Iggy Pop - "Post Pop Depression" (2016)

Džeimss Ņūvels Osterbergs Jaunākais jeb Igijs Pops (68) ir kā lakrica. Vieni no melnā kāruma ir sajūsmā un ir gatavi to laizīt caurām dienām, savukārt citiem tā atgādina kaltētus puņķus, kuriem staipīguma uzlabošanai pievienota izkausēta pieaugušo veikalā nopērkama gumijas lelle. 2016.gads, iespējams, lietas mainīs. To palīdzēs nupat klajā nākušais Popa septiņpadsmitais solo albums "Post Pop Depression", kuru producējis "Queens of the Stone Age" līderis Džošs Homme.

Liktos, ka Popa fani ir īpaša komūna, kuru vieno mīlestība pret savu elku, un paraustīt viņu aiz garajām matu cirtām šīs komūnas dalībniekiem ir kas līdzīgs nonākšanai paradīzē 17 jaunavu aplenkumā. Taču, izskatās, "Post Pop Depression" šo komūnu vai nu ir dramatiski paplašinājis, vai arī šis albums ir vienkārši pārlaicīgs. "Post Pop Depression" ir uzspridzinājis "Billboard" topus! Plate ir Nr.1 "Top Rock Albums" un "Alternative Albums" topos, turklāt, pēc "Nielsen Music" uzskaites, ar 18 tūkstošiem pārdoto kopiju nedēļā šis albums kļuvis par paša Popa personīgo rekordu (tiesa, dati pieejami tikai no 1991.gada). Lielajā "Billboard 200" albumu topā Pops nedēļā, kura beigsies 9.aprīlī, ar savu "Post Pop Depression" ieņem 17.vietu (viņa šī topa līdzšinējais rekords - 72.vieta - bija 1977.gadā ar debijas plati "The Idiot", kura tapšanā piedalījās arī Deivids Bovijs). "Post Pop Depression" ir Nr. 1 arī "Billboard" "Vinyl Albums" un "Tastemakers Albums" topos.

Kur slēpjas plates popularitātes noslēpums? Varbūt viss ir pateikts nosaukumā, kurā vārdu "Pop" var tulkot divejādi - gan kā Pops no Igija, gan kā pops no popmūzikas? Varbūt tādi vīri kā Pops, Homme, viņa grupas biedrs Dīns Fertita un "Arctic Monkeys" bundzinieks Mets Helders ir īstie vīri, kam atkal spodrināt nobružātās roka žaketes apsūbējušās pogas? Lai kāda arī būtu atbilde, "Post Pop Depression" ir albums, kuru klausoties nevis skudriņas pa muguru tipina, bet ezīši, biksēs salīduši, šūpojas visā, kas nokarājas gar cisku. Vasarā Salacrgrīvā lai izdotas sajust ezīšus un varbūt pat paraustīt Popu aiz peisākiem!

2016, www.musicstories.lv.

"SoundCloud" kļūs par maksas straumēšanas servisu

2007.gadā divu zviedru mūziķu Aleksandra Ljunga un Ērika Valforsa dibinātā vietne "SoundCloud" šo gadu laikā ir kļuvusi ietekmīgs spēlētājs mūzikas biznesā. Paradoksāli, ka tiek pieminēts bizness, jo "SoundCloud" ir bezmaksas* vietne, kurā mūziķi - pārsvarā gan "jaunie un progresīvie" - publicē savus skaņdarbus un saņem klausītāju atsauksmes nepastarpinātā veidā. Bet, izskatās, ka priekiem būs gals, ja par priekiem šajā gadījumā uzskata jēdzienu "bezmaksas". "SoundCloud" kļūs par maksas mūzikas straumēšanas servisu!

175 MILJONI LIETOTĀJU PĀRTAPS "NETICAMOS IEŅĒMUMOS"?

Vienkāršais un saprotamais vietnes dizains, iespēja iepazīt nupat radītus skaņdarbus un komentēt tos vietnei "SoundCloud" ir spējusi piesaistīt, kā ziņo "Billboard", 175 miljonus lietotāju. Ņemot vērā mūzikas izdevniecību aizvien uzstājīgāko spiedienu izņemt no "SoundCloud" viņu pārstāvētos darbus un draudošos tiesas procesus, vietnes vadība ir nolēmusi paklausīt pirms dažiem gadiem "Universal Music Group" (UMG) izpilddirektora Lusiana Greindža padomam pārvērst šo ievērojamo lietotāju skaitu "neticamos ieņēmumos". 

Pusotra gada laikā šobrīd Berlīnē bāzētais "SoundCloud" serviss ir noslēdzis vienošanos ar "Warner Music Group", UMG un neatkarīgo izdevniecību aģentūru "Merlin" par viņu pārstāvēto darbu izmantošanu, turklāt marta vidū jābūt gatavai vienošanās arī ar "Sony Music", kura līdz šim īpaši ir pretojusies "SoundCloud" bezmaksas straumēšanai. Plānots, ka "SoundCloud" paralēli pastāvēs gan maksas gan bezmaksas straumēšanas iespējas, un šie jaunumi, pēc "Billboard" avotu ziņām, tiks izsludināti tuvākajās nedēļās. 

Uz jautājumu, kāpēc "SoundCloud" jālaužas jau tā pārpilnajā mūzikas straumēšanas biznesā, daļēja atbilde ir pieminētais mūzikas izdevniecību spiediens, daļēji arī fakts, ka 2015.gads bija pirmais, kad ASV, pēc "Nielsen" datiem, ieņēmumi no mūzikas straumēšanas pārsniedza ieņēmumus no visiem citiem ierakstu pārdošanas veidiem. Bet vai "SoundCloud" spēs konkurēt ar jau 30 miljonu lietotāju piesaistījušo "Spotify" vai 10 miljonu "Apple Music", nemaz nerunājot par pārējiem nosacīti mazajiem straumētājiem? 

DARĪS SAVĀDĀK

Ja pieņem, ka no 175 miljoniem "SoundCloud" lietotāju maksas versiju izvēlas abonēt kaut vai tikai 5% jeb 8,75 miljoni, maksājot par to EUR 9,99 mēnesī, jaunā servisa ieņēmumi būtu visai solīdi - aptuveni 90 miljoni eiro mēnesī. Otrs, "SoundCloud" plāno dot izdevniecībām lielāku vaļu sava satura administrēšanā - izdevniecības pašas varēšot noteikt, kuru saturu ļaut straumēt bezmaksas versijā un kuru nē. Trešais, "SoundCloud" joprojām turpinās būt atbalstošs attiecībā uz dažādu dziesmu remiksiem, kas ir masīva vietnes veiksmes stāsta daļa. Katrs augšupielādētais remikss tiks skanēts un, ja tajā atklāsies kāds ar autortiesībām aizsargāts darbs, šis autors automātiski saņems savu straumēšanas ieņēmumu daļu (tiesa, izdevniecībām būšot tiesības arī konkrētos darbus izņemt no "SoundCloud").

Tagad atliek tikai vērot, kā uzvedīsies "SoundCloud" lietotāji. Šī vietne ir populāra tieši elektroniskās deju mūzikas (EDM) fanu vidū un, kā sarunā ar "Billboard" atzīst britu neatkarīgās izdevniecības "Ninja Tune" Ziemeļamerikas nodaļas vadītājs Džeimss Kolinsons, "auditorija, kura pērk elektroniskās mūzikas albumus un festivālu biļetes, apgrozās "SoundCloud". Tas ir [EDM] mākslinieku darbarīks un kopiena." Kā izskatās, "SoundCloud" būs aizraujošs eksperiments.

* šobrīd "SoundCloud" piedāvā "PRO" un "PRO Unlimited" abonēšanu par EUR 5-9 mēnesī, kas vairāk domāts pašiem skaņdarbu ievietotājiem.

Foto links.

2016, www.musicstories.lv.

Krisa Steipltona Pelnrušķītes pasaka

"Dažreiz Pelnrušķīte ir 37 gadus veca, ar paretu bārdu un balsi kaut kur pa vidu starp Džordžu Džounsu un Otisu Redingu," par jauno kantrīmūzikas zvaigzni Krisu Steipltonu raksta žurnāls "Billboard". Un patiesi - Steipltona 4.novembra uzstāšanās Kantrīmūzikas Asociācijas (CMA) balvu pasniegšanas ceremonijā kopā ar Džastinu Timberleiku bija viņa Pelnrušķītes balle. Tikai atšķirībā no pasakas personāža, reālajam pēc pusnakts nenācās doties mājās ķirbī, kurš piejūgts dažām žurkām. Steipltons no skatuves nokāpa jau kā balles karaliene. Tas ir, karalis.

24 STUNDU LAIKĀ IEKARO TOP 40

Ironija šajā visā ir tā, ka Steipltons jau piecus mēnešus atpakaļ bija izdevis savu debijas plati "Traveller", taču līdz pat CMA balvas pasniegšanas ceremonijas performancei pasaulei gar viņu nebija nekādas daļas. Taču nākamajā dienā pēc ceremonijas "Google" meklētākais vārds bijs "chris stapleton", un "Traveller" pēkšņi kļuva par pārdotāko albumu daudzās valstīs, tai skaitā ASV. "Billboard" ziņo, ka, pēc "Nielsen Music" datiem, "Traveller" nedēļā, kura beidzās 6.novembrī, pārdots 177 tūkstošos kopiju, turklāt gandrīz viss šis apgrozījums savācies 24 stundu laikā - no uzstāšanās brīža 4.novembra vakarā līdz 6.novembrim, kad nedēļas pārdošanas rezultāti tiek apkopoti. Tā ir arī atbilde pārsteigtajiem "Billboard TOP 100" sekotājiem, kuri 21.novembra topā 23. vietā (!!!) ieraudzīja "kaut kāda" Krisa Steipltona dziesmu "Tennessee Whiskey", kaut arī par tādu nekas nav dzirdēts.

KANTRĪMŪZIKAS MAINĀS TAGAD

Steipltons nav jauniņais. Viņš ir labi zināms kantrīmūzikas industrijai, viņš ir bijis līdzautors sešām "Billboard" kantrīmūzikas topa Nr.1 dziesmām, pēdējā no kurām bija Tomasa Reta izpildītā "Crash and Burn". Tomēr paša Steipltona panākumi liecina, ka šā brīža kantrīmūzikas pašos pamatos notiek zināmas pārbīdes. "Cilvēki ir noguruši no [kantrī]  dziesmām par gultām kravas mašīnās, netīriem ceļiem, dzeršanu," žurnālam "Billboard" atzīst kantrīmūzikas dzietātājas Sāras Evansas menedžeris Kreigs Dans. Viņš saka, ka CMA balvas ceremonijas notikumi ir vēstījums, ka "ir laiks atgriezties pie dziesmām ar mazliet dziļāku jēgu."

4.novembrī pasaulei bija iespēja tiešraidē vērot jaunas zvaigznes dzimšanu. Nevis nedēļām garu talantu šovu n-tajās kārtās, bet vienkāršu, sirsnīgu uzstāšanos desmit minūšu garumā. Tiek ziņots, ka CMA balvu pasniegšanas ceremonija vēl nebija galā, kad pilnībā tika izpārdota Steipltona Amerikas Rietumkrasta tūre, biļetēm otrreizējā tirgū parādoties par cenām starp $350 un $500. Pats Steipltons visā šajā jezgā ir atturīgs. "Man personiski tā ir milzīga uzvara," viņš atzīst sarunā ar "Billboard". "Bet es nedomāju, ka tā samīcīs kāda cita mūziku vai aizvērs durvis kādam citam mūzikas stilam. Tas, ko tas var izdarīt, ir parādīt, ka šeit ir vietas visam."

Foto raksta ievadā Kriss Steipltons (no labās) un Džastins Timberleiks CMA balvu pasniegšanas ceremonijā 4.novembrī.

2015, www.musicstories.lv.

"YouTube" palaiž maksas versiju "YouTube Red"

Pasaulē nav lielākas virtuālās izgāztuves par video straumēšanas vietni "YouTube". Videokadros fiksētas teju visas uz planētas iespējamās lietas, darbības, notikumi un procesi - tāda ir "YouTube" būtība. Turklāt pēdējās piecgades laikā, kad uzplaukumu piedzīvo viedtālruņi, kas aprīkoti ar videokamerām, "YouTube" tiek burtiski pārpludināta ar šiem videoklipiņiem, kuriem nav absolūti nekādas pievienotās vērtības. Tiesa, "YouTube" platforma aizvien biežāk tiek izmantota jēgpilni, piemēram, visām lielākajām planētas TV kompānijām izveidojot tajā savu raidījumu un ziņu sižetu kanālus, kā arī, protams, "Youtube" blakusprodukts "Vevo", kurā oficiāli tiek publicēti dziesmu videoklipi. Tomēr lietotājs ar nedaudz augstākām prasībām pret ērtībām internetā aizvien biežāk izvēlas "YouTube" apiet pārāk daudzo reklāmu un jau pieminēto videodrazu dēļ. Un nu tam ir risinājums. 28.oktobrī ASV tirgum tika palaista "YouTube" maksas versija "YouTube Red".

$9,99 MĒNESĪ - UN BEZ REKLĀMĀM!

Saskaņā ar "Nielsen Music" uzskaitītajiem datiem, "YouTube" un "Vevo" kopējais video straumējumu skaits 2014.gadā bijis 85 miljardi. Salīdzinājumam, straumēšanas servisiem "Spotify", "Rhapsody", "Rdio" un citiem šis skaitlis pērn KOPĀ ir bijis 79 miljardi. Pēc žurnāla "Billboard" aprēķiniem, "YouTube" un "Vevo" ieņēmumi no reklāmām pērn sastādīja 230 miljonus ASV dolāru, tajā pašā laikā audio straumēšanas servisi ar reklāmām spēja ieņemt $630 miljonus. Kāpēc tie, kuri vairāk straumē, proti, "YouTube", saņem mazākus ieguvumus no reklāmām? "Billboard" skaidro, ka baidoties no straumējumu krituma, "YouTube" reklāmu pievieno ne pilnīgi katram skatītajam video.

Ko tad piedāvās "YouTube Red" un kādi būs ieguvumi gan izmantotājam, gan autortiesību turētājiem. Un tātad - par $9,99 mēnesī "YouTube Red" lietotājam ir pieejams oriģināls video saturs (pieļaujams, kaut kad nākotnē "YouTube Red" tāpat kā "Amazon" un citas platformas piedāvās arī savus seriālus un filmas), audio un video straumēšana bez reklāmām, iespēja klausīties un skatītites "offline" režīmā, kā arī piekļuve "Google Play Music" servisam. Tomēr jautājums paliek atklāts - kāpēc kādam, kurš šobrīd "YouTube" sērfo bez maksas, nākotnē par to būtu jāmaksā $120 gadā? 

KĀPĒC BŪTU JĀMAKSĀ?

Atbilde te sadalās divās daļās. Pirmkārt, saturs un ērtības. Ja šobrīd "YouTube" lietotājs vēlas noklausīties, piemēram, Eltona Džona vai jebkura cita mākslinieka dziesmu kanālu, vismaz pēc katras otrās trešās dziesmas klausīšanos pārtrauc reklāma, kura nevis izlec kaut kur ekrāna apakšā, bet audio un video versijā izbļaustās, kā likums, skaļāk par jebkuru iepriekš skanējušo dziesmu. Tas tracina, un šis ir iemesls, kāpēc "YouTube" zaudē apmeklētājus, kuriem arī interneta vidē ir nepieciešamas ērtības, kas šajā gadījumā ir iespēja noklausīties to, ko vēlies, bez skaļām, bez jebkādām reklāmām.

Otra atbildes daļa skar autortiesības. "YouTube" nepārtraukti tiek gānīta par autortiesību neievērošanu. ""YouTube" un "Google" savā autortiesību izpratnes pieejā robežojas ar kriminālnoziegumu," asi par abu vienās rokās esošo interneta gigantu darbību žurnālā "Billboard" izsakās digitālās mūzikas tirdzniecības kompānijas "INgrooves" izpilddirektors Robs Makdaniels. Viņam pievienojas Mets Pinkuss, "SONGS Music Publishing", kas pārstāv dziedātāju Lorde un "The Weeknd", dibinātājs. ""YouTube" ir mūzikai īpaši kaitīgs," viņš ir skarbs, atsaucoties uz savu līdzšinējo sadarbību ar "YouTube", cenšoties identificēt tajā esošā satura leģitimitāti, iekasējot atlīdzību par savu pārstāvēto autoru darbiem un cenšoties panākt pretlikumīgi ievietotu darbu izdzēšanu no vietnes. Taču viņš arī atzīst, ka pēdējos aptuveni trijos gados lietas kļuvušas "mazliet labākas." 

Tieši autortiesību jautājums nākotnē varētu būt tas, kurš bezmaksas pieejā lietotājiem varētu liegt daudzas no lietām, ko viņi šobrīd skatās "YouTube" vai citās bezmaksas platformās. Protams, nav runa par kakājošu suņu vai vemjošu cilvēkbērnu jaukajiem videostāstiņiem, kam jebkurā sabiedrībā būs savs aiz sajūsmas spiedzošs skatītāju kontingents. Un, iespējams, nākotnē "YouTube" būs tikai šādi klipi, bet jebkas saturīgāks nāks komplektā ar masveida reklāmu vai nebūs pieejams vispār. Arī autortiesību aizstāvji ir bijuši pietiekami skaļi, lai aizvien vairāk audio un vizuālā satura lietotāju šo pienākumu - samaksāt darba autoram - sāktu uzskatīt par pašu par sevi saprotamu lietu. Taču arī likumdošanas līmenī ir skaidrs, ka spiediens maksāt taisnīgu autoratlīdzību visās autora darbu izmantošanas platformās tikai pieaugs. Tas vēl viens pluss "YouTube Red". 

GALVENAIS - NAUDA!

Galvenais "YouTube Red" izveidošanas iemesls, protams, ir nauda. "Freemium" jeb bezmakas "YouTube", saprotams, turpinās pelnīt no reklāmas, un, kā jau augstāk noskaidrots, labi pelnīt. Tomēr tendences rāda, ka aizvien vairāk lietotāju reklāmas redzēt un dzirdēt vairs negrib. Saskaņā ar "Spotify" jaunākajiem finanšu datiem, kurus pētījis "Billboard", 91% no visiem šī straumēšanas servisa ieņēmumiem veido maksas lietotāju abonešanas maksa, turklāt no visiem "Spotify" lietotājiem tādu, kas par mūzikas klausīšanos maksā, ir vien 27%. Iespējams, šī tendence jau pavisam drīz novedīs pie "freemium" režīma slēgšanas, par ko ar "Spotify" cīnījās gan Teilore Svifta, gan šobrīd Adele.  "Spotify" boss Daniels Eks sarunā tajā pašā "Billboard" pavasarī par "freemium" likvidēšanu gan neko i dzirdēt negribēja, sakot, ka tā ir būtiska "Spotify" biznesa daļa. Bet pusgads šajā nozarē ir salīdzināms ar pusi cilvēka mūža - mainīties var viss.

"YouTube" biznesa vadītājs Roberts Kinkls, kurš pārstāv arī "Google Play", atzīst, ka tiesības pastāvēt ir abu veidu platfomām - gan maksas, gan bezmaksas. Jo tās abas autoriem var dot finansiālu pienesumu. Kā piemēru viņš min Adeles jaunā singla "Hello" rekordu - 100 miljoni skatījumu vien piecās dienās (tas gan ir tikai otrais labākais rādītājs "YouTube" vēsturē). Taču nevar nepieņemt, ka viena daļa no 1,11 miljoniem digitālo "Hello" kopiju pircējiem pirmajā nedēļā pēc dziesmas iznākšanas iedvesmu savam lēmumam atvērt maciņu guva, tieši noskatoties klipu "YouTube". "Tas ir pierādījums, ka "YouTube" ir lieliska vieta satura atklāšanai un komercijas veidošanai ap to," viņš atzīst sarunā ar "Billboard".

VAI LATVIJĀ BŪS PIEPRASĪJUMS?

Latvijā tātad "YouTube Red" vēl nav pieejams. Tas šobrīd strādā ASV, kur tas tiek testēts darbībā, un jau drīz būs zināmi pirmie rezultāti un lietotāju paradumu tendences. Bet vai pēc "YouTube Red" būtu pieprasījums Latvijā? Vai šeit būtu pietiekami daudz lietotāju, kuri ir gatavi kam vairāk par kakājošu sunīšu video un par to arī maksāt? Viss ir atkarīgs no satura. Par cik "Lattelekom" un citi TV pakalpojumu piegādātāji ir apvienojušies asociācijā, kas nolēmusi ar likumu liegt valsts iedzīvotājiem straumēt filmas un seriālus no citu valstu vietnēm, "YouTube Red" varētu būt legāla izeja, ja vien piedāvās atbilstošu saturu - jau pieminētās filmas un seriālus. Savādāk "Lattelekom" & Co šobrīd gatavojas kaut ko aizliegt, vietā piedāvājot, maigi sakot, pliekanu alternatīvu - pieticīgu "Lattelekom" videonomas kolekciju, kas tomēr ir grandioza, salīdzinot ar otru lielāko protestu cēlāju "Megogo", kura piedāvājumā ir pārsvarā truli krievu seriāli ar kriminālu raksturu. Ja runājam metaforās, šo kompāniju piedāvājums ir identisks "YouTube" kakājošo sunīšu video. Tāpēc, ja kādreiz "YouTube Red" piedāvās savu servisu Latvijā, bez lietotājiem tas nepaliks. Vismaz līdz brīdim, kad ienāks filmu straumēšanas serviss "Netflix". Bet par šo plāniem izvērst savu darbību mūsu reģionā ziņu nav.

Attēlā raksta sākumā: "YouTube" un "Google Play" biznesa vadītājs Roberts Kinkls "YouTube Red" izziņošanas pasākumā Losandželosā 21.oktobrī. Foto no bbc.com.

2015, www.musicstories.lv.

James Bay - "Chaos and the Calm" (2015)

"Man ir iespēja, un es to gribu izmantot," tā par savu gaidāmo ASV koncerttūri, kura sāksies 13.novembrī, žurnālam "Billboard" saka britu dziesminieks Džeimss Bejs (25). To, vai Bejam būs panākumi Jaunajā kontinentā, rādīs laiks, bet sākums dzimtenē ir iespaidīgs.

IZPLESTIES AR VĒRIENU

Tas gan neko daudz nenozīmē, jo, piemēram, Lielbritānijā pirmā lieluma zvaigznei Robijam Viljamam iekarot ASV tirgu tā arī neizdevās. Beja debijas albums "Chaos and the Calm" ir līdz šim 2015.gada labāk pirktā debijas plate Lielbritānijā - saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, pārdotas vairāk kā 350 000 kopijas, tajā pašā laikā ASV tikai 83 tūkstoši. "Teksasa vien ir piecas reizes lielāka par Lielbritāniju," saka Bejs. "Es vienmēr esmu vēlējies izplesties... nu, apkārt plaknei," viņš piebilst, liekot nojaust, ka muzicēšana viņam padodas labāk par runāšanu.

"Chaos and the Calm", kas tapis plecu pie pleca ar "Kings of Leon" producentu Džekvairu Kingu, ir ar izteikti "amerikānisku" skanējumu, klausītājam ar spilgtāku iztēli un bagātīgāku dzīves pieredzi, atsaucot atmiņā astoņdesmito gadu Brūsu Springstīnu. Tas nav britpops tā klasiskajā izpratnē, tas ir viens vilnis mūsdienu britpopa paisumā, kurā plecu pie pleca kopā ar Beju pret krastu triecas tādi vārdi kā Eds Šīrans, Sems Smits vai Džordžs Ezra.

PĀRLIECINOŠIE ĻAUDIS

Iespējams, albums no citu mājinieku veikuma atšķiras tāpēc, ka tas ierakstīts "štatos", ASV mūzikas galvaspilsētā Nešvilā. "Losandželosa ir viens vienīgs pops, Ņujorka ir smilšaina, netīra un tumša, bet Nešvila -  tā ir pašā laikā," Bejam ir savs vērtējums dažādām Amerikas pilsētām. Un, iespējams, dzīvojoties pa Nešvilu, "ļaudis" Beju pārliecināja, ka viņam būtu vieta arī amerikāņu mūzikas ierakstu kolekcijās. "Dažādi ļaudis domā, ka man ir jāmēģina kļūt populāram arī ASV, tāpec es to darīšu," līdz naivumam sirsnīgs ir Bejs, ļaujot arī "Billboard" žurnālistam Nikam Durdenam pasmaidīt par vārda "ļaudis" (folk) pielietojumu Beja stāstos.

Bejs Amerikai nav pilnīgs svešinieks. Viņš ir iesildījis "The Rolling Stones" Amerikas tūres koncertus. "Stounu" ģitārists Ronijs Vuds, kurš amatu apvienošanas kārtībā ir arī Beja ģitārspēles elks un kurš kā pārsteiguma viesis piedalījās vienā no trim pilnībā izpārdotiem Beja koncertiem Londonā, pēc uzstašanās "Billboard" žurnālistam neslēpa savu saviļņojumu: "Viņa publika bija kā koris - viņi zināja visus [dziesmu] vārdus!"

AMERIKĀŅU TESTS

Aksesuārs, kurš atšķir Beju, ir viņa hūte. Bez tās viņš nekur! Iespējams, pat gulēt iet ar visu neērto galvas rotu. Bet, visticamāk, Bejs šobrīd neguļ vispār, jo lieliski apzinās - novembrī gaidāmā ASV koncerttūre ir pagrieziena punkts viņa karjerā. Mums, eiropiešiem, jācer, ka viņam izdosies, jo nereti mēs par labu uzskatām tikai to, ko par tādu atzinusi Amerika publika. Un, ja šīs publikas verdikts būs pozitīvs, nav šaubu, Džeimss Bejs būs biežāks viesis ēteru viļņos un straumēšanas dziesmu listēs arī mūsu platuma grādos.

2015, www.musicstories.lv

Uzvarētāja Adele

Apstiprinās baumas par to, kāpēc gan Džastins Bībers, gan "One Direction" savus jaunos albumus, attiecīgi, "Purpose" un "Made in the A.M.", izdod vienā dienā - 13.novembrī. Proti, "One Direction" iesākumā bija plāns savu albumu izdot 20.novembrī, taču kuluāros klīda baumas, ka šajā datumā savu jauno plati varētu izdot britu dziedātāja Adele (27). Un tas nozīmē vienu - vismaz mēnesi pēc tam visi skati būs pievērsti tikai viņai, un visi topi būs pakārtoti tikai viņai. Un tieši tā ir noticis - pēc četru gadu pārtraukuma Adele atgriežas ar jaunu albumu "25". Atgriežas 20.novembrī.

PĀRSPĒS REKORDUS

Adeles vārds ir no tiem, kurš mūzikas industrijā spēj radīt zemestrīcei līdzīgu efektu. Pēc jaunā albuma pirmā singla "Hello" publiskošanas "Youtube" vietnē 22.oktobrī tā 100 miljonus skatījumu savāca piecās dienās. Tas ir otrs absolūti labākais rādītājs (rekords - 100 miljoni četrās dienās - pieder izpildītāja "Psy" videoklipam "Gentleman"). Turklāt jau šobrīd ir zināms, ka 14.novembra "Billboard TOP 100" Adeles "Hello" izbeigs "The Weeknd" dziesmas "The Hills" sešu nedēļu dominanci un uzrāpsies planētas ietekmīgākā topa pašā virsotnē. 

Nākamie jautājumi, protams, ir par naudiņām. Un, proti, vai plate "25" pirmajā nedēļā pēc iznākšanas tiks pārdota viena miljona tirāžā? "Vai Adele sasniegs vienu miljonu [pārdoto albuma kopiju]? Es domāju, daudz tuvāk patiesībai būtu jautājums, vai viņa sasniegs divus miljonus," žurnālam "Billboard" saka kāds ierakstu tirdzniecības industrijas pārstāvis. Un tiešām - saskaņā ar prognozēm, "25" pārdošanas rādītāji pirmajā nedēļā pēc izdošanas varētu svārstīties starp 1,3 un 1,8 miljoniem kopiju, ziņo "Billboard". Un tā būtu lielākā sieviešu kārtas dziedātājas debija, kopš "Nielsen Music" šādus datus vispār apkopo (no 1991.gada.). Šobrīd rekordiste ir Britnija Spīrsa, kuras plate "Oops!... I Did It Again" 2000.gada maijā pēcizdošanas nedēļā tika pārdota 1,32 miljonos kopiju, savukārt absolūtais rekords pieder puišu grupai "'N Sync", kuras 2000.gada albums "No Strings Attached" šādā laika periodā tika pārdots 2,4 miljonu tirāžā.

"SPOTIFY" ATKAL VAR PALIKT BEŠĀ

Papildus visām prognozēm un gaidām, neskaidrības ir arī par to, vai Adeles jauno albumu būs iespējams straumēt "Spotify" servisā. Lai arī nedēļas laikā "Hello" tur tika klausīta vairāk kā 47 miljonus reižu, garantiju, ka 20.novembrī šeit būs dzirdams viss albums, joprojām nav. Kā žurnālam "Billboard" atzinis kāds no  sarunās iesaistītajiem, "lēmums vēl nav pieņemts." Galvenais strīdus ābols esot izdevēju prasība ierobežot albuma "25" pieejamību bezmaksas klausītājiem jeb tā sauktā "freemium" pakalpojuma izmantotājiem. Vai "Spotify" atkal iespītēsies un zaudēs kā gadījumā ar Teilori Sviftu, kuras katalogs šajā servisā nav pieejams? Ir lielas izredzes, ka nē, jo, pirmkārt, ir bijusi sāpīgā mācība ar Sviftu un, otrkārt, kopš "Apple Music" ienākšanas straumēšanas biznesā, aizvien pieaugošā konkurence neļaus "Spotify" izrādīt tādu augstprātību. Tomēr visu izšķirs lielo spēlētāju sarunas. Un, lai arī kāds būtu to iznākums, šajā spēlē Adele jau tagad ir uzvarējusi.

Foto raksta ievadā no bcinjapantv.com.

2015, www.musicstories.lv.

"Bon Jovi" - "Burning Bridges" (2015)

Roka veterāns Džons Bon Džovi (53) nupat laidis klajā savas grupas "Bon Jovi" trīspadsmito studijas albumu "Burning Bridges". Teiksim tā, jebkurš "Bon Jovi" albums ir zināma vērtība, protams, tikai attāli tuvojoties viņu agrīno gadu ierakstu ietekmei uz mūziku un tās industriju. Bon Džovi mūsdienu periodā ir lipīgu radio-formāta balāžu meistars, un dāmas, neatkarīgi no mentālā stāvokļa un gadu skaita pasē, viņa dēļ kļūst miklas joprojām. Izņēmums nav arī albums "Burning Bridges"; tajā ir viss, kas pie "Bon Jovi" piedienas - pieminētās balādes, roķīgi uzbudinošas spēka dziesmas, kāda atblāzma no astoņdesmito gadu hārdroka, un tas viss iepakots stadionu formāta aranžējumos, lai pasaule ne tikai dzirdētu, bet arī redzētu ("Bon Jovi" joprojām ir viena no aktīvākajām koncertējošām grupām pasaulē, pēdējo četru turneju laikā pardodot 10 miljonus biļešu, bet savā karjerā kopā no koncertēšanas nopelnot 937 miljonus ASV dolāru, pēc "Billboard Boxscore" datiem). Tomēr šis albums ir īpašs ar ko citu. Proti, pēc 32 gadu sadarbības "Bon Jovi" pārtrauc attiecības ar savu ierakstu kompāniju "Mercury Records".

VESELAS ĒRAS BEIGAS

"Tās ir veselas ēras beigas," sarunā ar žurnālu "Billborad" atzīst Bon Džovi. "Šajā ierakstu kompānijā es sabiju visu savu [radošo] dzīvi - 32 gadus. Es esmu ilglaicīgākais "Mercury" štata mākslinieks." Bet nu līgums ir lauzts. Protams, iemesls ir nauda. Pareizāk sakot, ierakstu kompānijas uzspiestie jaunie līguma nosacījumi, kā "Billborad" atklāj kāds no nozares un konkrētās situācijas pārzinātājiem. "Ierakstu kompānijas tagad grib visu, neatkarīgi no tā, kas tu esi," saka šis zinātājs, piekrītot, ka "Džonam nav jāpadodas". Bon Džovi arī nepadevās, bet cīnījās, vedot sarunas "ar [ierakstu komānijas] neskaitāmiem prezidentiem un izpilddirektoriem", kā viņš pats atzīst, taču bez rezultāta. "Tas salauza manu sirdi, bet bija pienācis laiks [Mercury] pamest." 

Īpaši sāpīgs šis pavērsiens Bon Džovi bija tāpēc, ka tieši "Mercury Records" izdevusi pilnīgi visus grupas līdzšinējos studijas albumus, jau sākot ar 1984.gada debiju "Bon Jovi". Un nevarētu teikt, ka šī sadarbība nav bijusi abpusēji izdevīga. Pēc "Nielsen Music" datiem, kopš "Bon Jovi" dibināšanas 1983.gadā, ASV vien ir pārdoti 21,8 miljoni grupas albumu kopiju. Pieci no "Bon Jovi" albumiem pabijuši "Billborad 200" albumu topa virsotnē, 25 dziesmas bijušas "Billborad Hot 100" sarakstā, desmit no kurām iekļuvušas topa desmitniekā, bet četras sasniegušas Nr.1 pozīciju (pēdējo reizi 1989.gadā ar "I'll Be There For You"). 

VISI TILTI NODEDZINĀTI

Atvadoties no "Mercury Records", "Bon Jovi" vadījušies pēc scenārija: ja bēres, tad ar salūtu! Jo šo attiecību pārtraukšana ir visa jaunā albuma vadmotīvs. Pirmkārt, plates nosaukums. "Sadedzinātie tilti". Atpakaļceļa nav. Sāpe un aizvainojums  ir iepīts arī dziesmu lirikā. "Pēc 30 uzticības gadiem // Tie ļauj tev izrakt kapu," ir rindiņas no plates tituldziesmas. Taču izskatās, ka "Mercury Records" tas ir atstājis vienaldzīgus. "Džons ir rokenrola ikona, un mēs esam lepni par viņa 30 gadu sadarbību ar "Mercury"," žurnālam "Billboard" saka kompānijas pārstāvis. "Mēs Džonam vēlam tikai labu." 

Kas notiks tālāk? "Bon Jovi" turpinās! Pat, neskatoties uz Bon Džovi ilglaicīgā cīņu biedra ģitārista Ričija Samboras "pēkšņo aiziešanu" no grupas. Pat neskatoties uz Bon Džovi neveiksmīgo mēģinājumu nopirkt futbola klubu "Biffalo Bills". Varbūt pat tieši, pateicoties tam! "Man ir daudz materiāla, par ko rakstīt [dziesmas]," viņš saka. Vēl vairāk - "Bon Jovi" jau ir nolikusi 2016.gadu kā savas nākamās plates iznākšanas gadu. "Ticiet man, jaunais ieraksts ir labs. (..) Tas ir kas tāds, par ko mēs lepojamies." Vēl gan tikai viens sīkums nokārtojams - jāatrod jauna ierakstu kompānija.

2015, www.musicstories.lv

Dziesmas parodija oriģinālam palīdz sasniegt rekordus

Seriāla "Will & Grace" kolorītais aktieris Šons Heizs, kurš atveidoja galveno varoņu kopīgo homoseksulālo draudziņu, reālajā dzīvē kopā ar vīru (tātad seriālā viņš netēloja) Skotu Aisnouglu nofilmēja mazu parodiju par Igijas Azeilijas un Dženiferes Hadsones dziesmu "Trouble". Heizs 26.martā to ievietoja savā "Facebook" profilā. Tālākais, savā ziņā, nav izskaidrojams ne ar ko. Ja nu vienīgi veco, labo patiesību, ka virtuālās telpas uzvedību prognozēt ir praktiski neiespējami.

Līdz 1.aprīlim (tātad septiņās dienās) šī parodija bija skatīta... 31 (trīsdesmit vienu!!!) miljonu reižu, ziņo "Billboard". Tajā pašā laikā "Nielsen Music" apkopotie dati rāda, ka oriģināls - dziesma "Trouble" - pēc parodijas publicēšanas uzstādījis savus visu laiku labākos lejupielāžu rādītājus - 41 tūkstoti uz 29.martu. Tas ir pieaugums par 534%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu!

Ko no tā būs mācīties? Laikam jau neko. Tikai kārtējo reizi novērtēt sociālo tīklu spēku un to lietotāju gaumes neprognozējamību.

Foto raksta ievadā no eonline.com.

2015, www.musicstories.lv

Mūzikas straumēšana 2014.gadā glābj industriju

"Straumēšana izglābj gadu," ar šādu secinājumu 2014.gada mūzikas ierakstu tirgus apskatu uzsāk žurnāls "Billboard". Balstoties uz mūzikas statistiku apkopojošās kompānijas "Nielsen Music" datiem, secinājums ir diezgan dramatisks - 2014.gads mūzikas tirdzniecībai bijis sliktākais kopš 1991.gada jeb kopš gada, kad "Nielsen Music" tika dibināts un uzsāka apkopot šāda veida statistiku. Salīdzinot ar 2013.gadu, albumu pārdošanas apjomi ir samazinājušies par 11,2% (kopā pārdotas 257 miljoni vienību). Cietusi arī pieminētā industrijas glābēja - mūzikas straumēšana. Pēc "Nielsen Music" datiem 2014.gadā vienu albumu vidēji "nostraumēja" 1500 reižu, kad tajā pašā laikā 2013.gadā šis rādītājs bija 2000 reižu. 

Vai mūzikas straumēšanas popularitāte krītas? Lai arī skaitļi rāda pretējo, gribētos apgalvot, ka šobrīd nav otra tik demokrātiska mūzikas resursa, kas pieejams praktiski katram un bieži pilnīgi par baltu velti. Iespējams, šī tad arī ir atbilde - visu izšķir nauda. Šā gada rudenī, kad iznāca Teilores Sviftas jaunais albums "1989", viņa nolēma to neievietot "Spotify" straumēšanas katalogā. Vēl vairāk - viņa no tā izņēma arī visus savus iepriekšējos albumus. Lai arī "Spotify" pārstāvji publiski aicināja Sviftu atgriezties, pat norādot, kādu autoratlīdzību viņa varētu saņemt, ja ļautu faniem straumēt savu daiļradi, viņa atteicās, sakot, ka nevienam negrib dāvināt "sava mūža darba augļus". Sviftas gadījumā tika piesaukti miljoni, bet, kā aprēķinājusi tā pati statistiķu brigāde "Nielsen Music", 2014.gadā vidēji par viena albuma vienreizēju nostraumēšanu autori saņēma... pusi ASV dolāra centu.

Pētot 2014.gada pirktāko albumu topa pirmo piecinieku, jāsecina vēl viena lieta - uzskats, ka lielākā daļa mūzikas tiek notirgota lejupielādējot, ir mīts. Pirmās četrās topa vietās esošās plates fiziskā formātā ir pārdotas vairāk kā digitālā (skatīt infografiku)! Pirmajā vietā 2014.gada pirktāko albumu topā ir jau pieminētā Svifta ar plati "1989". Apgalvot, ka tik labi rādītāji tai bijuši, pateicoties "Spotify" iedotajam kurvītim, domājams, būtu aplami. "Spotify" ir tikai viens no simtiem straumēšanas servisu, un liela daļa no tiem pat īpaši necenšas darboties, ievērojot visas likumu normas - tā kā gribētājiem iespējas tikt pie "jaunradītās disko zvaigznes" Sviftas daiļrades ir samērā plašas. Bet noliegt nevar - pelnīt ar albumu tirdzniecību kļūst aizvien grūtāk. Piemēram, ierakstu kompānijai "Capitol", kuras paspārnē pērn iznāca topa 3.vietas ieguvēja Sema Smita debijas plate "In the Lonely Hour", 2014.gadā tā bija tikai viena no četrām, ko izdevās pārdot vismaz miljons kopijās. Tajā pašā laikā 2013.gadā "Capitol" katalogos miljons eksemplāru albumu bija pat trīspadsmit...

Foto raksta ievadā no makeuseof.com.

2015, www.musicstories.lv