"The Rua" - "Essence" (2014)

Pensionējošos īrus "The Corrs" nomaina Vindzoras (Lielbritānija) Braunu ģimenes trio - divas māsas un brālis "ar Īrijas ietekmi un tieksmi uz ātrām mašīnām", kā arī interesi par vēsturiskām un "lielāko daļu Harija Potera filmām," teikts grupas mājaslapā. "Palieciet kopā ar mums, lai noskaidrotu, kuri no šiem trim faktiem visvairāk atbilst patiesībai," bērnišķīgi intriģējoši turpina trio mājaslapas spalvasvīrs, palaižot garām pašu galveno - albuma "Essence" muzikālo piedzīvojumu. Un, lai arī jauniešiem vēl ir kur tiekties, cerams, šis trio debijas albums kalpos par labu kompostu "The Rua" nākamo desmit gadu lielajiem panākumiem. Vai vismaz līdz brīdim, kad kāds no viņiem apbērnosies vai solokarjera ņems virsroku pār vīterošanu ģimenes ansamblī.

2015, www.musicstories.lv

  

No arhīviem: John Lennon - "Imagine" (1971)

Tūlīt aiz jautājuma, vai Latvijas televīzijas raidījumu "Šlāgeraptauja" patiesībā slepeni neorganizē citplanētieši, lai noteiktu, cik zemu var krist cilvēce, nākamais strīdus izraisošākais ir, vai Džona Lenona mūza Joko Ono ir vainojama pie "The Beatles" izjukšanas. Pāris gadus atpakaļ Pols Makartnijs intervijā mūzikas žurnālam "Uncut" gan apgalvoja, ka tā gluži nav patiesība. Jā, Ono uzradās pēkšņi un masīvi, un pārējiem bītliem mērs bija pilns, kad Lenons savu favorīti atveda uz ierakstu studiju un, kas vēl trakāk, prasīja viņas viedokli par tajā brīdī ierakstīto dziesmu, un, kas vēl trakāk, ņēma to arī vērā! Tomēr Makartnijs intervijā atzīst, ka agrāk esošā "ķīmija" starp grupas biedriem jau tāpat kādu laiku nav bijusi pareizās formulas rāmjos, tāpēc Ono, visticamāk, apstākļu sakritības pēc bija pēdējais grūdiens, lai vēl aizvien mūsdienās visu laiku ietekmīgākā rokenrola grupa beigtu savas dienas.

Taču Bītlu fani Ono nepiedeva vēl ilgi (gan jau kāds sirms rokenrola fans par viņu griež zobus vēl joprojām), arī Lenonam nē. Jo, kad tajā pašā gadā (1970) viņš izdeva savu pirmo pēcbītlu albumu "John Lennon/Plastic Ono Band", neskatoties uz kritiķu visnotaļ labajām atsauksmēm, komerciāli tam veicās ne pārāk spīdoši. Taču Lenonam bija pilnīgi vienalga, ka Ono vārds albuma nosaukumā Bītlu faniem kā bullim sarkana lupata gar acīm maisās. Jau pēc gada viņš izdeva nākamo plati "Imagine", kas kļuva par Lenona komerciāli veiksmīgāko solo albumu, un arī tā patiesībā ir slavas dziesma Joko Ono. Pirmkārt, sacerot savu slavenāko dziesmu "Imagine", Lenons ietekmējās no Ono 1964.gadā iznākušā dzejoļu krājuma "Grapefruit", kurā katrs dzejolis sākās ar lūgumu iedomāties (imagine). Otrkārt, uz albuma vāciņa ir Ono fotografēts Lenona portrets. Un, treškārt, plate noslēdzas ar dziesmu "Oh Yoko!", kura "iespējams, ir priecīgākais skaņdarbs, ko Lenons jebkad ir ierakstījis," vēstīts mūsdienās pārizdotā albuma "Imagine" grāmatiņā atrodamā informācija. Tātad - mītiem būs dzīvot mūžam! Gan par Joko Ono, gan citplanētiešiem. 

2015, www.musicstories.lv

Mark Ronson - "Uptown Special" (2015)

"Neviens neaizturēja elpu, kad iznāca Marka Ronsona 2015.gada ieraksts. Esmu pārliecināts, ka nebiju nekādos [mūzikas izdevniecības] pārdošanas plānos," žurnālam "Billboard" saka Londonas mūziķis, dīdžejs un producents Marks Ronsons. Viņš ar dziesmu "Uptown Funk!" kļuvis par pēdējo divu nedēļu Amerikas varoni ne tikai tāpēc, ka savu pirmo ASV singlu Nr.1 sasniedzis vien 39 gadu vecumā, bet arī tāpēc, ka viņam no šīs iesildītās vietiņas izdevies izstumt pašu Teilori Sviftu (ar dziesmu "Blank Space"), kuras, nupat jau šķiet, arī Amerikā sāk palikt par daudz.

Savā dzimtenē Marks Ronsons ir visai pazīstama persona. Viņa tēvs Lorenss bija savulaik populārās grupas "Bucks Fizz" menedžeris, viena no viņa māsām-dvīnēm Samanta arī ir dīdžejs, bet otra - modes māksliniece Šarlote - ir precējusies ar grupas "Foreigner" ģitāristu un dziesmu autoru Miku Džonsu. Un tomēr pat šajā dzimtenē Ronsons līdz šim vairāk ticis uztverts kā "slavenību ballīšu dīdžejs" un prasmīgs producents - viņa kontā ir kaut vai "Fatboy Slim" albums "You've Come A Long Way, Baby" (1998), Mobija "Play" (1999), bet vissvarīgākais nenoliedzami ir Emijas Vainhousas "Back To Black" (2006), par kura tapšanu turpat "Bollboard" Ronsons azīst, ka "tas bija iedvesmojoši, jo, ja tu strādā kopā ar ko tik lielisku, tu pēkšņi pats gribi kļūt labāks." Un tomēr - šoreiz stāsts ir par paša Ronsona mūziku.

Iespējams, atslēgas figūras Ronsona ceturtā albuma "Uptown Special" ceļam uz klausītāju sirdīm Amerikā bija ierakstā piesaistītās personālijas, viena no kurām ir Stīvijs Vonders, kurš plates divās dziesmās iespēlējis mutes ermoņikas. "Iespējams, [Vondera piekrišana sadarboties] ir manas muzikālās karjeras augstākais punkts," žurnālam "Rolling Stone" vēl pērnā gada nogalē atzina Ronsons. "Un tas nekas, ja es to nekad vairs nepārspēšu." Otra personība ir Bruno Marss, kurš Amerikā diez vai pielūgsmes ziņā daudz atpaliek no Vondera. Un visbeidzot kāda 23 gadus veca mācītāja meita Kejona Stāra, kuras balss tā apbūrusi Ronsonu, ka viņš ne tikai ļāvis tai iedziedāt savā albumā dziesmu ("I Can't Loose"), bet, cik noprotams, arī apņēmies producēt viņas pašas debijas albumu.

"Viņam matos bija želeja un viņš valkāja foršas žaketes," laiku pirms tīņa gadiem žurnālā "Billboard" atminas Ronsona bērnības un joprojām tuvs draugs Šons Lenons. Ronsonam "jau toreiz bija brīnišķīgs stils" un "viņš bija asprātīgāks par jebkuru citu," atzīst Lenons. Viņa kāzās Ronsons bija līgavaiņa, kā nu viņus tur sauc, kučieris vai kas tāds. Bet kādu citu dienu viņam telefonā uzrādījās neatbildēts Pola Makartnija zvans. Atzvanīts Makartnijs palūdza Ronsonu uzspēlēt viņa kāzu ballīti (šķiet, tās bija Makartnija trešās kāzas ar Nensiju Ševelu). Tāda ir dzīve Markam Ronsonam - kā viena vienīga ballīte! Un patiesībā tāds ir arī albums "Uptown Special".    

2015, www.musicstories.lv

Vairums mūziku grib par velti

Savus datus par 2014.gadu nesen publiskojusi mūzikas straumēšanas kompānija "Spotify". Tie liecina, ka Zviedrijā dibinātais uzņēmums uzņem apgriezienus - no pērnā gada maija līdz decembra beigām "Spotify" reģistrēto lietotāju skaits pieaudzis par 20 miljoniem, kopā sasniedzot 60 miljonus. Tas ir būtisks uzrāviens, ņemot vērā, ka 2012.gadu šis mūzikas straumēšanas servisa nodrošinātājs pabeidza ar 20 miljoniem abonentu. Grafikā zemāk redzama "Spotify" lietotāju dinamika gadu gaitā. Tā gan drīzāk ir konsekventa tiekšanās mākoņos. Taču nevar nepamanīt vēl kādu tendenci - par mūzikas klausīšanos maksā tikai katrs ceturtais "Spotify" lietotājs, un šī proporcija ir bijusi konsekventa kopš 2013.gada sākuma. 

Ne viens vien mākslinieks ar zināmām nievām ir komentējis šo mūzikas straumēšanas "padarīšanu", Teilora Svifta savu mūziku no "Spotify" ir izņēmusi, cik noprotams, tielējās arī "U2" un "Coldplay", un visi kā viens saka - "Spotify" mums maksā pārāk maz! Iepriekš tika ziņots, ka par viena albuma vienreizēju noklausīšanos tā autori no "Spotify" saņem pusi ASV dolāra centa. Savukārt kompānijas vadība ir publiski apgalvojusi, un to apstiprina šis zīmējums, ņemts no "Spotify" mājaslapas, ka autoratlīdzībās tā izmaksā 70% no saviem ieņēmumiem.

Zinot visu šo informāciju, aptuveni iespējams izrēķināt, cik tad mākslinieki par savu darbu no "Spotify" saņems par 2014.gada decembri. "Statista" grafikā maksas jeb "Premium" klientu skaits norādīts 15 miljoni ("Spotify" mājaslapā teikts, ka 2014.gada novembrī "Premium" kontu skaits bijis "vien" 12,5 miljoni). Paņemot vidējo, teiksim, 14 miljonus lietotāju, un zinot, ka "Spotify" abonēšanas maksa vidēji ir EUR 9,99 (Latvijā tie ir EUR 6,99, bet vispār šiem zviedru jauniešiem tīk visur ņemt 9,99 - dolārus, mārciņas, eiro...), sanāk, ka 2014.gada decembrī tika iekasēti nepilni 150 miljoni eiro. 70 procenti no šīs summas ir nepilni 105 miljoni. Daudz vai maz, to spriest Bono vai Eltonam Džonam, kam reizēm jāsakasa nauda jaunai kleitai, taču, ņemot vērā mūzikas biznesa ne vairs stagnējošo, bet teju brīvā kritienā lidojošo ātrumu, šī ir summa, kas vismaz tiek samaksāta. Šī nauda "iezīmējas", pretēji vēl gadus piecus atpakaļ līdz vājprātam izplatītajai nelegālajai mūzikas lejupielādei. 

Ierakstu kompānijas "Republic Records" izpilddirektors Čārlijs Volks žurnāla "Billboard" rīkotajā diskusijā par mūzikas industrijas (paradumu) nākotni atzīst, ka "Skandināvijas piemērs" nepārprotami norāda - mūzikas straumēšana var būt ienesīgs bizness abām iesaistītajām pusēm. Var pieņemt, ka 25%, kuri tomēr izlemj par mūzikas klausīšanos maksāt, kaut varētu to nedarīt, ir samērā iespaidīgs cipars. Tajā pašā laikā sūkstīties par atlikušo 75% negodprātu arī nav iemesla. Pirmkārt, "Spotify" viņiem šādu iespēju piedāvā. Un, otrkārt, cilvēka dabā jau instinktu līmenī ir tiekties paņemt, nemaksājot neko vai maksājot iespējami maz. Bumba nu ir industrijas darboņu rokās.

Foto raksta ievadā no performing-musician.com

2015, www.musicstories.lv

"The Czars" - "Best Of" (2014)

Desmit gadu laikā, kuros savā darbībā aktīvs bija Denveras (ASV) kolektīvs "The Czars", tās līderis Džons Grānts vīta kā ūdens aizmirsts istabas augs. Dzīvojot kompleksos savas netradicionālās orientācijas dēļ, viņš savu dzīvi palaida ganīties atkarību laukos. "The Czars" bija dota tikai dekāde, bet tās zemsvītras atlikums ir septiņi albumi, kuri tagad koncentrēti vienā labāko dziesmu izlasē. Kā zināms, Grānts savai melnajai joslai tika pāri - saņēmās un reabilitējās savam liktenim ar uzviju. Viņa solo albumi "Queen of Denmark" un "Pale Green Ghosts" ļaudis joprojām aizkustina līdz asarām, un šķiet, ka par Grānta kunga nākotni uztraukties nav nekāda pamata. Tieši tāpēc jo interesantāk ir ieklausīties mūzikā, kura tapusi "grimstot". "The Czars" mūzika vienmēr bijusi sirsnīga, tas pilnā mērā apjaušams arī jaunajā izlasē, saklausīt tur depresīvas gaudas neizdosies. Bet tas ir ļoti dziļš un aizkustinošs albums. Tieši tāds, kāds Džons Grānts palicis joprojām.

2015, www.musicstories.lv

Mūzikas straumēšana 2014.gadā glābj industriju

"Straumēšana izglābj gadu," ar šādu secinājumu 2014.gada mūzikas ierakstu tirgus apskatu uzsāk žurnāls "Billboard". Balstoties uz mūzikas statistiku apkopojošās kompānijas "Nielsen Music" datiem, secinājums ir diezgan dramatisks - 2014.gads mūzikas tirdzniecībai bijis sliktākais kopš 1991.gada jeb kopš gada, kad "Nielsen Music" tika dibināts un uzsāka apkopot šāda veida statistiku. Salīdzinot ar 2013.gadu, albumu pārdošanas apjomi ir samazinājušies par 11,2% (kopā pārdotas 257 miljoni vienību). Cietusi arī pieminētā industrijas glābēja - mūzikas straumēšana. Pēc "Nielsen Music" datiem 2014.gadā vienu albumu vidēji "nostraumēja" 1500 reižu, kad tajā pašā laikā 2013.gadā šis rādītājs bija 2000 reižu. 

Vai mūzikas straumēšanas popularitāte krītas? Lai arī skaitļi rāda pretējo, gribētos apgalvot, ka šobrīd nav otra tik demokrātiska mūzikas resursa, kas pieejams praktiski katram un bieži pilnīgi par baltu velti. Iespējams, šī tad arī ir atbilde - visu izšķir nauda. Šā gada rudenī, kad iznāca Teilores Sviftas jaunais albums "1989", viņa nolēma to neievietot "Spotify" straumēšanas katalogā. Vēl vairāk - viņa no tā izņēma arī visus savus iepriekšējos albumus. Lai arī "Spotify" pārstāvji publiski aicināja Sviftu atgriezties, pat norādot, kādu autoratlīdzību viņa varētu saņemt, ja ļautu faniem straumēt savu daiļradi, viņa atteicās, sakot, ka nevienam negrib dāvināt "sava mūža darba augļus". Sviftas gadījumā tika piesaukti miljoni, bet, kā aprēķinājusi tā pati statistiķu brigāde "Nielsen Music", 2014.gadā vidēji par viena albuma vienreizēju nostraumēšanu autori saņēma... pusi ASV dolāra centu.

Pētot 2014.gada pirktāko albumu topa pirmo piecinieku, jāsecina vēl viena lieta - uzskats, ka lielākā daļa mūzikas tiek notirgota lejupielādējot, ir mīts. Pirmās četrās topa vietās esošās plates fiziskā formātā ir pārdotas vairāk kā digitālā (skatīt infografiku)! Pirmajā vietā 2014.gada pirktāko albumu topā ir jau pieminētā Svifta ar plati "1989". Apgalvot, ka tik labi rādītāji tai bijuši, pateicoties "Spotify" iedotajam kurvītim, domājams, būtu aplami. "Spotify" ir tikai viens no simtiem straumēšanas servisu, un liela daļa no tiem pat īpaši necenšas darboties, ievērojot visas likumu normas - tā kā gribētājiem iespējas tikt pie "jaunradītās disko zvaigznes" Sviftas daiļrades ir samērā plašas. Bet noliegt nevar - pelnīt ar albumu tirdzniecību kļūst aizvien grūtāk. Piemēram, ierakstu kompānijai "Capitol", kuras paspārnē pērn iznāca topa 3.vietas ieguvēja Sema Smita debijas plate "In the Lonely Hour", 2014.gadā tā bija tikai viena no četrām, ko izdevās pārdot vismaz miljons kopijās. Tajā pašā laikā 2013.gadā "Capitol" katalogos miljons eksemplāru albumu bija pat trīspadsmit...

Foto raksta ievadā no makeuseof.com.

2015, www.musicstories.lv

Madonnas jaunais albums "Rebel Heart" - precedents mūzikas industrijā

"Stīv, es uztraucos par savu mūziku. Man nevar būt dziesmas, kas skan nepareizi," savas izdevniecības "Interscope" vadītāja vietniekam Stīvam Bermanam satraukti teica Madonna. Un bija jau arī par ko uztraukties - pērnā gada nogalē, 16.decembrī, popmūzikas karalieni sasniedza ziņa, ka internetā nopludinātas vairākas viņas jaunā albuma "Rebel Heart" dziesmu demo versijas (plati paredzēts laist klajā tikai šā gada aprīlī ("iTunes" gan minēts 10.marts)). Savā "Instagram" kontā Madonna šo nepatīkamo faktu nosauca par "māksliniecisku izvarošanu". Kājās tika saceltas visas jaunā albuma tapšanā iesaistītās puses, un tika pieņemts lēmums defektu padarīt par efektu - sešas noplūdušās dziesmas tiks piedāvātas kā albuma "Rebel Heart" iepriekšējā pasūtījuma (pre-order) piedāvājums.

Madonna, kas slavena ar savu māksliniecisko perfekcionismu, ātri ķērās pie darba studijā, lai tautā nesankcionēti palaistās dziesmas noslīpētu līdz iespējami labākajam līmenim ("Nebija laika sazināties ne ar vienu producentu," žurnālam "Billboard" ārkārtas situāciju komentē Madonnas menedžeris Gajs Ozerijs.). Kādas ir šī lēmuma sekas? 48 stundu laikā, kopš "Rebel Heart" ievietots "pre-order" statusā, tas vairāk kā 40 valstīs nokļuva pārdotāko albumu topa virsotnē, ieskaitot ASV, ziņo "Billboard". Turklāt trīs no šīm sešām dziesmām ir iekļautas "Billboard Hot Dance/Eectronic Song" nedēļas, kas sākās 3.janvārī, topā. Saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, veikts 131 tūkstotis šo sešu dziesmu lejupielāžu, bet viss albums "Rebel Heart" priekšpasūtināts aptuveni 60 000 reižu. "Mēs zinām, ka mūsdienās sasniegt albumu Top 10 bez promocijas ir patiesi grūti," žurnālam "Billboard" saka Ozerijs. 

Vai Madonna ar saviem sabiedrotajiem būs radījusi precedentu mūzikas biznesā? Šādi noplūdes gadījumi bijuši jau iepriekš, un arī pašai Madonnai. Taču diez vai visiem ir piemērojama šī viena recepte. Madonnai daļēji paveicās, jo izdevās tik ātri noreaģēt, daļēji veiksmē "vainojams" viņas statuss - viņas vārds, lai piedod ticīgie, popmūzikas pasaulē ir reliģija. Lai vai kā tur arī būtu, visticamāk, viņas lēmums ir pareizs, jo jau 24.decembrī interneta annālēs parādījās vēl 14 dziesmas no gaidāmā albuma... Nojaušams, ka kādu no ierakstu studijas personāla vai fona dziedātājiem drīzumā gaida rūtaina saule, jo 2011.gadā pēc dziesmas "Give Me All Your Luvin'" nelegālas nopludināšanas kāds vārdā nenosaukts Madonnas fans tika apcietināts, un arī šoreiz Madonnas menedžments un juridiskais korpuss ir noskaņoti kareivīgi.

2015, www.musicstories.lv

Adrian Crowley - "Some Blue Morning" (2014)

Ir izpalicis tas gods un privilēģija personīgi pazīt īru dziesminieku Adrianu Krovliju (46). Bet, ja būtu citādi, pasēdēt viņam klēpī (bez zemtekstiem) un paklausīties viņa dziesmu stāstos, domājams, būtu izcils baudījums. Jo Krovlijs prot tā mierīgi un pamatīgi. Kaut kur viņš dzirdēts nosaukts par "īru Leonardu Koenu tā karjeras sākumā." Bet tas tikai tā - virziena, kurā Krovliju meklēt, norādīšanai. Savā septītajā studijas platē "Some Blue Morning" viņš turpina ar spoku stāstiem pievilināt domās noklīdušus, vientuļus ceļiniekus, lai tie, gluži kā mītos sirēnas, tīklos ievilktos ar skoču pielīmētu sev pie vēdera, un nēsātu tur, līdz pienāks pasaules gals. Vai arī vienkārši apniks. 

2015, www.musicstories.lv

"The Budos Band" - "Burnt Offering" (2014)

Kādreiz, kad klaunus gāja skatīties uz cirku, nevis vēlēt Saeimā, tas (cirks) bija vesels piedzīvojums. Lāči brauc ar divriteņiem, cūkas staigā balerīnu tērpos, lauva gandrīz nokož dresētājam galvu un visam pa vidu klauni. Un neviens cirks neiztika bez zirgu priekšnesumiem. Zirgi vienmēr skrēja pa apli, nelabi oda, bet uz tiem visādās pozās iznesās vīri un sievas triko. Un visam pāri - orķestris, kurš dzīvajā kuplināja visu šo kalambūru! Par cik, mazam esot, no bailēm cirkā acis gandrīz visu laiku bija ciet, tad galvenais, kas iespiedies prātā, ir tieši šī orķestra mūzika. Un nu tā ir atgriezusies! Amerikāņu daudzžanru orķestris "The Budos Band" spēlē mūziku, kuras pavadībā trikus varētu rādīt ikviens. Bez neviena iedziedāta vārda grupas jaunākais albums "Burnt Offering" pasaka vairāk kā jebkura repera piepļerkstēts repertuārs. Vēl vairāk - iespējams, kaut kas līdzīgs "The Budos Band" mūzikai ausīs skan arī dresētājam brīdī, kad tam numura "Dresētāja galva lauvas rīklē" laikā lauva tiešām ņem un to galvu nokož.

2015, www.musicstories.lv

No arhīviem: Ray Charles - "The Genius of Ray Charles" (1959)

Pavisam drīz, 8.februārī, Losandželosā (ASV) tiks pasniegtas gadskārtējās (57.) "Grammy" balvas, par kurām šogad sacenšas praktiski visi lielie mūzikas vārdi. Amerikas Savienotajās valstīs šī balva, kas ir klausītāju balsojums, tiek uztverta ļoti nopietni. Mūzikas ierakstu kompānijas pērk lielus reklāmas laukumus, piemēram, mūzikas žurnālā "Billboard", par sevi balsot aicina arī mākslinieki savos sociālo tīklu kontos. Bet toreiz, kad tas viss sākās, 1959.gadā, viss bija daudz vienkāršāk. Pirmās divas "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijas notika ar sešu mēnešu starpību - 1959.gada 4.maijā un 29.novembrī, pirmo no kurām pat vēl nerādīja televīzijā. Trešā ceremonija, kas notika 1961.gada 13.aprīlī, jau bija ar zināmu rutīnu, tātad kaut kādai sistēmai jau bija jābūt un nejaušībām vietas vairs nebija.

Un tieši šajā ceremonijā, kurā gramofona statuetītes tika dalītas par paveikto iepriekšējos divos gados, par vakara varoni kļuva tolaik 31 gadu vecais Rejs Čārlzs (1930-2004), kuram slimība jau bija laupījusi acu gaismu. Uz skatuves pēc balvām tovakar viņam vajadzēja kāpt četras reizes. "Grammy" par labāko vīrieša vokālu Čārlzs saņēma par dziesmu "Georgia on My Mind" (no albuma "The Genius Hits the Road", 1960). Šī pati dziesma Čārlzam atnesa "taurīti" arī par labāko vīriešu popa singla izpildīšanu. Taču abas pārējās balvas neredzīgais vīrs saņēma par albumu "The Genius of Ray Charles" - labākais popa albums vīriešu konkurencē un labākā R'n'B performance par dziesmu "Let the Good Times Roll". 

Rejs Čārlzs ir viens no pionieriem melnādaino mākslinieku saimē, kurš apzināti centās padarīt savu mūziku arī "balto" ausīm tīkamu. Viņa kolēģis Nets Kings Kols, šķiet, bija pirmais, kuram bija jāaizstāv savas tiesības parādīties TV ekrānos savas ādas krāsas dēļ, tāpēc šajā jautājumā jau precedents bija. Taču Čārlzs pilnveidoja savu mūzikas stilu, izteiktu R'n'B un tradicionālo Amerikas gospeļu dziedāšanas stilu piejaucējot ar maigu džezu, fonu ļaujot aizņemt pūšamajiem mūzikas instrumentiem. "The Genius of Ray Charles" ir pirmais Čārlza albums, kur šī tendence ir saklausāma jo īpaši. Vai pie tā vainojams tikai Čārlzs? Nekā nebija! Plati aranžēja Kvinsijs Džonss (81), ja tā var teikt, kulta persona Amerikas popkultūrā joprojām.

2015, www.musicstories.lv   

"Bell Gardens" - "Slow Dawns for Lost Conclusions" (2014)

Pamosties 2.janvāra pēcpusdienā ar seju rasola bļodā, kurā iegrimts vēl pirms Vecgada vakara pusnakts kurantu dārdoņas, nav nekas nosodāms. Šie pamošanās brīži ir psiholoģiski un fiziski smagi. Kāpēc nāsī iesprūdis marinētā gurķa gabals, bet doktordesas kripatas izkaisītas pa visu ģīmi kā tādi vasarraibumi Pepijai Garzeķei? Un tā majonēze! Trešajā dienā istabas temperatūrā tā vienmēr sāk smakot pēc veciem cilvēkiem! Vai šāds brīdis nebūtu gana piemērots, lai sāktu jaunu dzīvi? Nu vismaz apņemtos. Gudrs un atbalstošs plecs smagi īstenojamu lēmumu pieņemšanas momentos ir neatsverams. Un nav pat vajadzīgi vārdi, fiziska iedunkāšana vai papliķēšana uz pleca. Ja vien pie rokas ir projekta "Bell Gardens" jaunā plate "Slow Dawns for Lost Conclusions". Lēni par zaudēto un uzticību, kas te vienu brīdi ir, otru nav, tad atkal ir - gluži kā zīlējot mīlestību margrietiņas ziedlapiņās. Liela! "Bell Gardens" mūzika ir LIELA! Un iedvesmo lieliem darbiem.

2015, www.musicstories.lv