Bonnie Raitt - "Dig in Deep" (2016)

Boniju Raitu kāds ir apveltījis ar mūžīgo dzinēju! Vismaz tā varētu šķist, zinot, ka šobrīd 66 gadus vecā kundze praktiski bez pārtraukuma ir koncertējusi pa visu pasauli, jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Šis karuselis apstājās 2009.gadā. Togad Raita, pēc zaudētas cīņas ar smadzeņu audzēju, viņsaulē izvadīja savu brāli. Tas bija pēdējais piliens skumju notikumu virtenē: 2004.gadā mūžībā aizgāja Raitas māte, gadu vēlāk viņai sekoja tēvs, tajā pašā 2009.gadā līdzīgs liktenis piemeklēja viņas tuvu draugu un radošo kompanjonu Stīvenu Brutonu. Pēc brāļa nāves mūziķe savāca kopā savu pavadošo grupu un paziņoja: "Tagad man ir nepieciešams laiks, lai apsēstos un izietu tam visam cauri." 

2016.gadā Raita ir atgriezusies. Ar jaunu albumu "Dig in Deep" - vairāk kā desmit gadu laikā pirmo ar pašas komponētām dziesmām. Šajā Raitas septiņpadsmitajā studijas platē viss ir gluži kā viņas reālajā dzīvē - dumpinieciskums ("Gipsy In Me") mijas ar trauslumu ("Undone"), tajā pašā laikā, atdodot godu klasikai ("INXS" dziesmas "Need You Tonight" versija). 

Dzīvē savu dumpinieces garu Raita apliecināja 1970.gadā, kad pameta  mācības Hārvardas Universitātē, lai dotos koncertturnejā ar grupu "The Rolling Stones", kuru iesildīja Badijs Gajs, bet viņa menedžeris bija Raitas tā brīža puisis. Kad šis fakts nāca ausīs Raitas vecākiem, viņi kļuva tik dusmīgi, ka pārtrauca meitu atbalstīt jelkādā veidā. "Tāpēc es sāku spēlēt [ģitāru]," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" godīgi atzīst Raita. "Mēs visi dziedājām un spēlējām viens otra ierakstos, kopā izklaidējāmies, satikāmies viens ar otru." Un 1971.gadā klajā nāca viņas debijas albums "Bonnie Raitt". 

Šogad Raita atzīmē arī savu trīsdesmito skaidrības gadu - viņa sāka apmeklēt Anonīmo alkoholiķu sanāksmes astoņdesmito gadu vidū tūlīt pēc ieraksta līguma zaudēšanas ar "Warner Bros." Daļēji atkarību dēļ. Raitas pirmais "skaidrais" albums "Nick of Time" (1989) ieguva pieckārtīgu Platīna diska statusu un trīs "Grammy" balvas... Var jau būt, pēc skata Raita ir trausla būtne. Bet viņas trauslumā slēpjas spēks, kāds piemīt tikai cilvēkiem ar smalku dvēseli, kuru tiem visiem spēkiem jāsarga nesalauztu. Raita ir nosargājusi. 

"Dig in Deep" rok dziļi. Tik dziļi lejā nonākot, jāskatās vienīgi uz augšu. Un Raita to dara.

2016, www.musicstories.lv.

David Bowie - "Blackstar" (2016)

Pirms trim gadiem, 2013.gada 8.janvārī, savā 66.dzimšanas dienā, Deivids Bovijs izdarīja to, kas nu ir viņa jājamzirdziņš - pārsteidza pasauli. Todien šai apstulbušajai pasaulei tika dāvāta jauna Bovija dziesma "Where Are We Now?" un, vēl vairāk, izziņots vēlāk martā gaidāmais jaunais albums "The Next Day" - pirmais desmit gadu laikā! Fani jau bija paspējuši sadzīvot ar domu, ka Bovijs nolēmis doties pensijā, bet viss izrādījās pavisam pretēji - Bovijs ne tikai atgriezās ar vienu albumu, viņš turpina arī ar nākamo, nupat iznākušo "Blackstar" un līdz kaulam ir iesaistījies arī mūzikla "Lazarus" (ar seriāla "Dexter" galvenās lomas atveidotāju Maiklu Holu priekšgalā) veidošanā, kas Ņujorkā pirmizrādi piedzīvoja pērn, 7.decembrī. Bet šis būs stāsts tieši par jauno Bovija albumu "Blackstar".

E-PASTS NO DEIVIDA BOVIJA

Žurnāls "Rolling Stone" apraksta notikumus, kuri norisinājās 2014.gada pavasarī. Toreiz kādā svētdienas vakarā Bovijs devās uz džeza klubu Ņujorkas Rietumu pusē. Aizņēmis galdiņu netālu no skatuves, viņš skatījās tovakar spēlējošo kvartetu ar saksofonistu Doniju Makkāslinu priekšgalā. Noskatījies priekšnesumu, Bovijs, ne ar vienu ne vārda nepārmijis, devās prom. "Pagaidiet, tas taču bija Deivids Bovijs!?" savus tā brīža minējumus prātā sarunā ar "Rolling Stone" tagad atceras Makkāslins. Modernās mūzikas ikonu pie galdiņa bija pamanījuši daudzi.  

Pēc dažām nedēļām Makkāslins savā elektroniskajā pasta kastē ieraudzīja tik pat elektronisku vēstuli. No Bovija. Viņš uzaicināja Makkāslina kvartetu pievienoties viņam studijā jauna materiāla ierakstam. "Es nodomāju: "Tas taču ir Deivids Bovijs, un viņš izvēlas MANI, un viņš MAN sūta e-pastu?"," joprojām aizgrābts ir Makkāslins. Toreiz studijā kopā tika radīta dziesma "Sue (Or in a Season of Crime)", tā tika iekļauta Bovija 2014.gada izlases albumā "Nothing Has Changed". 

Pērn janvārī Bovijs grupu uzrunāja vēlreiz. Tagad viņam plānos bija kas formātā lielāks - divdesmit piektā studijas plate "Blackstar"! Darbs ierakstu studijā norisa līdz gada vidum, tad Bovijs savāca visu ieraksta materiālu un pazuda savā mājas ierakstu studijā. "Nebija nekādas komunikācijas līdz decembrim," atceras Bovija ilggadējais producents Tonijs Viskonti. "Tad viņš paziņoja, ka ir gatavs jaunajam albumam."

PAR KATRU CENU IZVAIRĪTIES NO ROKENROLA

2013.gada albums "The Next Day" bija samērā tradicionālā "Bovija roka" manierē izpildīts. "Blackstar" turpretī ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs. "Mēs daudz klausījāmiem [hiphopa mākslinieku] Kendriku Lamāru," atklāj Viskonti. "Mums patika viņa atvērtība [idejām] un ka viņš nav izdevis vienkāršu hiphopa ierakstu. Viņš tajā ir sametis visu ko, un tieši tā vēlējāmies darīt arī mēs. Mērķis, visādā veidā, bija izvairīties no rokenrola." 

Makkāslins ar kolēģiem šim uzdevumam bija kā radīti - viņi uztvēra un realizēja ikvienu Bovija vēlmi, sākot ar krautroku un beidzot ar to pašu hiphopu. Plati ievada desmit minūšu gara sirreāla un spocīga tituldziesma "Blackstar", kura iesākumā bija iecerēta kā divas atsevišķas dziesmas. Pēc pirmās versijas tās garums bija pat 11 minūtes, taču "iTunes" lejupielāžu veikals neizplata singlus, kas garāki par desmit minūtēm. Arī citas dziesmas, kā jau Bovijam ierasts, katra ir vesels stāsts vai vismaz stāstam līdzīgs tapšanas sākums. Hiphopa stila bagātinātā "Tis a Pity She Was a Whore", piemēram, ir nosaukta 17.gadsimta angļu dramaturga Džona Forda lugas vārdā, savukārt dziesmas "Girl Loves Me" vārdi radušies, Bovijam bagātinoties no 20.gadsimta Londonas geju sabiedrības leksikas. "Viņš ir arī izmantojis vārdus no [Entonija Bērdžesa] "Mehāniskā apelsīna"," piebilst Viskonti. Savs vēstījums esot arī albuma tituldziesmā vairākas reizes pieminētajai "vientuļajai svecei". "Viņš man teica, tā ir par [teroristisko grupējumu] ISIS," saka Makkāslins; viņa kolēģiem bundziniekam Markam Džulianam un Viskonti tā gan ir pirmā dzirdēšana. Viņiem nav ideju, par ko ir šī dziesma.

ŽANRU LAUZĒJS

Deivids Bovijs savu ir paveicis - jauns albums ir tapis, tagad tikai jāgaida, kāda būs "Blackstar" ietekme uz citu mūziķu ierakstiem, kas taps pēc tā. Un tā pilnīgi noteikti būs, jo Bovijs ir modernās popmūzikas tendenču bāka. "Kad viņš izdeva [1977.gada] albumus "Heroes" un "Low", neviens nebija darījis neko līdzīgu," ir pārliecināts Viskonti. "Un viņš [mūzikā] radīja Jauno romantismu. Viņš ir žanru lauzējs, un es tagad gaidu iznākam [veselu plejādi] "Blackstar" albumu imitāciju." Bet, pirms imitēt, oriģināls ir labi jāiepazīst. Apsveicam Deividu Boviju 69.dzimšanas dienā! Un sākam ar "Blackstar".

2016, www.musicstories.lv.

Hologrammu laikmets

Kad cilvēks aiziet mūžībā, tas allaž ir smagi tuviniekiem. Bet, kad aizsaulē aiziet slavenības, pie liela pieprasījuma šis tas tiek darīts, lai vismaz kaut kādā formātā aizgājēju atdabūtu atpakaļ. Attīstoties tehnoloģijām viens šāds veids šobrīd uzņem apgriezienus - tās ir hologrammas!

IESPĒJAMS IR VISS

Kas tad ir hologramma? Tā ir optiskā ilūzija, kuru palīdz veidot 3D attēls, un kas pareizos leņķos un spektros veidota, ļauj ieraudzīt jebkuru priekšmetu, kas tādā veidā radīts; šī priekšmeta tādu kā virtuālu attēlojumu. Pirmais lielākais hologrammas uznāciens mūzikā bija 2012.gadā, kad Amerikas festivālā "Coachella" šādā veidā atdzīvojās reperis Tupaks Šakurs (1971-1996). Šo projektu realizēja kompānija "Hologram USA", kuras īpašnieks Alki Deivids žurnālam "Rolling Stone" apliecina sava uzņēmuma vēlmi kļūtu par līderi mirušo mākslinieku hologrammu izpildījumu tirgū. Nesen Deivids paziņoja, ka "Hologram USA" par šāda veida sadarbību ir noslēgusi darījumu ar Vitnijas Hjūstones (1963-2012) tiesību turētājiem. Papildus tam uzņēmums šajā gadā nodrošinās komiķu Reda Foksa (1922-1991) un Endija Kaufmana (1949-1984) "turnejas", un vēl tas ieguvis tiesības "atdzīvināt" mūziķus Patsiju Klainu (1932-1963) un Badiju Holliju (1936-1959).

Bet "Hologram USA" nav vienīgie šī specifiskā tirgus darboņi. 2014.gadā "Billboard" Mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā uz skatuves "parādījās" Maikls Džeksons (1958-2009), izpildot iepriekš nepubliskotu paša dziesmu. Šo hologrammu veidoja kompānija "Pulse Evolution", kura iegādājusies tiesības arī uz Elvisa Preslija (1935-1977) un Merilinas Monro (1926-1962) hologrāfiskajiem ķermeņiem. "Hologram USA" uzskatīja, ka "Pulse Evolution" ir nozagusi tās ideju, un iesūdzēja konkurentus tiesā. Šīs prāvas rezultāts vēl nav zināms. Un tieši neiesaistītajiem nav pat svarīgi, kurš uzvarēs. Galvenais - ja reiz par šo tirgus segmentu sāk plēsties, tam ir potenciāls, un "hologrammu performanču" izplatīšanos var sagaidīt diezgan droši. Tam piekrīt "Hologram USA" īpašnieks, sakot, ka, izmantojot hologrammas, viss kļūst iespējams - "Led Zeppelin" tūre kopā ar bijušo grupas bundzinieku Džonu Bonemu (1948-1980) vai pat Alberta Einšteina (1879-1955) lekcijas augstkolās, skaidrojot savu relativitātes teoriju. 

"Pulse Evolution" vadītājs Džons Tekstors uzskata, ka tehnoloģija, kuru izmanto viņa kompānija, nav pat hologramma, tāpēc viņš savu darbību sauc nevis par hologrammu veidošanu, bet "digitālo cilvēku" radīšanu. Šādi digitāls kaut kad nākotnē 90 minūšu garumā koncertos plānojas parādīties Preslijs, sniedzot "Brodvejai autentiskas" izrādes, kādās rokenrola karalis piedalījās savas dzīves laikā. 

IEKONSERVĒJIET SEVI!

Vai tā ir zinātniskā fantastika? Laikam jau nē, jo hologrammu aizmetņi radās jau pirms 150 gadiem. Mūsdienās tas viss vienkārši ir kļuvis pieejamāks. Var, protams, teikt, ka tas nav īsts un neko tādu nav vērts skatīties un ņemt par nopietnu, bet šī tehnoloģija jau ir visur. Piemēram, filmā "Furious 7", kuras varonis aktietis Pols Volkers (1973-2013) auto avārijā gāja bojā vēl pirms filmas uzņemšanas beigām. Viņa vietā atlikušo darbu pabeidza tieši hologrammas. Sevi, vēl dzīvam esot, 3D dimensijā noskanēt licis arī Pols Makartnijs. Un arī Pīters Džeksons, digitālās cilvēku "atgriešanas" kompānijas "Weta Digital" vadītājs, visgudri pamāca šodienas jaunās zvaigznes: "Pirms kļūstiet vecāki, veiciet sevis skanēšanu augstā rezolūcijā. Iekonservējiet sevi!"



Foto raksta ievadā no youtube.com.

2016, www.musicstories.lv.

Sia - "This Is Acting" (2016)

29.janvārī iznāks dziedātājas un komponistes Sia Furleres jeb vienkārši Sia jaunais albums "This Is Acting". Vērtējot pēc jau publiskotajiem singliem "Alive", "Bird Set Fire" un "Cheap Thrills", sagaidāms, ka "This Is Acting" būs sprādzienbīstams - tik daudz tajā ietvertas enerģijas! Protams, tuvāk plates iznākšanai būs recenzijas, intervijas (gan jau Furleres kundze atkal izdomās sēdēt TV studijā ar papīra turzu uz galvas vai, cerams,  parādīs kamerā savas spalvainās paduses), bet šoreiz, pateicoties žurnālam "Rolling Stone", ir iespeja ieskatīties arī citā Furleres personības šķautnē. Proti, Furlerē - komponistē.

"Es esmu visai veiksmīga [komponiste], jo esmu produktīva," sarunā ar "Rolling Stone" saka Furlere. Izrādās, viņa pagājušā gadā kādu laiku ierakstu studijā strādājusi arī ar Adeli, palīdzot tapt dziesmām, kuras vēlāk pārtapa grandiozajā albumā "25". Furlere atzīst, ka darba procesā var būt īsta "kuce", taču Adele spējusi visus asumus nogludināt. Bet - neviena no abu kopdarba dziesmām albumā "25" tā arī netika iekļauta. "Varbūt dziesmās bija pārāk daudz manas balss, bet nepietiekami viņas," par iemesliem prāto Furlere. 

Bet nav ļaunuma bez labuma. Divas no Adeles izbrāķētajām dziesmām, tai skaitā kosmiskā "Alive", būs atrodamas Furleres platē "This Is Acting". Patiesībā tā būs pilna skaņdarbiem, kurus noraidījuši tā saucamie A klases mākslinieki. "Es jūtu, ka tie ir hiti, bet nevienam tie nav vajadzīgi," par attieksmi pret savām dziesmām nedaudz pasūdzas Furlere. "Un tad es padomāju: paskatīsimies, paeksperimentēsim, vai tā ir taisnība." Eksperiments saucas "This Is Acting" un bez jau minētajām Adeles izbrāķētajām dziesmām, tajā būs atrodamas arī, piemēram, Riannas kā "pārāk jauka" noraidītā "Cheap Thrills" un Bejonsī atmestā "Footprints", jo tā izklausoties "pārāk šakīriska" (no Šakiras). Bet platē tomēr būs viena dziesma, kura nav piedāvāta nevienam citam - "One Million Bullets". Furlere to sauc tā kā par savu albuma "bērniņu".

Savā ziņā bērniņi ir visas dziesmas, ko Furlere vai jebkurš komponists ir radījis. Komponistiem, kuri dzied arī paši, reizēm savu dziesmu atdošana citiem izraisa duālas sajūtas. Taču Furlere, vismaz sakās, par to nepārdzīvo. Jo viņas kā autores vērtība pieaug, līdz ar izpildītāju panākumiem. "Jo vairāk mana vērtība pieaug, jo vairojas jēga šīs dziesmas dziedāt man pašai, nevis atdot tās citiem," saka Furlere. "Un tas ir aizraujoši!". Tātad 29.janvārī elpa jāievelk īpaši dzīļi!

2016, www.musicstories.lv.

Grimes - "Art Angels" (2015)

Kleira Boučere (27), kura uzstājas ar skatuves vārdu Grimes, ir ļoti pateicīga "Lielajam Džejam" kā viņa dēvē Džeizī (Jay-Z). Pirmkārt jau par to, ka tieši viņš ierakstu kompānijas "4AD" vārdā 2013.gadā parakstīja ar Grimes līgumu par albumu izdošanu. Otrkārt, Džeizī, pretēji PR komandas šaubām, ļāva atstāt Grimes publicitātes bilžu komplektā attēlu, kurā viņa speciāli rāda savas spalvainās paduses. "Jā, lai viņai paliek tie mati," Džeizī skaļi izteica savu lēmumu, un viņš ir boss.

"MySpace" PRODUKTS

Grimes ir īpaša personība mūzikas pasaulē. Viņa visu dara pati. Iepriekšējo albumu "Visions" (2012) viņa vienatnē radīja mēneša laikā - pati saprogrammēja ritmus, iedziedāja visas balss partijas, ieskaņoja visus instrumentus, turklāt vēl pati arī veidoja albuma noformējumu (tie gan, būsim godīgi, viņai ir briesmīgi!). Tāpēc nav brīnums, ka arī savu jaunāko albumu "Art Angels" viņa ir radījusi līdzigi - pat producējusi pati, lūdzot palīgā vien pa vienam vokālajam palīgam divās atsevišķās plates dziesmās. 

Savu muzikālo, ja tā var teikt, karjeru Boučere uzsāka laikos, kad pasaules ietekmīgākais sociālais medijs bija "MySpace" - vietne, kurā daudzi mūziķi-iesācēji ievietoja savas guļamistabās ierakstītās dziesmas, dažiem tas vēlāk ļāva izveidot tiešām vērā ņemamas karjeras, piemēram, Liljai Alenai vai tiem pašiem "Arctic Monkeys". "MySpace" vietnē zem sadaļas "grime music" (netīrā mūzika) savus garadarbus ievietoja arī Boučere. Šī nodarbe meiteni tā aizrāva, ka viņa ne tikai pieņēma šīs sadaļas nosaukumā balstītu pseidonīmu "Grime", bet arī pameta skolu, lai mūzikai nodotos pilnībā. "Mans tētis vēl joprojām man jautā, vai es varu pabeigt [iesāktās neirozinātnes] studijas," Boučere atklāj sarunā ar žurnālu "Rolling Stone". Viņas vecāki gan zinot, ar ko meita nodarbojas, "bet viņi joprojām kļūst dusmīgi, ja es internetā lamājos." To varot ieraudzīt vecmāmiņa...

LAIKĀ AIZVĒRT LOGUS

Domājams, mazmeitas spalvainās paduses vecmāmiņai pieņemt ir vieglāk kā mūziku, ko Boučere rada. Tā ir progresīva. Miksējot pankroku ar elektronisko deju mūziku, Grimes ieved skaņu pasaulē, kurā nav viens plats ceļš ar gludu asfalta segumu. Tie drīzāk ir džungļi, kuros katram pašam jāierauga un jānoķer kaut kas, kas neslīd ārā no rokām un ar kā palīdzību nokļūt no punkta A līdz punktam B. "Es radu neatkarīgu mūziku," saka kanādiešu dziedātāja, kura šobrīd mitinās Losandželosā. "Man šķiet, ja tu vēlies ar kaut ko izcelties, ir svarīgi mākslinieciski nepalikt nevienam parādā. Es gribētu būt kā [grupas "Nine Inch Nails" līderis] Trents Reznors," savu favorītu mūzikas pasaulē atklāj Boučere. 

"Rolling Stone" novērojis, ka Boučeres sarunas stils ir visai īpatnējs. Viņa spējot sarunas laikā vienu pēc otras "atvērt" dažādas tēmas (kā internetā atverās jauni logi, salidzina "Rolling Stone"), un tikai no sarunas biedra vērības un spējas izsekot visām tām ir atkarīga šīs komunikācijas veiksme. Gluži kā ar "Art Angels" - logi veras viens uz otra, un, ja prātā tos laikus neaizver, Grimes domas pavediens var pazust, un albums tapt nebaudāms. Ja kontroli pārņemt tomēr izdodas, "Art Angels" var nokļūt pat šā gada favorītalbumu sarakstā. Pat tiem, kam padusēs ierasti svilpo vējš. 

2015, www.musicstories.lv.

Fils Kolinss atgriežas!

2011.gadā Fils Kolinss (64) paziņoja par aiziešanu no skatuves, daļēji vēloties vairāk laika veltīt ģimenei, daļēji veselības problēmu dēļ. Taču dažas nedēļas atpakaļ viņš paziņoja, ka "vairs nav pensionējies." Fils Kolins ir nolēmis atgriezties. Kas tad ir mainījies un kad varēs sagaidīt kādu jaunu Kolinsa ierakstu?

PARĀDĪT DĒLIEM ĪSTO TĒVU

Fils Kolinss nav uzstājies kopš 2010.gada, un pēdējo oriģinālo dziesmu albumu "Testify" viņš izdeva 2002.gadā. Intervijā žurnālam "Rolling Stone" Kolinss atzīst, ka daļēji atgriežas, jo grib, lai viņa dēli - Metjū (10) un Nikolass (14) - redzētu, kas viņu tēvs īsti ir. "Viņi grib redzēt, ko viņu tētis dara," apgalvo Kolinss. "Kad es pēdējo reizi biju ceļā [koncertturnejā], viņi bija autiņos."

Izvēlētais atgriešanās brīdis nevarētu būt izvēlēts vēl labāk - Kolinsa muzikālais mantojums šobrīd ir tik spēcīgā pozīcijā kā, šķiet, nekad agrāk. Viņa 1981.gada dziesma "In the Air Tonight" tiek uzskatīta par meistardarbu un vienu no populārās mūzikas stūrakmeņiem. Lai arī kopš dziesmas izdošanas  ir pagājuši jau teju 35 gadi, tā savu popularitāti nav zaudējusi arī mūsdienās. Piemēram, Maiks Taisons šo dziesm dzied 2009.gadā uzņemtajā filmā "The Hangover", savukārt "Golden State Warriors" basketbolists Stīvens Karijs to "dzied un bungā", braucot mašīnā, to visu nofilmējot un ievietojot sociālajos tīklos. Turklāt runā, ka savus pakalpojums jaunā albuma dziesmu sacerēšanā Kolinsam piedāvājusi arī pati Adele...

TUMŠIE CEĻI

Tomēr visa lietas būtība nav tikai mūzikā un komponēšanā. 2007.gadā Kolinsa grupas "Genesis" atkalapvienošanās tūres laikā, spēlējot bungas, viņš sabojāja rokas nervu. Tam sekoja muguras operācija, kuras mērķis bija šo nervu salāpīt. Pēc operācijas ārsts apgalvoja, ka neviena kustību funkcija zaudēta netiks. "Viņš teica - ja es atkal vēlos spēlēt bungas, vienīgais, kas man jādara, ir jātrenējas." Bet tobrīd Kolinsu vairāk aizrāva citas lietas.

"Es stundām ilgi skatījos TV un dzēru, un tas mani gandrīz nobeidza," par savas dzīves melno periodu atklāti stāsta Kolinss. "Es izgāju cauri dažiem tumšiem mirkļiem, dzerot par daudz." Attapās Kolinss tad, kad nu jau bijusī sieva savāca abus puikas un pārcēlās pēc iespējas tālāk no bijušā vīra - no Šveices uz Maiami. "Man bija daudz laika, lai apdomātu to, kas ir noticis."

JA GLAIMOS, ATGRIEZĪSIES!

Šajā vasarā Kolinss Maiami pludmalē iegādājās māju, kurā iepriekš dzīvoja Dženifera Lopesa un kur kaimiņos mauriņu pļauj "Bee Gees" Barijs Gibs. "Es neesmu dzēris jau trīs gadus," savu ceļu uz jauno dzīvi iezīmē Kolinss. Viņš ir pārcēlies tuvāk dēliem, un aizvien vairāk laika viņi pavada kopā trijatā. Sevišķi apmierināts ir Nikolass, kurš tēva mājas speciālā skaņu necaurlaidošā istabā mēģinājumus rīko savai grupai. Dzīve pamazām nokārtojās. Līdz vienu rītu Kolinss pamodās ar nejūtīgu labo kāju. Šoreiz pie vainas bija sēžas nervs, bet arī to ārsti saveda kārtībā. Tomēr piecelties arī šobrīd Kolinsam nozīmē visai lielas sāpes. "Vienalga, kas notiek," viņš saka. "[Sliktākajā gadījumā] es joprojām varu spēlēt klavieres un dziedāt."

Nākamā gada 29.janvārī klajā nāks Kolinsa solo albumu "deluxe" kolekcija, kuras sagatavošanā mākslinieks šobrīd ir iekšā ar visu sirdi un dvēseli. "Man ir viegli glaimot." viņš atzīst. "Ja cilvēki no jauna atklāj sev vecas lietas un izrāda interesi, būtu muļķīgi vairāk neradīt mūziku." Tā kā patiesībā Kolinsa atgriešanās ir klausītāju rokās un spējā paglaust pa spalvai tādu spurainu vīru kā Fils Kolinss.

Foto raksta ievadā no fr.news.yahoo.com.

2015, www.musicstories.lv

21 gadu pēc nāves iznāk pirmais Kurta Kobeina solo albums

Deviņdesmito gadu kulta grupas "Nirvana" solists Kurts Kobeins atstāja šo sauli 1994.gada 5.aprīlī, 27 gadu vecumā nošaujoties. Grupas 1991.gada albums "Nevermind" visā pasaulē ir pārdots vairāk kā 30 miljonos kopiju, uz pusi mazāk, bet joprojām iespaidīgi, tika notirgots "Nirvana" nākamais un pēdējais albums "In Utero" (1993). Grupas bundzinieks Deivs Grols pēc Kobeina nāves izveidoja grupu "Foo Fighters", kuras astoņas studijas plates ASV vien ir pārdotas 12 miljonos eksemplāru. Savukārt trešais "Nirvana" dalībnieks basģitārists Krists Novoseliks, atteicies no piedāvājuma pieslēgties "Foo Fighters", deviņdesmito vidū izveidoja grupu "Sweet 75", izdeva vienu albumu, un nolēma, ka labāk meklēs laimi politiskā un sabiedriskā darbā. Un tikai pēc vairāk kā 21 gada, 2015.gada 13.novembrī, klajā ir nācis pirmais oficiālais Kurta Kobeina solo albums "Montage of Heck: The Home Recordings".

200 STUNDAS NO DZĪVES

Šis albums, protams, top no režisora Breta Morgena veidotās dokumentālās filmas "Kurt Cobain: Montage of Heck" vilkmes. Filma uz kabeļtelevīzijas "HBO" abonentu ekrāniem parādījās 24.aprīlī un atklāja Kobeinu pavisam savādāku kā vairuma iedomās. Viņš ir parādīts ne tikai kā atkarībās un depresijā grimstoša rokzvaigzne, bet arī kā maigs un mīlošs tēvs savai tolaik vēl zīdaiņa vecumā esošajai meitiņai Frensisai Bīnai. Tieši viņa filmas tapšanā sadarbojās ar Morgenu (viņa ir arī filmas izpildproducente), nododot līdz šim ārpus mājas sienām nekad neparādītus kadrus un ierakstus. Pateicoties filmas panākumiem, kā arī jaunatklājumiem Kobeina atstātajos kasešu ierakstos, tapis šis albums "Montage of Heck: The Home Recordings".

Uzreiz jāapbēdina tie "Nirvana" fani, kas jaunajā platē cer izdzirdēt kādu grandiozu hitu vai otru "Smells Like Teen Spirit". Nekā tāda tur nav - tie ir vēsturiski mājas ieraksti, kuros dzirdams, kā Kobeins sacer dziesmas vai spēlē kaut ko no rokenrola klasikas, arī runā, piemēram, pa telefonu vai pats ar sevi. "Šajā albumā nav iekļauts nekas no tā, kas bijis [izdots] kādā ["Nirvana"] albumā," žurnālam "Rolling Stone" atklāj Morgens. Viss materiāls ir nācis no Kobeina atstātajām audiokasetēm 200 stundu garumā, un šim albumam ir atlasīts tikai tas materiāls, kas tieši neattiecas uz grupas "Nirvana" daiļradi.

Kobeins savas demo kasetes nekādi neuzskaitīja - nedatēja un nenumurēja, tāpēc hronoloģiju albuma (un filmas) veidotāji centās noteikt pēc tā, kas vēl kasetēs ierakstīts. Piemēram, vienā kasetē esošo balādi "Burn the Rain" Kobeins pēkšņi pārtrauc, jo zvana telefons. Viņš arī aiziet līdz telefonam un sāk runāt ar savu toreizējo draudzeni Treisiju Maranderi. Bet kasešu ierakstītājs turpina strādāt... 

SADZIRDĒT KOBEINA SMAIDU

Ierakstos atrodama arī Kobeina versija "The Beatles" 1964.gada dziesmai "And I Love Her". Morgens atzīst, ka klausoties šīs kasetes, viņam Kobeins atklājies pavisam savādāks. "Tur ir milzīgs daudzums prieka," viņš saka par lentēs saklausīto. "Publiski mēs Kurtu nemaz tik bieži neredzējām smaidot." Bet ierakstos, sevišķi agrīnajos, no Kobeina izstarojot jautrība un dzīvesprieks. "The Happy Guitar" ir viena no šīm gaišajām Kobeina performancēm. "Jūs varat dzirdēt viņa smaidu," ir pārliecināts Morgens. Albums "Montage of Heck: The Home Recordings" ir izdots vairākos formātos, ieskaitot CD, DVD un tā saucamo ekskluzīvo izdevumu jeb "Deluxe Edition", kurā iekļauta 31 dziesma, pēdējā no kurām ir dziesmu popūrijs "Do Re Mi". Tā, tiek pieļauts, ir arī pēdējā, kuru Kobeins ierakstīja neilgi pirms savas nāves. 

Frensisa Bīna pēc filmas noskatīšanās teica, ka tikai tagad pa īstam iepazinusi savu tēvu (Kobeina nošaušanās brīdī Bīna bija 20 mēnešus veca). Kaut ko līdzīgu noņurd arī viens otrs "Nirvana" fans, kuram varbūt Kobeinu gribētos atcerēties kā paskarbu rokeri, nevis pārmēru jūtīgu tētuku. Bet tieši tāds Kobeins arī bija, skatuves skarbumu piestumjot sev priekšā kā aizsargsienu. Tāpēc lai arī šī "Montage of Heck: The Home Recordings" kolekcija ikvienam mazliet paver priekškaru uz Kobeina dvēseli, un šo nebūtu jāklausās tiem, kas Kobeinu tiešām nevēlas ieraudzīt savādāku.

2015, www.musicstories.lv.

Børns - "Dopamine" (2015)

Patīkamu pārsteigumu visai pasaulei sagādājis divdesmit trīs gadus vecais dabasbērns Gerets Borns no Losandželosas, kur viņš dzīvo koka mājā un iedvesmu smeļas dabas mainīgajās izteiksmēs. Iedvesmu mūzikai, ko viņš rada un izpilda ar pseidonīmu "Børns", kas tulkojumā no dāņu valodas nozīmē "bērns".

GRĒCĪBAS VIELA

"Es esmu tāds cilvēks, kuram jānomaina dekorācijas, kolīdz domas sāk iet pa riņķi," Bornu citē žurnāls "Rolling Stone". Un tā no Mičiganas štata mazpilsētas Grandheivenas jaunais censonis nonāca Amerikas popkultūras galvaspilsētā Losandželosā. Jaunās dekorācijas darīja savu, Borna radošumam nebija sāta, un rezultāts ir 16.oktobrī klajā nākusī viņa debijas plate "Dopamine".

Dopamīns ir ķīmiska viela, kura cilvēka smadzenēs ir galvenā par "grēcību" un slepenajām alkām. Proti, tieši dopamīns atbild par iemīlēšanās sajūtu, tieši dopamīns palīdz rasties laulības pārkāpšanas jutekliskajām ierosmēm. Viņš ir blakus arī motivācijas, uzmanības un atkarību veidošanās procesiem. Un, lūk, šādu nosaukumu savam debijas albumam ir izvēlējies Borns (plates noformējums gan liecina, ka jauneklis ir iepazinies ar dopamīna darbības sfēru).

BĒRNĪBAS AINIŅAS MŪZIKĀ

Tā sauktajā indīpopa nišā ar puišiem šobrīd ir švaki. To pārsvarā ir ieņēmušas dāmas, piemēram, Lorde vai Holsija, un tieši par pēdējās vīrišķo līdzinieku varētu nodēvēt šo Bornu. Gan ar būtisku piebildi - Borna albums satur arī psihedēlijas piemaisījumu gaumīgā devā, kas viņa mūziku padara krietni plašāku par jau pieminēto Holsiju. Laikam tur vainojama Borna dabas mīlestība un bērnības vide mazpilsētā, kurā, visticamāk, piemājas zālienā, iestājoties krēslai, kārnīties nāca ne tikai klaiņojoši suņi, bet arī pa kādai stirniņai un varbūt par staltbriedim. Tas platei "Dopamine" piemet savu šķipsniņu hipijisku noskaņu. 

Albumā ir dziesma "Electric Love" - himna mīlestībai. Un tajā ir vārdi: "Noslīcini mani / Tu liec manai sirdij sisties kā lietus[lāsēm] / Ieskauj mani / Turi mani dziļi sem saviem viļņiem." Teiksim tā, atmetos visu liriku un pīļu sūdus, šie vārdi precīzi raksturo Borna albumu - "Dopamine" ne tikai parauj zem viļņiem, liek pārkāpt laulību un rada atkarību. Tas ar klausītāja smadzenēm izdara lietas, kuru priekšā tas dopamīns vienkārši nobāl kā mūķene, kura nupat uzzinājusi, ka burkāni šodien pusdienās tiks pasniegti rīvētā veidā.

2015, www.musicstories.lv

Mūžīgais Kīts Ričards

Septiņdesmitajos gados mūzikas žurnāls "New Musical Express" (NME) izveidoja topu ar biedējošu nosaukumu "Visticamāk, būs miruši 10 gadu laikā", kurā iekļāva mūziķus, kuru atkarības un dzīvesveids ļāva izteikt šādas baisas prognozes. Šajā topā atradās arī grupas "The Rolling Stones" ģitārists Kīts Ričards (Keith Richards). 

KĀDU PASAULI ATSTĀSIM RIČARDAM?

Šobrīd Ričardam ir 71 gads. Jā, viņu nomoka artrīts, kā dēļ ir vienkāršotas "The Rolling Stones" dziesmu ģitāras partijas. Jā, viņš pārcietis gan kritienu no palmas pirms desmit gadiem, gan nesen neveiksmīgu klupienu koncerta laikā, kā dēļ joprojām staigā salauztu ribu. Bet galvenais - Ričards ir dzīvs, bauda pauzi "Stounu" koncerttūrē, savas autobiogrāfijas "Life" panākumus un pie sevis atzīmē pirmā solo albuma 23 gadu laikā "Crosseyed Heart" iznākšanu. Un jā, dzīvo kopā ar bērniem un mazbērniem, un diviem suņiem.

Sastādot savu topu, Ričarda gadījumā "NME" kļūdījās. Vēl vairāk - izskatās, ka Ričards ir spēka un enerģijas pilns, neapstādināms. Vārdu sakot - mūžīgs! Par šo tēmu pat cirkulē joki. Piemēram, "Par katru cigareti, kuru jūs izsmēķējat, dievs no jūsu dzīves atņem vienu stundu. Un pieliek to Kītam Ričardam." Vai arī: "Mums ir jāsāk domāt par to, kādu pasauli aizejot mēs atstāsim Kītam Ričardam..." 

GRĀMATA POPULĀRĀKA PAR MŪZIKU

"Neatgādini man!" aizsedzot seju plaukstām, Ričards atbild uz "Rolling Stone" žurnālista Patrika Doila atgādinājumu, ka tagad, kad Čakam Berijam, Little Richard un Fetam Domino ir jau pāri astoņdesmit, bet Džerijs Lī Luiss drīz pabeigs savu atvadu tūri, "The Rolling Stones" būs pasaulē vecākā joprojām koncertējošā rokgrupa. "Es nekad nedomāju, ka tas aizies tik tālu," atzīst Ričards. Mazliet neizpratnē viņš ir par savas autobiogrāfijas "Life" panākumiem - laikraksta "The New York Times" sastādītajā pirktāko grāmatu topā tā sasniedza pirmo vietu. "Tu piecdesmit gadus radi labākos ierakstus, kādus spēj, bet te ar grāmatu...," Ričards kļūst apcerīgs, negribīgi piekrītot, ka tieši ar grāmatu, nevis mūziku, viņš pēdējos gados ir kļuvis ievērojams. 

Nākamajā brīdī Ričards atkal ir formā. "Fuck off!" ("Lūdzu, liecies mierā!" - no angļu valodas) viņš uzbļauj kādam knēvelim, kurš grib, lai rokzvaigzne aifonā paklausās viņa grupas ierakstus. "Un viņš to bija pelnījis, viņam nebija nekādas manieres," Ričardu atbalsta notikuma aculiecinieks Doils. Un no tā visa būs secināt, ka veterāni joprojām ir formā un ne tik drīz atdos savu vietu jaunajiem. Un, ja vēl pieņem, ka Ričardam tiešām ir līgums ar kādu Labo vai Nelabo, un viņš patiešām ir mūžīgs...

Foto raksta ievadā no guardianlv.com.

2015, www.musicstories.lv

"Disclosure" - "Caracal" (2015)

Elektroniskās deju mūzikas elite šobrīd piedzīvo laikus, kādus pirms trīsdesmit četrdesmit gadiem izbaudīja slavenākās rokmūzikas zvaigznes. Izsmalcināts dzīvesstils, pat līdz pusmiljonam dolāru par vienu festivāla setu, publika klikšķa attālumā internetā - vidē, kam šāds mūzikas stils tik tuvs. Šādu paradīzi zemes virsū šobrīd piedzīvo arī londonieši brāļi Gajs (24) un Hovards (21) Lourensi (Guy / Howard Lawrence) jeb duets "Disclosure".

PAR SLAVENĪBĀM PADARA VIENA DZIESMA

Pirmais dueta uznāciens bija 2012.gada sadarbība ar kopīgo draugu Semu Smitu dziesmā "Latch". Lai arī Smits tolaik nebūt nebija tāda mēroga zvaigzne kā šobrīd, "Latch" aizgāja ļoti labi. Tas pat iekļuva "Billboard" topa pirmajā desmitniekā, bet tas nozīmē, ka puišus nepamanīt vairs nebija iespējams, un kādu dienu atskanēja telefona zvans. Klausules otrajā galā bija tolaik ierakstu kompānijas "Interscope" boss, tagad "Apple Music" vadības vīrs Džimijs Aiovins (Jimmy Iovine), kurš puišiem skaidri un gaiši deklarēja: "Es gribu [dziesmu] "Latch" padarīt par [2014.gada] vasaras lielāko dziesmu!"

Pirms "Latch" par tāda izmēra dziesmu arī kļuva, brāļiem dzīvē bija samērā piezemēti plāni - viņi apsvēra domu kļūt par ierakstu sesiju muzikantiem vai mūzikas pasniedzējiem (Gajs pārvalda sitamos instrumentus, bet Hovards ir lielisks basģitārists). Taču "Latch" padarīja puišus par zvaigznēm. "Man šķiet, gadā [pēc "Latch" iznākšanas] mēs spēlējām 57 festivālos, klāt vēl mūsu pašu šovi un dīdžeju seti," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" atklāj Gajs. 

MIRKLIS, KURŠ JĀIZBAUDA

Esot virsotnē, "Disclosure" pirms mēneša, 25.septembrī, izdeva savu otro albumu "Caracal". Albums, kurā brāļi sadarbojas ar tādiem mūziķiem kā Eibelu Tesfaju jeb "The Weeknd", to pašu Semu Smitu, fifīgi īpatno džeza mākslinieku Gregoriju Porteru, Lordi un citiem, "Billboard" deju mūzikas topā jau sabijis augstākajā tronī, par pašu Apvienoto Karalisti nemaz nerunājot (starp citu, lai iepriecinātu mājiniekus, duets novembra / decembra mijā izsludinājis četru koncertu minitūrīti Skotijā un Anglijā). 

Bet kā abi jaunieši tiek galā ar pēkšņo slavu? "Tūres laikā es dzeru katru dienu," atzīst Gajs, jo uzstāšanās brīdī atdodot sevi visu, nokāpjot no skatuves cauri slapjš. Jaunākais brālis Hovards, gluži pretēji, alkoholu nelieto vispār. Viņam patīkot "būt pašam sev". Tiesa, izņēmums bijis brīdī, kad abi uzzinājuši - "Latch" ir Apvienotās Karalistes singls Nr.1. "[Tad] viņš izdzēra divas pintes lāgeralus," apceļot brāli, smejas Gajs. "[Un tad] viņš deju laukumā rīvējās ar Semu Smitu!"

Brāļi Lourensi dzīvo parastu britu jauniešu dzīvi. Ja, protams, neskaita, ka Gajs pārvietojas ar pēdējā izlaiduma Jaguāru, un abi valkā "Omega" pulksteņus $16 600 dolāru vērtībā (starp citu, tā ir dāvana no "Omega" pēc "Disclosure" dziesmas licencēšanas šīs kompānijas reklāmai). Brāļi Lourensi šobrīd ir topā. Pēc brīža, protams, vairs nebūs. Un tieši tāpēc mirklis ir jāizbauda.

2015, www.musicstories.lv

Ryan Adams - "1989" (2015)

Cilvēkiem ap četrdesmit, sevišķi vīriešiem, galvā mēdz saslēgties vadiņi, un viņi izdara pārsteidzošas un neizprotamas lietas. Apprecēt jaunu sievu, pilnā alpīnista ekipējumā uzkāpt Bastejkalnā, izslaukt kazu vai bez ķirurģiskas iejaukšanās nomainīt tai dzimumu - tie ir tikai daži piemēri. Bet, šķiet, pārspļāvis visus ir amerikāņu folkroka mākslinieks Raians Adams (40). Viņš ir ņēmis un pārdziedājis, lai dies' nogrābstās, visu Teilores Sviftas jaunāko albumu "1989". 

SVIFTAS DZIESMĀS "MAZ BULŠITA"

Ņemot vērā Sviftas neizskaidrojamo, globālo popularitāti, nebūtu nekas pārsteidzošs, ja šādu soli spertu kāds, kuram sevi vēl jāpierāda. Bet ko, un galvenais - kam, kaut kas bija jāpierāda Adamam? "Es esmu [Sviftas] fans, kopš [viņas 2008.gada albuma] "White Horse"," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" atklāj Adams. "Viņas dziesmas ir pamatīgas." Tur esot "maz bulšita", apgalvo Adams. Protams, Sviftas albums "1989" bija Adama tūres autobusa fonotēkā, un tas tur skanējis nepārtraukti. Un tā mūziķim radās "dīvaina doma" ierakstīt visu šo albumu pilnībā no jauna, tikai akustiskā versijā (tiesa, intervijā žurnālam "Entertainment Weekly" Adams minēja citu lēmuma pieņemšanas momentu - pērnā gada Ziemassvētku laiku, kuru viņš vienatnē pavadīja depresīvā noskaņojumā, jo izšķīrās no sievas - aktrises un dziedātājas Mendijas Mūras).

Šo dīvaino ideju Adams realizēja. Trīs nedēļu laikā plate tika pārskaņota "Adama noskaņās", kurās galu galā izpalika akustiskās versijas, bet kuras tika papildinātas ar stīgu instrumentiem. Sākumā apjukušais četrdesmitgadnieks bija plānojis šo ierakstu dāvināt un radīto Sviftas dziesmu programmu spēlēt tikai draugiem, tai skaitā pašai Sviftai. Taču, kad viņa aiz sajūsmas par rezultātu iesvilusies, Adams nolēma, ka tam jābūt viņa kārtējam albumam. Divas nedēļas pēc izdošanas (21.septembrī) Adama "1989" bija pārdots jau 50 tūkstošos digitālo kopiju un tapis par 2015.gada lielāko pārsteiguma albumu.

IESPĒJA "SPOTIFY" LIETOTĀJIEM

Tas, ka platei ir komerciāli panākumi, nav pārsteigums. Pirmkārt, Sviftas popularitāte žilbina, viņa ar šo albumu "1989" šobrīd atrodas komerciāli ļoti veiksmīgā turnejā, turklāt Sviftas aizliktais vārds ir vairāk vērts kā piecas ANO rezolūcijas kopā ņemtas (lai atceramies "Apple Music" piekāpšanos māksliniekiem honorāru jautājumā pēc Sviftas iejaukšanās, un šī paša "Apple Music" ietvaros skanošā globālā radio "Beats 1" intervijā viņa Adama plati nu ļoti saslavēja!). Cits jautājums - kāds ir albuma vēstījums un, tā teikt, sausais atlikums? 

Skaidrs, ka ieguvējs no šī visa ir tieši Adams. Ne jau Adama fani tagad pirks Sviftas plates. Savukārt ar Sviftu apsēstie Adama plati gan! Turklāt visiem "Spotify" lietotājiem, kuriem jau pieminēto honorāru dēļ Sviftas dziesmu katalogs nav pieejams, šī ir iespēja vismaz attālināti saprast, par ko tagad pasaule jūk prātā. "Man tās [Sviftas dziesmas] nozīmē to pašu, ko manis paša dziesmas," savu gluži organisko saplūšanu ar jauno popzvaigzni izskaidro Adams. "Pretējā gadījumā es tās nemaz nebūtu dziedājis." Āmen!

2015, www.musicstories.lv

Vai grupa "U2" ir nonākusi līdz savām loģiskajām beigām?

Īru supergrupa "U2" varētu arī vairs neizdot nevienu albumu, bet vienalga visu atlikušo mūžu koncertēt izpārdotās stadionu tūrēs. To grupai nodrošina tās jau teju četrdesmit gadu ilgusī karjera un tajā sastrādātais un nākamajām paaudzēm atstātais mantojums. Tomēr pēdējā gada laikā īru vīrus ir vajājusi viena nelaime pēc otras, un gan intervijās no žurnālistu puses, gan vienkāršās fanu virtuves sarunās par rutīnas jautājumu kļuvis šis: "Vai grupa "U2" ir nonākusi pie savām loģiskajām beigām?"

VEIKSMES ĒNĀ

Pirms četriem gadiem "U2" noslēdza savu "360°" koncerttūri, kas joprojām ir visienesīgākā mūzikas vēsturē - 110 koncertos tika iekasēti 736 miljoni ASV dolāru! Stadioni bija stāvgrūdām pilni, visi šovi izpārdoti, dzīve gāja tikai augšup. Taču jau šīs turnejas laikā "U2" līderis Bono grupas konsultantam Geivinam Fraidejam atklāja, ka nākamai tūrei vajadzētu būt intīmākai, raksta mūzikas žurnāls "Q", kura oktobra numura "vāka raksts" ir tieši par "U2". Šo "intīmo konceptu" grupa nolēma realizēt sava jaunākā albuma "Songs of Innocence" koncertsērijā "Innocence + Experience Tour", kas šobrīd no Amerikas kontinenta ir pārcēlusies uz Eiropu un 28.novembrī noslēgsies grupas dzimtajā Īrijā.

Pagājušā gada septembrī iznāca "U2" pēdējais albums "Songs of Innocence", un tas, saprotams, bija par iemeslu virknei interviju ar grupu un pastiprinātai uzmanībai vispār. Un jau tad nevarēja nepamanīt, ka gan mūzikas prese, gan arī paši mūziķi gluži kā "aizmirst" savu 2009.gada albumu "No Line on the Horizon". Izrādās, kā sarunājuši, visi šo plati uzskata par absolūtu rodošu izgāšanos. "Q" to nosauc par "juceklīgu", bet pērn žurnāla "Rolling Stone" vāka rakstā par šo albumu izvairījās runāt pat paši grupas dalībnieki, sakot, ka tieši "Songs of Innocence" atkal ir ceļš augšup "U2" radošuma kalnā. 

NEĒRTAIS DARĪJUMA AR APPLE

Nepamatoti, bet, acīmredzot, "U2" biklums par it kā neveiksmīgo plati pagrūda grupu uz pavisam neapdomīgu soli - kādā jaukā dienā aptuveni pusmiljarda "Apple" mūzikas lejupielāžu veikala "iTunes" lietotāju fonotēkās ne saukts, ne aicināts parādījās "U2" albums "Songs of Innocence". Grupai jau bija sadarbība ar "Apple" iepriekš 2004.gadā, kad tā ļāva kompānjai savu tolaik vēl inovatīvo produktu "iPod" reklamēt, izmantojot plates "How to Dismantle an Atomic Bomb" singlu "Vertigo", kā arī, izlaižot limitētu "iPod" skaitu, kuros jau ir pieejama visa "U2" diskogrāfija. Toreiz ar sadarbību apmierinātas bija abas puses. Bet teiciens par atkārtotas iekāpšanas vienā un tajā pašā upē neiespējamību, acīmredzot, nav bez pamata. 

Daudzi to uzskatīja par bezgaumību. Tāda līmeņa grupai bez maksas piedāvāt savu albumu - tas katastrofāli devalvē šīs mūzikas vērtību! Un ar "Songs of Innocence" notika tieši tā. "Vai es no tā jutos neērti? Jā, dažreiz jutos," savas izjūtas par darījumu ar "Apple" žurnālam "Q" atklāj "U2" bundzinieks Lerijs Mulens jaunākais. "Vēlāk man bija vēl neērtāk. [Bet dažreiz] sūdi notiek!" Savā ziņā viņam piekrīt grupas basģitārists Adams Kleitons, kurš atzīst, ka no šī reklāmas pasākuma jau bija gaidījis zināmas negatīvas atsauksmes. "Ko es negaidīju - ka cilvēkiem par [šīm] dziesmām būs tik maza interese," viņš neslēpj rūgtumu. "[Un] tad sekoja [Bono] riteņa avārija." Un šī avārija ir nākamā neveiksmīgā epizode grupas dzīvē pēdējā gada laikā.

VELOSIPĒDA AVĀRIJA

Pagājušā gada novembrī Ņujorjas Centrālparkā "U2" līderis Bono pamanījās iekļūt negadījumā ar velosipēdu. Lai gan presē sākotnēji parādījās ziņas par "tikai" salauztu roku, sekas slavenajam mūziķim bija daudz smagākas. Vēlak pieejamā informācija atklāja, ka negadījuma laikā bez rokas, pleca un elkoņa savainojuma Bono ir guvis arī acs dobuma bojājumus. Lai novērstu akūto situāciju, ārsti mūziķim veica operāciju, kas ilga piecas stundas. "Vēl tagad, piecus mēnešus pēc notikušā, kad grupa gatavojas "Innocence + Experience" tūrei, Bono nav pilnībā atveseļojies," pavasarī ziņoja slavenību aprakstītājs žurnāls "The Hollywood Reporter", liekot zem jautājuma zīmes gan plānotās tūres norisi, gan visas grupas nākotni.

Pamats bažām ir. Vēl gandrīz gadu pēc negatījuma sekas ir redzamas. Vairāki sejas kaulu lūzumi un nedienas ar kreiso roku liek par sevi manīt. "Viņš man parādīja savu roku," stāsta "Q" žurnālists Dorians Linskejs, kurš pavadīja grupu tās koncerttūres Bostonas koncertā un fiksēja notikumus aizkulisēs. "Divi pirksti ir palikuši stīvi un tos nevar [līdz galam] izstiept, un tas nozīmē, ka, iespējams, viņš nekad vairs nespēlēs ģitāru," skarbs savās prognozēs par Bono nākotni ir Linskejs. "Tas neizskatās labi," piekrīt pats stīvo pirkstu īpašnieks, atzīstot, ka jaunā situācija ir viņam visai kaitinoša. 

NELAIMJU SĒRIJA TURPINĀS

Ar to gan grupas nelaimju sērija nebeidzās. Četras dienas pirms "Innocence + Experience" tūres atklāšanas 14.maijā Kanādas pilsētā Vankūverā Mullens saņēma vēsti par tēva nāvi. Trešdienā viņš piedalījās tēva bērēs Īrijā, bet jau ceturtdienas vakarā bija uz skatuves Vankūverā. "Es viņam biju apsolījis, ka apglabāšu viņu," norunu ar tēvu atstāsta Mullens. "Es jutos tik atvieglots, izpildījis savu solījumu, taču es arī jutos atvieglots, atgriežoties vietā, uz kuru es vienmēr tiecos, un tā ir grupa."

Vēl pēc divām nedēļām "U2" saņēma jaunu triecienu. Pēc tūres "Innocence + Experience" septītā koncerta 26.maijā Inglvudā savā viesnīcas numurā no sirdstriekas mira grupas koncerttūres menedžeris Denis Šīens. "Mums viņš pietrūkst vairāk kā cilvēks, nekā tūres menedžera," atzīst "U2" ģitārists Edžs. "Unikāls bija nevis tas, ko viņš darīja, bet tas, kāds viņš bija,"

NENOKĀPT NO AUGSTĀKĀ PJEDESTĀLA

Vai tas, ko mēs šobrīd vērojam, ir vienas no planētas Zeme lielākās rokgrupas beigu sākums? Vai arī pierādīsies teiciens, ka viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus? "Es domāju, mēs jau no paša sākuma tikām veidota kā īsta grupa," uzskata Edžs. "Es vienmēr domāju, ka "The Beatles" bija grūti, jo tur patiesībā bija trīs līderi, un katrs sacentās par vadību." Viņš uzskata, ka "U2" katra dalībnieka pienesums nepārklājas. "Doma ir tāda, ka neuzvar katrs personīgi. Uzvar grupa." Līdz ar to var secināt, ka nekādu iekšēju konfliktu dēļ "U2" izjukšana nedraud. 

Kleitons, kurš katrā koncertā velk kādas citas grupas T-kreklu, reiz izteicies, ka, iespējams, "U2" varētu kļūt mierīgāki. Pamest stadionu un pat arēnu līgu un pielāgoties nelielu koncertzāļu auditorijām (vispār jau "Innocence + Experience" tūre iet šajā virzienā, bet nu vienalga tie ir savi divdesmit tūkstoši skatītāju koncertā!). Bono: "Cilvēki saka, tev patīk Nīla Janga un "Radiohead" [mūzikas] intimitāte, tad kāpēc arī tev nevar būt vairāk privātu, nevis publisku ambīciju?" Un no Bono atbildes, izlobot to no metaforām par futbola komandu "Arsenal" un "Čempionu līgu", izriet, ka, ja reiz esi stāvējis uz pjedestāla augstākā pakāpiena, tad nokāpt kaut par vienu zemāk ir grūti. Vismaz tik paštaisnam radījumam kā cilvēks. 

Nekas nav beidzies. Par to liecina arī Mullena apņemšanās sekot kanādiešu žurnālista un iedvesmotāja Malkolma Gladvela grāmatas "Outliers" galvenajai atziņai - lai kaut kur sasniegtu izcilību, nepieciešamas aptuveni desmit tūkstoši treniņu stundas. Bītliem šādi mācekļa gadi bija viņu agrīnajā periodā Hamburgā, bet "U2" tādi ir izpalikuši. "Kad beigsies tūre, mums jādodas izbraukumā, kura laikā mums izklaides pēc jāmācās nospēlēt citu dziesmas, tad jādodas atpakaļ, un ar to, ko esam iemācījušies, jāieraksta albums," saka Mullens. Un, lai arī tas varbūt vairāk ir kā joks, indikācija ir uztverama skaidri un nepārprotami - "U2" turpināsies!

Foto raksta ievadā no riffyou.com.

2015, www.musicstories.lv

Don Henley - "Cass County" (2015)

Var jau, protams, teikt (un tā būs taisnība), ka leģendārajā amerikāņu kvartetā "Eagles" dzied visi čeri tā dalībnieki - vienādi dūšīgi un debešķīgi. Bet, kolīdz paklausies Dona Henlija solo plates, top skaidrs, ka, acīmredzot, viņam no četriem ir garākais kakls, kas mikrofonam ļauj piekļūt vistuvāk. Jo Henlija "kā viskijs nogatavinātā" ("Rolling Stone" citāts) balss - tā ir "Eagles" balss!

Sešdesmit astoņu gadu vecumā ticis pie pirmās solo plates piecpadsmit gadu laikā, Henlijs gremdējas pagātnē, aprušina un notīra savas saknes. Atgriežas pie tā, ar ko kādreiz sāka - kārtīgu kantrī! Tajā viņš dzīvoja vēl ilgi pirms "Eagles", ilgi pirms šobrīd Amerikā piedzīvojamās kantrīmūzikas histērijas. Vienpadsmit dziesmās Henlijs izstāsta savu mūzikas stāstu, kurš sastāv gan no oriģinālām dziesmām, gan vairākām kaverversijām, piemēram, "The Louvin Brothers" 1955.gada hita "When I Stop Dreaming", ko Henlijs izpilda kopā ar citu leģendu Dolliju Pārtoni (jāatzīst, plates briesmīgākā dziesma tās pārāk tradicionālā "kantrisma" dēļ). 

Vispār albumā viesu netrūkst. Ievaddziesmā "Brambie Rose", ko Henlijs dzied duetā ar šā brīža Amerikas vienu no spožajām kantrī zvaigznēm Mirandu Lambertu, kā mikls bebrs no duļķainas upes pietekas starp diviem romantiski noskaņotiem personāžiem pēkšņi izlien Miks Džegers. Turpat galvas ik pa laikam pabāž arī Martina Makbraida un Merls Hagards - Amerikas kantrīmūzikas skatuvēm labi zināmi mūziķi.

Kantrīfobiem no plates "Cass County" kā mironim no svecēm jābēg nav. Ja pat šo rindu autors to varēja noklausīties, tas būs pa spēkam ikvienam. Jo Henlijs, tik daudzus gadus pavadījis vienā no pasaules pelnošākajām grupām, lieliski saprot, cik tālu ar tām savām saknēm var iet, lai neaizbaidītu tos, kam līnijdejas nav lemtas, jo vienkārši nekad nespēj nostāties taisnā rindā kopā ar citiem. Vai arī allaž aizmirst mājās kovboja cepuri. 

2015, www.musicstories.lv

Būs stadions, būs Šīrans!

Eds Šīrans (24) savā ziņā ir mūsdienu populārās mūzikas fenomens. Viens pats uz skatuves ar ģitārīti viņš var noturēt tūkstošiem tūkstošu klausītāju uzmanību un novest daļu no tiem pat līdz ekstāzei. "Tu esi vienīgais cilvēks pasaulē, kurš to var izdarīt," koncertā, viņam pievienojoties, teica Šīrana mentors un padomdevējs Eltons Džons. Koncertā Vemblija stadionā; koncertā, kurš bija Eda Šīrana solo koncerts Vemblija stadionā; vienā no trim koncertiem Vemblija stadionā; trim pilnībā izpārdotiem koncertiem Vemblija stadionā. Vemblija stadionā Londonā, kurā uzstāties ir katra mūziķa sapnis!

VIENS ESMU LABĀKS!

Koncerti Vemblijā ir bijis pietiekami zīmīgs notikums Širana karjerā, lai viņš papildinātu savu jau tā bagātīgo tetovējumu klāstu ar vienu lauvu. "Anglijas ģerbonī ir trīs lauvas, tāpēc biju nolēmis [uztetovēt] trīs lauvas, bet tā vietā [uztetovēju] vienu," intervijā žurnālam "Rolling Stone" stāsta Šīrans. Un tūlīt aizsvilstās, ka nesaprotot, kāpēc presei ir tāda interese par viņa tetovējumiem. Vispār par viņu. "Es presei nekad neesmu bijis interesants, bet tagad esmu, tikai es nesaprotu, kāpēc. Es nedaru neko tik interesantu," Šīrans turpina sirdīties. "Es lasu stāstus par Džastinu Bīberu un iedomājos: "O jā, tas izklausās jautri." Bet par mani ir aptuveni: "Eds f***ing iet un nopērk vīna pudeli." Kuru tas interesē? (..) Viņi neraksta par pareizajām lietām - Vemblija [koncerts] bija diezgan liels sasniegums, es domāju. Viņi [prese] izvēlas nepareizās lietas, uz ko koncentrēties," pavisam aizsvilstās Šīrans, nepadomājot, ka žurnāls "Rolling Stone" ar visu intervētāju Patriku Doilu tā pati prese vien ir.

Vai Šīrans tomēr neplāno sapulcēt sev aiz muguras koncertos arī pavadošo grupu, vai nav domājis par to? "Esmu," atzīst Šīrans. Un tad es iedomājos, viņš turpina, ka "manā līmenī nav neviena cita, kurš dara to, ko daru es [uzstājas bez pavadošās grupas], tad kāpēc man vajadzētu gribēt darīt to pašu, ko dara visi pārējie? Un es zinu, ka mani koncerti var būt labāki, ja es to daru vienatnē, nevis kopā ar grupu."

VISI CEĻI VED UZ STADIONIEM

Latvijā Šīrans jau ir koncertējis arēnā, bet pastāv iespēja, ka redzēsim rudmataino siržu lauzēju mūsmājās vēl kādu reizi, ja vien uzlabosim un daudzmaz pasaules līmenī savedīsim kārtībā kādu no saviem stadioniem. Jo Šīrans grib koncertēt "stadionos visur [pasaulē], ne tikai noteiktās vietās." Nupat viņam bija stadionu koncerti Dalasā un Hjūstonā, nākamais ir Bostonā. "Es gribu, lai [man koncertēt] būtu iespējams atbilstošos stadionos visā pasaulē." 

Paralēli aktīvajai koncertdzīvei Šīrans strādā arī pie sava trešā un pat ceturtā albuma. "Iespējams, es varētu vienu no tiem izdot jau rīt, un cilvēkiem tas patiktu," atzīst dziedātājs. "[Otrajā albumā] "X" bija daudz labu dziesmu un pāris lieliskas dziesmas, bet man ir tāda sajūta, ka pāris nākamajos albumos būs vairāk lielisku dziesmu, nekā [vienkārši] labu dziesmu."

KĪTA RIČARDA DZĪVES GRUDRĪBAS

Pašpārliecinātības Šīranam netrūkst. Protams, ne bez iemesla. Viņa dziesma "Thinking Out Loud" ir viena no "Spotify" servisā visu laiku klausītākām dziesmām (šobrīd nepilni 494 miljoni straumējumu), viņa koncerti tiek izpārdoti zibens ātrumā un tas viss 24 gadu vecumā, kad priekšā vēl visa dzīve. Un, lai arī šobrīd Šīrans bauda dzīvi par visiem 100% (arī uz interviju ar "Rolling Stone" viņš ieradies kopā ar paģirām), domājams, lieliskus padomus, kā izklaidēties jēgpilni, viņam sniedza "The Rolling Stones", kuru tūres dažus koncertus Šīrans iesildīja, ģitārists Kīts Ričards. "Labākā lieta, ko viņš [Ričards] man pateica, bija, kad mēs runājām par iespējām [lietojot narkotikas] tikt arestētam: "Man nekad nav bijušas problēmas ar narkotikām, man ir bijušas problēmas ar policiju." 

Foto raksta ievadā no hellogiggles.com.

2015, www.musicstories.lv

Rod Stewart - "Another Country" (2015)

Nevienam nav noslēpums, ka Roda Stjuarta (70) kaislības ir trīs: mūzika, futbols un sievietes. Mainoties Stjuarta vecumam, šīs kaislības ir variējušas dažādā secībā, bet bijušas ir vienmēr. Viņam ir astoņi bērni no piecām sievietēm, tas viens. Otrs - Rods Stjuarts ir tik kaislīgs futbola fans, ka aiz savas mājas Anglijā viņš ir izveidojis futbola laukumu oriģinālā izmērā, kurā, kad neatrodas izbraukumos, trenējas mūziķa iecienītākā komanda "Glasgow Celtic". Un, treškārt, mūzika. Tai pēdējo pusgadsimtu pieder Stjuarta sirds, un droši vien, pateicoties mūzikai, viņš var komfortabli sadzīvot arī ar abām pārējām kaislībām.

23.oktobrī klajā nāks Stjuarta jaunākais albums "Another Country", un vēl gadus desmit atpakaļ tas, visticamāk, neradītu tik lielu interesi kā mūsdienās. Lietas ir mainījušās jau kopš meistara iepriekšējā albuma "Time" (2013). Jo pirmo reizi divdesmit gadu laikā Stjuarts pats atkal sacerēja savam albumam dziesmas! "Es vienmēr esmu sevi mocījis ar domu: "Tu sevi [tikai] iedomājies par komponistu. [Patiesībā] tu esi [tikai] izpildītājs."," intervijā žurnālam "Rolling Stone" atklāj Stjuarts. Bet 2012.gadā, strādājot pie savas autobiogrāfiskās grāmatas "Rod: The Autobiography", viņa prātā esot kaut kas it kā atbloķējies, raksta "Rolling Stone", un pavisam drīz viņam bija pietiekami daudz pašam savu dziesmu, lai taptu albums "Time". Un arī "Another Country" sastāv no divpadsmit Stjuarta paša sacerētām dziesmām. Plate, kura tapusi ierakstīta Stjuarta bibliotēkā, "Rolling Stone" veidotāji zina teikt, būs vairāk līdzīga mākslinieka agrīnajiem klasiskajiem solo albumiem, uzstājīgi dominējot vijolēm un mandolīnām. 

Lasvegasas koncertsērijas laikā "Caesars Palace" viesnīcā dziesmas "Do Ya Think I'm Sexy?" laikā uz skatuves videoekrāniem parādās 1977.gada žurnāla "Rolling Stone" vāks ar Stjuartu uz tā un citātu no vāka raksta: "50 gadu vecumā es negribu dziedāt "Do Ya Think I'm Sexy?" un kļūt par pašam savu parodiju." Šis ir vēl viens no veidiem, kādā Stjuarts apliecina savu veselīgo humora izjūtu (šajā jautājumā kas piebilstams būtu arī Eltonam Džonam, jo viņi abi ar Stjuartu dala vienas "Caesars Palace" ģerbtuves un mēdz viens otram atstāt tur joku pilnas zīmītes). Stjuartam ir septiņdesmit, bet pensionēties viņš vēl nedomā (protams, ja par vienu Lasvegasas koncertu mākslinieka maciņš papildinās ar 450 tūkstošiem ASV dolāru!). Tieši otrādi - viņš ir tik aktīvs kā nekad! 2012.gadā, topot uzņemtiem Rokenrola slavas zālē, pēc deviņpadsmit gadu pārtraukuma Stjuarts atkal uzstājās kopā ar savu veco grupu "The Faces". Tāpat nesen viņš pirmo reizi vairāk kā desmit gadu laikā atkal atgriezās "Billboard" pirmajā simtniekā, piepalīdzot reperim "A$AP Rocky" dziesmā "Everyday". Tas viss ir uz labu. Un dod cerības klausītājam atkal satikties ar mūziķi šī vārda cildenākajā nozīmē, nevis salkanu kaverversiju atdziedātāju, par ko Stjuarts pēdējās desmitgadēs bija pārvērties.

2015, www.musicstories.lv

James Taylor - "Before This World" (2015)

Pēc 13 gadu pārtraukuma albumu ar jaunām dziesmām šajā gadā izdevis amerikāņu mūziķis un komponists Džeimss Teilors. Visus šos gadus viņš ir bijis aktīvs - regulāri koncertējis, izdevis koncertalbumus vai kaverversiju plates, tāpat viņš ir labs palīgs savu 14-gadīgo dvīņu audzināšanā. Dažus gadus atpakaļ Teilors saprata, ka, ja vien viņš vēl jebkad grib izdot albumu ar oriģinālām, paša sacerētām dziesmām, komponēšanai viņa dzīvē jābūt prioritātei. Pieredzējušais vīrs uz laiku aizlienēja kāda sava drauga dzīvokli, apmetās tajā un rakstīja, rakstīja, rakstīja. Un uzrakstīja to, kas nu klausāms zem nosaukuma "Before This World". Tā sauc Teilora jauno plati.

"Es neesmu no tiem mūziķiem, kuri sevi visu laiku atjaunina," Teilors kā attaisnodamies saka žurnālam "Rolling Stone". Attaisnodamies par to, ka plate "Before This World" izklausās gluži kā viņa klasiskie septiņdesmito gadu albumi "One Man Dog" (1972) vai "Walking Man" (1975). Un tiešām - atšķirību nav īpaši daudz! "Es lēni evolucionēju ierakstoties un komponējot, un kaut kādā ziņā, es domāju, man tas nāk pat par labu."

Tagad, 67 gadu vecumā, Teilors var godīgi atskatīties uz savu dzīvi. Viņš dzīvoja laikā, kad mūziķi bija kulta personības un līdz ar to pieņēma arī attiecīgu dzīvesstilu. Atkarība no heroīna, līdzīgi kā daudzus citus Teilora kolēģus, gandrīz iedzina viņu kapā, un atņēma arī ģimeni - meitu Salliju (41) un dēlu, arī mūziķi, Benu (38), un sievu Kārliju Saimoni - talantīgu dziedātāju un komponisti. "Sallija un Bens ir lieliski," atzīst Teilors. "Bet tur nav manu nopelnu. Es biju diezgan apdraudošs tēvs. Atkarības aizkavē attīstību, varbūt tāpēc es pārāk vēlu kļuvu pieaudzis."

Džeimss Teilors ir viens no tiem mūzikas "zelta laikmeta" māksliniekiem, kura dziesmās var klausīties stundām, viņa plates var spēlēt vienu pēc otras un skaudībā noelsties par to tīrību un vienkāršību, kas mūzikā valdīja pirms četrdesmit gadiem. Bet, kā jau teica pats Teilors, viņš evolucionē lēni, tāpēc arī "Before This World" ir kā ķirsītis uz visīstākās mūzikas tortes. 

2015, www.musicstories.lv