"Coldplay" - "A Head Full of Dreams" (2015)

Tikai pusotru gadu pēc apcerīgās plates "Ghost Stories" angļu kvartets "Coldplay" laidis klajā jaunu albumu "A Head Full of Dreams". Izsludināts kā grupas atvadu albums, tas kā tāds arī radīts - dzīvi svinošs. Tāds, lai palicējiem nav slapjas acis un pašiem nepaliek mieles. 

NEPIEDEROŠIEM IEEJA ATĻAUTA!

Jaunā albuma kontrasts pret iepriekšējo ir milzīgs. "Ghost Stories" bija tikai viena jestra dziesma ("A Sky Full of Stars"), pārējās astoņas ieturot teju sēru noskaņās, kas, protams, bija "Coldplay" līdera Krisa Mārtina pēcšķiršanās grūtsirdības izpausmes. Bet izrādās, ideja par "A Head Full of Dreams" grupai radās vienlaicīgi ar lēmumu par intīmā albuma "Ghost Stories" ierakstīšanu, intervijā žurnālam "Entertainment Weekly" atzīst Mārtins. "Mēs padomājām, ka varbūt pēc šī atturīgā, intīmā albuma mēs sajutīsimies tā, ka gribēsim spēlēt mazliet jautrāk." Un sapņi piepildījās.

Saistībā ar "A Head Full of Dreams" ārzemju prese uzsver divas lietas - jau pieminēto plates dinamiku visā tās krāšņumā un grupai neierasti lielo viesmākslinieku plejādi, un to personības. Divas dziesmas palīdzējusi iedziedāt Bejonsī (dziesmas "Up&Up" piedziedājumā piedalās arī Bejonsī un Džeizī meita). Tālāk. Gvineta Paltrova, Mārtina bijusī sieva, piedalās dziesmas "Everglow" ierakstā. Zviedru popmūzikas princese Tove Lo dzirdama kompozīcijā "Fun". Un vēl vairāk - kā plates līdzautors ir minēts arī ASV prezidents Baraks Obama, kurš skaņdarbā "Kaleidoscope" ir dzirdams, dziedam populāro amerikāņu baznīcas dziesmu "Amazing Grace". Albuma ierakstā palīdzējuši arī daudzi viesinstrumentālisti, tai skaitā Noels Galahers, tas pats, kurš no "Oasis".

SAJŪSMINOŠAIS CEĻOJUMS 15 GADU GARUMĀ

Pašam Mārtinam albums patīkot, pat ļoti. Viņš bez aplinkiem atzīst, ka plates ievadošā "A Head Full of Dreams" "ir mana visu laiku mīļākā "Coldplay" dziesma. Tas ir tas, ko es vienmēr esmu sapņojis dziedāt," Mārtins atklāj sarunā ar "Entertainment Weekly". Turpat viņš arī atzīst, ka, sagaidot "Coldplay" debijas albuma "Parachutes" piecpadsmito gadskārtu, jūtas mierā ar visiem grupas albumiem. "[2005.gada plati] "X&Y" es gan gribētu mazliet pakoriģēt. Bet [kopumā] es jūtos sajūsmināts par ceļojumu, ko esam veikuši," par "Coldplay" radošo mūžu saka Mārtins. 

Kas tad ar "Coldplay" notiks tālāk? Jau šā gada sākumā žurnāls "Billboard" ziņoja, ka "A Head Full of Dreams" būs kvarteta atvadu albums, kam sekos atvadu tūre, un tad iestāsies miers. Vai uz laiku, vai pavisam - pateikt nevar neviens. Pats Mārtins, cik noprotams, pievērsīsies kādiem svarīgiem sabiedriskiem pienākumiem, kļūstot "par Bono". "Viss, ko es daru, ir ["U2" līdera] Bono iekustināts - pēc piecpadsmit [grupā "Coldplay" pavadītiem] gadiem tas nepārprotami ir redzams," Mārtins toreiz atzina sarunā ar "Billboard". Iespējams, viņš kļūs par ANO sūtni vai kaut ko tik pat reprezentablu un svarīgu, un visi būs sajūsmināti un laimīgi.

TAS ARĪ VISS...

Bet "Coldplay" fanu domas dalās. Vieni, protams, pat negrib pieļaut iespēju, ka viņu varoņi vairs nerakstīs jaunas dziesmas, nekoncertēs un vispār pazudīs no skatuvēm. Savukārt otrie, kas gan, domājams, ir mazākumā, racionāli spriež, ka aizejot tagad - būtībā slavas zenītā - "Coldplay" saglabās savu ikonas statusu uz mūžīgiem laikiem, atšķirībā no tiem, kurus no skatuves nevar nodzīt pat kaulainā ar izkapti. Vienīgā fanu cerība būšot kāds no "Global Citizen Festival" pasākumiem, kas reizi gadā notiek Ņujorkas Centrālparkā un ko rīko pats Mārtins. "Mūsu grupa parādīsies un spēlēs gadījumā, ja neviens cits neteiks "jā"," par "Coldplay" iespējamo dalību kādā no šiem festivāliem nākotnē saka Mārtins. "Bet es ceru, ka mums to darīt nevajadzēs." Tātad - tas ir viss...

2015, www.musicstories.lv.

Keitlina Rouza - meitene ar veca vīra dvēseli

"Es domāju, ka man ir iereibuša, veca vīra dvēsele," mazliet nopietni, mazliet pa jokam saka divdesmit sešus gadus vecā Keitlina Rouza, ar to domājot savu aizraušanos ar lietām, kas tuvas vīriem ap sešdesmit - Rouzai patīk mazliet "iefollāt" un smēķus nesmādē, bet, pats galvenais, viņa dievina vecos kantrī gabalus kā Villija Nelsona "Blue Eyes Crying In The Rain" ("Šī vienmēr būs mana mīļākā kantrī dziesma" (Rouzas komentāri par dziesmām šeit un turpmāk no mūzikas žurnāla "Uncut")), "I Just Walkin' Out The Door" ("Šai dziesmai ir iespaidīga āriene"), Loretas Linnas "After The Fire Is Gone" ("Visu laiku labākais Loretas vokālais izpildījums"), nemaz nerunājot par Rouzas "varones" mūzikā Petsijas Klainas "Leavin' On Your Mind" ("Melodija, kas vienmēr rada vēderā to nogrimšanas sajūtu").

To laikam sauc par mēslojumu. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dzeltenais ķirbis, kas ceļu uz savu lielo vēderu gandrīz metru apkārtmērā uzsācis kā maza, krēmkrāsas sēkliņa, varenumu guvis, tupēdams uz komposta kaudzes, vai labi mēslots govs kakiem. Abās versijās šī barojošā substance nav nedz vizuāli, nedz parfimēriski pievilcīgākās lietas uz pasaules, tās vienkārši izdara savu svētīgo darbu. Klasiskais kantrī, sadzērušies vīri ap sešdesmit un mūzika, kas sarakstīta līdz 1979.gadam, ir trīs Rouzu spēcinošās substances. Otrā un trešā, protams, ir gaumes jautājums, atkarībā no eksemplāra, kas vērtējams, bet klasiskais kantrī - šī amerikāņu tautas mūzika vidusmēra eiropieti jau pēc otrās dziesmas var novest lielākā depresijā kā Baraku Obamu, kurš cenšas saprast, ko viņam tikšanās laikā no lapiņas lasa gados brangākais kolēģis no vidējās Baltijas valsts. 

Pie velna ķirbi! Arī roze (labi saskan - Caitlin Rose) savus krāšņos ziedus dāvā pasaulei, lielā mērā pateicoties mēslojumam. Un nevienu neinteresē, kas pa kakām paliktas apakšā. Ziedošs rožu pušķis ir tā rezultāts! "Rouzas rezultāts", varbūt īpašā prasme, ir no vecām lietām radīt jaunas, no briesmīgām - skaistas. No sešdesmit gadīgiem vīriem septiņgadīgu Pinokio varbūt arī neiztēsīsi, bet radīt mūsdienīgu versiju par klasisko kantrī - to, izrādās, var! Gēni? (Rouzas mamma, starp citu, ir komponiste, līdzautore Teiloras Sviftas hītiem "You Belong To Me" un "White Horse") Talants? Kas ir Rouzas īpašo spēju noslēpums? Droši vien, abi. Taču, kas sajūsmina, tā ir Rouzas patiesi neviltotā mīlestība pret mūziku. Viņas aizrautība iedvesmo. Pat ja tas ir kantrī... "The Stand-In" ar klausītāju izrīkojas identiski.

Foto raksta ievadā no www.behance.net.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

10 dziesmas, ko izcūkojuši politiķi

Uzreiz skaidrībai - virsraksts ir maldinošs. Vismaz attiecībā uz dažiem raksta varoņiem. Kad pirms mēneša ASV prezidents kādas runas laikā nodziedāja pāris pirmās rindiņas no Ala Grīna dziesmas "Let's Stay Together", šīs 1971.gadā izdotās dziesmas pārdošanas apjomi pāris dienu laikā pieauga par 490%, ziņoja "Music Week". Un, lai arī, kā izrādās, Obamam piemīt labi nostādīta dziedamā balss, runājot par politiķiem, mūsos visos atmostas Salemas raganu mednieku sindroms un vai ikkatrs ir gatavs norādīt uz Solvitu Āboltiņu kā raganu vai Jakovu Plineru kā rūdītu vilkati, jo kolīdz "normāls" cilvēks kļūst par politiķi, viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas ne īpaši labi smaržojošās lietās.

Zināms, arī Latvijā tā sauktie politiķi mēdz izdarīties uz skatuves - viens dejo šovā, cits dzied lauku kapellā, vēl kāds puķainā kleitiņā uz skatuves parazitē uz izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa rēķina. Bet pa lielam tas nevienu neinteresē, tas nerada ne kapeiku pozitīvu emociju; tik vien, kā var par šiem nosmieties, bet pēc tam iekrist paššaustīšanā ar domu, nu kā sanāca, ka šādus kretīnus atkal un atkal ievēlam. Bet šīs domas nav oriģinālas un jau tas vien, ka šiem lielajiem vīriem un sievām te veltīta viena maza rindkopa, ir par daudz parādīts gods.

Un tātad - 10 dziesmas, kuras tā iedvesmojušas politiķus, ka tie nav izmantojuši iespēju paklusēt nesacūkot tās.

1. Mitt Romney - "America the Beautiful"
Slikts ir tas zaldāts, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Pilnīgs idiots Amerikā ir veiksmīgs biznesmenis, kurš nevēlās kļūt par ASV prezidentu. Mits Romnejs tāds nav - viņš no Republikāņu partijas startē visur, kur iespējams, - vai tas senatora vai prezidenta krēsls. Kādā no savām kaismīgajām runām Romnejs auditorijai nodziedāja patriotisko kaujas dziesmu "America the Beautiful", ko baznīcas vajadzībām jau 1895.gadā sacerēja kāds ērģelnieks Semjuēls A.Vards. Šī dziesma ir arī ļoti populāra amerikāņu mūziķu repertuāros.

Ray Charles - "America the Beautiful" (A. Ward, Lee Bates, 1895)


2. Barack Obama - "Let's Stay Together"
Un lūk - šī raksta galvenais vaininieks - ASV prezidents Baraks Obama, kurš, godinot zālē klātesošo Alu Grīnu, nodziedāja pāris rindiņas no vecā vīra vispopulārākās dziesmas "Let's Stay Together".

Al Green - "Let's Stay Together" (Green, Jackson, Mitchell, 1972)


3. Herman Cain - "Ode to Pizza"
Hermans Keins ir vēl lielāks āksts par mūsu "gudrajām galvām". Viņš ir nesaudzīgs ASV prezidenta Obamas kritizētājs, pagājušā gada rudenī žurnālā "Times" nodēvējot viņu par "briesmīgu" valsts līderi. Protams, ne jau tikai aiz pārliecības viņš tā saka - pēc aptauju datiem Keins ir viens no Republikāņu partijas līderiem cīņā par ASV prezidenta krēslu šā gada novembrī. Tiesa, šobrīd šī politiskā āksta cerības ir krietni samazinājušās, bet viss var mainīties, jo, kā saka pats Keins, "mana priekšrocība ir spontanitāte". Šis nu ir gadījums, uz kuru pilnībā attiecināms raksta nosaukums.

John Lennon - "Imagine" (Lennon, 1971)


4. Hillary Clinton - "The Star-Spangled Banner"
Droši vien arī politikā nekad nav par vēlu mācīties elementāras lietas. Piemēram, nestāvēt tik tuvu mikrofonam valsts himnas laikā, ja vēlme dziedāt, pat neskatoties uz talanta trūkumu, ir tik pat liela kā savulaik laulātajam draugam dzenāties pa ovālo kabinetu pakaļ praktikantēm. Domāju, ka Klintoni nekad neaicinās nodziedāt valsts himnu pirms kādas svarīgas beisbola spēles. Simboliski, bet par vienu no visu laiku labākajiem ASV himnas izpildījumiem tiek uzskatīts Vitnijas Hjūstones sniegtais priekšnesums.

Whitney Houston - "The Star-Spangled Banner" (Smith (1780), Key (1814), 1931)


5. Vladimirs Putins - "Blueberry Hill"
"Bļuberī hiļļ," ar izteiktu krievu akcentu šo piecdesmitajos gados Feta Domino saulītē izcelto dziesmu svinībās dzied Krievijas premjers/prezidents Vladimirs Putins. Viņam sirsnīgi aplaudēja prominences, tai skaitā, Žerārs Depardjē, Šarona Stouna un Kurts Rassels. Ziņas, ka koncerta otrajā daļā Putins viens pats nēsāja pa skatuvi lielu baļķi, iztrūkst, taču kopējā noskaņa, šķiet, ietērpta veco, labo laiku stilā - noformējumā trūkst vien miera dūjas...

Fats Domino - "Blueberry Hill" (Rose, Lewis, 1940)


6. John McCain - Bārbras Streizandes dziesmu popūrijs
Senatoram Džonam Makkeinam jākļūst par ASV prezidentu! Tā būs vieglāk visiem. Un jautrāk. Bet, ja nopietni - cilvēks, kurš var par sevi šādi pasmieties, visticamāk, ir stiprs cilvēks. Bet vispāŗ, cik noprotams, šī ir Makkeina atbilde Streizandei par pārmetumiem senatoram, ka tas nesaprot, kā pārvaldīt valsti. Pat ja tā, šāda atbilde no cilvēka, kurš centās kļūt par ASV prezidentu, ir spēka, pārliecības un laba humora apliecinājums.

Barbra Streisand - "Evergreen (Love Theme from A Star Is Born)" (Streisand, Williams, 1976)


7. Bill Clinton - "Imagine"
Zilonim ir liela pēda. Tāpēc, ja kāpj vienam uz ausīm, nereti uzkāpj arī kādam blakusesošam ģimenes loceklim. Hilarijas balss dotības jau apbrīnojām nedaudz augstāk, nu kārta arī viņas arī jau pieminētajam vīram bijušajam ASV prezidentam Bilam Klintonam. Vēl prezidentūras laikā vizītē Izraēlā, tās premjera Simona Peresa 80.dzimšanas dienas svētkos kāds bērnu ansamblis uzaicināja viņu pievienoties Džona Lenona dziesmas "Imagine" izpildīšanā. Kā pēc tam mēļoja prezidenta kancelejas etiķetes korpuss, turpmāk būs jāvadā līdzi saksofons - to spēlējot, un nebūt ne slikti, vismaz Klintonam būs aizņemta mute un nebūs jādzied...


8. John Ashcroft - "Let the Eagle Soar" (Ashcroft, 2002)
Šī dziesma pat nav izcūkota, to šis Misūrī štata senators Džons Eškrofts ir sacerējis, cerot sēt patriotisma sēklu sabiedrībā. Jāatzīst, drosmīgs solis, ņemot vērā, ka Eškrofts laikā, kad tapis šis ieraksts, bija ASV ģenerālprokurors Džordža Buša juniora prezidentūrā.


9. Hugo Chavez - "Spanish Serenade"
Laikam jau Krievijas atmosfērā ir kas īpaši atraisošs - it kā prātīgi ļaudis aplaudē un dzied līdzi šaubīgas kvalitātes izpildījumam tikai tāpēc, ka dzied premjers vai prezidents, tāpat, lai atceramies, Boriss Jeļcins prezidentūras "jautrākajā" periodā varēja uz skatuves izraut diriģentam zizli un nodiriģēt viņa vietā pūtēju orķestra popūriju. Arī Venecuēlas līderis, ar kuru daudzās valstīs neviens vispār nerunā, Krievijā atveras un dzied. Kā teikts kāda reklāmā: "Labāk būtu ēdis..."


10. Boriss Jeļcins - Labākie prezidentūras momenti
Bez komentāriem. Bet ar smaidu gaišas piemiņā...


Rakstā izmantotas izdevuma "The Daily Beast" norādes.

Foto raksta ievadā ASV prezidents Baraks Obama no www.wtop.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV