No arhīviem: Ray Charles - "The Genius of Ray Charles" (1959)

Pavisam drīz, 8.februārī, Losandželosā (ASV) tiks pasniegtas gadskārtējās (57.) "Grammy" balvas, par kurām šogad sacenšas praktiski visi lielie mūzikas vārdi. Amerikas Savienotajās valstīs šī balva, kas ir klausītāju balsojums, tiek uztverta ļoti nopietni. Mūzikas ierakstu kompānijas pērk lielus reklāmas laukumus, piemēram, mūzikas žurnālā "Billboard", par sevi balsot aicina arī mākslinieki savos sociālo tīklu kontos. Bet toreiz, kad tas viss sākās, 1959.gadā, viss bija daudz vienkāršāk. Pirmās divas "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijas notika ar sešu mēnešu starpību - 1959.gada 4.maijā un 29.novembrī, pirmo no kurām pat vēl nerādīja televīzijā. Trešā ceremonija, kas notika 1961.gada 13.aprīlī, jau bija ar zināmu rutīnu, tātad kaut kādai sistēmai jau bija jābūt un nejaušībām vietas vairs nebija.

Un tieši šajā ceremonijā, kurā gramofona statuetītes tika dalītas par paveikto iepriekšējos divos gados, par vakara varoni kļuva tolaik 31 gadu vecais Rejs Čārlzs (1930-2004), kuram slimība jau bija laupījusi acu gaismu. Uz skatuves pēc balvām tovakar viņam vajadzēja kāpt četras reizes. "Grammy" par labāko vīrieša vokālu Čārlzs saņēma par dziesmu "Georgia on My Mind" (no albuma "The Genius Hits the Road", 1960). Šī pati dziesma Čārlzam atnesa "taurīti" arī par labāko vīriešu popa singla izpildīšanu. Taču abas pārējās balvas neredzīgais vīrs saņēma par albumu "The Genius of Ray Charles" - labākais popa albums vīriešu konkurencē un labākā R'n'B performance par dziesmu "Let the Good Times Roll". 

Rejs Čārlzs ir viens no pionieriem melnādaino mākslinieku saimē, kurš apzināti centās padarīt savu mūziku arī "balto" ausīm tīkamu. Viņa kolēģis Nets Kings Kols, šķiet, bija pirmais, kuram bija jāaizstāv savas tiesības parādīties TV ekrānos savas ādas krāsas dēļ, tāpēc šajā jautājumā jau precedents bija. Taču Čārlzs pilnveidoja savu mūzikas stilu, izteiktu R'n'B un tradicionālo Amerikas gospeļu dziedāšanas stilu piejaucējot ar maigu džezu, fonu ļaujot aizņemt pūšamajiem mūzikas instrumentiem. "The Genius of Ray Charles" ir pirmais Čārlza albums, kur šī tendence ir saklausāma jo īpaši. Vai pie tā vainojams tikai Čārlzs? Nekā nebija! Plati aranžēja Kvinsijs Džonss (81), ja tā var teikt, kulta persona Amerikas popkultūrā joprojām.

2015, www.musicstories.lv   

Booker T - "Sound the Alarm" (2013)

Sešdesmit astoņus gadus vecā amerikāņu soulmūzikas zvaigzne Būkers T. Džounss šā gada vasarā klajā laida savu desmito solo albumu "Sound the Alarm". Kas ir Būkers T. Džounss? Melnādains, talantīgs vīrs, kurš savu debijas albumu izdeva tālajā 1962.gadā, tātad desmit plates viņam prasījušas 51 gadu. Jā, solo albumu skaita ziņā viņš nav pats ražīgākais, patiesībā, iespējams, daudzi vispār tikai tagad uzzina viņa vārdu un ka viņš tāds pasaulē ir. Bet Būkers T. Džounss ir, un kā vēl ir!

Villijs Nelsons, Rejs Čārlzs, Nīls Jangs - tie ir tikai daži no lielajiem vārdiem mūzikas pasaulē, ar kuriem Džounss spēlējis kopā uz lielākām vai mazākām skatuvēm, ar ko kopā strādājis ierakstu studijās. 1992.gadā viņš tika uzņemts Rokenrola Slavas zālē, bet 2007.gadā soulmūzikas leģendai tika piešķirta "Grammy" balva par mūža ieguldījumu mūzikā. 

"Sound the Alarm" ir viens no tiem albumiem, kas ļauj kaut uz mirkli pārstāt šausmināties, kādā purvā dažbrīd ved mūsdienu populārā mūzika. "Sound the Alarm" ir albums, kas ļauj atgūt tādu mūzikas stilu kā "soul" un "R'n'B" klausītiesspēju. Jo šie stili, īpaši pēdējais, mūsdienās ir tā "uzlaboti" un "optimizēti", ka brīžiem atgādina kolbā radītu monstru, ar kuru galā netiek pat tā radītājs. "Sound the Alarm" ir gaišs, spēcīgs, tas kā uz paplātes pienes tikai pozitīvas emocijas un asociācijas.  Jā, ir vienkārši skaisti!

Ja patīk, noklausies arī šos:

Phil Collins - "Going Back" (2010)

Albums, kurā apvienotas 1960.to gadu amerikāņu soulmūzikas klasiskās dziesmas, kas no mazā Fila izveidoja to Filu Kolinsu, kura priekšā ceļos bija gatavi krist (un droši vien ir joprojām) tūkstošu tūkstoši. Platē joprojām dzīvo sešdesmitie, un to var pat sajust fiziski!

Herbie Hancock - "The Imagine Project" (2010)

Būkera T. Džounsa laikabiedrs, kas šajā konkrētajā projektā iesaistījis tādus vārdus kā Pinka, Džonu Ledžendu, Sīlu, un viss tas, protams, noris leģendārās Džona Lenona dziesmas "Imagine" zīmē. Vērojot Henkoku darbībā, rodas iespaids, ka brīnišķīgu dziesmu viņš varētu radīt arī, aranžējot, piemēram, kliba gaiļa palaista purkšķa skaņu.

"Fun Lovin' Criminals" - "Livin' in the City" (2005)

Amerikāņi "Fun Lovin' Criminals" sevis iezīmētajā teritorijā (mūzikā) jūtas kā zivs ūdenī. Gluži tāpat kā Būkers T. Džounss savā. Ir skaidrs, ka "krimināļi" savā agrībā ir bijuši lieli soula cienītāji, vismaz tā apliecina viņu plates. 

2013, www.musicstories.lv

Tweet

10 dziesmas, ko izcūkojuši politiķi

Uzreiz skaidrībai - virsraksts ir maldinošs. Vismaz attiecībā uz dažiem raksta varoņiem. Kad pirms mēneša ASV prezidents kādas runas laikā nodziedāja pāris pirmās rindiņas no Ala Grīna dziesmas "Let's Stay Together", šīs 1971.gadā izdotās dziesmas pārdošanas apjomi pāris dienu laikā pieauga par 490%, ziņoja "Music Week". Un, lai arī, kā izrādās, Obamam piemīt labi nostādīta dziedamā balss, runājot par politiķiem, mūsos visos atmostas Salemas raganu mednieku sindroms un vai ikkatrs ir gatavs norādīt uz Solvitu Āboltiņu kā raganu vai Jakovu Plineru kā rūdītu vilkati, jo kolīdz "normāls" cilvēks kļūst par politiķi, viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas ne īpaši labi smaržojošās lietās.

Zināms, arī Latvijā tā sauktie politiķi mēdz izdarīties uz skatuves - viens dejo šovā, cits dzied lauku kapellā, vēl kāds puķainā kleitiņā uz skatuves parazitē uz izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa rēķina. Bet pa lielam tas nevienu neinteresē, tas nerada ne kapeiku pozitīvu emociju; tik vien, kā var par šiem nosmieties, bet pēc tam iekrist paššaustīšanā ar domu, nu kā sanāca, ka šādus kretīnus atkal un atkal ievēlam. Bet šīs domas nav oriģinālas un jau tas vien, ka šiem lielajiem vīriem un sievām te veltīta viena maza rindkopa, ir par daudz parādīts gods.

Un tātad - 10 dziesmas, kuras tā iedvesmojušas politiķus, ka tie nav izmantojuši iespēju paklusēt nesacūkot tās.

1. Mitt Romney - "America the Beautiful"
Slikts ir tas zaldāts, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Pilnīgs idiots Amerikā ir veiksmīgs biznesmenis, kurš nevēlās kļūt par ASV prezidentu. Mits Romnejs tāds nav - viņš no Republikāņu partijas startē visur, kur iespējams, - vai tas senatora vai prezidenta krēsls. Kādā no savām kaismīgajām runām Romnejs auditorijai nodziedāja patriotisko kaujas dziesmu "America the Beautiful", ko baznīcas vajadzībām jau 1895.gadā sacerēja kāds ērģelnieks Semjuēls A.Vards. Šī dziesma ir arī ļoti populāra amerikāņu mūziķu repertuāros.

Ray Charles - "America the Beautiful" (A. Ward, Lee Bates, 1895)


2. Barack Obama - "Let's Stay Together"
Un lūk - šī raksta galvenais vaininieks - ASV prezidents Baraks Obama, kurš, godinot zālē klātesošo Alu Grīnu, nodziedāja pāris rindiņas no vecā vīra vispopulārākās dziesmas "Let's Stay Together".

Al Green - "Let's Stay Together" (Green, Jackson, Mitchell, 1972)


3. Herman Cain - "Ode to Pizza"
Hermans Keins ir vēl lielāks āksts par mūsu "gudrajām galvām". Viņš ir nesaudzīgs ASV prezidenta Obamas kritizētājs, pagājušā gada rudenī žurnālā "Times" nodēvējot viņu par "briesmīgu" valsts līderi. Protams, ne jau tikai aiz pārliecības viņš tā saka - pēc aptauju datiem Keins ir viens no Republikāņu partijas līderiem cīņā par ASV prezidenta krēslu šā gada novembrī. Tiesa, šobrīd šī politiskā āksta cerības ir krietni samazinājušās, bet viss var mainīties, jo, kā saka pats Keins, "mana priekšrocība ir spontanitāte". Šis nu ir gadījums, uz kuru pilnībā attiecināms raksta nosaukums.

John Lennon - "Imagine" (Lennon, 1971)


4. Hillary Clinton - "The Star-Spangled Banner"
Droši vien arī politikā nekad nav par vēlu mācīties elementāras lietas. Piemēram, nestāvēt tik tuvu mikrofonam valsts himnas laikā, ja vēlme dziedāt, pat neskatoties uz talanta trūkumu, ir tik pat liela kā savulaik laulātajam draugam dzenāties pa ovālo kabinetu pakaļ praktikantēm. Domāju, ka Klintoni nekad neaicinās nodziedāt valsts himnu pirms kādas svarīgas beisbola spēles. Simboliski, bet par vienu no visu laiku labākajiem ASV himnas izpildījumiem tiek uzskatīts Vitnijas Hjūstones sniegtais priekšnesums.

Whitney Houston - "The Star-Spangled Banner" (Smith (1780), Key (1814), 1931)


5. Vladimirs Putins - "Blueberry Hill"
"Bļuberī hiļļ," ar izteiktu krievu akcentu šo piecdesmitajos gados Feta Domino saulītē izcelto dziesmu svinībās dzied Krievijas premjers/prezidents Vladimirs Putins. Viņam sirsnīgi aplaudēja prominences, tai skaitā, Žerārs Depardjē, Šarona Stouna un Kurts Rassels. Ziņas, ka koncerta otrajā daļā Putins viens pats nēsāja pa skatuvi lielu baļķi, iztrūkst, taču kopējā noskaņa, šķiet, ietērpta veco, labo laiku stilā - noformējumā trūkst vien miera dūjas...

Fats Domino - "Blueberry Hill" (Rose, Lewis, 1940)


6. John McCain - Bārbras Streizandes dziesmu popūrijs
Senatoram Džonam Makkeinam jākļūst par ASV prezidentu! Tā būs vieglāk visiem. Un jautrāk. Bet, ja nopietni - cilvēks, kurš var par sevi šādi pasmieties, visticamāk, ir stiprs cilvēks. Bet vispāŗ, cik noprotams, šī ir Makkeina atbilde Streizandei par pārmetumiem senatoram, ka tas nesaprot, kā pārvaldīt valsti. Pat ja tā, šāda atbilde no cilvēka, kurš centās kļūt par ASV prezidentu, ir spēka, pārliecības un laba humora apliecinājums.

Barbra Streisand - "Evergreen (Love Theme from A Star Is Born)" (Streisand, Williams, 1976)


7. Bill Clinton - "Imagine"
Zilonim ir liela pēda. Tāpēc, ja kāpj vienam uz ausīm, nereti uzkāpj arī kādam blakusesošam ģimenes loceklim. Hilarijas balss dotības jau apbrīnojām nedaudz augstāk, nu kārta arī viņas arī jau pieminētajam vīram bijušajam ASV prezidentam Bilam Klintonam. Vēl prezidentūras laikā vizītē Izraēlā, tās premjera Simona Peresa 80.dzimšanas dienas svētkos kāds bērnu ansamblis uzaicināja viņu pievienoties Džona Lenona dziesmas "Imagine" izpildīšanā. Kā pēc tam mēļoja prezidenta kancelejas etiķetes korpuss, turpmāk būs jāvadā līdzi saksofons - to spēlējot, un nebūt ne slikti, vismaz Klintonam būs aizņemta mute un nebūs jādzied...


8. John Ashcroft - "Let the Eagle Soar" (Ashcroft, 2002)
Šī dziesma pat nav izcūkota, to šis Misūrī štata senators Džons Eškrofts ir sacerējis, cerot sēt patriotisma sēklu sabiedrībā. Jāatzīst, drosmīgs solis, ņemot vērā, ka Eškrofts laikā, kad tapis šis ieraksts, bija ASV ģenerālprokurors Džordža Buša juniora prezidentūrā.


9. Hugo Chavez - "Spanish Serenade"
Laikam jau Krievijas atmosfērā ir kas īpaši atraisošs - it kā prātīgi ļaudis aplaudē un dzied līdzi šaubīgas kvalitātes izpildījumam tikai tāpēc, ka dzied premjers vai prezidents, tāpat, lai atceramies, Boriss Jeļcins prezidentūras "jautrākajā" periodā varēja uz skatuves izraut diriģentam zizli un nodiriģēt viņa vietā pūtēju orķestra popūriju. Arī Venecuēlas līderis, ar kuru daudzās valstīs neviens vispār nerunā, Krievijā atveras un dzied. Kā teikts kāda reklāmā: "Labāk būtu ēdis..."


10. Boriss Jeļcins - Labākie prezidentūras momenti
Bez komentāriem. Bet ar smaidu gaišas piemiņā...


Rakstā izmantotas izdevuma "The Daily Beast" norādes.

Foto raksta ievadā ASV prezidents Baraks Obama no www.wtop.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV