pirmdiena, 2010. gada 25. janvāris

Sūzana Boila - sapnis, kurš piepildījās





2009.gada 21.janvāris ir diena, ko Sūzana Boila (Susan Boyle) neaizmirsīs nekad. "Es to nekad neaizmirsīšu," apstiprina pati Boila. Jo tieši šajā dienā kautrīgā 48 gadus vecā mājsaimniece kāpa uz Skotijas Izstāžu un konferenču centra skatuves Glāzgovā talantu konkursa "Britain`s Got Talent" auditorijas un žūrijas priekšā. Un nepilnu desmit minūšu laikā pēc uzstāšanās pārraidīšanas televīzijā 11.aprīlī viņas dzīve pagriezās par 180 grādiem. No nevienam nezināmas mājsaimnieces, kura dzīvoja kopā ar savu kaķi, Sūzana Boila kļuva par zvaigzni, kuras debijas albums "I Dreamed a Dream" daudzās pasaules valstīs gadu miju sagaidīja kā līderis šo valstu albumu topos, piemēram, ASV, Īrijā, Jaunzēlandē, Austrijā un citur. Un "krita" arī eiropiešiem tik nepieejamais ASV mūsikas tirgus - tur Boila aiz sevis atstāja tādas zvaigznes kā Lady Gaga, "Black Eyed Peas" un Alīša Kīza (Alicia Keys). Lielbritānijā tas bija 2009.gada pārdotākais albums.


Arī Alīšai Kīzai neizdevās ar savu jauno plati "The Element of Freedom" no goda pjedestāla ASV pārdotāko albumu topā nostumt Sūzanu Boilu


NEGLĪTĀ PĪLĒNA STĀSTS

Sūzana Boila dzimusi 1961.gada 1.aprīlī Blekbornas (Blackburn) pilsētā Skotijā īru imigrantu ģimenē. Viņas tēvs Patriks Boils bija Otrā Pasaules kara veterāns, bet māte Bridžita bija mašīnrakstītāja. Sūzanai, kura bija jaunākā no astoņiem šajā ģimenē izdzīvojušiem bērniem, pēc dzemdību traumas, kas izpaudās kā īslaicīgs skābekļa trūkums dzemdību laikā, bija radušies viegli smadzeņu bojājumi. Šī trauma vēlāk radīja Boilai problēmas ar mācībām. Taču mūzika bija tā, kurā viņa rada mierinājumu un komfortu, jo viņa auga muzikālā ģimenē, kurā abi vecāki dziedāja, bet māte vēl arī spēlēja klavieres.

Blekborna bija rūpniecības pilsēta ar nepilniem pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, un tajā mazajai Sūzanai nebija daudz iespēju attīstīt savas muzikālās dotības. Arī skola nebija patvērums - grūtības ar mācībām bija iemesls klasesbiedru aizskarošajām izdarībām. Viņa bieži tika izsmieta un iesaukta par "Prasto Sūziju". Tomēr mazā Sūzana no mūzikas neatlaidās, un jau no 12 gadu vecuma viņa uzstājās dažādos skolas pasākumos.


Boila auga muzikālā ģimenē un pati mūzikā guva mierinājumu no vienaudžu pāridarījumiem



Pēc skolas pabeigšanas Boila sāka strādāt Vestlūdianas (West Lothian) koledžas virtuvē, kā arī iesaistījās dažādās valdības finansētās apmācību programmās. Dziedāt viņa turpināja tikai savam priekam, bet dažreiz devās arī uz teātri, lai baudītu kāda profesionāla dziedātāja sniegumu. Viena šāda teātra apmeklējuma laikā viņa viņa pirmo reizi izdzirdēja dziesmu "I Dreamed a Dream" no mūzikla "Nožēlojamie". "Man aizrāvās elpa," atceras Boila. "Tas bija pārsteidzoši!"




MĒĢINĀJUMI UN NEVEIKSMES

1995.gadā Boila devās uz Glāzgovu izmēģināt laimi pirmo reizi, lai piedalītos tolaik Apvienotajā Karalistē populārā talantu konkursa "My Kind of People" atlasē. Uzstāšanās laikā Boila bija ļoti nervoza, tādēļ atlasi neizturēja. Viņas brālis gan vēlāk apgalvoja, ka māsa tika atraidīta viņas šādiem šoviem netradicionālā izskata dēļ. Tomēr pēc saņemtā atraidījuma Boila no dziedāšanas neatteicās - viņa turpināja dziedāt baznīcas korī, kā arī regulāri izpaudās Happy Valley Hotel karaoke bārā.



1997.gads Sūzanas Boilas dzīvē ienāca ar personīgu traģēdiju - nomira viņas tēvs. Pēc tēva nāves Boila sapnim par dziedāšanu uz laiku teica ardievas, lai nesavtīgi rūpētos par savu slimo māti. Kā jaunākajam bērnam ģimenē un vienīgajam, kuram pašam nebija bērnu, visas rūpes par mātes aprūpi krita uz viņas pleciem. Dažreiz viņas abas ar māti smejoties pļāpājušas par slavu, kas kādreiz nākšot pār Sūzanu... Bridžita Boila atbalstīja meitas talantu un aicināja viņu piedalīties dažādos dziedāšanas konkursos. "Viņa bija viena no tiem, kas man ieteica pieteikties konkursam "Britain`s Got Talent", kuru mēs abas parasti skatījāmies kopā," atceras Sūzana Boila. "Viņa domāja, ka es varu tajā uzvarēt."

Mātes pamudināta, Boila 1999.gadā iztērēja visus savus ietaupījumus, lai studijā ierakstītu profesionālu demo ierakstu, kuru viņa izsūtīja ierakstu kompānijām, radio talantu konkursiem, vietējām un nacionālajām televīzijām. Viņa turpināja sapņot par to dienu, kad pasaule iepazīs viņas talantu. Taču 2000.gads Boilai nesa jaunu likteņa izaicinājumu - pēc astmas lēkmes mūžībā aizgāja viņas māsa Ketlīna. Šo zaudējumu viņa pārdzīvoja ļoti smagi, un atkal tieši mūzikā Boila rada mierinājumu.


Mājas video, kurā redzams un dzirdams, kā dzied Boila 25 gadu vecumā

Cerībā, ka tas ļaus palīdzēt ceļā uz tik ilgi gaidīto slavu un atzinību, Boila 2002.gadā sāka apmeklēt dziedāšanas nodarbības pie balss meistara Freda Onīla (Fred O'Neil). Viņa veica vēl dažus neprofesionālus ierakstus, maksājot par tiem ar savu valsts pabalstu, uzstājās dažos vietējos pasākumos un, šķiet, beidzot bija samierinājusies, ka Sūzanas Boilas slava neizies nekur ārpus mazās pilsētiņas robežām.

2007.gadā nomira Sūzanas māte. Tas viņu sagrāva pilnībā! Boila pārtrauca jebkādu dziedāšanu - viņa izstājās no vietējā talantu šova un pārstāja apmeklēt karaokes vakarus. Gandrīz divus gadus Boila atteicās dziedāt! Tā vietā viņa dzīvoja viena pati ar kaķi savas mātes mājā. Kļuvusi par bezdarbnieci, Boila lielu daļu sava laika veltīja brīvprātīgo darbam ar veciem cilvēkiem vietējā baznīcā, domām par dziedāšanu laika neatlicinot.


NO NEGLĪTĀ PĪLĒNA PAR GULBI

2008.gada augustā Freds Onīls aicināja Boilu izmēģināt spēkus TV talantu konkursa "Britain`s Got Talent" atlasē. Ar pārliecību, ka šī uzstāšanās varētu būt pēdējais veltījums viņas mātei, Boila devās uz Glāzgovu. Tur viņa konkursa pirmajā kārtā izpildīja dziesmu "I Dreamed a Dream" no mūzikla "Nožēlojamie" (Les Miserables), kuru 11.aprīlī, dienā, kad šo uzstāšanos rādīja televīzijā, noskatījās vairāk nekā 10 miljoni skatītāji.



Boilas vienkāršais izskats spēcīgi kontrastēja ar viņas studijas kvalitātes balsi. Uzstāšanās vienkārši apdullināja auditoriju un arī visnotaļ cinisko žūriju, tai skaitā arī "American Idol" producentu Saimonu Kouvelu (Simon Cowell). Par Boilas uzstāšanos tika plaši ziņots dažādu valstu galvenajos medijos, tai skaitā, laikraksts "Diena" 2009.gada 26.aprīlī rakstā ar nosaukumu "Neglītā pīlēna triumfs" rakstīja: "47 gadus vecā skotu bezdarbniece Sūzana Boila izraisījusi lielāko sensāciju internetā, pārsteigdama visus ar savu neticami skaisto balsi. Tagad viņai jāmācās sadzīvot ar slavu un milzīgo preses uzmanību

Vēl pirms pāris nedēļām Sūzana Boila bija nevienam nezināma vecmeita, kas dzīvoja kopā ar kaķi un dažkārt mēdza aizstaigāt uz vietējo krodziņu, lai uzdziedātu karaoki. Tagad viņas māju necilā Skotijas ciemā apsēduši žurnālisti no visām pasaules malām, jo 47 gadus vecā bezdarbniece kļuvusi par pasaules mēroga slavenību. Viņas uzstāšanās videoieraksts internetā ir populārāks par Britnijas Spīrsas un Madonnas videoklipiem." Un tā ir tiesa - Boilas pirmā konkursa uznāciena video "Youtube" vietnē deviņu mēnešu laikā ir apskatīts vairāk kā 86 miljonus reižu.

Tūlīt pēc konkursa pārraides Boila kļuva par vienu no galvenajām favorītēm uz uzvaru, viņa pēkšņi bija kļuvusi par publikas mīluli, un Boilas it kā pa jokam teiktais, ka viņa nekad nav skūpstījusies, publikas acīs padarīja viņu vēl mīļāku.



Pēc šova Boila ieguva iesauku "Sieviete, kura apklusinājusi Saimonu Kouvelu". Pēkšņā slava Boilu bija tik ļoti satriekusi, ka viņa pat pirms galvenā fināla bija draudējusi no konkursa izstāties. Pēc pēdējās fināla uzstāšanās tika saskaitītas visas balsis, un rezultātā Sūzana Boila zaudēja deju grupai "Diversity". Šāda rezultāta kritiķi pieļāva, ka to ietekmēja negodīga balsošana internetā. Pārdzīvojumi darīja savu - tūlīt pēc šova Boila tika nogādāta slimnīcā. Vēlāk viņa pati atzīs, ka tas viss viņas nerviem bijis par traku.


TRIUMFS

Neskatoties ne uz ko, Boila turpina dziedāt. 2009.gada 23.novembrī saules gaismu ierauga Boilas debijas albums "I Dreamed a Dream". Šajā platē Boila ir iedziedājusi virkni dziesmu kaverversijas, tai skaitā "The Rolling Stones" dziesmu "Wild Horses" un "The Monkees" klasisko "Daydream Believer". Taču "I Dreamed a Dream" jau pirms iznākšanas sāka sist rekordus. Trīs mēnešus pirms albuma iznākšanas Lielbritānijā interneta veikalā "Amazon.com" tas iepriekšpārdošanā bija pārdots jau nepilnos 412 tūkstošos kopiju. Tas ir visu laiku labākais debijas albumu iepriekšpārdošanas rekords Apvienotajā Karalistē, pārspējot līdzšinējo līderi Leonu Luisu (Leona Lewis) ar albumu "Spirit".



ASV albuma izdošanas pirmajā nedēļā tika pārdots 701 tūkstotis kopiju, kas ir absolūts rekords 2009.gadā iznākošo albumu konkurencē. Vēl vairāk - šis rekords pārspēj pat "U2" un "Eminem" iepriekšējo gadu plašu pirmās nedēļas pārdošanas rezultātus. ASV 2009.gadā Boila albumu pārdošanas ziņā piekāpās tikai Teilorai Sviftai (Taylor Swift). Tikai šīm abām dziedātājām 2009.gadā ASV bija izdevies pārdot vairāk par trim miljoniem albumu kopiju.

Jau 2009.gada novembrī Boila devās koncerttūrē uz ASV, bet gada beigās ēterā iznāca speciāls šovs "I Dreamed a Dream: the Susan Boyle Story", kurā Sūzana Boila uzstājās duetā ar savu elku dziedātāju Elēnu Peidžu (Elaine Paige). Raidījumu Apvienotajā Karalistē noskatījās 10 miljoni skatītāju, bet ASV tas ieguva visu laiku augstāko skatītāju reitingu, kopš kompānija "TV Guide Network" šādus datus vispār apkopo. Tam sekoja ielūgums nodziedāt "I Dreamed a Dream" ASV prezidenta kundzes Mišelas Obamas dzimšanas dienas svinībās 2010.gada 17.janvārī.



No vientuļas mājsaimnieces, kura dzīvo kopā ar savu deviņus gadus veco kaķi, Suzana Boila ir pārvērtusies augstākās sabiedrības dāmā. Bet atliek vien piekrist "Birtain`s Got Talent" žūrijas pārstāvei Amandai Holdenai: "Sūzanai jāpaliek tādai, kāda ir, jo tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņu mīl. Tiklīdz mēs viņu pārvērtīsim par krāšņu sievieti, viss būs sabojāts."




Avoti:
www.susanboylemusic.com
A&E Television Networks
www.talent.itv.com


2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com

piektdiena, 2010. gada 22. janvāris

Taisīt bēbi vai netaisīt?




Mans vecs čoms Roberts Gobziņš (viņš gan pats nezina, ka man ir tāds baigais čoms) leģendārajā raidījuma "Zvaigznīšu brīdis" reiz tā laika jaunatnei stāstīja, ar ko puisīši atšķiras no meitenītēm. Izrādās - kas puisīšiem ir uz āru, meitenītēm - uz iekšu.

Šī pilnīgi bezsakarīgā doma man iešāvās prātā, kad šodien palasījos savā iemīļotajā portālī ziņu, ka Dienvidkorejas Veselības ministrija, kuras uzdevums ir uzlabot valsts zemo dzimstības līmeni, reizi mēnesī izslēdz gaismu savos kabinetos, lai mudinātu personālu agrāk doties mājās un "taisīt vairāk bērnu".

Iepriekš biju dzirdējis, ka arī pie mums Latvijā šī ir liela problēma un, ka pēc gadiem 30 tiem, kuri būs sasnieguši pensionēšanās vecumu, kurš tajā laikā droši vien būs kādi 105 gadi, vairs nebūs no kā maksāt pensijas. Muļķības! Mans draugs Kārlis Streips (kurš arī nemaz nezin, ka man tāds baigais draugs ir) šonedēļ vienā no saviem radioraidījumiem izteica domu, ka nemaz tik traģiski neesot. Jo, kad šā brīža lielā veco cilvēku maza būs aizčāpojusi pa skuju taku, nemaz tik daudziem tā pensija vairs nebūs jāmaksā. Loģiski!

Publiskotajā Dienvidkorejas Veselības ministrijas paziņojumā teikts, ka gaisma tiks izslēgta plkst.19.30 katra mēneša trešajā trešdienā, "lai palīdzētu personālam nodoties dzimstības palielināšanai un bērnu audzināšanai".

Kas notiek Latvijā? Te mēs korejiešus samizojam vienos vārtos - virkne valsts un pašvaldību iestādes teju lielāko daļu pagājušā gada piektdienās nestrādāja vispār! Iespējams, pēc septiņiem gadiem ieņēmumu dienestā 1.septembrī nebūs neviena, kurš pieņem nodokļu atskaites, jo visi darbinieki būs pavadījuši pirmajā skolas dienā savus pirmklasniekus.

Ja es būtu sazvērestību teoriju piekritējs, es varbūt censtos te vilkt kaut kādas paralēles. Bet es neesmu. Kaut gan uzskatu, ka Elvis Preslijs 1976.gada 23.martā iznāca sava rančo vērandā uzpīpāt, bet viņu nozaga citplanētieši un pārtaisīja par Tīnu Tērneri, bet Maikls Džeksons nav miris, tikai apmaldījies savā milzīgajā mājā, savukārt viņa ķermenis, kuru it kā apglabāja, nemaz nav viņa, bet kāds no slepenas FIB laboratorijas izmucis citplanētietis, kurš izlikās par beigtu, jo viņam apnika, ka 1976.gadā nozagtais Preslijs visu laiku lielījās ar savu bagātīgo un skruļļaino muguras apmatojumu.

Par sliktu šai demogrāfijas uzlabošanas sazvērestību teorijai runā arī cits fakts. Proti, Einārs, staigājot savā ādas kostīmā, absolūti nedomā, kādu piemēru viņš rāda jaunajai paaudzei, kurai vēlāk taču būs jārada bērni, kas mūs uzturēs. Kad Einārs mācījās skolā, tad to vēl tik smalki nemācīja, bet tagad jau katrs piektklasnieks zina, ka neelpojošā apģērbā izsutināts aparāts nekāds reproduktīvais Rembo nebūs vis.

Man likās, ka manas pārdomas varētu būt svarīgas valsts vadītājiem, tāpēc es uzrakstīju tās skaistā vēstulē, vēstuļu papīru iesmaržoju ar "Dzintara" smaržām "Stratēģis" un nosūtīju to pēc adreses "Tam, kurš izskatās pēc sabraukta ezīša, Rīgā, LV-1520".

Kaut pagājis jau krietns laiks, pasts vēl nav atgriezis vēstuli ar komentāru, ka tāds adresāts neeksistē...