Marks Čepmens - cilvēks, kurš nogalināja Džonu Lenonu. 2.daļa - Pretrunīgā personība

Marks Deivids Čepmens dzīvoja pavisam blakus Atikas pāraudzināšanas iestādei netālu no Bufalo pilsētas Ņujorkas štatā. Sēžot cietumā, viņš acīmredzot ir atbrīvojies no dēmoniem, kuri 1980.gadā lika viņam nogalināt savu tā brīža elku leģendārās grupas "The Beatles" dibinātāju Džonu Lenonu.


Dzīšanās pēc publicitātes

Lai arī kā viņš censtos, iespēja, ka Čepmens tiks atbrīvots no cietuma pirms termiņa, tātad - aiziešanas pie tēviem -, ir niecīga. Un tam par pierādījumu ir fakts, ka cietumnieku Atbrīvošanas lietu pārvalde jau sešas reizes ir noraidījusi Čepmena lūgumu par viņa pirmstermiņa atbrīvošanu, pat neskatoties uz to, ka Čepmena cietumnieka kartiņā stāv ieraksts: "Disciplīna - priekšzīmīga!" Šāds lēmums gan daļēji ir saistīs ar bažām, ka, izlaižot Čepmenu no cietuma, vislielākais apdraudējums būtu tieši viņa dzīvībai, nevis Joko Ono vai abu pārējo dzīvi palikušo Bītlu - Pola Makartnija un Ringo Stāra - dzīvībām. Cietumā viņš ir izolēts no citiem ieslodzītajiem, jo pastāv varbūtība, ka arī starp tiem varētu būt kāds fanātiskāks Lenona un Bītlu fans.

2010.gada 10.maijā Čepmenam palika 55 gadi un, visticamāk, savu atlikušo mūžu viņš pavadīs vieninieka kamerā. Ironiski, bet Čepmena vienīgā iespēja kļūt brīvam laikam būtu tikai nāves sods.

Esot cietumā, viņš ir saņēmis maz psiholoģiskus uzbrukumus no apkārtējiem par savu nodarījumu, izņemot dažus pašā ieslodzījuma termiņa sākumā. Markam Deividam Čepmenam nav ne jausmas, kas viņu sagaidītu, izejot pa cietuma vārtiem. Čepmena advokāts pirms tiesas piedāvāja savam klientam censties panākt, ka tiesa atzīst viņu par psihiski nepieskaitāmu. Tādā gadījumā Čepmenam pastāvētu iespēja nonākt psihiatriskajā slimnīcā, nevis cietumā. Čepmens no tā atteicās.


Ņujorkas Centrālparkā Lenona fani piemin viņa nāves 25.gadadienu 2005.gada 8.decembrī



Pēdējos 30 gadus Čepmenam nav bijis īpaši daudz nodarbju, izņemot lasīšanu, televizora skatīšanos un pārdomas par to, ko viņš izdarīja 30 gadus atpakaļ, un kas viņa 25 gadus ilgajā mūžā bija nogājis greizi, lai viņš spertu šādu noziedzīgu soli. Un viņš spēj sevi analizēt pārsteidzoši dziļi, jo aresta laikā simtiem stundu pavadījis sarunās ar psihiatriem. Deviņi no tiem bija gatavi liecināt viņam par labu, Atbrīvošanas lietu padomei izskatot kārtējo notiesātā lūgumu par pirmstermiņa atbrīvošanu. Pats Čepmens padomei apgalvoja, ka dēmoni, kas viņā bija mājojušu lielāko viņa dzīves daļu, tagad jau vairākus gadus ir pazuduši.

Pirmos sešus ieslodzījuma gadus Čepmens noraidīja visus lūgumus sniegt intervijas presei, apgalvojot, ka nevēlas ar Lenona nogalināšanu kļūt populārs. Taču vēlāk viņš žurnālistam Džeimam R.Geinam izstāstīja stāstu par slepkavību un savu apjukušo jaunību. Geins publicēja šo stāstu trīs daļās žurnālā "People" 1987.gada februārī un martā. Vēlāk Atbrīvošanas lietu padomei Čepmens atzina, ka šo interviju "ļoti nožēlo."


Zurnāls "People" daudzkārt publicēja ar Lenonu un Bītliem saistītus rakstus. Šajā 1988.gada 15.augusta numurā žurnāls publicē fragmentus no Alberta Goldmana sarakstītās Lenona autobiogrāfijas




Bet maisam gals bija vaļā. Nedaudz vēlāk Čepmens sniedza veselu interviju sēriju Ņujorkas laikraksta "Democrat and Chronicle" žurnālistam Džekam Džounam, kurš 1992.gadā izdeva grāmatu "Let Me Take You Down: Inside the Mind of Mark David Chapman, the Man Who Killed John Lennon".






2000.gadā, kad tuvojās pirmais iespējamais pirmstermiņa atbrīvošanas pieprasīšanas termiņš, Džouns piedāvāja Čepmenam izstāstīt savu stāstu "CourtTV Network" programmā "Mugshots". Čepmens atteicās runāt kameras priekšā. Taču pēc pierunāšanas piekrita savu stāstu ierunāt audiolentē. Vēlāk Atbrīvošanas lietu padomei viņš atzina, ka programma "daudz ko izņēmusi no konteksta, bet tas nekas."


Deivida Čepmena 1992.gadā sniegtā intervija TV kanālam ABC


Patiesais Čepmens?


Daudzas no lietām, kuras tika runātas par Čepmenu pēc viņa aresta, bija pretrunīgas. Tāpat kā daudzas no lietām, ko Čepmens stāstīja Geinam un Džounsam.

Tātad - kas petiesībā ir Deivids Marks Čepmens? Vidusskolā pirmos divus gadus Čepmens gan lietoja narkotikas, gan kavēja skolu, gan bēga no mājām, lai pāris nedēļas klejotu apkārt. Savukārt pēdējos divus gadus Čepmens bija "atdzimis no jauna" kā kristietis, kurš savā runā bārstīja Bībeles citātus.

Viņš varēja būt ātras dabas un atriebīgs. Viņa abi mēģinājumi iestāties koledžā cieta neveiksmi. Viņš tika atlaists no vairākām darbavietām.

Taču, kad pēc Lenona slepkavības žurnālisti centās uzzināt iespējami vairāk faktu par Čepmenu, cilvēki, kuri viņu pazina, aprakstīja Deividu Marku pavisam citādāk. Viņa vidusskolas kora skolotāja atzina, ka "no 400 viņas skolniekiem Marks būtu pēdējais, kurš uz kaut ko tādu [Lenona slepkavību] būtu spējīgs."

Tie, kas zināja Čepmenu kā veselības aprūpes darbinieku, slavēja viņu. Tīņa vecumā, strādājot vasaras nometnē par konsultantu, jaunākie bērni viņu burtiski dievinājuši. "Mēs iecēlām viņu par nometnes direktora vietnieku, jo viņam bija izteiktas līdera īpašības," atzīst šīs nometnes toreizējais izpilddirektors Tonijs Adams. "Ja arī bija kāds, kurš šo darbu varētu izdarīt vislabāk, tas bija Marks!"

Vēlāk Čepmens ar tik pat lieliem panākumiem esot strādājis arī vjetnamiešu bēgļu nometnē, "īpaši ar bērniem," piebilst minētais kolēģis. Čepmens kļuva par nometnes direktora labo roku un pārstāvēja nometni sarunās ar valdības struktūrām. Viņš pat ir spiedis roku ASV prezidentam Džeraldam Fordam.


Čepmens YMCA nometnē 1975.gadā



Kad Čepmens pēc pašnāvības mēģinājuma tika ievietots slimnīcā, viņā esot bijusi novērojama ļoti liela līdzjūtība pret citiem pacientiem un viņu sāpēm. Pēc izrakstīšanas slimnīca pieņēma viņu darbā. Viņa nodaļas vadītājs atceras: "Visi pacienti, īpaši gados vecākie, ar kuriem neviens cits lāgā negribēja parunāties, mīlēja šo zēnu, un es varu pateikt ļoti daudz laba par viņu."

Tātad 1980.gada 8.decembrī brīdī, kad Lenons bija parakstījis Čepmenam plati, "labais" Marks lūdza Dievam spēku saņemties un iet prom, bet "sliktais" Marks lūdza nelabajam iedvesmu "izdarīt to, izdarīt to, izdarīt to."

Un nelabais uzvarēja.

Turpinājums sekos.

Rakstā izmantoti citāti no kriminālistikas televīzijas kanāla trutv pētījuma, kā arī ārzemju un pašmāju ziņu lentes.

2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Marks Čepmens - cilvēks, kurš nogalināja Džonu Lenonu. 1.daļa - Pretrunīgās liecības

1980.gada 8.decembris, likās, pasaulei būs mierīga diena. Londonā Vemblija arēnā norisinājās tolaik slavas zenītā kāpošās grupas "Queen" koncerts, Kamerūnā pasaulē nāca vēlākā futbola zvaigzne Salomons Olembe, bet Ņujorkas štata pilsētā Bufalo koncertu sniedza pāris gadus aktīvi jau koncertējusī īru rokgrupa "U2". Tomēr notikumi, kas uz visiem laikiem izmainīja daudzu cilvēku dzīves šajā dienā, risinājās pašā Ņujorkas pilsētā. Tajā vakarā ar pieciem šāvieniem mugurā 25 gadus vecais Marks Deivids Čepmens pielika punktu grupas "The Beatles" dibinātāja un miera cīnītāja Džona Lenona dzīvei. Izšāvis Čepmens izņēma Dž.D.Selindžera grāmatu "Uz kraujas rudzu laukā", mierīgi apsēdās un sāka lasīt.

Jautājums, uz ko jārod atbilde: Marks Deivids Čepmens ir garīgi slims cilvēks vai vienkārši sasodīti labs aktieris?



Pretrunīgās liecības un paziņojumi

Deivida Marka Čepmena liecība policijas iecirknī 1980.gada 9.decembrī plkst. 1.00, trīs stundas pēc Džona Lenona slepkavības:

"Šorīt es aizgāju uz grāmatnīcu un nopirku grāmatu "Uz kraujas rudzu laukā". Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no manis ir šīs grāmatas varonis Holdens Kolfīlds, bet pārējā - velns.


Grāmatas "Uz kraujas rudzu laukā" autors Džeroms Deivids Selindžers


Es devos uz ēku, ko sauca par Dakotu. Es pagaidīju, kamēr viņš iznāca no ēkas un palūdzu viņa autogrāfu uz mana līdzpaņemtā albuma. Šajā brīdī manas būtības lielākā daļa guva virsroku, un es gribēju atgriezties savā viesnīcā. Taču es to nespēju! Es gaidīju, kamēr viņš atgriezīsies. Viņš atgriezās pie mašīnas. Joko pagāja man garām pirmā, un es viņu pasveicināju. Es negribēju viņai nodarīt pāri.

Tad nāca Džons, viņš paskatījās uz mani. Es izvilku no mēteļa kabatas ieroci un izšāvu uz viņu. Es nespēju noticēt, ka ko tādu vispār būtu varējis izdarīt. Un es tur vienkārši stāvēju, satvēris savu grāmatu. Es negribēju bēgt. Es nezinu, kas notika ar ieroci. Es atceros, ka Joko to aizsvieda prom. Joko raudāja un lūdza mani, lai es eju prom. Man viņas bija tik ļoti žēl. Tad ieradās policija, tā pavēlēja man plati izstiept rokas pret sienu un iedunkāja mani."



Deivida Marka Čepmena paziņojums Ņujorkas Pirmstermiņa atbrīvošanas pārvaldei 2000.gada 3.oktobrī:

"Es nepārsūdzēšu, lai arī kādu lēmumu jūs pieņemtu. Ja jūsu lēmums ir paturēt mani cietumā, es to nepārsūdzēšu ne tagad, ne arī jebkad vēlāk. Es gribētu, lai man dod iespēju atvainoties Lenona kundzei. Esmu daudz domājis, kādas viņai bija sajūtas atrasties tur tajā vakarā, redzēt asinis, dzirdēt kliedzienus un visu nakti pa sava apartmenta logiem dzirdēt Bītlu dziesmas [kuras pēc traģēdijas atskaņoja sanākušie Bītlu fani].

Un ir vēl viena lieta, ko gribēju pasacīt. Man ir tāda sajūta, ka es vairs Džonu Lenonu nesaredzu kā slavenību. Toreiz es viņu par tādu uzskatīju. Es redzu viņu kā kartona gabaliņu, kas izgriezts no albuma vāciņa. Es toreiz biju ļoti jauns un dumjš, un uz tādiem mediji, ieraksti un mūzika atstāj lielu iespaidu. Un es tikai tagad sāku aptvert, ka Džons Lenons bija personība. Tam nav nekāda sakara ar Bītliem, slavu vai popularitāti. Viņš bija dzīvs cilvēks un es viņu vienkārši nogāzu no kājām, un es nejūtu sevī tiesības celties kājās un kaut ko sev lūgt. (..) Un man ir žēl, ka tas viss kādreiz ir noticis.


Džons Lenons - kartona gabaliņš no albuma vāciņa


Un es gribu vēlreiz parunāt par Lenona kundzi. Es nespēju iedomāties sāpes, ko viņa pārdzīvoja. Es nevaru tās sajust. Es mēģināju iedomāties, kas notiktu, ja kāds ko tādu izdarītu ar manu ģimeni. Bet tur nekas vairs nav vēršams par labu. Tāpēc, ja man atlikušais mūžs jāpavada cietumā kaut vai tikai dēļ sāpēm, ko esmu devis šai vienai personai, es to darīšu.

Un atkal - es nesaku visas šīs lietas, lai jūs apsvērtu manis atbrīvošanu. Es saku, jo tās ir reālas lietas, kas notikušas ar mani. (..) Un tas ir briesmīgi apzināties, ko esi izdarījis"


"Lenona kundze" Joko Ono


Neatlaidība tikt brīvībā

Ir 2010.gada septembris. Pasaules ziņu aģentūras ziņo, ka noraidīts jau sestais (!!!) Čepmena lūgums par pirmstermiņa atbrīvošanu. Trīs cilvēku padome noraidīja viņa lūgumu. Laikraksts "The New York Daily News" vēsta, ka ieslodzīto atbrīvošanas lietu padome saņēmusi 75 protesta vēstules no dažādiem cilvēkiem, kuri iebilst pret Čepmena atbrīvošanu no ieslodzījuma, tai skaitā, "Lenona kundze" Joko Ono.

Atbrīvošanas lietu padomes pamatojums neatbrīvot Čepmenu no ieslodzījuma tika pieņemts secinot, ka ieslodzītais joprojām izrāda vienaldzību "pret sabiedrības normām un cilvēka dzīvības neaizskaramību". Atklāts paliek jautājums - kas šo desmit gadu laikā ir mainījies Čepmena prātā? No pilnīga nolieguma vēlmei izkļūt brīvībā līdz apsēstībai, ar katru atļauto termiņu pieprasīt pirmstermiņa atbrīvošanu no jauna un jauna. Čepmens izcieš piespriesto mūža ieslodzījumu kopš 1980.gada, pirmstermiņa atbrīvošanu drīkst prasīt ne ātrāk kā 20 gadus pēc soda izciešanas sākuma, tātad - 2000.gadā.

Un, tavu brīnumu, 2000.gada 4.oktobrī pasaules mediji ziņo, ka Deivids Čepmens lūdzis pirmstermiņa atbrīvošanu, taču lūgums ticis noraidīts. Tātad augstākminētā dienu iepriekš teiktā saldā runa komisiju tomēr atstājusi vienaldzīgu. Ar apbrīnojamu precizitāti rīkojas šis Čepmens. 2000.gada 8.decembrī apritētu apaļi divdesmit gadi kopš traģēdijas. Pāris mēneši formalitātēm un brīvu gaisu šis Čepmens jau bija plānojis ostīt akurāt pēc minimālā atsēžamā termiņa par savu nodarījumu.


Laikraksta "The New Standard" numurs, kurā paziņots par Lenona nāvi

Jautājums joprojām paliek atklāts: Deivids Marks Čepmens ir garīgi slims cilvēks vai vienkārši sasodīti labs aktieris?

Turpinājums sekos.

Rakstā izmantoti citāti no Čepmena liecībām, kas publiskotas kriminālistikas televīzijas kanāla trutv pētījumā, kā arī ārzemju un pašmāju ziņu lentes.

2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com