Kā? Un šīs dziesmas nekad nav bijušas Nr.1? (1.sērija)

Šo rubriku aizsāksim, jo atkal un atkal nākas piefiksēt, ka topu virsotnes allaž sasniedz ne tās labākās dziesmas. Mūzikas industrija spēj virzīt tirgū viduvējas dziesmas, izmantojot dažādas metodes, un tās nereti arī kļūst par topu Nr.1. Interesanti, bet ļoti daudzas skaistas dziesmas, ko ikdienā dzirdam un par kurām domājam: "O, šitais vecais topu grāvējs!", patiesībā nekad valstu topos nav bijušas augstāk par otro trešo desmitnieku! Tāpēc šajā un turpmākajās sērijās baudīsim dziesmas, ko visi mīl, bet kas topos nekad nav īsti novērtētas. Daudzas pat no pašu to autoru puses, nekad neizdodot tās singla formātā... Un tas lieku reizi atgādina - vislabākās dziesmas allaž ir visur, tikai ne topu virsotnēs.

1. Alanis Morissette - "Out Is Through" ("So-Called Chaos", 2004)
Lai arī tā ne tuvu nav taisnība, kanādiešu dziedātāju Alanisu Moriseti vidusmēra mūzikas baudītājs var ierindot kategorijā "Viena hita brīnums", jo viņas 1996.gada dziesma "Ironic" joprojām aizēno visu pārējo Morisetes daiļradi, kas, būsim godīgi, ir pat spēcīgāka par šo viņas megahitu. Tendence apstiprinās - jo labāks albums, jo tā pārdošanas rādītāji pasliktinās. "Ironic" saturošo plati "Jagged Little Pill" ASV vien pārdeva teju 15 miljonos kopiju, bet 2004.gada "So-Called Chaos" vien nepilna pusmiljona kopijās. Taču tieši šajā albumā ir viena no Morisetes labākajām dziesmām, ko topi nekad nav novērtējusi, - "Out Is Through". Šī dziesma ASV singlu topā neiekļuva vispār, bet britu salās tā spēja sasniegt vien 56.pozīciju.



2. "Keane" - "The Frog Prince" ("Under The Iron See", 2006)
Šīs vasaras mūsu gaidītākajiem ciemiņiem - britu trio "Keane" - patiesībā ir daudz dziesmu, kas varētu būt topu virsotnēs. Toms Čaplins ar kolēģiem sacer popdziesmas vislabākajā šī vārda "pops" nozīmē. Viena no tām ir "The Frog Prince". Kā vēlāk atzina dziesmas galvenais mūzikas autors grupas taustiņinstrumentālists Tims Raiss Okslijs, šīs dziesmas iedvesmotājs jeb pasaku tēls Varžu princis ir kāds mūziķis, ko viņš ar Čaplinu reiz pēc kāda koncerta, nedaudz dzēruši, aprunāja viesnīcā. Viņi apbrīnojuši šo puisi, kurš spējis no nelielas indī grupiņas, kas spēlē pāris desmitiem fanu, pēkšņi pārvērsties par lielāko pasaules mūzikas skatuvju tricinātāju - gluži kā pasakā par vardi, kas nobučota pārtop par skaistu princesi, šajā gadījumā - par princi. Un šis "Varžu princis", kā runā, esot bijis grupas "Razorlight" līderis Džonijs Borels. Šī dziesma nekad nav bijusi izdota kā singls, tāpēc nav sastāvējusi nevienā topā. Cerams, gan šo dziesmu, gan "This Is The Last Time", ar kuru "The Frog Prince" ir identisks taustiņu ievadsolo, "Keane" nožūžos arī Salacgrīvā.



3. "The Fratellis" - "Babydoll" ("Here We Stand", 2006)
Britu "The Fratellis" bija gluži kā parādība - īsa, spoža un aiz sevis daudz jautājumus atstājoša. 2009.gadā trio pēc četru gadu darbošanās paziņoja, ka "dodas atvaļinājumā". Brāļi Fratelli (patiesībā viņi nav brāļi, tikai visi pieņēmuši vienādus skatuves uzvārdus), iespējams, jutās "izpumpējušies". Un kā nu ne? Viņu divas plates ir tik pārpilnas labām dziesmām, ka kolēģi var tikai viņus apskaust. "Babydoll" ir no "The Fratellis" otrā un šobrīd pēdējā albuma, tā nekad nav izdota kā singls, tāpēc atzinība topos ir izpalikusi. Bet, ja ir iespēja, noteikti jānoskatās kāds no grupas ierakstītajiem koncertiem!



4. "Band Of Horses" - "No One's Gonna Love You" ("Cease To Begin", 2007)
Šis amerikāņu "Zirgu ansamblis" ir izdevis jau trīs brīnišķīgas plates, no kurām tikai pēdējā, 2010.gadā iznākusī "Infinite Arms", nesusi grupai zināmu atzinību albumu topos. Taču arī iepriekšējais, 2007.gada albums "Cease To Begin", ir aizraujošs. Vislabāk viņus novērtēja Norvēģijā, bet pārējā pasaule izlikās neredzam. Taču tieši šajā platē ir viena no "Band Of Horses" labākajām dziesmām "No One's Gonna Love You", kas tika izdota arī kā singls, taču tās vienīgie sasniegumi bija 22.vieta Dānijas singlu topā. Amerikāņu resnajam onkulim dziedātājam "Cee Lo Green" dziesma iepatikās tik ļoti, ka viņš to, savā versijā saveidotu, iekļāva albumā "The Lady Killer" un pat izdeva kā singlu.



5. "Biffy Clyro" - "Folding Stars" ("Puzzle", 2007)
Skoti "Biffy Clyro" īstu slavu piedzīvoja, vien pateicoties vienam no talantu šoviem, kuru dalībieks izvēlējās dziedāt grupas dziesmu "Many Of Horror". Visi grupas līdz tam iznākušie singli nespēja pārkāpt pāri Apvienotās Karalistes singlu topam - pārējo pasauli viņi neinteresēja. Pēc "Many Of Horror" gan šis tas mazliet pamainījās, taču joprojām "Biffy Clyro" ir tāds vairāk lokāls produkts. 2007.gada grupas platē "Puzzle" ir dziesma "Folding Stars". Šķistu - nu ko vēl topiem vajadzētu, ja ne šādas brīnišķīgas dziesmas?! Bet nē, vajag lēdījas gāgas un vecas sievas madonnas. "Folding Stars" ir kolosāla dziesma! Tiesa, nedaudz skumja, jo tā ir grupas līdera Saimona Nīla veltījums viņa toreiz nesen mirušajai mammai.



6. "The Calling" - "Anything" ("Two", 2004)
Šie puikiņi jau laikam ir vēsture - kā 2005.gadā paņēma brīvdienas, tā joprojām klusē. Bet divas plates viņi paspēja izdot, debijas singlam "Wherever You Will Go" liekot slapināt biksēs tīņu publikai visās zemeslodes malās. Kaut kā tā sanāca, ka viss, kas turpinājās pēc šīs dziesmas, palika tās ēnā, un grupa nekad vairs neatkārtoja savas debijas panākumus, kaut viņu spēlētais pops nebūt nav zemē metams. "Anything" ir grupas "The Calling" pēdējais singls pirms atvadām, un pat ar tādu zemtekstu publika šo dziesmu nepieņēma.



7. "The Feeling" - "Fill My Little World" ("Twelve Stops And Home", 2006)
Lai arī šī britu grupas dziesma pašmājās tomēr ir spējusi iekāpt singlu topa pirmā desmitnieka pēdējā pozīcijā, ir sajūta, ka tā tomēr nav līdz galam novērtēta. Pētot "The Feeling" ceļojumu pa albumu un singlu tabulām, rodas tādas jokainas sajūtas: nu kāpēc viņus nemīl? Bet jāatzīst, ka tā ir, jo ārpus dzimtās zemes šim kvintetam nez ko spoži neiet. Un pēdējā, 2011.gada plate "Together We Were Made", pat Karalistē vairs nav guvusi nez ko lielu atbalstu. "Fill My Little World" oficiāli ir grupas otrais singls, kas sekoja panākumiem bagātajai debijai dziesmai "Sewn".



8. Jack Johnson - "Sleep Through The Static" ("Sleep Through The Static", 2007)
Džeka Džonsona 2007.gada albums "Sleep Through The Static" bija, un joprojām ir, viņa visu laiku ražīgākais albumu topu iekarotājs. Bet interesanti, ka plates tituldziesma, kas iznāca kā tās otrais singls, topos tika burtiski izsvilpta - vienīgā tās fiksētā pozīcija ir 150.vieta (!!!) Apvienotajā Karalistē...



9. "The Kooks" - "Mr. Maker" ("Konk", 2008)
Stāsts, kāpēc tāda kolosāla dziesma kā "Mr. Maker" nav gozējusies topu augšgalos, protams, sākas un beidzas ar teikumu, ka tā nekad nav izdota singla formā. Žēl. No otras puses tas ir labi - par vienu labu dziesmu, kas noriebusies pārāk biežas atskaņošanas dēļ, mazāk.



10. "Coldplay" - "Lost!" ("Viva la Vida or Death and All His Friends", 2008)
"Coldplay" albumu topos jau ierasta aina, ka visas ailītes, kurās norāda augstāko pozīciju dažādās valstīs, rotā cipars "1" - tā tas ir jau kopš 2005.gada plates "X&Y". 2008.gada "Viva la Vida" albuma tituldziesma ir "Coldplay" visu laiku veiksmīgākais singls, un varbūt tieši tāpēc tas aizēnoja pārējos trīs šīs plates singlus. Kad pusgadu pēc "Viva la Vida" iznāca "Lost!", dažos topos tie pat konkurēja savā starpā, jo iepriekšējais vēl no tiem nebija izkritis. Rezultātā pašu mājās Kriss Mārtins ar "Lost!" sasniedza vien 54.vietu, kas ne tuvu nebija zemākais rādītājs, ja salīdzina ar citām valstīm. Lūk kādu ļaunumu var atnest "visu odziņu likšana vienā groziņā"...



Rakstā minēto dziesmu liste:

Turpinājums sekos...

Foto raksta ievadā grupa "Coldplay" no www.kickingthehabit.nl.

2012, www.musicstories.lv


Tweet


Tweet to @MusicstoriesLV

Progress un beigas (mūzikas blogs)

Domājams, ja cilvēks pārāk pārdozē iekšķīgi rīcineļļu, viņa izvadkanāli labas slīdamības ziņā, visticamāk, neko daudz neatpaliek no ielām šodien, kad uz ledus uzlijis maigs lietutiņš. Tam gan nav nekāda sakara ar to, ar ko gribēju turpināt. Bet ar kaut ko taču man jāiesāk bija. Lai top neliels ieskats skaistās dziesmās.

1. "Mount Avalanche" – "The End" (EP, 2010)

2009.gada pavasaris pienāca silts. Saulīte spīdēja, putniņi čivināja, bet pūdēto siļķu mīļotāju zemē Zviedrijā kāds Tims Hukari sastrīdējās ar grupas biedriem un, paķēris līdzi veco skaņu inženieri Pīteru Arvīdsonu, uzriktēja jaunu vienību, un nosauca to par "Mount Avalanche". Nākamajā gadā grupa uzstājās kādā Stokholmas piepilsētas mūzikas festivālā, kur to noklausījās ap 900 cilvēku. Paši grupas dalībnieki savā mājas lapā to uzskata par sasniegumu. Droši vien, ka tā arī ir. Kaut "Kantoris 04" Zvejnieksvētkos ierasti savāc vismaz trīs reizes vairāk klausītāju. Lai nu kā, "Mountain Avalanche" ir ļoti dūšīgi strādājusi, ierakstot jaunas dziesmas savam debijas albumam, kuru puiši cerot laist klajā kaut kad šajā 2011.gadā. "The End" tajā būšot noteikti.

Find more artists like Mount Avalanche at Myspace Music

2. "Two Wounded Birds" - "Keep Dreaming Baby" (EP, 2010)



Pagājušā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito "surf" stila mūzika atgriežas! Un šobrīd to dzied, sacer un pasaulē iznes jaunie, kas laikā, kad pār pasauli valdīja "Beach Boys", atradās saviem tētiem oliņās. Kvartets "Two Wounded Birds" nāk no Apvienotās Karalistes un cenšas iet šo sērferu mūzikas stila celiņu. Viņiem tas arī izdodas, jo tos pamanījuši gan BBC talantu meklēšanas speciālisti, gan britu respektablais laikraksts "The Guardian". Droši vien kaut kad arī šiem būs debijas plate. Bet līdz tam lai skan "Keep Dreaming Baby". Saviem tēviem un opjiem gan šo spēlēt nevajag - atceroties jaunību, šie droši, ka sāks vilkt nost šortus.

Two Wounded Birds - Keep dreaming baby by Anorak London


3. Jack Johnson - "You and Your Heart" ("To the Sea", 2010)



Viens no pazīstamākajiem Amerikas folkroka dziesminiekiem Džeks Džonsons nav sajaucams ne ar vienu citu līdzīgā stilā dziedošo folkmūziķi. Pats komponē, pats dzied un pats spēlē un dara to visu tikai sev raksturīgā stilā. Daudzus šī ģitārfolka māksliniekus var sajaukt, jo tie dzied un komponē vienādi. Džeku Džonsonu sajaukt ar kādu ir grūti. "To the Sea" ir Džonsona piektā studijas plate, un šī mākslinieka popularitāti Amerikā raksturo kaut vai albuma pārdošanas rezultāti - 243 000 kopiju pirmajā pārdošanas nedēļā. Škiet, Latvijā, lai nopelnītu pirmo zelta disku, jāpārdod 5 000 kopiju... Visiem, kas ciena mūziku dvēselei, top ieteikts Džeka Džonsona "To the Sea". Meklējiet pie mūzikas pirātiem! Jo tāda sakarīga legālās mūzikas veikala pie mums Liepājā nemaz nav.

JACK JOHNSON: YOU AND YOUR HEART from Vasily KOVALEV on Vimeo.

4. "The Corals" - "More Than a Lover" ("Butterfly House", 2010)




Šie jau arī veči - 1996.gadā dibinātā "psihodēliskā folka" apvienība "The Corals" no Anglijas 2010.gadā atzīmējās ar skaistu plati. "Butterfly House" tapusi stingrā producenta Džona Lekija uzraudzībā. Un šis vīrs zina, ko dara - viņš roku pielicis gan pie "The Stone Roses", gan "The Verve", "Radiohead" un pat pie "Muse" albumu tapšanas. "More Than a Lover" gan atkal atgriezīs pagājušā gadsimta sešdesmitajos. Kam nu ir kur atgriezties.




5. "Take That" - "The Flood" ("Progress", 2010)




1989.gadā, iespaidojoties no ASV puišu supergrupas "The New Kids on the Block", producents Nigels Mārtins Smits nolēma radīt Apvienotajai Karalistei savu puišu megagrupu. Saticis komponistu Gariju Bārlovu, kurš vēlāk kļuva par vienu no "Take That", Smits pa vienam dažādās atlasēs un konkursos pielasīja klāt četrus pārējos - Hovardu Donaldu, Džeisonu Oranžu, Marku Ouvenu un Robiju Viljamsu. Sākumā grupas nosukums bija "Kick It", bet Bārlovam tas nepatika un vietā tika piedāvāts "Take That". Tālākais jau ir zināms. Sasniegusi savu supergrupas slavas virsotni, 1996.gadā "Take That" pajūk, šo ziņu sagaidot ar dažām pašnāvībām, ko izdarīja grupas kaislīgākās fanes.

Tomēr nepagāja ne desmit gadi, kad klajā nāca jauns "Take That" albums "Beautiful World" (2006). Grupa atkalapvienojās, bet bez Robija Viljamsa, kurš tobrīd baudīja solomākslinieka slavas virsotnes ar nesen iznākušo plati "Intensive Care". Viņš pat atļāvās par saviem bijušajiem kolēģiem pasmīkņāt, atkal un atkal atkārtojot, ka viņš "Take That" nepievienosies nekad! Līdz 2010.gadā "Take That" paziņoja par atkalapvienošanos grupas sākumsastāvā - tātad ar visu Viljamsu! Iespējams, tam par iemeslu bija pēdējās divas Robija Viljamsa ne visai spožās solo plates - "Rudebox" (2006) un "Reality Killed the Video Star" (2009). Lai nu kāds iemesls, bet "Take That" ir atgriezušies pilnā komplektā. Atgriezušies daudz nobriedušāki un daudz, daudz klausāmāki kā tālajos deviņdesmitajos.



Foto raksta ievadā: http://ipkitten.blogspot.com
Albumu foto no publicitātes materiāliem.