Pie šīs vasaras temperatūru absolūtajiem rekordiem it nemaz nebūtu brīnums vienu rītu pamosties un gultā blakus ieraudzīt žirafi, kas, uzstīvējusi uz deguna brilles, ada sev garu, garu šalli. Vai, uz darbu ejot, sastapt kaimiņu, kas izvedis pastaidzināt savu begemotiņu. Vārdu sakot, tropi šogad ir tepat, Latvijā! Un kas vēl vairāk raksturo sauli, iedegušus augumus un bezbēdīgu ballīti kā kārtīgs regejs! Zigijs Mārlijs (45), regeja leģendas Boba Mārlija (1945-1981) vecākais dēls, cenšas iet slavenā tēva pēdās jau no karjeras pirmsākumiem. Skaidrs - viņam tās manevru iespējas ir nekādas. Un tomēr, savā jaunākajā platē "Fly Rasta" Zigijs sper mazus, kreisus solīšus flirtā ar popmūziku vairāk kā jebkad agrāk. Pasper, un atkal rātni atgriežas pie "umpsā, umpsā" regeja ritmiem. "Mārlijs demonstrē, ka regejs var augt un pielāgoties, nezaudējot savas saknes," albuma "Fly Rasta" apskatā secina portāls "exclaim.ca". "Uncut", savukārt, atzīst, ka plates labākie momenti ir tie, kuros "regejs parādās visā savā pilnībā". Grozies kā gribi, uzvārds Zigijam ir Mārlijs, un no viņa neviens neko citu kā labu regeju nemaz negaida. Un viņš, acīmredzami, tam nepretojas - pretējā gadījumā būtu izvēlējies friziera vai, teiksim, dārznieka profesiju -, taču juniors ļoti, ļoti cenšas regeju modernizēt, un tas padara šo plati par klausāmu plašākam klausītāju lokam, ne tikai indivīdiem mazās bizītēs sasietos matos un adītu astoņkāji uz galvas. O, redz kā tā adīšanas tēmas beigās tomēr lieti noderēja...
2014, www.musicstories.lv
