Tikai pusotru gadu pēc apcerīgās plates "Ghost Stories" angļu kvartets "Coldplay" laidis klajā jaunu albumu "A Head Full of Dreams". Izsludināts kā grupas atvadu albums, tas kā tāds arī radīts - dzīvi svinošs. Tāds, lai palicējiem nav slapjas acis un pašiem nepaliek mieles.
NEPIEDEROŠIEM IEEJA ATĻAUTA!
Jaunā albuma kontrasts pret iepriekšējo ir milzīgs. "Ghost Stories" bija tikai viena jestra dziesma ("A Sky Full of Stars"), pārējās astoņas ieturot teju sēru noskaņās, kas, protams, bija "Coldplay" līdera Krisa Mārtina pēcšķiršanās grūtsirdības izpausmes. Bet izrādās, ideja par "A Head Full of Dreams" grupai radās vienlaicīgi ar lēmumu par intīmā albuma "Ghost Stories" ierakstīšanu, intervijā žurnālam "Entertainment Weekly" atzīst Mārtins. "Mēs padomājām, ka varbūt pēc šī atturīgā, intīmā albuma mēs sajutīsimies tā, ka gribēsim spēlēt mazliet jautrāk." Un sapņi piepildījās.
Saistībā ar "A Head Full of Dreams" ārzemju prese uzsver divas lietas - jau pieminēto plates dinamiku visā tās krāšņumā un grupai neierasti lielo viesmākslinieku plejādi, un to personības. Divas dziesmas palīdzējusi iedziedāt Bejonsī (dziesmas "Up&Up" piedziedājumā piedalās arī Bejonsī un Džeizī meita). Tālāk. Gvineta Paltrova, Mārtina bijusī sieva, piedalās dziesmas "Everglow" ierakstā. Zviedru popmūzikas princese Tove Lo dzirdama kompozīcijā "Fun". Un vēl vairāk - kā plates līdzautors ir minēts arī ASV prezidents Baraks Obama, kurš skaņdarbā "Kaleidoscope" ir dzirdams, dziedam populāro amerikāņu baznīcas dziesmu "Amazing Grace". Albuma ierakstā palīdzējuši arī daudzi viesinstrumentālisti, tai skaitā Noels Galahers, tas pats, kurš no "Oasis".
SAJŪSMINOŠAIS CEĻOJUMS 15 GADU GARUMĀ
Pašam Mārtinam albums patīkot, pat ļoti. Viņš bez aplinkiem atzīst, ka plates ievadošā "A Head Full of Dreams" "ir mana visu laiku mīļākā "Coldplay" dziesma. Tas ir tas, ko es vienmēr esmu sapņojis dziedāt," Mārtins atklāj sarunā ar "Entertainment Weekly". Turpat viņš arī atzīst, ka, sagaidot "Coldplay" debijas albuma "Parachutes" piecpadsmito gadskārtu, jūtas mierā ar visiem grupas albumiem. "[2005.gada plati] "X&Y" es gan gribētu mazliet pakoriģēt. Bet [kopumā] es jūtos sajūsmināts par ceļojumu, ko esam veikuši," par "Coldplay" radošo mūžu saka Mārtins.
Kas tad ar "Coldplay" notiks tālāk? Jau šā gada sākumā žurnāls "Billboard" ziņoja, ka "A Head Full of Dreams" būs kvarteta atvadu albums, kam sekos atvadu tūre, un tad iestāsies miers. Vai uz laiku, vai pavisam - pateikt nevar neviens. Pats Mārtins, cik noprotams, pievērsīsies kādiem svarīgiem sabiedriskiem pienākumiem, kļūstot "par Bono". "Viss, ko es daru, ir ["U2" līdera] Bono iekustināts - pēc piecpadsmit [grupā "Coldplay" pavadītiem] gadiem tas nepārprotami ir redzams," Mārtins toreiz atzina sarunā ar "Billboard". Iespējams, viņš kļūs par ANO sūtni vai kaut ko tik pat reprezentablu un svarīgu, un visi būs sajūsmināti un laimīgi.
TAS ARĪ VISS...
Bet "Coldplay" fanu domas dalās. Vieni, protams, pat negrib pieļaut iespēju, ka viņu varoņi vairs nerakstīs jaunas dziesmas, nekoncertēs un vispār pazudīs no skatuvēm. Savukārt otrie, kas gan, domājams, ir mazākumā, racionāli spriež, ka aizejot tagad - būtībā slavas zenītā - "Coldplay" saglabās savu ikonas statusu uz mūžīgiem laikiem, atšķirībā no tiem, kurus no skatuves nevar nodzīt pat kaulainā ar izkapti. Vienīgā fanu cerība būšot kāds no "Global Citizen Festival" pasākumiem, kas reizi gadā notiek Ņujorkas Centrālparkā un ko rīko pats Mārtins. "Mūsu grupa parādīsies un spēlēs gadījumā, ja neviens cits neteiks "jā"," par "Coldplay" iespējamo dalību kādā no šiem festivāliem nākotnē saka Mārtins. "Bet es ceru, ka mums to darīt nevajadzēs." Tātad - tas ir viss...
Īru supergrupa "U2" varētu arī vairs neizdot nevienu albumu, bet vienalga visu atlikušo mūžu koncertēt izpārdotās stadionu tūrēs. To grupai nodrošina tās jau teju četrdesmit gadu ilgusī karjera un tajā sastrādātais un nākamajām paaudzēm atstātais mantojums. Tomēr pēdējā gada laikā īru vīrus ir vajājusi viena nelaime pēc otras, un gan intervijās no žurnālistu puses, gan vienkāršās fanu virtuves sarunās par rutīnas jautājumu kļuvis šis: "Vai grupa "U2" ir nonākusi pie savām loģiskajām beigām?"
VEIKSMES ĒNĀ
Pirms četriem gadiem "U2" noslēdza savu "360°" koncerttūri, kas joprojām ir visienesīgākā mūzikas vēsturē - 110 koncertos tika iekasēti 736 miljoni ASV dolāru! Stadioni bija stāvgrūdām pilni, visi šovi izpārdoti, dzīve gāja tikai augšup. Taču jau šīs turnejas laikā "U2" līderis Bono grupas konsultantam Geivinam Fraidejam atklāja, ka nākamai tūrei vajadzētu būt intīmākai, raksta mūzikas žurnāls "Q", kura oktobra numura "vāka raksts" ir tieši par "U2". Šo "intīmo konceptu" grupa nolēma realizēt sava jaunākā albuma "Songs of Innocence" koncertsērijā "Innocence + Experience Tour", kas šobrīd no Amerikas kontinenta ir pārcēlusies uz Eiropu un 28.novembrī noslēgsies grupas dzimtajā Īrijā.
Pagājušā gada septembrī iznāca "U2" pēdējais albums "Songs of Innocence", un tas, saprotams, bija par iemeslu virknei interviju ar grupu un pastiprinātai uzmanībai vispār. Un jau tad nevarēja nepamanīt, ka gan mūzikas prese, gan arī paši mūziķi gluži kā "aizmirst" savu 2009.gada albumu "No Line on the Horizon". Izrādās, kā sarunājuši, visi šo plati uzskata par absolūtu rodošu izgāšanos. "Q" to nosauc par "juceklīgu", bet pērn žurnāla "Rolling Stone" vāka rakstā par šo albumu izvairījās runāt pat paši grupas dalībnieki, sakot, ka tieši "Songs of Innocence" atkal ir ceļš augšup "U2" radošuma kalnā.
NEĒRTAIS DARĪJUMA AR APPLE
Nepamatoti, bet, acīmredzot, "U2" biklums par it kā neveiksmīgo plati pagrūda grupu uz pavisam neapdomīgu soli - kādā jaukā dienā aptuveni pusmiljarda "Apple" mūzikas lejupielāžu veikala "iTunes" lietotāju fonotēkās ne saukts, ne aicināts parādījās "U2" albums "Songs of Innocence". Grupai jau bija sadarbība ar "Apple" iepriekš 2004.gadā, kad tā ļāva kompānjai savu tolaik vēl inovatīvo produktu "iPod" reklamēt, izmantojot plates "How to Dismantle an Atomic Bomb" singlu "Vertigo", kā arī, izlaižot limitētu "iPod" skaitu, kuros jau ir pieejama visa "U2" diskogrāfija. Toreiz ar sadarbību apmierinātas bija abas puses. Bet teiciens par atkārtotas iekāpšanas vienā un tajā pašā upē neiespējamību, acīmredzot, nav bez pamata.
Daudzi to uzskatīja par bezgaumību. Tāda līmeņa grupai bez maksas piedāvāt savu albumu - tas katastrofāli devalvē šīs mūzikas vērtību! Un ar "Songs of Innocence" notika tieši tā. "Vai es no tā jutos neērti? Jā, dažreiz jutos," savas izjūtas par darījumu ar "Apple" žurnālam "Q" atklāj "U2" bundzinieks Lerijs Mulens jaunākais. "Vēlāk man bija vēl neērtāk. [Bet dažreiz] sūdi notiek!" Savā ziņā viņam piekrīt grupas basģitārists Adams Kleitons, kurš atzīst, ka no šī reklāmas pasākuma jau bija gaidījis zināmas negatīvas atsauksmes. "Ko es negaidīju - ka cilvēkiem par [šīm] dziesmām būs tik maza interese," viņš neslēpj rūgtumu. "[Un] tad sekoja [Bono] riteņa avārija." Un šī avārija ir nākamā neveiksmīgā epizode grupas dzīvē pēdējā gada laikā.
VELOSIPĒDA AVĀRIJA
Pagājušā gada novembrī Ņujorjas Centrālparkā "U2" līderis Bono pamanījās iekļūt negadījumā ar velosipēdu. Lai gan presē sākotnēji parādījās ziņas par "tikai" salauztu roku, sekas slavenajam mūziķim bija daudz smagākas. Vēlak pieejamā informācija atklāja, ka negadījuma laikā bez rokas, pleca un elkoņa savainojuma Bono ir guvis arī acs dobuma bojājumus. Lai novērstu akūto situāciju, ārsti mūziķim veica operāciju, kas ilga piecas stundas. "Vēl tagad, piecus mēnešus pēc notikušā, kad grupa gatavojas "Innocence + Experience" tūrei, Bono nav pilnībā atveseļojies," pavasarī ziņoja slavenību aprakstītājs žurnāls "The Hollywood Reporter", liekot zem jautājuma zīmes gan plānotās tūres norisi, gan visas grupas nākotni.
Pamats bažām ir. Vēl gandrīz gadu pēc negatījuma sekas ir redzamas. Vairāki sejas kaulu lūzumi un nedienas ar kreiso roku liek par sevi manīt. "Viņš man parādīja savu roku," stāsta "Q" žurnālists Dorians Linskejs, kurš pavadīja grupu tās koncerttūres Bostonas koncertā un fiksēja notikumus aizkulisēs. "Divi pirksti ir palikuši stīvi un tos nevar [līdz galam] izstiept, un tas nozīmē, ka, iespējams, viņš nekad vairs nespēlēs ģitāru," skarbs savās prognozēs par Bono nākotni ir Linskejs. "Tas neizskatās labi," piekrīt pats stīvo pirkstu īpašnieks, atzīstot, ka jaunā situācija ir viņam visai kaitinoša.
NELAIMJU SĒRIJA TURPINĀS
Ar to gan grupas nelaimju sērija nebeidzās. Četras dienas pirms "Innocence + Experience" tūres atklāšanas 14.maijā Kanādas pilsētā Vankūverā Mullens saņēma vēsti par tēva nāvi. Trešdienā viņš piedalījās tēva bērēs Īrijā, bet jau ceturtdienas vakarā bija uz skatuves Vankūverā. "Es viņam biju apsolījis, ka apglabāšu viņu," norunu ar tēvu atstāsta Mullens. "Es jutos tik atvieglots, izpildījis savu solījumu, taču es arī jutos atvieglots, atgriežoties vietā, uz kuru es vienmēr tiecos, un tā ir grupa."
Vēl pēc divām nedēļām "U2" saņēma jaunu triecienu. Pēc tūres "Innocence + Experience" septītā koncerta 26.maijā Inglvudā savā viesnīcas numurā no sirdstriekas mira grupas koncerttūres menedžeris Denis Šīens. "Mums viņš pietrūkst vairāk kā cilvēks, nekā tūres menedžera," atzīst "U2" ģitārists Edžs. "Unikāls bija nevis tas, ko viņš darīja, bet tas, kāds viņš bija,"
NENOKĀPT NO AUGSTĀKĀ PJEDESTĀLA
Vai tas, ko mēs šobrīd vērojam, ir vienas no planētas Zeme lielākās rokgrupas beigu sākums? Vai arī pierādīsies teiciens, ka viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus? "Es domāju, mēs jau no paša sākuma tikām veidota kā īsta grupa," uzskata Edžs. "Es vienmēr domāju, ka "The Beatles" bija grūti, jo tur patiesībā bija trīs līderi, un katrs sacentās par vadību." Viņš uzskata, ka "U2" katra dalībnieka pienesums nepārklājas. "Doma ir tāda, ka neuzvar katrs personīgi. Uzvar grupa." Līdz ar to var secināt, ka nekādu iekšēju konfliktu dēļ "U2" izjukšana nedraud.
Kleitons, kurš katrā koncertā velk kādas citas grupas T-kreklu, reiz izteicies, ka, iespējams, "U2" varētu kļūt mierīgāki. Pamest stadionu un pat arēnu līgu un pielāgoties nelielu koncertzāļu auditorijām (vispār jau "Innocence + Experience" tūre iet šajā virzienā, bet nu vienalga tie ir savi divdesmit tūkstoši skatītāju koncertā!). Bono: "Cilvēki saka, tev patīk Nīla Janga un "Radiohead" [mūzikas] intimitāte, tad kāpēc arī tev nevar būt vairāk privātu, nevis publisku ambīciju?" Un no Bono atbildes, izlobot to no metaforām par futbola komandu "Arsenal" un "Čempionu līgu", izriet, ka, ja reiz esi stāvējis uz pjedestāla augstākā pakāpiena, tad nokāpt kaut par vienu zemāk ir grūti. Vismaz tik paštaisnam radījumam kā cilvēks.
Nekas nav beidzies. Par to liecina arī Mullena apņemšanās sekot kanādiešu žurnālista un iedvesmotāja Malkolma Gladvela grāmatas "Outliers" galvenajai atziņai - lai kaut kur sasniegtu izcilību, nepieciešamas aptuveni desmit tūkstoši treniņu stundas. Bītliem šādi mācekļa gadi bija viņu agrīnajā periodā Hamburgā, bet "U2" tādi ir izpalikuši. "Kad beigsies tūre, mums jādodas izbraukumā, kura laikā mums izklaides pēc jāmācās nospēlēt citu dziesmas, tad jādodas atpakaļ, un ar to, ko esam iemācījušies, jāieraksta albums," saka Mullens. Un, lai arī tas varbūt vairāk ir kā joks, indikācija ir uztverama skaidri un nepārprotami - "U2" turpināsies!
Viena no nozīmīgākajām britu poproka apvienībām "Coldplay" paziņojusi, ka vēl šajā gadā izdos savu pagaidām pēdējo albumu "A Head Full od Dreams", ziņo žurnāls "Billboard". Grupa, kas ASV vien pārdevusi vairāk kā 18 miljonus albumu kopiju, punktu nolēmusi pielikt ar grandiozu stadionu tūri 2016.gada vasarā. Šī turneja sekos "Mylo Xyloto" tūrei, kas grupai 2011. un 2012.gadā 77 koncertos ienesa nepilnus 187 miljonus ASV dolāru, un ir skaidrs, ka atvadu tūres skaitļi būs vēl iespaidīgāki.
"Viss, ko es daru, ir ["U2" līdera] Bono iekustināts - pēc piecpadsmit [grupā "Coldplay" pavadītiem] gadiem tas nepārprotami ir redzams," žurnālam "Billboard" atzīst "Coldplay" līderis Kriss Mārtins, absolūti neslēpjot, ar ko plānojis nodarboties nākamos piecpadsmit gadus: "kļūt par nākamo Bono." Jau šā gada septembrī Mārtins taps par "Global Citizen Festival" aizbildni, lai ar savu ietekmi palīdzētu realizēt tā nospraustos mērķus - vākt līdzekļus dažādu pasaulē sasāpējušu globālu problēmu risināšanai. Vārdu sakot, mērķi ir darīt pasauli labāku, un paldies, protams, par to.
"Mūsu grupa parādīsies un spēlēs gadījumā, ja neviens cits neteiks "jā"," par "Coldplay" iespējamo dalību kādā no "Global Citizen Festival" koncertiem nākotnē saka Mārtins. "Bet es ceru, ka mums to darīt nevajadzēs." Līdz ar to miljonos skaitāmā "Coldplay" fanu jūra savus elkus, visticamāk, pēdējo reizi vaigā varēs skatīt nākamā gada vasarā. Vai pasaule bez "Coldplay" kļūs labāka? Atbilde uz šo jautājumu daudziem ir zināma jau tagad.
