Troye Sivan - "Blue Neighbourhood" (2015)

Trojs Sivans ir divdesmit gadus vecs austrāļu zēns, kurš dzimis Dienvidāfrikā. Zēns kā zēns, mūziķis kā mūziķis. Tomēr Sivans ir spilgts jaunās paaudzes mūziķa piemērs. Tās paaudzes, kura jau no mazotnes varējusi izmantot virtuālās vides dotās iespējas savu mērķu sasniegšanai.

DZĪVI IZSTĀSTA JŪTŪBĒ

Savu pirmo "YouTube" video Sivans ievietoja 2013.gadā, un tas savāca 6 miljonus skatījumu. Savos videostāstos viņš, piemēram, gatavo "īpašos cepumiņus", stāsta par "pēdējo personu, ko ir noskūpstījis", līdz beidzot aptuveni pirms gada viņš pusotras minūtes garā stāstiņā paziņoja, ka ir parakstījis līgumu ar ierakstu kompāniju par sava pirmā albuma izdošanu. Tātad šī zēna dzīvei ir bijis iespējams sekot līdzi, neizejot no "YouTube". Tai skaitā pirms diviem gadiem viņš emocionālā video turpat atzinās, ka ir homoseksuāls. Šai paaudzei to publiskot, izskatās, ir vairāk drosmes kā priekšgājējiem.

Protams, ierakstu kompānijas līgumus nepiedāvā katram, kurš "YouTube" ēterā gatavo pankūkas vai osta pirkstu, ar ko nupat iztīrīts nabas caurums. Sivanam mīlestība uz mūziku bijusi jau no mazotnes, turklāt - viņam labi padevās arī dziedāšana. Iesākumā viņa neapstrīdami favorīti bija Maikls Džeksons un Madonna, taču vēlāk Sivans atrada savu nišu - klasiskās balādes Andrea Bočelli un Selīnas Dionas izpildījumā. "Kad es biju jaunāks, mans mērķis bija ar dziedāšanu cilvēkus saraudināt," viņš atzīstas sarunā ar žurnālu "Billboard". Tiesa, klasesbiedri gan to nav spējuši novērtēt. Bet tas ir tikai loģiski - kurš normāls cilvēks publiski atzīsies, ka viņam patīk Selīna Diona?! 

TOLERANTĀKAS PAAUDZES BALSS

Savas "zēnu soprāna" balss dēļ viņš parādījās dažās TV pārraidēs, un tas viņu noveda pie galvenās lomas mūziklā "Olivers". Jaunā aktiera karjera un "YouTube" atpazīstamība, savukārt, nolika Sivanu pie nākamā karjeras pakāpiena - jauna supervaroņa lomas 2009.gada filmā "X-Men Origins: Wolverine". Un tad nāca neizbēgamais - balss lūzums, un Sivans dažus gadus nedziedāja vispār. "Man patika gulēt gultā un klausīties Šadē, Evas Kesedijas, Emijas Vainhousas un Bilijas Holidejas skumjajā mūzikā," laiku, kurā viņš arī skaudri apjauta savu atšķirīgo seksualitāti, atceras Sivans.

Šīs dieniņas nu ir garām. 4.decembrī ierakstu kompānijas "Capitol" paspārnē klajā nāks Sivana debijas albums "Blue Neighbourhood", kas, kā raksta "Billboard", "palīdzējis viņu veidot kā jaunas, daudz tolerantākas paaudzes balsi." Sivans ar savu atklātību ir palīdzējis "atklāties" arī citiem sava vecuma homoseksuāliem civēkiem. Viņam tviterī seko 3,7 miljoni kontu, tik pat arī "YouTube". Sivana virtuālā vilkme ir milzīga! Tomēr "YouTube" videostāstiņi ir viens, bet pilns studijas albums - pavisam kas cits. Šobrīd ir publiskotas divas dziesmas no jaunās plates - "Youth" un "Talk Me Down". Ja sirds ir no ledus, tā izkusīs. Ja galvā ir tuksneša vētra, tā norims. Un viņam it tikai 20! "Ar vai bez viņa virtuālās ietekmes Trojs kā mākslinieks ir viens no miljona," saka viens no plates līdzautoriem Džeks Antonofs no "Bleachers". Viņam tainība - miljons lietu vēl šajā gadā var atlikt, bet nenoklausīties Troja Sivana plati "Blue Neighbourhood" - tā vienkārši būtu netaisnība pašam pret sevi!

2015, www.musicstories.lv.

Nate Ruess - "Grand Romantic" (2015)

Kāpēc izjuka jaukais popmūzikas trio "fun.", īstas skaidrības nav. Pēc viņu 2012.gada plates "Some Nights" lieliskajiem panākumiem (albums tika pārdots vairāk kā 1,6 miljonos ekesmplāru) "fun." atvērtas bija visas skatuves! Taču notika pavisam savādāk. Trio - Neits Ruess, Džeks Antonofs un Endrjū Dosts - jau aptuveni gadu iet katrs savu ceļu un, kā stāsta zinātāji, pat nesarunājas savā starpā. Šie paši zinātāji dod mājienus, ka "fun." dalībnieki vienkārši vairs nav spējuši vienā kopīgā telpā ietilpināt katrs savus ego.

Skatuves gan tukšas nepaliek. Tieši otrādi - tagad viena kolektīva vietā tās dala veseli divi. Antonofs ar savu lielisko projektu "Bleachers" un nu arī Ruess ar savu solo izgājienu debijas albumu "Grand Romantic" (trešais dalībnieks Dosts nodevies filmu mūzikas sacerēšanai). Varētu domāt, ka nedalīta publikas uzmanība vairāk pievērsta tieši Ruesa daiļradei, viņš kā nekā bija "fun." līderis, taču jāatzīst, ka "Bleachers" debijas albums "Strange Desire" bija ne tikai pirmais, bet arī kritikas tik labi uzņemts, ka, iespējams, Ruesam bija divreiz ko pārdomāt, pirms savu varējumu nodot publiskai vērtēšanai. Un te nu tas ir.

"Grand Romantic" vēlreiz apliecina, ka toni "fun." noteica Ruess. Plate ir nosēta fanisku (no "fun.) dziesmu, kuru atšķirība no trio laikiem varbūt ir vienīgi manipulēšana ar simfonisko mūziku un kordziedāšanu ("Grand Romantic"). Škietami garlaicīgs un neinteresants albums var likties, pavirši to klausoties pirmo reizi, taču maldīgi ir domāt, ka Ruess platē nebūs iekodējis "fun." mūzikas popularitātes formulu - uzbāzīgus, korītī izpildāmus piedziedājumus un pēkšņus instrumentālus uzplaiksnījumus, kas jebkuru Ruesa dziesmu padara atšķirīgu un, jā, pat interesantu. 

Lai arī šis ir stāsts par Ruesu, nevar tam klāt nepievilkt Antonofu un viņa "Bleachers". "fun." sadalīšanās rezultātā pasaule varbūt pat vairāk ir ieguvusi no "Bleachers", taču arī Ruess, jaunu apstākļu dzīts, ir bijis spiests būt ļoti aktīvs, piedaloties neskaitāmos projektos (kaut vai "The Beach Boys" Braiena Vilsona jaunajā solo platē "No Pier Pressure", dziesmā "Just Give Me A Reason" (Pink) vai "Headlights" (Eminem)). Un nu katrs var izvēlēties, kura no "fun." dalībnieku ego sekot. 

2015, www.musicstories.lv

"fun." varētu atkal sanākt kopā par miljonu

Pēc 2013.gadā iegūtās "Grammy" balvas nominācijā "Labākais mākslinieks" (šajā gadījumā vairāk tā kā "Labākā grupa") no amerikāņu trio "fun." pasaule gaidīja lielas lietas. Viņu 2012.gada plate "Some Nights" tika pārdota 1,6 miljonos kopiju, un publika puišus dievināja. Bet kas notika tālāk? Burtiski, nekas. Mūzikas žurnālam "Billborad" kāda "iekšēja persona" apliecinājusi, ka, pēc visa spriežot, ar "fun." ir cauri grupas dalībnieku "ego sadursmju" dēļ. Jaunieši savā starpā vairs pat nekomunicējot. Pirmās aizdomas jau pērn vasarā sēja "fun." ģitārists Džeks Antonofs, zem nosaukuma "Bleachers" izdodot kritikas labi uzņemto solo albumu "Strange Desire". Zinātāji ir informēti, ka darbu pie savas solo plates uzsācis arī "fun." solists Neits Ruess. "Viņš ir sarakstījis daudz dziesmu," žurnālu "Billboard" apgaismojis tā informācijas avots, turklāt, atšķirībā no Antonofa, pie Ruesa debijas plates strādā "fun." producents Džefs Baskers, un tas tikšot izdots "fun." ierakstu kompānijas "Atlantic" paspārnē. Laiku lieki nešķiež arī trešais grupas dalībnieks Endrjū Dosts, sakomponējot mūziku filmai "The D Train" ar Džeku Bleku un Džeimsu Marsdenu galvenajās lomās.

"Esmu dzirdējis dažas jaunas dziesmas, ko sarakstījis Neits [Ruess], un tās ir muzikāli lieliskas," atzīst "Grammy" balvu pasniegšanas ceremoniju izpildproducents Kens Ērliks, sakot, ka vienalga, vai kā solo māksliniekus vai kā grupu "fun.", puišus viņš vienmēr paturēšot prātā, jo tiem esot liela nākotne. "Es mīlu "Bleachers" disku ["Strange Desire"]," piebilst Ērliks. Vienīgais, kas trio atkal varētu apvienot, ir nauda, žurnālam "Billboard" atzīst kāds mūzikas industriju pārzinošs avots, sakot, ka ierastā tendence ir acīmredzama - veiksmīgu grupu dalībnieku solo projekti vairumā gadījumu ir lemti neveiksmei (piemēram, "Fall Out Boy" pārtraukuma laikā tās dalībnieka Patrika Stampa solo plate "Soul Punk" tika pārdota tikai deviņos tūkstošos kopiju). Tieši tāpēc, teiksim, viens miljons dolāru varētu būt labs kārdinājums uz kādas no lielo festivālu skatuvēm šiem bijušajiem draugiem atkal sanākt kopā. 

Foto raksta ievadā no sarahscoop.com.

2015, www.musicstories.lv

"Bleachers" - "Strange Desire" (2014)

Grupas "fun."albuma "Some Nights" (2012) koncerttūres laikā tās ģitārists Džeks Antonofs brīvākos brīžos strinkšķināja savu instrumentu, sacerot dažas dziesmiņas, dažas tēmas. Darīja viņš to viens, katrā ziņā paslepus no grupas biedriem, jo liels bija visu pārsteigums, kad šā gada februārī klajā nāca Antonofa projekta "Bleachers" debijas singls "I Wanna Get Better", bet jau jūlijā gatava bija vesela plate "Strange Desire". "(..) "Strange Desire" ir ļoti spēcīgs [albums], dažbrīd saviļņojot ar mūsdienu nostaļģiju, kuras kļūst arvien vairāk ar katru klausīšanās reizi," raksta "Allmusic.com". Palīdzējis ar dziesmu komponēšanu gan Sārai Berelesai, gan Teilorei Sviftai, Antonofs radījis albumu ar mūziku, kas neprasa kompromisus, ja nu vienīgi ar sevi. Un varbūt tieši tāpēc "Strange Desire" izklausās kā tīrradnis, kas ilgi slēpts no citu acīm, radītāja pulēts un lolots, nu pārsteidz pasauli ar savu nosacīto vienkāršību, zem kuras jaušami dučiem emocionālu slāņu. Taču jāņem vērā - lai arī Antonofs ir ģitārists, šis nav ģitārmūzikas albums. Iepazīšanos ar "Strange Desire" ieteicams sākt ar dziesmu "Like a River Runs". Un vēl "I'm Ready to Move On / Wild Heart Reprise" - kopdarbs ar Joko Ono. Dziesma, kuru klausoties, sapņot slapjos sapnīšus var acīm vaļā... 

2014, www.musicstories.lv