Rāda ziņas ar etiķeti Seal. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Seal. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2016. gada 18. marts

Popzvaigznes tiešraidē izdziedās Kristus stāstu


Šosvētdien, 20.martā, kad kristīgā pasaule svinēs Pūpolsvētdienu, grandioza tiešraide paredzēta no ASV pilsētas Ņūorleānas - astoņos vakarā pēc vietējā laika tur sāksies divu stundu dzīvā mūzikla "The Passion" translācija. Protams, tam ir sakars ar reliģiju, jo šo pāris stundu laikā tiks izdziedātas Kristus pēdējās dienas un visas tās atrakcijas, kuras viņam nācās iziet, pirms tapa piesists krustā. 

SAGAIDĀMI AUDITORIJAS REKORDI

"The Passion" ir no Nīderlandes adaptēts projekts. Dūmiņus mīlošajiem ļaudīm draudzīgajā valstī šāds muzikāls pasākums notiek katru gadu, un, saskaņā ar holandiešu pētījumu firmas "SKO" datiem, pērn šo izrādi televīzijā noskatījās 46% valsts iedzīvotāju, raksta "Billboard". Ņemot vērā, ka holandieši nav īpaši reliģioza nācija (citas statistikas kompānijas "Ipsos" dati liecina, ka tikai 17% valsts iedzīvotāju ir dievticīgi), šāds rezultāts ir vērā ņemams. Protams, šo faktu piefiksējuši arī amerikāņi. "Es nesapratu nevienu vienīgu vārdu, bet es biju aizgrābts," par pirmo pieredzi, sastopoties ar "The Passion" holandiešu versiju, žurnālam "Billboard" saka mūzikla amerikāņu versijas producents Adams Anderss. "Es iedomājos, ja mēs to pašu izdarītu ASV, kas ir daudz reliģiozākas, es pat nevaru iedomāties, cik liels [šāds notikums] varētu būt."

Skaidrs, ka notikums būs liels. Vispirms jau tāpēc, ka mūzikas šovi un seriāli šobrīd spēj piesaistīt lielas skatītāju auditorijas. Hiphopa mūzikas seriāla "Empire" otrās sezonas pirmizrāde pērn rudenī, pēc "Nielsen" datiem, spēja piesaistīt 16,2 miljonus skatītāju, šā gada janvārī 12,2 miljonu auditoriju vienaldzīgu neatstāja mūzikls "Grease: Live", un paredzmas, ka TV kanāls "Fox", kura paspārnē iznāca gan pieminētie šovi, gan gaidāmais Pūpolsvētdienas pasākums, arī šajā svētdienā pie ekrāniem spēs pulcēt rekordlielu auditoriju.

DZIEDĀS MŪSDIENU POPMŪZIKAS HITUS

Uz to vedina domāt vēl divas lietas. Pirmkārt, mūzikls "The Passion" būs mūsdienīgs - tajā būs gan viedtālruņi, gan automašīnas. Iespējams, pirms sišanas krustā Kristus vēl paspēs uztaisīt arī kādu selfiju. Jau piesistam, viņam to izdarīt būs grūti, jo abas rokas būs aizņemtas. Otrs publiku piesaistošais moments būs lomu atveidotāji: kantrīmūzikas zvaigzne Triša Jīrvuda būs Marija, Sīls (Seal) - Poncijs Pilāts. "American Idol" piektās sezonas konkursants Kriss Dautrijs pelnīs savus Jūdasa grašus, reperis Prinss Roiss ierepos Pētera tekstu, savukārt Dženkarloss Kanela būs tas, ap kuru visa šī jezga notiek, - Jēzus. Grūti spriest par lomu sadali, bet Sīls kā Pilāts varbūt arī nav veiksmīgākā ideja - tas Sīls taču ar tām savām rētām izskatās tāds, kura priekšā esošos un neesošos grēkos atzīsies ikviens! Bet, cik palicis atmiņā no oriģinālā scenārija, tas Kristus tajā tiesas procesā mazliet tielējās.

Un vēl par mūziku. Amerikāņu mūziklā "The Passion" nebūs psalmu dziedājumu. Vienīgi varbūt pasākuma atklājēja gospeļdziedone Jolanda Adamsa kaut ko darīs šīs lietas labā. Kopējais muzikālais fons būs mūsdienīgs. Būs dzirdamas tādas populāras dziesmas kā "Imagine Dragons" izpildītā "Demons", Tīnas Tērneres "We Don't Need Another Hero", "Hoobastank" "The Reason", Selīnas Dionas "Love Can Move Mountains" un citas. Reliģija ir šovs, sasodīti ienesīga lieta. Vienmēr tāda bijusi. Bet varbūt pat vislielākajiem ciniķiem šajā Pūpolsvētdienā jāaizmēž savs sarkasms pa gaisu un, skatoties translāciju no pirms 11 gadiem viesuļvētras "Katrīna" izpostītās Ņūorleānas ielām, jādomā pārlaicīgākas domas? Bet varbūt arī nē...


Foto raksta ievadā no saites.

2016, www.musicstories.lv.

otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Seal - "Soul 2" (2011)

Nesen paskatījos vecu, labu un iemīļotu DVD ar koncerta ierakstu Vemblija stadionā, kas veikts 1992.gadā un veltīts grupas "Queen" toreiz pirms nepilna gada mūžībā aizgājušā solista Fredija Merkūrija piemiņai. Ir pagājuši mazliet vairāk par divdesmit gadiem, un allaž ir jautri paskatīties uz arī šodien zināmiem cilvēkiem, kādi viņi izskatījās tajos senajos laikos. Jans Hanters izmainījies nav gandrīz nemaz, tāpat Braiens Mejs, mazliet spriganāks toreiz izskatījās "Queen" bundzinieks Rodžers Teilors, pēc pārauguša tīņa - Aksels Rouzs. Bet viņi visi ir "pupu mizas", salīdzinot atomsēnes formai līdzīgo frizūru, ar kuru koncertā dziesmu "Who Wants to Live Forever" dziedāja britu mūziķis Sīls, un matu sakārtojumu, kādu viņš nēsā tagad. Nu labi, tagad viņam matu nav vispār! Galvvidus ir kā maza bērna dupsis. 

Protams, nav godīgi smieties par citu izskatu pirms 20 gadiem, ja pats toreiz izskatījies pēc Dītera Bolena un Bārbras Streizandes krustojuma trešajā paaudzē (lai ko tas arī nozīmētu!). Bet izmaiņas ir ne tikai ģīmjos un līdzībās. Toreiz, deviņdesmito pašā sākumā Sīls bija viens no perspektīvākajiem dziedātājiem un komponistiem, ar savu stilu, rētām klāto vaigu. Viņa 1991.gada debijas albuma "Seal" lielākais grāvējs "Crazy", šķiet, joprojām ir viņa populārākā dziesma, ko pats sacerējis, konkurenci izjūtot varbūt vēl vienīgi no cita sava garadarba "Kiss from a Rose", kas populāra kļuva, vairāk pateicoties filmai "Batman Forever". Šī gadsimta sākumā Sīls ir vairāk pietuvojies tīrai popmūzikai, pat būtiski "ieraujot zarā", pārlieku aizraujoties - viņa 2007.gada plati "System" nesaprata pat kvēlākie fani. Tajā pašā laikā tūkstošgadi Sīls iesāka ar tādu hītu kā "Love's Divine", kas nešaubīgi atzīstama par vienu no desmitgades labākajām popmūzikas balādēm.

Pēc neveiksmīgā "System" gadu vēlāk klajā nāca Sīla kaverversiju albums "Soul", kas daļā fanu viņu reabilitēja, savukārt cita daļa uzskatīja to par tādu māžošanos. Bet ar šo plati Sīls ieguva sev arī jaunus klausītājus. Pārsvarā no aprindām, ko var redzēt "Jaunā viļņa" VIP ložās. Bet ne tikai tos, arī vienkārši tā saucamo pieaugušo auditoriju, kas ikdienā patērē "adult contemporary" tipa radiostacijas un listes. 2011.gada novembrī iznākušais albums "Soul 2", loģiski, ir turpinājums šai kaverversiju epopejai. Epopejai labā nozīmē. 

Kopš 2010.gada albuma "Commitment" būtiskas izmaiņas notikušas arī paša Sīla privātajā dzīvē - pirms gada viņš izšķīrās no sievas vācu modeles Heidijas Klūmas, ar ko kopā bija no 2004.gada, kā savu pieņemot arī viņas toreiz vēl nedzimušo bērnu no attiecībām ar bijušo "F1" darboni Flavio Breatori. Platē "System" pat bija viena Klūmas un Sīla kopīgi iedziedāta dziesma "Wedding Day"... Bet dzīve turpinās. "Soul 2" gan tapa jau acīmredzot šķiršanās noskaņās, varbūt tāpēc tas ir pilns skumju, vairāk lirisks. Bet vispār jau Sīlam pēdējos gados šāda veida dziesmas gājušas pie sirds labi. "Let's Stay Together", "Ooh Baby Baby", "Lean On Me" - tā ir tikai maza daļa no "Soul 2" ietvertās klasikas. Un, klausoties Sīlu šajā apmpluā, prāts liek kopā nākotni - vai tik šis melnais, rētām rotātais vīrs drīz nepārvērtīsies par ko līdzīgu Džo Kokeram vai Rodam Stjuartam? Arī viņi dūšīgi sāka ar savām dziesmām, bet tad saprata, ka ritenis no jauna nav jāizgudro, un lielāko slavu guva, dziedot tieši citu komponētas dziesmas. Ja tā, Sīls turējies tik tiešām braši, jo, piemēram, Kokers jau savā trešajā platē gaužām labi sāka iztikt bez paša sacerējumiem.




Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3/5
The Guardian: 4/5
The Independent: 3/5

Papildus resursi:

2013, www.musicstories.lv

sestdiena, 2011. gada 16. aprīlis

Seal - "6: Commitment" (2010) (albuma apskats)

Žēl, ka Sīls neuzstājas ar savu pilno vārdu. Tad mēs teiktu: "Dāmas un kungi! Aicinām uz skatuves Sīlu Henriju Olusegunu Olumidi Adeolu Semjuelu!" Jā, jo tieši tāds ir pilnais vārds vēl vienam māksliniekam, kura balsi nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu. Šogad aprit divdesmit gadi, kopš klajā nāca Sīla pirmā studijas plate "Seal" (1991), bet visa pasaule joprojām dzīvo viņa jaunākās plates "6: Commitment" (2010) iespaidu varā.

Ar Sīlu ir vienkārši - deviņdesmito sākumā uzkāpis uz skatuves, viņš no tās joprojām nav nokāpis. Viņa "firmas zīme" - rēta uz vaiga - varbūt viņam piešķir skarbuma izskatu, domājams, viņš būtu labs kādai gangstera lomai. Sevišķi, kopš viņš nodzinis matus. Ja atceramies, tad karjeras sākumā Sīlam bija kupla frizūra, un viņš drīzāk līdzinājās melnam pūpēdim ar parūku. Bet izskats maldina - cilvēks, kurš sacer un izpilda tādas dziesmas kā "Kiss from a Rose", "Love's Divine" (šo gan tikai izpilda) vai "All for Love" no jaunās plates, nevar būt ļauns!

"6: Commitment" ir septītais Sīla studijas albums, kurš nāca klajā pagājušā gada 20.septembrī. Šī ir nākamā plate aiz viņa jestrās deju plates "System" (2007), pēc kuras jau likās, ka cienījamam māksliniekam būtu laiks domāt par citu nodarbošanos. Faktu patiesībai jāpiebilst, ka pa vidu vēl bija plate "Soul" (2008), taču tas bija "koveru" albums. "Weight Of My Mistakes" ir otrais un šobrīd aktuālākais singls no jaunās plates.



To, ka šis albums ir galvastiesu pārāks par iepriekšējo "System", parāda ne tikai gudri spriedelējumi, bet arī klausītāju vēlme nobalsot ar maciņiem - "6: Commitment" iznākšanas nedēļā debitēja Apvienotās Karalistes albumu topā vienpadsmitajā vietā, kas ir Sīla labākais sasniegums šajā topā kopš 2003.gada albuma "Seal IV", kas ieleca uzreiz ceturtajā vietā. Vispār pašu mājās Sīlam tā pa īstam ar tiem topiem gājis tikai pašā sākumā - viņa pirmās divas plates "Seal" (1991) un "Seal II" (1994) sagrāva visus konkurentus, ieņemot topa augstāko vietu. Varbūt tomēr vajadzēja atstāt to pūpēdīša frizūru?... Nezinu, varbūt Sīls un es paliekam vecāki, bet "Best Of Me" man šķiet tumšādainajam rētu vīram piestāv ļoti.

Seal - Best Of Me

Powered by mp3skull.com

2003.gads Sīla dzīvē bija pārmaiņu pilns. Šajā gadā viņš izdeva plati "Seal IV", kurā atrodama, manuprāt, visu laiku labākā Sīla dziesma "Love`s Divine", un tajā gadā viņš satika savu tagadējo kundzi vācu modeli Heidiju Klūmu. Iespējams, šiem diviem faktiem ir kāds sakars vienam ar otru? Lai tur vai kā, bet manis noniecinātajā platē "System" bija viena interesanta dziesma ar nosaukumu "Wedding Day" un to palīdzēja iedziedāt arī Klūma. Bet jaunajā albumā pāris kopā filmējas dziesmas "Secret" video. Ciest nevaru klipus, kuros filmējas pa pliko, bet neko tā arī neparāda.



Vispār jāsecina, ka Sīls laikam tiešām ir nomierinājies. To apliecina gan iepriekšējā "koveru" plate, gan "romantika", kas lien laukā no gandrīz visām "6: Commitment" dziesmām. Viena no tādām ir "All For Love". It kā dziesma kā dziesma, bet kaut kādā brīdī tā iesēžas prātā, ka kraties, cik gribi, no tās nevar tikt vaļā! Un tas ir novedis pie tā, ka šī tagad ir mana mīļākā Sīla dziesma.

Seal - All For Love

Powered by mp3skull.com

Pēc albuma "System" Sīls uzstājās arī Latvijā. Atceros, tolaik notika kaut kāds pikets pie Saeimas (šķiet, atbalstīja vai pretojās šā brīža Prezidenta ievēlēšanai) un piketētāju pūļus vēroja un fotografēja melns, plikgalvains vīrs ar rētainu seju un neviens, pilnīgi neviens viņam nepievērsa uzmanību, jo neatpazina viņu! Vienīgi "Panorāma" attapās, kas tas par vīru un nointervēja. Viņš gan atzinās, ka viņam nav ne jausmas, kas tur notiek, viņam tikai patīkot fotografēt pilsētas, kurās viņš koncertē. Tāds vienkāršs puisis izklausījās. Grūti pateikt, kāds viņš ir dzīvē, neesmu Klūma, nemazgājos ar viņu vienā vannā, bet mūzikā viņš ar gadiem kļūst aizvien labāks. Tāpēc gribu noslēgt visu šo ar divām, manuprāt, brīnišķīgām dziesmām - "You Get Me" no "6: Commitment" plates un tomēr vēl pēdējo reizi kā savu mīļāko Sīla dziesmu "Love`s Divine".

Seal - You Get Me

Powered by mp3skull.com


Seal - Love's divine by fazerman80


2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

sestdiena, 2011. gada 26. februāris

Herbie Hancock - "The Imagine Project" (albuma apskats)


Džeza pasaulei Hērbijs Henkoks nav svešs. Viņu uzskata par dzīvu mūzikas ikonu, sadarboties ar viņu muzikālos projektos par godu uzskata tādas mūsdienu zvaigznes kā Pinka, Džeims Morisons, Tīna Tērnere, Leonards Koens un daudzi, daudzi citi.

Dzimis Čikāgā 1940.gadā, Henkoks mūzikas skolā ieguva klasiskās mūzikas izglītību, jau 11 gadu vecumā Čikāgas Simfoniskajā orķestrī uzstājoties Mocarta mūzikas koncertā kā klavieru solists. Gadiem ejot džezs bija tā mūzika, kura pārņēma Henkoka prātu un sirdi. 1963.gadā viņš sāka spēlēt slavenajā Mailza Deivisa kvintetā "Miles Davis Quintet", paša džeza meistara uzaicināts.

Kopš tā laika Henkoks ir pastāvīgā mūzikas apritē, aizvien vairāk pārkāpjot džeza robežas. Kā reiz sacīja mūsu Maestro Raimonds Pauls, viņa priekšrocība ir tā, ka vienu vakaru var klimperēt klavieres šlāgermūzikas festivālā, bet jau nākamajā emocionāli izpausties kādā klasiskās mūzikas koncertā. Henkokam ir līdzīgi - viņš ir hameleons mūzikā.

"The Imagine Project" ir pēdējo gadu Henkoka ierakstu sērijas turpinājums, kurā meistars kopā ar mūsdienu mūziķiem iespēlē roka un popa klasiku. Atšķirībā no plates "River: The Joni Letters" (2007), kurā iedziedātas tikai Džonijas Mičelas dziesmas, lielākajā daļā Henkoka pēdējo gadu albumi ir dažādu autoru garadarbu kompilācijas. Kā jau vēsta pats nosaukums, šim albumam pilnīgi noteikti jābūt saistībai ar Džonu Lenonu. Tā arī ir - ar Lenona "Imagine" Sīla un Pinkas izpildījumā tas sākas.



Henkokam, šķiet, piemīt daudziem mūziķiem varbūt ne tik raksturīga īpašība pārkāpt pāri savam "pamatstilam", integrēties mūsdienu mūzikā, ļaujot tai sasniegt daudz lielāku auditoriju. Džezs gan atkal ir modē, bet to parasti Pinka, Sīls vai Morisons nedzied, bet kopā ar Henkoku gan. Bet te nav tikai džeza, ir arī Rietumāfrikas etniskās mūzikas piešprice.

Pīters Gebriels pagājušā gadā izdeva plati "Scratch My Back", kuras doma esot bijusi, ka Gebriels iedziedās dažādu mūsdienās slavenu grupu dziesmas, bet tie, savukārt, viņa. Cik saprotams, gan "Radiohead", gan "Arcade Fire", gan vēl virkne citu, kuru dziesmas Gebriels iedziedāja, ar tādu pašu rīcību pretī viņu nepagodināja. Gebriels izskatījās par to noskumis. Bet, domājams, viņš nevar būt neapmierināts ar Henkoka veikumu - Gebriela laikam jau slavenākās dziesmas "Don`t Give Up" iespēlēšanu, ar savām balsīm ierakstu kuplinot tai pašai Pinkai un Džonam Ledžendam.



Tāpat arī Metjū Mūrs, kurš savas dzīves laikā sarakstījis tik daudz dziesmas, cik blaugznu kažokā ir normālam pieaugušam lācim, var ievērtēt Henkoka veikumu kopā ar Sūzanu Tedeši un Dereku Traku, ieskaņojot viņa "Space Captain".



Sava dziesma "The Imagine Project" albumā ir gan Bobam Dilanam ("The Times They Are A`Changin`"), Lenonam un Polam Makartnijam ("Tomorrow Never Knows") un citiem, kuru mūziku Henkoks izspēlē vieglā džeza improvizācijā.

Henkoks ir mūzikas hameleons. Domājams, viņš pilnīgi mierīgi spētu savā manierē iespēlēt arī kaut ko no "Metallica" repertuāra, un, visticamāk, arī tam cauri vītos Henkoka rokraksts - džeza ritmi viņa klavierspēles izpildījumā. Jo saknes jau nekur nepazūd. To apliecina arī viena no Henkoka populārākajām dziesmām "Cantaloupe Island" no viņa 1964.gada albuma "Empyrean Isles".



2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com