošanu. ""YouTube" un "Google" savā autortiesību izpratnes pieejā robežojas ar kriminālnoziegumu," asi par abu vienās rokās esošo interneta gigantu darbību žurnālā "Billboard" izsakās digitālās mūzikas tirdzniecības kompānijas "INgrooves" izpilddirektors Robs Makdaniels. Viņam pievienojas Mets Pinkuss, "SONGS Music Publishing", kas pārstāv dziedātāju Lorde un "The Weeknd", dibinātājs. ""YouTube" ir mūzikai īpaši kaitīgs," viņš ir skarbs, atsaucoties uz savu līdzšinējo sadarbību ar "YouTube", cenšoties identificēt tajā esošā satura leģitimitāti, iekasējot atlīdzību par savu pārstāvēto autoru darbiem un cenšoties panākt pretlikumīgi ievietotu darbu izdzēšanu no vietnes. Taču viņš arī atzīst, ka pēdējos aptuveni trijos gados lietas kļuvušas "mazliet labākas." 

Tieši autortiesību jautājums nākotnē varētu būt tas, kurš bezmaksas pieejā lietotājiem varētu liegt daudzas no lietām, ko viņi šobrīd skatās "YouTube" vai citās bezmaksas platformās. Protams, nav runa par kakājošu suņu vai vemjošu cilvēkbērnu jaukajiem videostāstiņiem, kam jebkurā sabiedrībā būs savs aiz sajūsmas spiedzošs skatītāju kontingents. Un, iespējams, nākotnē "YouTube" būs tikai šādi klipi, bet jebkas saturīgāks nāks komplektā ar masveida reklāmu vai nebūs pieejams vispār. Arī autortiesību aizstāvji ir bijuši pietiekami skaļi, lai aizvien vairāk audio un vizuālā satura lietotāju šo pienākumu - samaksāt darba autoram - sāktu uzskatīt par pašu par sevi saprotamu lietu. Taču arī likumdošanas līmenī ir skaidrs, ka spiediens maksāt taisnīgu autoratlīdzību visās autora darbu izmantošanas platformās tikai pieaugs. Tas vēl viens pluss "YouTube Red". 

GALVENAIS - NAUDA!

Galvenais "YouTube Red" izveidošanas iemesls, protams, ir nauda. "Freemium" jeb bezmakas "YouTube", saprotams, turpinās pelnīt no reklāmas, un, kā jau augstāk noskaidrots, labi pelnīt. Tomēr tendences rāda, ka aizvien vairāk lietotāju reklāmas redzēt un dzirdēt vairs negrib. Saskaņā ar "Spotify" jaunākajiem finanšu datiem, kurus pētījis "Billboard", 91% no visiem šī straumēšanas servisa ieņēmumiem veido maksas lietotāju abonešanas maksa, turklāt no visiem "Spotify" lietotājiem tādu, kas par mūzikas klausīšanos maksā, ir vien 27%. Iespējams, šī tendence jau pavisam drīz novedīs pie "freemium" režīma slēgšanas, par ko ar "Spotify" cīnījās gan Teilore Svifta, gan šobrīd Adele.  "Spotify" boss Daniels Eks sarunā tajā pašā "Billboard" pavasarī par "freemium" likvidēšanu gan neko i dzirdēt negribēja, sakot, ka tā ir būtiska "Spotify" biznesa daļa. Bet pusgads šajā nozarē ir salīdzināms ar pusi cilvēka mūža - mainīties var viss.

"YouTube" biznesa vadītājs Roberts Kinkls, kurš pārstāv arī "Google Play", atzīst, ka tiesības pastāvēt ir abu veidu platfomām - gan maksas, gan bezmaksas. Jo tās abas autoriem var dot finansiālu pienesumu. Kā piemēru viņš min Adeles jaunā singla "Hello" rekordu - 100 miljoni skatījumu vien piecās dienās (tas gan ir tikai otrais labākais rādītājs "YouTube" vēsturē). Taču nevar nepieņemt, ka viena daļa no 1,11 miljoniem digitālo "Hello" kopiju pircējiem pirmajā nedēļā pēc dziesmas iznākšanas iedvesmu savam lēmumam atvērt maciņu guva, tieši noskatoties klipu "YouTube". "Tas ir pierādījums, ka "YouTube" ir lieliska vieta satura atklāšanai un komercijas veidošanai ap to," viņš atzīst sarunā ar "Billboard".

VAI LATVIJĀ BŪS PIEPRASĪJUMS?

Latvijā tātad "YouTube Red" vēl nav pieejams. Tas šobrīd strādā ASV, kur tas tiek testēts darbībā, un jau drīz būs zināmi pirmie rezultāti un lietotāju paradumu tendences. Bet vai pēc "YouTube Red" būtu pieprasījums Latvijā? Vai šeit būtu pietiekami daudz lietotāju, kuri ir gatavi kam vairāk par kakājošu sunīšu video un par to arī maksāt? Viss ir atkarīgs no satura. Par cik "Lattelekom" un citi TV pakalpojumu piegādātāji ir apvienojušies asociācijā, kas nolēmusi ar likumu liegt valsts iedzīvotājiem straumēt filmas un seriālus no citu valstu vietnēm, "YouTube Red" varētu būt legāla izeja, ja vien piedāvās atbilstošu saturu - jau pieminētās filmas un seriālus. Savādāk "Lattelekom" & Co šobrīd gatavojas kaut ko aizliegt, vietā piedāvājot, maigi sakot, pliekanu alternatīvu - pieticīgu "Lattelekom" videonomas kolekciju, kas tomēr ir grandioza, salīdzinot ar otru lielāko protestu cēlāju "Megogo", kura piedāvājumā ir pārsvarā truli krievu seriāli ar kriminālu raksturu. Ja runājam metaforās, šo kompāniju piedāvājums ir identisks "YouTube" kakājošo sunīšu video. Tāpēc, ja kādreiz "YouTube Red" piedāvās savu servisu Latvijā, bez lietotājiem tas nepaliks. Vismaz līdz brīdim, kad ienāks filmu straumēšanas serviss "Netflix". Bet par šo plāniem izvērst savu darbību mūsu reģionā ziņu nav.

Attēlā raksta sākumā: "YouTube" un "Google Play" biznesa vadītājs Roberts Kinkls "YouTube Red" izziņošanas pasākumā Losandželosā 21.oktobrī. Foto no bbc.com.

2015, www.musicstories.lv.

"Spotify" uzvar!

Apkopoti pēdējie pieejamie dati par mūzikas straumēšanas servisu maksas abonentu skaitu, un tie rāda, ka tirgus līderis ar 20 miljoniem maksājošu abonentu joprojām ir "Spotify".

"APPLE MUSIC" AUDZĒ MUSKUĻUS

"Spotify" klausītājiem piedāvā arī bezmaksas abonēšanu jeb tā saukto "freemium", un tiek lēsts, ka servisam ir ap 45 miljoniem šādu lietotāju. Tātad maksāt par mūzikas klausīšanos izvēlas aptuveni trešā daļa "Spotify" servisa izmantotāju.

Dati, ko apkopojis statistikas portāls "Statista" izrādei ar nosaukumu "Vai "Apple Music" pārspēs "Spotify"?" aizver priekškaru pēc pirmā cēliena. Tātad līdz pirmajam starpbrīdim tas nav noticis, taču "Apple Music" maksas lietotāju skaits 6,5 miljoni, ņemot vērā, ka serviss savu darbu sāka tikai 30.jūnijā, ir vērā ņemams. Turklāt jāpatur prātā, ka šie 6,5 miljoni ir palikuši pie "Apple Music" arī pēc trīs mēnešu ilgās "trial" jeb izmēģinājuma versijas izmantošanas - tātad šie ir lojāli un eventuāli pastāvīgi lietotāji (tehnoloģiju vietne bgr.com vēl septembra beigās ziņoja, ka "Apple Music" izmēģinājuma versijai kopā pierakstījušies ap 15 miljoniem lietotāju, ko pati kompānija nekomentē).

"TIDAL" NĪKUĻO

Pārējie servisi lielas svārstības maksas lietotāju skaita izmaiņās neuzrāda, kļūstot par aizvien marginālākiem nišas produktiem. Salīdzinoši labus rādītājus (6,3 milj.) fikēsjis "Deezer". Savā nišā sēž arī "Pandora" (3,9 milj.) un "Rhapsody" (3 milj.) - servisi, kas orientēti vairāk uz ASV tirgiem. 

Visbēdīgāk iet pavasarī skaļi atklātajam un izbazūnētajam mūziķu īpašumā esošajam straumēšanas servisam "Tidal". Tas ir spējis pulcināt tikai vienu miljonu maksas lietotāju, kas pilnīgi noteikti nav tas, ko reperis Jay Z, ieguldot 60 miljonus ASV dolāru, bija gaidījis. Turklāt žurnāls "Billboard" precizē, ka tieši "Jay Z ēras" pienesums ir 490 tūkstoši lietotāju, jo 510 000 aktīvu kontu "Tidal" saņēmis mantojumā no iepriekšējā servisa uzturētāja "WiMP". "Billboard" tomēr uzskata, ka arī 490 tūkstoši jaunu lietotāju sešu mēnešu laikā tādai mazai kompānijai kā "Tidal" ir vērā ņemams rezultāts. Kompānijas viceprezidents Tims Railijs turpat atzinis, ka "Tidal" tomēr orientējas palikt par nišas spēlētāju, jo vienīgais no servisiem piedāvā tā saukto HD kvalitātes jeb "lossless-audio" straumēšanu (tas maksā $20 mēnesī). No visiem "Tidal" lietotājiem 45% izvēlējušies tieši šo kvalitāti, atklāj Railijs.

KONKURENCE APBALVO LIETOTĀJU

Skaidrs ir viens - konkurence mūzikas straumēšanas biznesā ir milzīga. Un, lai arī cik grūti katrai no šīm kompānijām iet, ieguvējs ir ikviens lietotājs. Viens piemērs. Kopš "Apple Music" ienākšanas tirgū, savu pakalpojumu kvalitāti paaugstinājis arī "Spotify" serviss. Un konkrēti, pēc ovācijām, ka "Apple Music" saviem lietotājiem rekomendē tiešām katra gaumei atbilstošus albumus, ko šis lietotājs nekad nav klausījies, arī "Spotify" tagad ik pirmdienas rītu katra lietotāja kontā atjauno speciāli viņam izveidotu dziesmu listi ar nosaukumu "Discover Weekly". Dziesmas, kas tajā ievietotas, ir lielisks katra lietotāja gaumes spogulis un ļauj iepazīt patiešām lielisku mūziku, par kuru līdz šim nebija ne jausmas.

Foto raksta ievadā no mashable.com.

2015, www.musicstories.lv

Mūziķi nodibina savu straumēšanas servisu "Tidal"

Sešpadsmit mūziķi un grupas, tai skaitā "Arcade Fire", Bejonsī, Kalvins Hariss, Kriss Mārtins ("Coldplay"), Madonna, Niki Mināža un citi nupat Ņujorkā prezentējuši jaunu mūzikas straumēšanas servisu "Tidal". Projekta aktīvākais virzītājs un veidotājs ir reperis Džeizī (Jay-Z), un viņš ir apsolījis, ka šis serviss būšot īpašs.

GALVENĀ ATŠĶIRĪBA - SKAŅAS KVALITĀTE

Ar ko tad "Tidal" atšķiras no citiem straumēšanas servisiem. Pirmkārt jau, protams, ar īpašniekiem - šā brīža pasaules popmūzikas grandiem, kas "Tidal" dod lielas priekšrocības cīņā ar konkurentiem, piemēram, piedāvājot līdzīpašnieku jauno dziesmu ātrākus pirmatskaņojumus un ekskluzīvus ierakstus. Otra atšķirība - "Tidal" ir pieejami arī videoklipi. Taču kā pārākā atšķirība no citiem servisiem tiek izcelta skaņas kvalitāte. Par staraumēšanas servisu skaņas kvalitāti sūdzējusies gan grupa "Led Zeppelin", gan Džeks Vaits (starp citu, arī viņš ir šajā "Tidal" kompānijā), gan citi, un viņi visi kā viens apgalvo - mp3 skaņas formāts atņem mūzikai īsto skaņu! 

"Tidal" piedāvā divu veidu abonēšanas servisu - ar standarta skaņas kvalitāti ($9,99 mēnesī) un HD skaņas kvalitāti gan mūzikai, gan video ($19,99 mēnesī). Mūzikas lejupielāžu veikalā "iTunes" dziesmas var nopirkt 256 kbps kompresijā, "Spotify"piedāvā straumēšanu 320 kbps formātā, taču "Tidal" saviem HD skaņas abonentiem mūziku ļauj klausiīties 1411 kbps kompresijā, kas tiek pielīdzināta tuvai CD skanējuma kvalitātei. 

KONKURENTI SKEPTISKI

Skaidrs, ka lēmums par šāda servisa dibināšanu tapis nolūkā pašiem pelnīt par savu darbu izmantošanu, nevis maksāt citiem. "Spotify" (15 miljoni maksas lietotaju) šajā sakarā no komentāriem pagaidām ir atturējies, savukārt "Rhapsody" (2,5 miljoni maksas lietotāju) dibinātājs Ītans Rudins vietnei "Mashable" atzinis, ka "mēs šajā industrijā esam jau 13 gadus, un esam piedzīvojuši daudzus jaunus spēlētājus, kuri [tirgu] pamet ātri vien pēc ienākšanas [tajā]." Viņš turpina būt skeptisks, sakot, ka "tas ir vienkārši - gribēt būt mūzikas straumēšanas biznesā. Bet kolīdz tu [šajā biznesā] nonāc, tu saproti, ka nav sarežģīti licenzēt vairāk kā 34 miljonus dziesmu, bet sarežģīti ir izveidot produktu, kuru cilvēki grib lietot un maksāt par to."

Skaidrs, ka "Tidal" gaisu pamaisīs. Skaidrs, ka daļa savus šā brīža straumēšanas servisus pametīs, jo gribēs taču maksāt "pa taisno" saviem elkiem. Taču samērā augstā abonēšanas maksa, visticamāk, vismaz "Tidal" HD versiju padarīs vairāk par mūzikas gardēžu atribūtu. Taču tik pat iespējams, ka, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas mūzikas straumēšanas globālajos noteikumos, ko šobrīd visaugstākajā līmenī apspriež industrijas starptautiskās organizācijas un kas paredz autoriem paaugstināt atlīdzibu par viņu darbu straumēšanu, citi servisi tāpat būs spiesti maksu paaugstināt, izlīdzinoties ar "Tidal"cenrādi. Viss ir klausītāju ziņā. Arī mūsu, starp citu. Jo to valstu vidū ārpus ASV, kurās pieejams "Tidal" serviss, ir arī Latvija.

Foto raksta ievadā no whathifi.com.

2015, www.musicstories.lv